KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krieviju, Oyub Titiev lietu un Cilvēktiesību centra “Memoriāls” lietu
7.2.2018 - (2018/2560(RSP))
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B8-0096/2018)
ECR (B8-0098/2018)
PPE (B8-0099/2018)
ALDE (B8-0102/2018)
S&D (B8-0105/2018)
GUE/NGL (B8-0106/2018)
Cristian Dan Preda, Tunne Kelam, Tomáš Zdechovský, Jeroen Lenaers, Bogdan Brunon Wenta, Jaromír Štětina, Michaela Šojdrová, Romana Tomc, Laima Liucija Andrikienė, Roberta Metsola, Eduard Kukan, Ivan Štefanec, Milan Zver, Patricija Šulin, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Krzysztof Hetman, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Dubravka Šuica, Francis Zammit Dimech, László Tőkés, David McAllister, Adam Szejnfeld, Mairead McGuinness, Csaba Sógor, Sandra Kalniete, Ramona Nicole Mănescu, Anna Maria Corazza Bildt, Deirdre Clune, Seán Kelly, Pavel Svoboda, Inese Vaidere, Željana Zovko, Stanislav Polčák, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE grupas vārdā
Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Soraya Post S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Ruža Tomašić, Jan Zahradil, Kosma Złotowski, Anna Elżbieta Fotyga, Zdzisław Krasnodębski ECR grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Nathalie Griesbeck, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Helmut Scholz, Merja Kyllönen, Barbara Spinelli GUE/NGL grupas vārdā
Heidi Hautala, Barbara Lochbihler, Klaus Buchner, Ernest Urtasun, Alyn Smith, Florent Marcellesi, Davor Škrlec Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krieviju, Oyub Titiev lietu un Cilvēktiesību centra “Memoriāls” lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par tiesiskumu Krievijā[1], 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju — Bolotnaja laukuma notikumos iesaistīto demonstrantu notiesāšanu[2] un 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par nevalstiskās organizācijas “Memoriāls” (Saharova balvas 2009. gada laureātes) slēgšanu Krievijā[3],
– ņemot vērā Parlamenta Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāju 2018. gada 12. janvāra paziņojumu, kurā aicināja nekavējoties atbrīvot cilvēktiesību aizstāvi Oyub Titiev,
– ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kas paredz, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai, vai sodīšanai, un kam Krievijas Federācija ir līgumslēdzēja puse,
– ņemot vērā ES 2018. gada 19. janvāra paziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem attiecībā uz cilvēktiesību centru “Memoriāls” Krievijā un EĀDD runaspersonas 2018. gada 11. janvāra paziņojumu par Cilvēktiesību centra “Memoriāls” biroja Čečenijas Republikā direktora Oyub Titiev aizturēšanu,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejas vizīti Krievijas Federācijas Čečenijas Republikā 2017. gada novembrī un decembrī,
– ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto ANO deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā spēkā esošo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses, un apturētās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,
– ņemot vērā septīto periodisko ziņojumu par Krievijas Federāciju, kurš tika izskatīts ANO Cilvēktiesību komitejas 3136. un 3137. sanāksmē, kas notika 2015. gada 16. un 17. martā,
– ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās vadlīnijas lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,
– ņemot vērā iepriekšējos ziņojumus un rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2015. gada 12. marta rezolūciju par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā[4], 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Krievijā pārliecības dēļ ieslodzītā Ildar Dadin lietu[5] un 2017. gada 6. aprīļa rezolūciju par Krieviju un par Alekseja Navaļnija un citu protestētāju arestu[6],
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācija ir pilntiesīga Eiropas Padomes locekle un ir parakstījusi Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, tādējādi apņemoties ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un pamatbrīvības un cilvēktiesības; tā kā Krievijai ir pienākums un līdzekļi izmeklēt Čečenijas iestāžu veiktos noziegumus; tā kā Krievijas Federācija ir ratificējusi 11 no 18 starptautiskajiem cilvēktiesību nolīgumiem;
B. tā kā 2009. gada Saharova balvu ieguvušās cilvēktiesību organizācijas Cilvēktiesību centra “Memoriāls” (pazīstama kā “Memoriāls”) Čečenijas biroja direktoru Oyub Titiev 2018. gada 9. janvārī arestēja Čečenijas policija un viņš tika apsūdzēts par narkotiku glabāšanu; tā kā Oyub Titiev šīs apsūdzības noliedz un NVO un citi cilvēktiesību aizstāvji tās nosoda, jo uzskata par safabricētām;
C. tā kā 2018. gada 25. janvārī Čečenijas Republikas Augstākā tiesa apstiprināja Šali pilsētas tiesas lēmumu nosūtīt Oyub Titiev apcietinājumā uz diviem mēnešiem;
D. tā kā Krievijas Federācijas krimināllikums ir grozīts un ir ieviests jauns 212.1. pants, saskaņā ar kuru persona var tikt apsūdzēta par likuma par publisku pulcēšanos pārkāpšanu, neraugoties uz to, ka šis grozījums ierobežo vārda brīvību un pulcēšanās brīvību;
E. tā kā Krievijas iestādes izrāda tendenci neievērot tiesības brīvi pulcēties un pēc miermīlīgajām demonstrācijām, kas notika 2017. gada 26. martā, aizturēja vairāk nekā 1000 demonstrantus tikai Maskavas pilsētā vien un vēl daudzus citus vairākās citās Krievijas Federācijas pilsētās;
F. tā kā politieslodzīto skaits šajā valstī pēdējos gados ir ievērojami palielinājies, saskaņā ar Cilvēktiesību centra “Memoriāls” ziņām 2016. gadā sasniedzot 102 personas;
G. tā kā 2012. gada likums par NVO stingri ierobežoja NVO spēju strādāt neatkarīgi un darboties efektīvi; tā kā saskaņā ar šo likumu Krievijas Tieslietu ministrija noteica, ka “Memoriāls” ir “ārvalstu aģents”;
H. tā kā “Memoriāla” vēsturnieks Yuri Dmitriev bija daļa no grupas, kas Sandarmohā atrada vairāk nekā 9000 cilvēku masu kapu, no kuriem daudzi bija padomju inteliģences pārstāvji; tā kā pēdējos gados “Memoriāls” ir kļuvis par vienīgo atlikušo neatkarīgo cilvēktiesību organizāciju, kas turpina darboties Čečenijas Republikā; tā kā ir ļoti iespējams, ka uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem Čečenijas Republikā, tostarp safabricētās kriminālapsūdzības pret Oyub Titiev un dedzināšanas gadījumi kaimiņrepublikās, tika organizēti saskaņotā veidā kā atriebība “Memoriālam” par informācijas atklāšanu un centieniem panākt taisnīgumu saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā;
I. tā kā Parlaments 2009. gadā cilvēktiesību grupai “Memoriāls” piešķīra Saharova balvu par vārda brīvību;
J. tā kā “The Economist” 2017. gada demokrātijas indeksā Krievija ir ierindota 135. vietā no 167 valstīm, kas parāda nozīmīgu stāvokļa pasliktināšanos salīdzinājumā ar valsts 102. vietu 2006. gadā;
K. tā kā ir lielas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem pret LGBTI personām Čečenijā; tā kā Krievijas Federācija ir parakstījusi vairākus starptautiskus cilvēktiesību nolīgumus un kā Eiropas Padomes locekle arī Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un līdz ar to tai ir pienākums nodrošināt visu to personu drošību, kuras var būt pakļautas riskam; tā kā ES ir atkārtoti piedāvājusi papildu atbalstu un zināšanas, lai palīdzētu Krievijai modernizēt un uzturēt savu konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem; tā kā Krievijai ir pienākums un līdzekļi izmeklēt Čečenijas iestāžu veiktos noziegumus; tā kā kopš 1993. gada homoseksualitāte Krievijas Federācijā vairs netiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu,
1. prasa nekavējoties atbrīvot Cilvēktiesību centra “Memoriāls” biroja Čečenijas Republikā direktoru Oyub Titiev, kas tika apcietināts 2018. gada 9. janvārī un pēc tam oficiāli apsūdzēts un paturēts apcietinājumā saistībā ar izdomātām apsūdzībām par narkotisko vielu nelikumīgu iegādi un glabāšanu; mudina Krievijas iestādes nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas Oyub Titiev cilvēktiesības un juridiskās tiesības, tostarp tiesības uz advokāta palīdzību, medicīnisko aprūpi, fizisko neaizskaramību, cilvēcisko cieņu un aizsardzību pret tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu, kriminālatbildības noteikšanu un patvaļīgu apcietināšanu;
2. pauž nožēlu par Čečenijas iestāžu paziņojumu, kas vērsts pret cilvēktiesību aizstāvju un organizāciju darbu; ar bažām norāda, ka apcietināšana notika īsi pēc tam, kad publiski uzstājās Čečenijas parlamenta priekšsēdētājs Magomed Daudov, kas, šķiet, attaisno vardarbību pret cilvēktiesību aizstāvjiem;
3. uzskata, ka Oyub Titiev apcietināšana ir daļa no satraucošas tendences, kas izpaužas kā pret Čečenijā strādājošiem neatkarīgiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem vērsti aresti, uzbrukumi, iebiedēšana un diskreditācija; norāda, ka citi šīs satraucošās tendences gadījumi ir Kaukāza Tautu asamblejas priekšsēdētāja Ruslan Kutaev un žurnālista Zhalaudi Geriev apcietināšana, kuri abi tika notiesāti, pamatojoties uz apšaubāmu informāciju saistībā ar narkotikām attiecīgi 2014. un 2016. gadā;
4. pauž dziļas bažas par to, ka vēl neviens nav saukts pie atbildības par Oyub Titiev priekšgājējas “Memoriālā” un cilvēktiesību aktīvistes Čečenijā Natalia Estemirova slepkavību — viņa tika nolaupīta pie savas mājas Groznijā 2009. gada jūlijā un vēlāk tajā pašā dienā tika atrasta nošauta netālu no Gazijurtas ciemata blakus esošajā Ingušijā; mudina Krievijas iestādes patiesi izmeklēt šo noziegumu; šajā sakarā atgādina, ka vēl viens cilvēktiesību jurists un aktīvists Stanislav Markelov, kas plaši pazīstams ar savu darbu saistībā ar pārkāpumiem Čečenijā, tika nošauts Maskavas centrā 2009. gadā;
5. mudina Krievijas iestādes nekavējoties pārtraukt satraucošo tendenci, kas izpaužas kā aresti, uzbrukumi, iebiedēšana un diskreditācija pret neatkarīgiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri strādā šajā Krievijas Federācijas reģionā, un tādējādi pārkāpj viņu tiesības uz vārda brīvību; nosoda Čečenijas iestāžu uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un mudina Maskavu pārtraukt šos uzbrukumus un sekmēt normālus darba apstākļus cilvēktiesību aizstāvjiem un organizācijām Čečenijā un citās Krievijas Federācijas daļās;
6. pauž dziļas bažas par apstākļu pasliktināšanos kritiski svarīgai pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā, jo īpaši tām organizācijām, kas darbojas cilvēktiesību un demokrātisko brīvību jomā, un pauž kritiku par valsts politiku šajā jomā; uzsver, ka 2009. gada Saharova balvas ieguvējs “Memoriāls” joprojām ir viens no autoritatīvākajiem viedokļa paudējiem par cilvēktiesībām Krievijā un tas ir kļuvis par pēdējo atlikušo neatkarīgo cilvēktiesību organizāciju, kas turpina darboties Čečenijas Republikā, un pauž solidaritāti un stingru atbalstu tā pašaizliedzīgajam darbam;
7. aicina Krievijas iestādes aizsargāt visus Krievijas iedzīvotājus pret nelikumīgu vardarbību; aicina Krievijas iestādes nekavējoties izbeigt vārda brīvības apspiešanu Čečenijā, nodrošināt efektīvas drošības garantijas cietušajiem un lieciniekiem un saukt pie atbildības pārkāpumu izdarītājus; uzsver, ka Krievijai un tās valdībai ir galvenā atbildība par šo nodarījumu izmeklēšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un visu Krievijas pilsoņu aizsargāšanu pret nelikumīgu vardarbību;
8. norāda, ka vēl viena izpausme cilvēktiesību organizāciju vajāšanai un iebiedēšanai Ziemeļkaukāza reģionā bija 2018. gada 17. janvārī notikusī “Memoriāla” biroju aizdedzināšana blakus esošajā Ingušijas Republikā un uzbrukums 2018. gada 22. janvārī, kad nenoskaidroti dedzinātāji aizdedzināja automobili, kas pieder “Memoriāla” vietējam birojam Dagestānā; nosoda šos uzbrukumus un mudina Krievijas iestādes efektīvi izmeklēt šos un citus uzbrukumus “Memoriāla” īpašumiem un draudus tā darbiniekiem un nodrošināt, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības;
9. aicina Krievijas iestādes steidzami veikt tūlītēju, neatkarīgu, objektīvu un rūpīgu izmeklēšanu par šiem nosodāmajiem notikumiem Čečenijā; aicina Čečenijas iestādes un Krievijas Federācijas iestādes ievērot valsts tiesību aktus un starptautiskās saistības, stiprināt tiesiskumu un vispārējos cilvēktiesību standartus un nodrošināt drošību un demokrātiskās brīvības visām personām, kuras var būt pakļautas riskam;
10. pieņem zināšanai “Memoriāla” lūgumu Oyub Titiev lietu izmeklēt ārpus Čečenijas;
11. nosoda uzbrukumus citām pilsoniskās sabiedrības grupām un NVO Čečenijā, tostarp uzbrukumus un nomelnošanas kampaņu pret Cilvēktiesību aizstāvju apvienoto mobilo grupu Čečenijā, kas noveda pie grupas aiziešanas no Čečenijas drošības apsvērumu dēļ 2016. gadā;
12. pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka Čečenijas Republikā notiek par LGBTI uzskatītu personu patvaļīga aizturēšana un spīdzināšana; aicina iestādes pārtraukt šo vajāšanas kampaņu un atļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām veikt iespējamo noziegumu ticamu izmeklēšanu; tāpat nosoda personu nogalināšanu, ko veic ģimenes locekļi, veicot tā dēvētās “slepkavības goda aizstāvēšanas dēļ”, un pauž nožēlu par to, ka Čečenijas iestādes atbalsta un iedrošina šādu noziegumu veikšanu;
13. aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis palīdzēt tiem, kas ir aizbēguši no Čečenijas, un informēt sabiedrību par šo vardarbīgo kampaņu; atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis ir piešķīrušas patvērumu šādiem cietušajiem, un aicina visas dalībvalstis turpināt vai pastiprināt patvēruma pieprasījuma procedūras cietušajiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem saskaņā ar Eiropas un valsts tiesību aktiem;
14. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un EĀDD nodrošināt, ka visi gadījumi, kuros personas apsūdzētas politisku iemeslu dēļ, tiek izskatīti ES un Krievijas cilvēktiesību apspriedēs, kad tās atsāksies, un ka Krievijas pārstāvjiem šajās apspriedēs tiek oficiāli pieprasīts atbildēt par katru atsevišķu gadījumu, un ziņot Parlamentam par viedokļu apmaiņu ar Krievijas iestādēm;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Čečenijas varas iestādēm.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0284.
- [2] OV C 378, 9.11.2017., 250. lpp.
- [3] OV C 274, 27.7.2016., 21. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0074.
- [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0446.
- [6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0125.