Procedūra : 2018/2903(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B8-0557/2018

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0557/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.13
CRE 12/12/2018 - 12.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0511

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 476kWORD 52k
10.12.2018
PE631.568v01-00}
PE631.569v01-00} RC1
 
B8-0557/2018}
B8-0558/2018} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu

nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:

B8-0557/2018 (ALDE)

B8-0558/2018 (PPE)


par vienotā tirgus pasākumu kopumu (2018/2903(RSP))


Andreas Schwab, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein PPE grupas vārdā
Dita Charanzová ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vienotā tirgus pasākumu kopumu (2018/2903(RSP))  

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs” (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijas priekšsēdētājam “Jauna vienotā tirgus stratēģija — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(1),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada septembra pētījumu “Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2016. gada janvāra pētījumu “Vienotā tirgus izveides pabeigšanas stratēģija: triljona euro bonuss”,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū(2), kas balstījās uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(3), kas balstījās uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija paziņojumu par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu “Satīklots digitālais vienotais tirgus visiem” (COM(2017)0228),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. novembra paziņojumu “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē — unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības” (COM(2018)0772),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vienotais tirgus līdz šim ir bijis un joprojām ir Eiropas integrācijas stūrakmens un augsti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kā arī izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks; tā kā tas tika uzsvērts arī nesen notikušajās sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES;

B.  tā kā pasaule piedzīvo strauju un būtisku pārmaiņu procesu, kas ietekmē arī ES vienoto tirgu;

C.  tā kā vienotais tirgus pilnībā neizmanto savu potenciālu;

D.  tā kā saskaņā ar Parlamenta veikto pētījumu gaidāmais ieguvums no vienotā tirgus izveides pabeigšanas ir EUR 1 triljons, palielinot kopējo IKP visā Savienībā, tostarp nodrošinot ievērojamus ieguvumus pakalpojumu nozarē;

E.  tā kā ir nepieciešama stratēģiska un visaptveroša pieeja un tā kā, reaģējot uz izvirzītajiem uzdevumiem, ir jāveic vienādā mērā gan politiski, gan tehniski pasākumi;

F.  tā kā nesenās transponēšanas pazīmes nav nomierinošas; tā kā Komisijas paziņojumā par vienoto tirgu mainīgajā pasaulē norādīts, ka attiecībā uz 16 direktīvām, kas bija jātransponē no 2017. gada decembra līdz 2018. gada maijam, 2018. gada jūnijā transponēšanas deficīts bija 25 %;

1.  atzinīgi vērtē vispārējos mērķus Komisijas paziņojumā par vienoto tirgu mainīgā pasaulē — tikai dažus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām 2019. gadā un vienotā tirgus 25. gadadienas;

2.  uzsver, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības pamatiem un tādēļ vienotā tirgus padziļināšana būtu atkal jāizvirza par politiskās darba kārtības prioritāti, jo tā veicina Eiropas brīvību, iespējas un labklājību, rada īpašas tiesības un pienākumus iedzīvotājiem, darba ņēmējiem, patērētājiem, uzņēmējiem un uzņēmumiem un sniedz ieguvumus vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu un vairāk nekā 21 miljonam MVU;

3.  uzsver, ka nekavējoties ir jāizskauž atlikušie nepamatotie šķēršļi vienotajam tirgum, lai strauji gūtu taustāmus rezultātus tādās jomās kā izaugsme, inovācija, darbvietu radīšana, izvēles nodrošināšana patērētājiem un jauni uzņēmējdarbības modeļi;

4.  uzsver, ka Savienībai ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniegšanas brīvībai tiek piešķirta tāda pati prioritāte kā preču brīvai apritei vienotajā tirgū; uzsver, ka pakalpojumu brīva aprite ir daudz mazāk attīstīta nekā preču brīva aprite;

5.  uzsver, ka, lai gan tarifu šķēršļi vienotajā tirgū ir atcelti, tomēr joprojām pastāv liels skaits dažādu nepamatotu netarifu šķēršļu; uzsver, ka, lai novērstu šos nepamatotos šķēršļus, vienotā tirgus stiprināšanai ir nepieciešama steidzama rīcība gan ES, gan valstu līmenī;

6.  uzskata, ka vienotā tirgus dziļākai integrācijai ir nepieciešama lielāka politiskā drosme un apņēmība nekā pirms 25 gadiem un lielāki centieni novērst atšķirību starp retoriku un rezultātiem un likvidēt tā nepilnības;

7.  ir pārliecināts, ka, lai panāktu dziļāku integrāciju, ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas attiecas uz visiem dalībniekiem visās dalībvalstīs;

8.  konstatē, ka tikai 7 % MVU piedāvā preces un pakalpojumus tiešsaistē klientiem citās dalībvalstīs un tikai 15 % patērētāju izmanto šo iespēju, un norāda, ka, pabeidzot digitālā vienotā tirgus izveidi, varētu iegūt vairāk nekā 415 miljardus EUR un varētu radīt jaunas darbvietas šajā jomā;

9.  mudina izbeigt digitālā vienotā tirgus novecojušo nodalīšanu no bezsaistes vienotā tirgus, jo digitālie risinājumi ir mūsdienu ekonomikas un tās sniegto produktu un pakalpojumu neatņemama daļa un ikvienam vienotā tirgus aspektam vajadzētu būt digitāli piemērotam;

10.  uzskata, ka, lai aizsargātu un padziļinātu vienoto tirgu, ir būtiski stingri aizstāvēt četras brīvības, proti, personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti — gan fiziski, gan tiešsaistē, un ka visiem ES dalībniekiem ir jāievēro kopīgi saskaņotie noteikumi;

11.  norāda, ka jaunajiem tiesību aktiem būtu konsekventi jāatspoguļo vērienīgais tirgus integrācijas mērķis, nepieciešamība likvidēt nepamatotos regulatīvos un administratīvos šķēršļus un nepieciešamība ņemt vērā nākotnes vajadzības;

12.  atgādina, ka viens saskaņots ES līmeņa noteikums parasti samazina administratīvo slogu visās dalībvalstīs, jo principā aizstāj 28 atšķirīgus noteikumus vienotajā tirgū; uzsver, ka Savienībai vajadzētu cīnīties pret sadrumstalotību tās teritorijā tādā pašā veidā, kā tā pretojas protekcionismam ārpus ES;

13.  norāda, ka uz vienoto tirgu arvien vairāk izdara spiedienu valstu noteikumi, kas ir pretrunā tā pamatā esošajiem principiem, jo īpaši valsts līmeņa noteikumi, kas ietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti; atzīst, ka nepamatoti un nesamērīgi valstu pasākumi, kā arī nekoordinēti pasākumi varētu apdraudēt vienotā tirgus vienotību un efektivitāti;

14.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai noteikumi praksē tiktu īstenoti: iedzīvotāji un uzņēmumi var izmantot daudzās vienotā tirgus sniegtās priekšrocības tikai tad, ja kopīgi pieņemtie noteikumi faktiski darbojas praksē un sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

15.  mudina Komisiju labāk izmantot esošos instrumentus, lai vērstos pret tādiem valstu noteikumiem, kas apgrūtina vienoto tirgu;

16.  atzīst, ka vienotā tirgus pārvaldības struktūra noteikti ir jāstiprina, lai nodrošinātu efektīvus uzraudzības mehānismus un atklātu vienotā tirgus tiesību aktu neatbilstīgu transponēšanu vai neatbilstīgu īstenošanu un piemērošanu, tādējādi nodrošinot, ka vajadzības gadījumā tiek piemērotas pienākumu neizpildes procedūras;

17.  stingri atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropadomei veltīt valstu vai valdību vadītāju līmenī padziļinātu diskusiju par vienoto tirgu visās tā dimensijās, lai noteiktu kopīgas prioritātes rīcībai un piemērotus mehānismus, kas atbilstu tik ļoti vajadzīgajām jaunajām politiskajām saistībām attiecībā uz vienoto tirgu;

18.  mudina nākamo Komisiju, ņemot vērā gaidāmo 2019.–2024. gada politisko pilnvaru termiņu, vērienīgi plānot vienotā tirgus darbības; pauž nožēlu par to, ka Komisija vairākus leģislatīvos priekšlikumus iesniedza pārāk vēlu, lai abi likumdevēji varētu pienācīgi ar tiem strādāt un pieņemt tos līdz pilnvaru termiņa beigām;

19.  aicina Eiropadomi izvirzīt jaunu apņemšanos līdz 2025. gadam pabeigt vienotā tirgus izveidi, tostarp paredzot jaunu publisku darbības grafiku, kā Eiropas līderi to izdarīja 1985. gadā; tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka vairāki leģislatīvie priekšlikumi ir pilnībā bloķēti Padomē, kas nav spējusi pieņemt nostāju attiecībā uz tiem; aicina Padomi izbeigt šo situāciju, kas kaitē gan mūsu iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem;

20.  atgādina Komisijai un Padomei par šo iestāžu atbildību vienotā tirgus jomā, jo īpaši attiecībā pret Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV C 316, 30.8.2016., 98. lpp.

(2)

OV C 76, 28.2.2018., 105. lpp.

(3)

OV C 76, 28.2.2018., 112. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 11. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika