KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Khan al-Ahmar un citiem beduīnu ciematiem draudošo nojaukšanu
12.9.2018 - (2018/2849(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B8-0384/2018 (Verts/ALE)
B8-0385/2018 (ALDE)
B8-0387/2018 (S&D)
B8-0389/2018 (GUE/NGL)
Elena Valenciano, Soraya Post, Arne Lietz, Knut Fleckenstein, Pier Antonio Panzeri, Eugen Freund, Linda McAvan S&D grupas vārdā
Ivo Vajgl ALDE grupas vārdā
Martina Anderson, Martina Michels, Merja Kyllönen, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Sofia Sakorafa, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou GUE/NGL grupas vārdā
Tamás Meszerics, Margrete Auken Verts/ALE grupas vārdā
Ignazio Corrao, Fabio Massimo Castaldo, Rosa D’Amato, Laura Agea
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Khan al-Ahmar un citiem beduīnu ciematiem draudošo nojaukšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Izraēlas un Palestīnas konfliktu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini 2018. gada 7. septembra paziņojumu par jaunākajām norisēm attiecībā uz plānoto Khan al-Ahmar ciemata nojaukšanu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām,
– ņemot vērā Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes 2018 gada 10. septembra kopīgo paziņojumu par Khan al-Ahmar ciematu,
– ņemot vērā 1949. gada Ceturto Ženēvas konvenciju un jo īpaši tās 49., 50., 51. un 53. pantu,
– ņemot vērā sešu mēnešu — 2018. gada janvāra–jūnija ziņojumu — par ES finansēto struktūru nojaukšanu un atsavināšanu Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, ko 2018. gada 24. augustā publicēja Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Izraēlas Augstākā tiesa 2018. gada 5. septembrī noraidīja Khan al-Ahmar iedzīvotāju lūgumus; tā kā Augstākā tiesa nolēma, ka attiecīgās iestādes ir pilnvarotas īstenot plānu šā ciemata iedzīvotāju pārvietošanai uz Jahalin West; tā kā Augstā tiesa ļāva Izraēlas iestādēm turpināt īstenot plānus saistībā ar Khan al-Ahmar nojaukšanu;
B. tā kā Khan al-Ahmar ir viena no 46 beduīnu kopienām, saistībā ar kurām, kā ANO uzskata, pastāv ļoti liela iespēja, ka tās varētu piespiedu kārtā pārvietot uz Rietumkrasta centrālajiem rajoniem; tā kā šī kopiena sastāv no 32 ģimenēm — kopā 173 personām, tostarp 92 nepilngadīgiem bērniem; tā kā Izraēlas armijai ir dota pavēle nojaukt visas šā ciemata ēkas;
C. tā kā 2010. gada Izraēlas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka visas Khan al-Ahmar ciemata ēkas ir uzbūvētas nelikumīgi, pārkāpjot plānošanas un funkcionālā zonējuma tiesību aktus, un tāpēc tās ir jānojauc; tā kā Augstākā tiesa vēl uzsvēra, ka Izraēlas iestādēm ir jārod piemērota alternatīva skolai un šīs kopienas iedzīvotājiem; tā kā Izraēlas valsts rakstveidā ir paziņojusi, ka tā nodrošinās ģimenēm, kas pārcelsies uz Jahalin West (Abu Dis), izredzes attīstīt otru pārcelšanas vietu Jericho austrumu daļā; tā kā Khan al-Ahmar kopiena atteicās pamest savu dzīves vietu;
D. tā kā Ceturtā Ženēvas Konvencija par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā aizliedz cilvēku piespiedu pārvietošanu, izņemot gadījumus, kad tā jāveic iedzīvotāju drošības vai svarīgu militāru iemeslu dēļ, un tas ir nopietns starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;
E. tā kā Izraēlas iestādes Rietumkrastā C zonas palestīniešu iedzīvotājiem uzspiež ārkārtīgi ierobežojošu celtniecības režīmu; tā kā šis režīms minētajā teritorijā padara par gandrīz neiespējamu palestīniešiem veikt likumīgu celtniecību un to izmanto par veidu, kā izlikt palestīniešus no mājām un paplašināt apmetņu veidošanu; tā kā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem Izraēla, veidojot apmetnes, rīkojas nelikumīgi un šo apmetņu veidošana ir viens no galvenajiem šķērslis, kas kavē centienus panākt mieru; tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jebkurai trešai pusei, tostarp ES dalībvalstīm, ir pienākums okupētā teritorijā neatzīt apmetnes, neatbalstīt tās un nepalīdzēt tām, kā arī pienākums izrādīt efektīvu pretestību;
F. tā kā Khan al-Ahmar ciemats atrodas okupētā Jordānas upes Rietumkrasta E1 koridora teritorijā; tā kā status quo saglabāšana šajā jomā ir būtiski svarīga divu valstu risinājuma dzīvotspējai un blakusesošas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidei nākotnē; tā kā Parlaments ir atkārtoti iebildis pret jebkādām darbībām, kas apdraud divu valstu risinājuma dzīvotspēju, un mudinājis abas puses ar politikas nostādnēm un rīcību apliecināt patiesu apņemšanos panākt divu valstu risinājumu, lai atjaunotu uzticēšanos;
G. tā kā 10 ES dalībvalstis atbalsta Khan al-Ahmar īstenotās humanitārās programmas, tostarp sākumskolas būvniecību, un tā kā tagad tiek apdraudēta aptuveni EUR 315 000 vērtā ES finansētā humanitārā palīdzība;
H. tā kā saskaņā ar ES Pārstāvības Palestīnā biroja datiem 2018. gada pirmajā pusē okupētajā Rietumkrastā, tostarp Austrumjeruzalemē, turpinājās palestīniešu īpašuma iznīcināšana un piesavināšanās; tā kā Khan al-Ahmar nojaukšana var kalpot par negatīvu precedentu attiecībā uz dučiem citu beduīnu kopienu visā Rietumkrastā,
1. pievienojas PV/AP, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes aicinājumam Izraēlas valdībai atcelt šo pārcelšanas plānu, kas novedīs pie Khan al-Ahmar ciemata nojaukšanas un tā iedzīvotāju piespiedu pārvietošanas uz citu vietu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES turpinātu ievērot vienotu nostāju šajā jautājumā;
2. brīdina Izraēlas iestādes, ka Khan al-Ahmar nojaukšana un tās iedzīvotāju piespiedu pārvietošana tiks uzskatīta par starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu;
3. pauž bažas par sekām, ko var izraisīt šā ciemata nojaukšana un kas nopietni apdraudētu divu valstu risinājuma dzīvotspēju un mazinātu izredzes panākt šajā reģionā mieru; atkārtoti norāda, ka divu valstu risinājuma dzīvotspējas aizsargāšana un saglabāšana ir prioritārs Eiropas Savienības ar Izraēlas un palestīniešu konfliktu un Tuvo Austrumu miera procesu saistīto politikas nostāju un darbību jautājums;
4. uzstāj, ka gadījumā, ja tiks īstenota Khan al-Ahmar nojaukšana un tās iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, ES atbildei ir jābūt atbilstošai šā notikuma nopietnībai un saskanīgai ar ilgstošo tās atbalstu Khan al-Ahmar kopienai; aicina PV/AP pastiprināt ES saziņu ar Izraēlas iestādēm attiecībā uz palestīniešu iedzīvotāju tiesību pilnīgu ievērošanu C zonā un pieprasīt Izraēlai pilnībā kompensēt ES finansētas infrastruktūras sagraušanu;
5. aicina Izraēlas valdību nekavējoties izbeigt tās piekopto nojaukšanas un reālas izlikšanas draudu politiku, ko tā īsteno pret beduīnu kopienām, kuras dzīvo Negevā un okupētā Rietumkrasta C zonā; uzsver, ka māju, skolu un citu nozīmīgu infrastruktūras objektu nojaukšana okupētajā palestīniešu teritorijā ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums;
6. uzsver, ka saskaņā ar Ceturto Ženēvas Konvenciju Izraēla ir pilnībā atbildīga par nepieciešamo pakalpojumu, tostarp izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu, sniegšanu cilvēkiem, kuri dzīvo tās okupētajās teritorijās,
7. ir stingri pārliecināts, ka vienīgais veids, kā noturīgi atrisināt Tuvo Austrumu konfliktu, ir izveidot divas demokrātiskas valstis — Izraēlu un Palestīnu —, kas miermīlīgi atrodas līdzās viena otrai drošās un, pamatojoties uz 1967. gada robežu, no jauna noteiktās robežās ar kopīgu galvaspilsētu Jeruzalemi; nosoda jebkādu vienpusēju lēmumu un rīcību, kas var apdraudēt šā risinājuma izredzes;
8. aicina Izraēlas iestādes nekavējoties apturēt apmetņu politiku un novērst šīs politikas sekas; prasa, lai ES šajā jautājumā arī turpmāk būtu nelokāma;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim Tuvo Austrumu miera procesā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO īpašajam koordinatoram Tuvo Austrumu miera procesā, Izraēlas Knesetam un valdībai, Palestīniešu pašpārvaldes prezidentam un Palestīniešu likumdošanas padomei.