Procedūra : 2018/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0351/2018

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0351/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.20
CRE 25/10/2018 - 13.20

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0436

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 498kWORD 50k
24.10.2018
PE624.206v01-00}
PE624.200v01-00}
PE624.202v01-00} RC1
 
B8-0351/2018}
B8-0504/2018}
B8-0506/2018} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:

B8-0351/2018 (PPE)

B8-0504/2018 (ECR)

B8-0506/2018 (ALDE)


par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))


Esteban González Pons, Luis de Grandes Pascual, Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Laima Liucija Andrikienė, Eduard Kukan, Nuno Melo, Francisco José Millán Mon, Cláudia Monteiro de Aguiar, Ivan Štefanec, Fernando Ruas, Anders Sellström PPE grupas vārdā
Charles Tannock, Karol Karski, Anna Elżbieta Fotyga ECR grupas vārdā
Dita Charanzová, Beatriz Becerra Basterrechea, Javier Nart, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Nadja Hirsch, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Patricia Lalonde, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2018/2891(RSP))  

The European Parliament,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1), 2014. gada 18. decembra rezolūciju Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3), 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4), 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(5), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(6), 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā(7) un 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju(8),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 2018. gada 8. februāra paziņojumu par to, ka ir sākta iepriekšēja pārbaude par stāvokli Filipīnās un Venecuēlā, un 2018. gada 27 septembra paziņojumu par sešu Romas statūtu dalībvalstu grupas atzinuma pieprasījumu par stāvokli Venecuēlā,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtos secinājumus,

–  ņemot vērā to, ka 2018. gada 19. septembrī Eduardo Stein tika iecelts par ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) un ANO Migrācijas aģentūras (IOM) kopīgo īpašo pārstāvi Venecuēlas bēgļiem un migrantiem šajā reģionā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 9. oktobra paziņojumu par pašvaldības amatpersonas Fernando Albán nāvi Venecuēlā,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas 2018. gada 10. oktobra paziņojumu par Fernando Albán nāvi,

–  ņemot vērā ar darba braucienu saistīto ziņojumu par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežas ar Kolumbiju un Brazīliju,

–  ņemot vērā lēmumu piešķirt 2017. gada Saharova balvu Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai un politieslodzītajiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina būtiski pasliktināties; tā kā Venecuēla piedzīvo līdz šim nepieredzētu sociālu, ekonomisku un humanitāru krīzi, kas sekoja politiskajai krīzei, kuras rezultātā gāja bojā ļoti daudz cilvēku un aptuveni 2,3 miljoni cilvēku kļuva par migrantiem un bēgļiem;

B.  tā kā 87 % no Venecuēlas iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, tostarp 61,2 % — galējā nabadzībā; tā kā māšu mirstība ir palielinājusies par 60 %, savukārt zīdaiņu mirstība — par 30 %; tā kā 89 % Venecuēlas iedzīvotāju nav pietiekamu finanšu resursu, lai iegādātos pietiekami daudz pārtikas savai ģimenei; tā kā saskaņā ar SVF aplēsēm 2018. gadā inflācija sasniegs 1,4 miljonus %, savukārt 2019. gadā — 10 miljonus %;

C.  tā kā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības gatavību, Venecuēlas valdība diemžēl stūrgalvīgi turpina atteikties atklāti saņemt starptautisko humāno palīdzību un atvieglot tās sadali, tādējādi ignorējot atbildību pret saviem iedzīvotājiem;

D.  tā kā 2018. gada 8. oktobrī Venecuēlas politiskās policijas Bolivāra valsts izlūkdienesta (SEBIN) telpās, iespējams, tika spīdzināts un noslepkavots Venecuēlas opozīcijas politiķis Fernando Albán; tā kā, neraugoties uz ANO un ES prasībām, iestādes ir atteikušās atļaut veikt viņa nāves apstākļu neatkarīgu izmeklēšanu, tostarp nav ļāvušas neatkarīgai tiesu ekspertu grupai veikt starptautisku autopsiju; tā kā F. Albán tika turēts apcietinājumā SEBIN telpās un tādēļ Venecuēlas iestādes ir atbildīgas par viņa atrašanās vietu;

E.  tā kā 2018. gada 13. oktobrī 2017. gada Saharova balvas laureātu Lorent Saleh atbrīvoja, tūlīt pēc tam nogādāja lidostā un nekavējoties piespiedu kārtā izraidīja uz Spāniju; tā kā viņš cietumā bija pavadījis četrus gadus, kur pārcieta šausminošu spīdzināšanu un tika turēts bez tiesas sprieduma, un viņa lietas izskatīšana tika atlikta 53 reizes; tā kā viņa un daudzu citu upuru liecības apstiprina sistemātisko apspiešanu un nežēlīgu un necilvēcīgu izturēšanos pret politiski ieslodzītajiem Venecuēlā;

F.  tā kā Venecuēlā joprojām apcietinājumā ir vairāk nekā divsimt politieslodzīto; tā kā Nacionālās asamblejas deputāts Juan Recasens tika patvaļīgi arestēts un spīdzināts un ar viņu nav iespējams sazināties, kas ir pastāvīgs un nelikumīgs viņa politiskās imunitātes pārkāpums;

G.  tā kā pret Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un 2017. gada Saharova balvas laureātu Julio Borges, bijušo ģenerālprokurori Luisa Ortega Diaz un bijušo Venecuēlas Valsts ministrijas prokuroru Zair Mundaray Rodriguez ir izvirzītas nepamatotas apsūdzības par līdzdalību Venecuēlas prezidenta Nicolás Maduro nogalināšanas mēģinājumā; tā kā Venecuēlas iestādes ar Interpola starpniecību ir izdevušas šo trīs personu apcietināšanas orderus;

H.  tā kā Venecuēlā pieaug vardarbība un pilnīga nesodāmība, jo iestādes nesauc pie atbildības tos, kas veikuši nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp slepkavības, pārmērīga spēka izmantošanu pret demonstrāciju dalībniekiem, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un citas pazemojošas un necilvēcīgas darbības, kā arī krimināli sodāmus noziegumus;

I.  tā kā 2018. gada 8. februārī SKT prokurore sāka iepriekšējas pārbaudes par stāvokli Venecuēlā; tā kā 2018. gada 27. septembrī sešas SKT Romas statūtu dalībvalstis (Argentīna, Kanāda, Kolumbija, Čīle, Paragvaja un Peru) lūdza, lai prokurore sāktu izmeklēšanu saistībā ar Venecuēlas teritorijā veiktajiem noziegumiem pret cilvēci; tā kā prasību veikt šādu izmeklēšanu atbalstīja arī Francija un Kostarika; tā kā šis ir līdz šim pirmais Romas statūtu dalībvalstu grupas iesniegtais atzinuma pieprasījums par stāvokli citas dalībvalsts teritorijā; tā kā Parlaments šo pašu aicinājumu izteica divas reizes — 2018. gada 8. februāra rezolūcijā par situāciju Venecuēlā un 2017. gada 13. septembra rezolūcijā par ES politiskajām attiecībām ar Latīņameriku;

J.  tā kā 2017. gada 13. novembrī Padome nolēma noteikt ieroču embargo pret Venecuēlu un aizliegumu eksportēt materiālus, kurus varētu izmantot represijām valstī; tā kā 2018. gada 22. janvārī tā vienprātīgi nolēma piemērot sankcijas pret septiņām Venecuēlas augsta līmeņa amatpersonām, nosakot ierobežojošus pasākumus, piemēram, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, tādējādi reaģējot uz demokrātijas principu pārkāpumiem; tā kā 2018. gada 25. jūnijā sankcijas tika attiecinātas uz vienpadsmit Venecuēlas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu;

K.  tā kā ES kopā ar citām demokrātiskām struktūrām nav atzinusi ne prezidenta, ne Konstitutīvās nacionālās asamblejas vēlēšanas, ne arī iestādes, kas izveidotas šādu nelikumīgu procesu rezultātā; tā kā Valsts vēlēšanu padome (CNE) 2018. gada 9. decembri ir noteikusi par valsts municipālo padomju vēlēšanu datumu; tā kā galvenajām un lielākajām opozīcijas politiskajām partijām Acción Democrática (AD), Primero Justicia (PJ), Un Nuevo Tiempo (UNT) un Voluntad Popular nebūs atļauts piedalīties; tā kā starptautiskā sabiedrība nepieņems vēlēšanu rezultātus, ja opozīcijas līderi atradīsies ieslodzījumā un politiskajām partijām būs aizliegts piedalīties vēlēšanās;

L.  tā kā Ārlietu padomes 2018. gada 15. oktobrī pieņemtajos secinājumos ir ietverta atsauce uz pašreizējās krīzes politisku risinājumu, izpētot iespēju izveidot kontaktgrupu, kuras mērķis būtu veicināt iniciatīvu kopīgi ar galvenajiem reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai radītu apstākļus, kas var novest pie politiska procesa;

M.  tā kā divi mēģinājumi veidot Vatikāna un starptautisku mediatoru vadītu nacionālu dialogu starp valdību un opozīciju nolūkā rast krīzes risinājumu bija nesekmīgi, jo Venecuēlas iestādes pret šo ierosinājumu neattiecās nopietni un to vienīgais mērķis bija iegūt laiku un starptautisku atzīšanu,

1.  pauž visdziļāko līdzjūtību Fernando Albán ģimenei un draugiem; šajā sakarībā nosoda Venecuēlas iestāžu izdarītos noziegumus un prasa šajā konkrētajā lietā nekavējoties veikt neatkarīgu izmeklēšanu par valdības rīcību, tostarp starptautisku autopsiju, ko veiktu neatkarīgu tiesu ekspertu grupa; atgādina, ka valsts pienākums ir nodrošināt visu apcietinājumā esošo cilvēku drošību un fizisko neaizskaramību;

2.  nosoda patvaļīgus arestus un tiesu iestāžu īstenotu un administratīvu vajāšanu, kas vērsta pret tūkstošiem cilvēktiesību aizstāvju, vēlētiem opozīcijas pārstāvjiem un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; mudina Venecuēlas iestādes pārtraukt visus cilvēktiesību pārkāpumus un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas visas pamatbrīvības un cilvēktiesības;

3.  atgādina par to, ka abi līdzšinējie mēģinājumi ar Vatikāna mediācijas un Dominikānas Republikā notikušā nacionālā politiskā dialoga palīdzību rast krīzes politisku risinājumu Venecuēlā ir acīmredzami neizdevušies;

4.  atgādina par Savienības un Parlamenta iepriekš pausto nostāju, ka jebkādai turpmākai politiskai attīstībai ir jāietver šādas nenoraidāmas prasības: visu politieslodzīto tūlītēja atbrīvošana un pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un miermīlīgiem protestētājiem vērstas spīdzināšanas, sliktas izturēšanās un vajāšanas pārtraukšana; Nacionālās asamblejas ievēlēta jauna un neatkarīga Valsts vēlēšanu padome; brīvas un godīgas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, lai garantētu ticamu procesu, kurā tiek ievērots politiskais plurālisms un nodrošināta demokrātisko starptautisko novērotāju klātbūtne, kā arī Nacionālās asamblejas pilnvaru atzīšana un Konstitutīvās nacionālās asamblejas atlaišana;

5.  ar interesi atzīmē Padomes secinājumus par iespējamu kontaktu sākšanu ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai izpētītu iespēju izveidot kontaktgrupu; šajā saistībā atgādina, ka starptautiskajai mediācijai vai kontaktus veicinošajai grupai jābūt neitrālai un abām pusēm tās darbībai ir jāpiekrīt; uzskata, ka šīs izpētes kontaktgrupas mērķim vajadzētu būt ieguldījumam, lai ar miermīlīgiem līdzekļiem rastu demokrātisku un politisku risinājumu Venecuēlas konfliktam, par ko lemj tikai un vienīgi Venecuēlas tauta; prasa PV/AP, izskatot iespēju izveidot šo kontaktgrupu, sazināties ar Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas likumīgajiem pārstāvjiem, lai pārliecinātos, vai vairākums atbalsta šādu iniciatīvu;

6.  pilnībā atbalsta SKT sākotnējo paziņojumu par Venecuēlas režīma izdarītajiem liela mēroga noziegumiem un represijām pret saviem iedzīvotājiem; mudina Savienību un dalībvalstis pievienoties SKT dalībvalstu iniciatīvai izmeklēt Venecuēlas valdības veiktos noziegumus pret cilvēci Venecuēlas teritorijā un līdz ar to saukt pie atbildības vainīgos; atgādina par ES saistībām attiecībā uz daudzpusējību ANO doktrīnas ietvaros un SKT lomu cīņā pret nesodāmību par nopietniem noziegumiem pret cilvēci un tajos vainojamo saukšanu pie atbildības;

7.  atzinīgi vērtē to, ka par nelikumīgo un starptautiski neatzīto 2018. gada 20. maija vēlēšanu rīkošanu ES ir noteikusi papildu mērķtiecīgas un reversīvas sankcijas, kuras nenodarīs kaitējumu Venecuēlas iedzīvotājiem; prasa pastiprināt šīs sankcijas, ja stāvoklis cilvēktiesību un demokrātijas jomā valstī turpinās pasliktināties;

8.  izsaka atzinību Kolumbijas valdībai par tūlītējo reakciju un atbalstu, ko tā sniedza visiem valstī ieceļojošiem Venecuēlas iedzīvotājiem; tāpat uzteic Brazīliju, Peru un citas reģiona valstis, jo īpaši tās, kuras ir parakstījušas Kito deklarāciju par Venecuēlas pilsoņu cilvēku mobilitāti, kā arī reģionālās un starptautiskās organizācijas, privātās un publiskās iestādes, katoļu baznīcu un visa reģiona iedzīvotājus par viņu aktīvo palīdzību Venecuēlas migrantiem un bēgļiem un solidaritāti ar tiem; aicina tās dalībvalstis, kuras saskaras ar venecuēliešu pieplūdumu, nodrošināt viņiem piekļuvi pamatpakalpojumiem un piešķirt īslaicīgas aizsargājamības statusu un īpašas uzturēšanās tiesības;

9.  atgādina par ārkārtīgi satraucošajiem secinājumiem pēc 2018. gada jūnija darba brauciena līdz Venecuēlas sauszemes robežai ar Kolumbiju un Brazīliju un aicina 2019. gadā nosūtīt ad hoc delegāciju uz Peru, lai novērtētu Venecuēlas migrācijas krīzes vietējo ietekmi; atkārtoti aicina Venecuēlas iestādes steidzami atļaut netraucētu humanitārās palīdzības sniegšanu valstī, lai nepieļautu humanitārās krīzes un sabiedrības veselības krīzes pasliktināšanos, un īstenot īstermiņa reaģēšanas pasākumus pret pārtikas nepietiekamību;

10.  aicina Padomi un PV/AP sadarbībā ar nesen iecelto UNHCR un IOM kopīgo īpašo pārstāvi Eduardo Stein mobilizēt vairāk līdzekļu un palīdzības Venecuēlas bēgļiem un migrantiem šajā reģionā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē viņa iecelšanu amatā, kas skaidri atspoguļo pašreizējās krīzes Venecuēlā reģionālo un globālo mērogu;

11.  atgādina, ka Interpols ir starptautiska policijas organizācija, kuras galvenais uzdevums ir cīņa ar starptautisko noziedzību; aicina Interpolu piesardzīgi attiekties pret Venecuēlas valdības prasībām pret J. Borges, L. Ortega Diaz un Z. Mundaray Rodriguez, kuras ir vienīgi politiski motivētas;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, kā arī Kolumbijas Republikas, Brazīlijas Republikas un Peru Republikas valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram un Limas grupai.

 

 

(1)

OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.

(2)

OV C 294, 12.8.2016., 21. lpp.

(3)

OV C 316, 30.8.2016., 190. lpp.

(4)

OV C 86, 6.3.2018., 101. lpp.

(5)

OV C 298, 23.8.2018., 137. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0041.

(7)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 25. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika