KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Jemenā
3.10.2018 - (2018/2853(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B8-0444/2018 (ECR)
B8-0445/2018 (S&D)
B8-0446/2018 (PPE)
B8-0447/2018 (Verts/ALE)
B8-0448/2018 (EFDD)
B8-0449/2018 (ALDE)
B8-0450/2018 (GUE/NGL)
Cristian Dan Preda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Arnaud Danjean, Sandra Kalniete, David McAllister, Ramona Nicole Mănescu, Elmar Brok, Julia Pitera, Lorenzo Cesa, Fernando Ruas, Anna Maria Corazza Bildt PPE grupas vārdā
Victor Boştinaru, Pier Antonio Panzeri, Knut Fleckenstein, Enrique Guerrero Salom, Elena Valenciano S&D grupas vārdā
Charles Tannock, Raffaele Fitto ECR grupas vārdā
Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, María Teresa Giménez Barbat, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Jasenko Selimovic, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Ivo Vajgl, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā
Ángela Vallina, Patrick Le Hyaric, Merja Kyllönen, Luke Ming Flanagan, Marie-Christine Vergiat, Marie-Pierre Vieu GUE/NGL grupas vārdā
Bodil Valero, Barbara Lochbihler, Pascal Durand, Jordi Solé Verts/ALE grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao, Isabella Adinolfi EFDD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Jemenā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu un jo īpaši 2016. gada 25. februāra[1] un 2017. gada 15. jūnija[2] rezolūcijas par humanitāro situāciju Jemenā un 2015. gada 9. jūlija[3] un 2017. gada 30. novembra[4] rezolūcijas par stāvokli Jemenā,
– ņemot vērā ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Jemenā, tostarp pārkāpumiem un ļaunprātībām kopš 2014. gada septembra, ko 2018. gada 28. augustā publicēja ANO Cilvēktiesību padomes ievērojamu starptautisku un reģionālu ekspertu grupa Jemenas jautājumos,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni un komisāra Hrista Stiljanida 2018. gada 13. jūnija paziņojumu par jaunākajiem notikumiem Hudeidas apkārtnē, Jemenā, un 2018. gada 4. augusta paziņojumu par gaisa uzbrukumiem Hudeidai,
– ņemot vērā 2018. gada 24. septembra ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos gadskārtējo ziņojumu par stāvokli Jemenā,
– ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija secinājumus par Jemenu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2018. gada 15. marta paziņojumu par Jemenu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Jemenā 2018. gada 6. septembra paziņojumu,
– ņemot vērā Pasaules Pārtikas programmas izpilddirektores 2018. gada 19. septembra paziņojumu,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2216 (2015), Rezolūciju Nr. 2201 (2015) un Rezolūciju Nr. 2140 (2014),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā pašreizējais konflikts Jemenā ilgst jau ceturto gadu un vairāk nekā 22 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība; tā kā vairāk nekā 17 miljoniem cilvēku nepietiek pārtikas un viņu vidū vairāk nekā 8 miljoni cilvēku cieš no nopietna pārtikas trūkuma un ir uz bada robežas; tā kā konflikta pašreizējā sašķeltība skaidri liecina par to, ka jūk valsts vienotība; tā kā situācija Jemenā nopietni apdraud arī reģiona stabilitāti;
B. tā kā konflikts sākās 2015. gadā, kad hūsītu nemiernieki ar Irānas atbalstu gāza valsts starptautiski atzīto prezidentu, kurš pēc tam ieveda daudznacionālo koalīciju Saūda Arābijas vadībā, lai cīnītos ar nemierniekiem un viņu sabiedrotajiem spēkiem;
C. tā kā kopš 2017. gada novembra Saūda Arābijas vadītā koalīcija bloķē importa piegādi hūsītu kontrolētajām teritorijām un vienīgais izņēmums ir tikai paši nepieciešamākie humānie un stāvokļa atvieglošanas sūtījumi; tā kā saskaņā ar OCHA kopš blokādes sākuma Jemena ir saņēmusi tikai 21 % no degvielas pieprasījuma un 68 % no importētās pārtikas vajadzībām; tā kā dažos gadījumos hūsītu nemiernieki ir bloķējuši būtiski svarīgu medicīnas krājumu, pārtikas un humānās palīdzības piegādi valdības kontrolētajām pilsētām;
D. tā kā 2018. gada jūnijā Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vadītā koalīcija sāka ofensīvu ar mērķi ieņemt Hudeidu; tā kā organizācija “Save the Children” ir ziņojusi par simtiem civiliedzīvotāju bojāeju šajā operācijā; tā kā Hudeida ir svarīgākā Jemenas osta un tranzīta punkts vismaz 70 % no valsts kritiski svarīgās pārtikas un humānās palīdzības; tā kā saskaņā ar ANO datiem kopš 2018. gada jūnija sākuma Hudeidas apgabalu ir pametuši gandrīz 470 000 cilvēku; tā kā vēl viens uzbrukums Hudeidai katastrofāli ietekmētu civiliedzīvotājus; tā kā konflikta pusēm ir pienākums ļaut un sekmēt ātru un netraucētu humānās palīdzības, tostarp zāļu, pārtikas un citu izdzīvošanai nepieciešamu lietu, piegādi;
E. tā kā sarunās par pamieru, ko vadīja ANO īpašais sūtnis Jemenā Martin Griffiths, tika panākta ofensīvas pagaidu pārtraukšana; tā kā nesenākais mēģinājums rīkot miera sarunas Ženēvā bija neveiksmīgs un noveda pie karadarbības atsākšanās 2018. gada 7. septembrī; tā kā kopš ofensīvas sākuma civiliedzīvotāju bojāejas līmenis ir pieaudzis par 164 %; tā kā par spīti starptautiskajam spiedienam panākt stabilu un iekļaujošu krīzes politisko risinājumu konflikta puses un to reģionālie un starptautiskie atbalstītāji, tostarp Saūda Arābija un Irāna, nav panākušas pamieru vai jebkādu vienošanos un cīņas un neselektīva bombardēšana netraucēti turpinās;
F. tā kā 2018. gada 9. augustā Saūda Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukumā ziemeļu provinces Sādas tirgū cieta skolēnu autobuss un bojā gāja daudzi cilvēki, tostarp vismaz 40 bērni, no kuriem lielākā daļa bija jaunāki par 10 gadiem; tā kā divas nedēļas vēlāk, 24. augustā, šim uzbrukumam sekoja jauns Saūda Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukums, kurā gāja bojā 27 civiliedzīvotāji, lielākoties bērni, kas bēga no vardarbības ielenktajā dienvidu pilsētā Hudeidā;
G. tā kā Saūda Arābijas vadītā kampaņa un intensīvā aviobombardēšana, tostarp neselektīvi uzbrukumi blīvi apdzīvotās teritorijās, saasina šā kara ietekmi uz humanitāro situāciju; tā kā saskaņā ar kara tiesībām ir aizliegts ar nolūku vērst neselektīvus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civiliem mērķiem, piemēram, skolām un slimnīcām; tā kā, ņemot vērā neatkarīgu ievērojamu starptautisku un reģionālu ekspertu grupas (IEG) konstatējumus, šādi uzbrukumi var būt uzskatāmi par kara noziegumiem un pret personām, kas tos izdara, var vērst kriminālvajāšanu; tā kā Saūda Arābijas vadītās koalīcijas izmeklēšana par iespējamiem kara noziegumiem Jemenā nav bijusi pietiekami uzticama un nav nodrošinājusi tiesisko aizsardzību cietušajiem civiliedzīvotājiem; H. tā kā kopš 2015. gada marta 2500 bērni ir zaudējuši dzīvību un vairāk nekā 3500 bērni ir sakropļoti vai guvuši ievainojumus un bruņotie spēki rekrutē aizvien lielāku skaitu bērnu; tā kā notiekošā karadarbība īpaši ietekmē sievietes un bērnus; tā kā saskaņā ar UNICEF datiem gandrīz divi miljoni bērnu Jemenā neapmeklē skolu, savukārt tas ierobežotas izglītības pieejamības vai tās nepieejamības dēļ apdraud veselas bērnu paaudzes nākotni, padarot viņus neaizsargātākus pret militāru rekrutēšanu un seksuālu un dzimumbalstītu vardarbību;
I. tā kā 2018. gada augustā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos sagatavotajā ziņojumā tika secināts, ka ir “pamatots iemesls uzskatīt”, ka visas konflikta puses Jemenā var būt izdarījušas kara noziegumus; tā kā abu konflikta pušu spēki ir apsūdzēti smago ieroču izmantošanā apbūvētās un blīvi apdzīvotās teritorijās, tostarp uzbrukumos slimnīcām un citām nemilitārām struktūrām;
J. tā kā karš ir izraisījis infrastruktūras iznīcināšanu un Jemenas ekonomikas sabrukumu, kā arī plaša mēroga traucējumus pamatpreču pieejamībā un komunālo pakalpojumu, sanitārijas un tīra dzeramā ūdens piegādē; tā kā 2016. gada beigās līdz 1,4 miljoniem Jemenas nemilitārā publiskā sektora darbinieku faktiski tika pārtraukta regulārās algas izmaksa;
K. tā kā, liedzot starptautiskajiem medijiem un cilvēktiesību organizācijām izmantot ANO lidojumus, tiek traucēta neatkarīga ziņošana par stāvokli Jemenā un palielināta pasaules vienaldzība par šo konfliktu;
L. tā kā dzimumbalstītas seksuālās vardarbības līmenis kopš konflikta sākuma ir kāpis eksponenciāli; tā kā krimināltiesību sistēmas jau tā ierobežotā spēja vērsties pret seksuālu un dzimumbalstītu vardarbību ir izsīkusi un nav veikta nekāda izmeklēšana par tādu rīcību kā sieviešu nolaupīšana un izvarošana vai draudi to izdarīt nolūkā izspiest naudu no viņu ģimenēm un kopienām;
M. tā kā cilvēktiesību aizstāvji ir saskārušies ar neatlaidīgu vajāšanu, draudiem un nomelnošanas kampaņām, ko veic visas konflikta puses; tā kā sievietes cilvēktiesību aizstāves, žurnālistes un aktīvistes ir saskārušās ar īpašām represijām uz dzimuma pamata,
N. tā kā hūsītu de facto varas iestādes pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un reliģiskajām minoritātēm ir vērsušas sistēmiskas vajāšanas kampaņas, patvaļīgu un ļaunprātīgu apcietināšanu, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu; tā kā 24 bahājiešu minoritātei piederošiem jemeniešiem, starp kuriem ir viens bērns, tikai viņu reliģisko uzskatu un miermīlīgo darbību dēļ ir izvirzītas apsūdzības, par kurām viņiem var piespriest nāvessodu;
O. tā kā hūsītu nemiernieki ir apsūdzēti par masveida civiliedzīvotāju bojāeju Jemenas trešās lielākās pilsētas Taizas aplenkuma laikā; tā kā valdības kontrolētajos rajonos viņi izmanto novājināšanas kara taktiku pret civiliedzīvotājiem; tā kā viņi ir izmantojuši arī aizliegtās kājnieku mīnas un rekrutējuši bērnus;
P. tā kā pret Kamel Jendoubi, kurš vada IEG, kas 2018. gada 28. augustā publicēja Cilvēktiesību padomes ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Jemenā, tiek vērsta nomelnošanas kampaņa, kuras mērķis ir iebiedēt IEG un viest šaubas par tās konstatējumiem;
Q. tā kā Jemena ir parakstījusi Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, bet nav tos ratificējusi; tā kā vairāki Romas statūtu noteikumi, tostarp par kara noziegumiem, atspoguļo starptautiskās paražu tiesības;
R. tā kā 2018. gada februārī Krievija noteica veto pret ANO Drošības padomes rezolūciju, kurā uzsvērta Irānas iesaistīšanās konfliktā;
S. tā kā ir noteikts starptautisks ieroču embargo pret Irānas atbalstītajiem hūsītu nemierniekiem un saskaņā ar ES 18. gada ziņojumu par ieroču eksportu ES dalībvalstis ir turpinājušas atļaut ieroču pārvietošanu uz Saūda Arābiju arī pēc konflikta eskalācijas, pārkāpjot Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP par ieroču eksporta kontroli; tā kā pagājušajā gadā dažas ES dalībvalstis daļēji vai pilnīgi apturēja ieroču nodošanu Saūda Arābijai un AAE; tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, ievērojot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP;
T. tā kā lielākā daļa ASV spēku uzbrukumi Jemenā ir letāli dronu uzbrukumi; tā kā lēmums dronu operāciju mērķu sarakstam pievienot konkrētas personas bieži vien tiek pieņemts bez tiesas rīkojuma; tā kā noteiktos apstākļos konkrētu personu noteikšanu par mērķi un nogalināšanu var uzskatīt par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma;
U. tā kā karš Jemenā ekstrēmistu grupējumiem, tostarp Arābijas pussalas “Al Qaeda” (AQAP), ir pavēris iespēju paplašināt savu ietekmi, tādējādi apdraudot plašāku reģionu; tā kā stabila un droša Jemenas valsts, kam ir pienācīgi funkcionējoša valdība, ir izšķiroši svarīga, lai varētu īstenot starptautiskos centienus ekstrēmisma un vardarbības apkarošanā šajā reģionā un ārpus tā, kā arī lai panāktu mieru un stabilitāti pašā Jemenā;
V. tā kā šā reģiona stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienībai; tā kā ES ir apņēmusies īstenot visaptverošu un stratēģisku pieeju, kurā ir iesaistīti visi attiecīgie reģionālie dalībnieki; tā kā ES un visas starptautiskās sabiedrības prioritātei vajadzētu būt politiskam konflikta risinājumam ANO miera iniciatīvas Jemenā ietvaros;
W. tā kā ES joprojām ir apņēmusies turpināt sniegt dzīvības glābšanas palīdzību visiem cilvēkiem Jemenā, kuriem tā ir vajadzīga; tā kā tajā pašā laikā ES pievienojas ANO un citu līdzekļu devēju paustajām bažām par pastāvīgi sarūkošo humanitāro telpu; tā kā kopš 2015. gada līdz šim brīdim ES ir Jemenai sniegusi humānās palīdzības finansējumu vairāk nekā 233 miljonu EUR apmērā,
1. ļoti asi nosoda pašreizējo vardarbību Jemenā un visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai; uzsver bažas par konfliktu, kas pamazām pārvēršas par vienu no visnopietnākajām humānajām, politiskajām un ekonomiskajām krīzēm; atgādina visām iesaistītajām pusēm, tostarp to reģionālajiem un starptautiskajiem atbalstītājiem, ka civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras, tostarp slimnīcu un medicīnas personāla, ūdensapgādes sistēmu, ostu, lidostu un tirgu, apzināta padarīšana par mērķiem ir smags starptautisko tiesību pārkāpums;
2. pauž dziļu nožēlu par konflikta rezultātā zaudētajām dzīvībām un karadarbības skarto cilvēku ciešanām un izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm; vēlreiz apstiprina apņemšanos arī turpmāk atbalstīt Jemenu un Jemenas tautu;
3. aicina visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtraukt karadarbību; mudina Saūda Arābiju un citas iesaistītās puses atcelt pašreizējo Jemenas blokādi; aicina visas tieši vai netieši iesaistītās valstis un attiecīgos dalībniekus, tostarp Irānu, izdarīt maksimālu spiedienu uz visām pusēm, lai strādātu pie eskalācijas novēršanas, un nekavējoties pārtraukt politisku, militāru un finansiālu atbalstu militārajiem dalībniekiem uz vietas, kurš tiek sniegts vai nu tieši, vai ar starpnieku palīdzību;
4. uzsver, ka tikai politisks, iekļaujošs un sarunu ceļā panākts konflikta risinājums var atjaunot mieru un saglabāt Jemenas vienotību, suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; aicina visus starptautiskos un reģionālos dalībniekus konstruktīvi sadarboties ar Jemenas pusēm, lai panāktu saspīlējuma mazināšanos un atrisinātu konfliktu pie sarunu galda;
5. atbalsta ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Jemenā Martina Grifitsa centienus atsākt politisko procesu; pieņem zināšanai viņa 2018. gada 11. septembra paziņojumu ANO Drošības padomē, ka, “neraugoties uz to, ka pagājušajā nedēļā Ženēvā notikušajās apspriedēs nepiedalījās viena no pusēm, un pat uz to, ka tās nenoritēja tā, kā plānots, mums tik un tā izdevās atsākt politisko procesu, ko stabili atbalstīja paši Jemenas iedzīvotāji un starptautiskā sabiedrība”; atzinīgi vērtē Martina Grifitsa 2018. gada 16. septembra vizīti Sanā; aicina īpašajam sūtnim piešķirt pilnīgu un netraucētu piekļuvi visām Jemenas teritorijas daļām; aicina PV/AP un visas ES dalībvalstis nodrošināt Grifitsa kungam politisku atbalstu, ņemot vērā sarunu ceļā panāktu un iekļaujošu risinājumu;
6. visstingrākajā mērā nosoda visus teroristu uzbrukumus; pauž dziļas bažas par aizvien lielāku kriminālo un teroristu grupējumu, tostarp AQAP un ISIS/Da’esh, klātbūtni Jemenā; aicina visas konfliktā iesaistītās puses ar izlēmīgu rīcību vērsties pret šiem grupējumiem; nosoda ārvalstu kaujinieku klātbūtni un aicina izraidīt visus šādus kaujiniekus no Jemenas;
7. aicina visas konflikta puses nekavējoties nodrošināt humānās palīdzības sniedzējiem pilnīgu piekļuvi konfliktu skartajiem reģioniem, lai varētu palīdzēt iedzīvotājiem, kam šāda palīdzība vajadzīga; aicina Padomi un ANO Drošības padomi, īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju 2216, noteikt, kuras personas traucē sniegt humāno palīdzību Jemenā, un vērsties pret tām ar konkrētām sankcijām;
8. uzsver, ka ANO Drošības padome ir paziņojusi par atbalstu ANO verifikācijas un inspekcijas mehānismam (UNVIM) un ka ES pilnībā atbalsta UNVIM turpināšanu un tā mandāta pilnīgu un netraucētu īstenošanu;
9. aicina visas puses nekavējoties izbeigt visus uzbrukumus vārda brīvībai un atbrīvot visus žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kas apcietināti tikai par savu cilvēktiesību izmantošanu; aicina visas puses vairs nelikt šķēršļus starptautisko mediju un humānās palīdzības sniedzēju darbam šā konflikta sakarā;
10. aicina visas konfliktā iesaistītās puses veikt vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem nodrošinātu efektīvu, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu par visiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātībām un iespējamiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem; pauž dziļas bažas par ziņojumiem par reliģijas vai ticības brīvības liegšanu, tostarp diskrimināciju, nelikumīgu aizturēšanu un vardarbības pielietošanu, cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp seksuālu un cita veida vardarbību pret sievietēm, vīriešiem, meitenēm un zēniem, pārkāpjot starptautiskos standartus;
11. aicina visas konfliktā iesaistītās puses beigt vervēt vai izmantot bērnus par karavīriem un izbeigt citus smagus pret viņiem izdarītus pārkāpumus, ar kuriem tiek pārkāptas piemērojamās starptautiskās tiesības un standarti; aicina visas puses atbrīvot jau savervētos bērnus un sadarboties ar ANO, lai varētu šos bērnus rehabilitēt un reintegrēt viņu kopienās; atbalsta nozīmīgo UNICEF darbu Jemenā;
12. aicina īpašo krimināltiesu, kas atrodas hūsītu kontrolētajā teritorijā Sanā, attaisnot un atbrīvot Asmaa al-Omeissy, Saeed al-Ruwaho un Ahmed Bawazer, kuri bija piespiedu kārtā pazuduši, tika spīdzināti un kuriem pēc ārkārtīgi netaisnīgas tiesas prāvas par iespējamu palīdzību ienaidnieka valstij tika piespriests nāvessods;
13. aicina Sanas īpašo krimināltiesu nekavējoties atbrīvot 25 bahājiešus, kas ir apcietināti par miermīlīgu savas reliģijas piekopšanu un kam izvirzītas apsūdzības, par kurām iespējams nāvessods;
14. atgādina visām konflikta pusēm, ka tās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgas par visiem izdarītajiem noziegumiem; mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības iespējamos vainīgos, jo īpaši valsts vai starptautiskā līmenī saucot pie atbildības personas, grupas un organizācijas, kas tiek turētas aizdomās par šādiem pārkāpumiem, vai piemērojot universālas jurisdikcijas principu un veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz iespējamiem nežēlīgu noziegumu izdarītājiem Jemenā;
15. uzteic ANO IEG Jemenas jautājumos darbu un pauž pilnīgu solidaritāti ar tās vadītāju Kamel Jendoubi; atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2018. gada 24. septembra gada ziņojumu par stāvokli Jemenā, kurā ANO Cilvēktiesību padome nolēma pagarināt IEG mandātu vēl par vienu gadu ar iespēju to atjaunināt ar Cilvēktiesību padomes atļauju, lai mandātā iekļautu pierādījumu vākšanu par Jemenā izdarītajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nolūkā sākt kriminālvajāšanu pret vainīgajiem un sodīt viņus par šādiem pārkāpumiem; prasa, lai jautājums par situāciju Jemenā tiktu nosūtīts Starptautiskajai krimināltiesai (ICC); mudina Jemenu, kamēr jautājums vēl nav iesniegts ANO Drošības padomē, pievienoties ICC, kas ļautu saukt pie atbildības visus tos, kuri ir vainīgi konflikta laikā izdarītajos noziegumos;
16. aicina Eiropas Savienību un visas dalībvalstis sniegt saliedētu, drīzu un efektīvu atbalstu IEG visās attiecīgajās ANO struktūrās un jo īpaši Cilvēktiesību padomē;
17. mudina Padomi, PV/AP un dalībvalstis iestāties pret sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, tostarp izmantojot dronus, atkārtoti apstiprināt ES nostāju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nodrošināt, ka dalībvalstis neveic, neveicina vai citādi neiesaistās nelikumīgās nāvējošās operācijās; mudina Padomi pieņemt kopēju nostāju par bruņotu dronu izmantošanu;
18. aicina ES nākamajā Cilvēktiesību padomes sanāksmē uzņemties iniciatīvu un aktualizēt jautājumu par tādu valstu dalību, kam ir ļoti apšaubāms sniegums cilvēktiesību jomā;
19. mudina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis turpināt vest dialogu ar reģiona valstīm par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām; pauž gatavību piedalīties konstruktīvā un atklātā dialogā ar reģiona valstu iestādēm par to starptautisko cilvēktiesību saistību izpildi; aicina apmainīties ar speciālajām zināšanām par tiesiskajiem un juridiskajiem jautājumiem, lai pastiprinātu individuālo tiesību aizsardzību reģiona valstīs;
20. aicina Padomi efektīvi veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā paredzēts attiecīgajās ES pamatnostādnēs; jo īpaši atkārtoti norāda, ka ir nepieciešams, lai visas ES dalībvalstis stingri piemērotu noteikumus, kas paredzēti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP; šajā sakarā atgādina Parlamenta 2016. gada 25. februāra un 2017. gada 30. novembra rezolūcijas par stāvokli Jemenā; mudina visas ES dalībvalstis šajā sakarā atturēties no ieroču un jebkāda militārā aprīkojuma pārdošanas Saūda Arābijai, AAE un jebkuram citam starptautiskās koalīcijas dalībniekam, kā arī Jemenas valdībai un citām konflikta pusēm;
21. nosoda Jemenas kultūras mantojuma iznīcināšanu Saūda Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukumos, tostarp Sanas vecpilsētas un Zabidas vēsturiskās pilsētas iznīcināšanu; pauž nožēlu par šo iznīcināšanu, atgādina, ka koalīcija ir vainojama tajā, un uzsver, ka par šādu rīcību tai būs jāatbild; aicina ANO ģenerālsekretāru nodot Drošības padomei izskatīšanai jautājumu par visu Jemenas konflikta apdraudēto kultūras objektu aizsardzību, lai par to pieņemtu rezolūciju;
22. atzinīgi vērtē ANO 2018. gada Humānās palīdzības plānu Jemenai un 2018. gadā notikušo ANO augsta līmeņa pasākumu līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā, kur starptautiskie līdzekļu devēji pauda apņemšanos piešķirt vairāk nekā 2 miljardus USD; tomēr pauž nožēlu par to, ka Jemenai joprojām trūkst finansējuma; atzinīgi vērtē to, ka ES ir apņēmusies palīdzēt Jemenas konfliktā skartajiem iedzīvotājiem un šim nolūkam ir apsolījusi 107,5 miljonus EUR; aicina visus līdzekļu devējus nekavējoties īstenot savus solījumus; atzinīgi vērtē to, ka ES turpinās sniegt Jemenai attīstības palīdzību, piešķirot prioritāti valsts stabilizācijai paredzētajām intervencēm, un sadarbosies ar vietējām iestādēm stabilos reģionos, lai veicinātu noturību, palīdzētu saglabāt pamatpakalpojumu sniegšanu un veicinātu ilgtspējīgu iztiku kopienām;
23. patur tiesības jautājumu pārskatīt, līdz būs panākts saskaņotais risinājums; iesaka Cilvēktiesību apakškomitejai uzraudzīt cilvēktiesību situācijas attīstību Jemenā un sagatavot ziņojumu par valstī izdarītajiem cilvēktiesību un civilo tiesību pārkāpumiem;
24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Jemenas valdībai.
- [1] OV C 35, 31.1.2018., 142. lpp.
- [2] OV C 331, 18.9.2018., 146. lpp.
- [3] OV C 265, 11.8.2017., 93. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0473.