Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0214/2019/REV1Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0214/2019/REV1

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Haiti

27.11.2019 - (2019/2928(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9-0214/2019 (PPE)
B9-0217/2019 (Verts/ALE)
B9-0221/2019 (S&D)
B9-0222/2019 (GUE/NGL)
B9-0223/2019 (Renew)

Michael Gahler, Tomáš Zdechovský, Ivan Štefanec, Eva Maydell, Vladimír Bilčík, Magdalena Adamowicz, Michaela Šojdrová, Milan Zver, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko, Roberta Metsola, Lefteris Christoforou, Loucas Fourlas, Tomas Tobé, Seán Kelly, Romana Tomc, David McAllister, Stelios Kympouropoulos, Arba Kokalari, Tomasz Frankowski, Sandra Kalniete, Stanislav Polčák, Loránt Vincze, Inese Vaidere, Jiří Pospíšil, Ioan-Rareş Bogdan, Andrey Kovatchev, Krzysztof Hetman, Antonio López-Istúriz White
PPE grupas vārdā
Kati Piri, Norbert Neuser
S&D grupas vārdā
Irena Joveva, Atidzhe Alieva-Veli, Abir Al-Sahlani, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Phil Bennion, Stéphane Bijoux, Izaskun Bilbao Barandica, Gilles Boyer, Jane Brophy, Sylvie Brunet, Catherine Chabaud, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Anna Júlia Donáth, Fredrick Federley, Barbara Ann Gibson, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Bernard Guetta, Antony Hook, Ivars Ijabs, Moritz Körner, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Jan-Christoph Oetjen, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Susana Solís Pérez, Ramona Strugariu, Yana Toom, Viktor Uspaskich, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne
grupas „Renew” vārdā
Ernest Urtasun
Verts/ALE grupas vārdā
Miguel Urbán Crespo, José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis, Eugenia Rodríguez Palop, Idoia Villanueva Ruiz, Stelios Kouloglou
GUE/NGL grupas vārdā
Assita Kanko, Fabio Massimo Castaldo, Ruža Tomašić

Procedūra : 2019/2928(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B9-0214/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Haiti

(2019/2928(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Haiti, jo īpaši 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par stāvokli Haiti gadu pēc zemestrīces — humanitārā palīdzība un rekonstrukcija[1] un 2018. gada 8. februāra rezolūciju par bērnu verdzību Haiti[2],

 ņemot vērā ES 2018. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un jo īpaši tajā iekļauto sadaļas par Haiti atjauninājumu, ko Padome pieņēma 2019. gada 13. maijā,

 ņemot vērā 2018. gada 19.–23. novembrī uz Haiti nosūtītās ES pēcvēlēšanu misijas nobeiguma ziņojumu,

 ņemot vērā ANO Stabilizācijas misijas Haiti (MINUSTAH) un Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (ANO OHCHR) 2017. gada jūlijā publicēto gada ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Haiti no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim,

 ņemot vērā MINUSTAH un ANO OHCHR ziņojumu par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību 2018. gada 13. un 14. novembrī Portoprensas La Saline rajonā,

 ņemot vērā vispārējo regulāro pārskatu par Haiti, ko ANO Cilvēktiesību padome pieņēma savā 34. sesijā 2017. gada 17. martā,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1966. gada 16. decembrī un kura dalībvalsts ir arī Haiti,

 ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

 ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām, kuru ir parakstījusi arī Haiti,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes 2019. gada 25. jūnija Rezolūciju 2476 (2019),

 ņemot vērā 2015. gada ES vēlēšanu novērošanas misijas nobeiguma ziņojumu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019. gada 7. novembra deklarāciju par stāvokli Haiti,

 ņemot vērā Amnesty International 2019. gada 31. oktobrī publicēto rakstu, kurā sniegti pierādījumi par pārmērīgu spēka pielietošanu pret protestētājiem,

 ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja 2019. gada 1. oktobra ziņojumu par stāvokli Haiti,

 ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Haiti 2019. gada 28. maija paziņojumu,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā valdības 2018. gada jūlija paziņojums, ka tā likvidēs subsīdijas, ļaujot palielināt degvielas cenas par līdz pat 50 %, izraisīja plašus protestus un daudzu gadu laikā šīs valsts smagākos pilsoniskos nemierus; tā kā šis pasākums tika veikts, reaģējot uz samazinājumiem, par kuriem 2018. gada februārī bija notikusi vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) apmaiņā pret finanšu aizdevumiem 96 miljonu USD apmērā, lai palīdzētu valstij samaksāt tās ārējo parādu;

B. tā kā opozīcijas vadītāju rīkotajās demonstrācijās tika prasīta prezidenta Jovenel Moïse atkāpšanās, ņemot vērā galopējošo inflāciju, apgalvojumus par sistemātisku valdības korupciju, kurā iesaistīts arī bijušais prezidents Michel Martelly, ekonomisko nedrošību un pārtikas trūkumu, kam nav pievērsta īpaša pārējās pasaules uzmanība; tā kā demonstrācijās, kas sākās pirms vairāk nekā gada, protestējot pret korupcijas skandāliem, kuros iesaistītas Haiti iestādes, ir cietuši aptuveni simts cilvēki un tās ir pāraugušas nozīmīgā konfliktā; tā kā korupcija, šķiet, ir Haiti sabiedrībā un politikā dziļi iesīkstējusi problēma;

C. tā kā drošības spēki apspieda protestus, izmantojot kaujas munīciju un asaru gāzi; tā kā saskaņā ar ANO OHCHR datiem februāra protestos gāja bojā 41 cilvēks un 100 tika ievainoti; tā kā saskaņā ar jaunākajiem ANO OHCHR sniegtajiem skaitļiem līdzīgos protestos laikposmā 2019.gada 15. septembris–1. novembris dzīvību zaudēja vismaz 42 cilvēki, no kuriem 19 nogalināja tiesībaizsardzības spēki un 86 cilvēki tika ievainoti;

D. tā kā Haiti nav valdības kopš 2019. gada marta un šis apstāklis traucē valstij saņemt starptautiskās palīdzības finansējumu un Pasaules bankas aizdevumus; tā kā 2020. gada janvārī Haiti nebūs parlamenta, jo Haiti nespēja sarīkot parlamentārās vēlēšanas 2019. gada oktobrī; tā kā Jovenel Moïse norādīja uz savu vēlmi veikt konstitucionālās reformas, ar kurām stiprina prezidenta amata pilnvaras;

E. tā kā, neraugoties uz demonstrācijām, nav veikti nekādi tiesiskie pasākumi; tā kā šī nesodāmība un starptautiskās kopienas uzmanības trūkums vardarbību ir pastiprinājušas vēl vairāk; tā kā ieilgusī un ilgstošā krīze papildus tam ir vēl vairāk ierobežojusi piekļuvi veselības aprūpei, pārtikai, izglītībai un citām vajadzībām un ir izraisījusi vēl lielāku elektrības un degvielas trūkumu;

F. tā kā daudzām kopienām joprojām nav piekļuves elektrotīklam pēc 2010. gada zemestrīces un tās ir atkarīgas no elektroenerģijas ražotājiem, lai apmierinātu viņu ikdienas vajadzības; tā kā degvielas cenu pieaugums ekonomiskās iespējas ierobežo vēl vairāk;

G. tā kā ir gūti ticami pierādījumi par to, ka policija, kas ir bruņota ar pusautomātiskām šautenēm, protestu laikā izmantoja kaujas munīciju, pārkāpjot starptautiskās cilvēktiesības un standartus par spēka lietošanu; tā kā žurnālisti cieš no nemitīgas vajāšanas un fiziskiem uzbrukumiem; tā kā Néhémie Joseph, žurnālists Radio Méga, kas atspoguļoja protestus, tika nošauts viņa automašīnā 2019. gada 11. oktobrī; Associated Press fotožurnālists Chery Dieu-Nalo tika nošauts 2019. gada septembrī, Radio Sans Fin reportieris Pétion Rospide tika nošauts viņa automašīnā 2019. gada jūnijā un žurnālists Vladjimir Legagnur pazuda 2018. gada martā;

H. tā kā nesodāmību baudīja arī personas, kas sarīkoja slaktiņu La Saline — galvaspilsētas Portoprensas priekšpilsētā, kur 2018. gada oktobrī tika patvaļīgi nogalināti 70 cilvēki un 13 sievietes izvarotas; tā kā valdība vainu par slaktiņu uzvēla bandu bruņotajam konfliktam; tā kā Amerikas valstu organizācija (OAS) un ANO misija tiesiskuma atbalstam Haiti (MINUJUSTH), pamatojoties uz informāciju, kas tika iegūta, Nacionālajā cilvēktiesību tīklā (RNDDH), šo slaktiņu skaidro ar prezidenta sievas Martine Moïse un vairāku valdības pārstāvju mēģinājumu piekukuļot la Saline iedzīvotājus, lai apturētu demonstrācijas pret prezidentu Jovenel Moïsu, un apgalvo, ka slaktiņu izraisīja viņu atteikums pieņemt kukuli; tā kā Haiti cilvēktiesību organizācijas ir aicinājušas OAS veikt šā slaktiņa izmeklēšanu;

I. tā kā drošības situācija valstī kopš 2017. gada oktobra ir ievērojami kritusies — tajā laikā Apvienoto Nāciju Organizācijas Stabilizācijas misiju Haiti (UNSTAMIH) aizstāja ar MINUJUSTH, kuras personāla policijas prasmes ir ierobežotas;

J. tā kā diskriminācija dzimuma dēļ šajā valstī joprojām rada nopietnas bažas; whereas Haiti has a gender inequality index (GII) of 0.593, which places the country in the 142nd position out of 159 in the 2015 index; tā kā diskriminācija, stigmatizācija, atstumtība un vardarbība Haiti pret LGBTI ir sistēmiska un plaši izplatīta; tā kā jaunas meitenes iegūst niecīgu izglītību vai to neiegūst vispār; tā kā tiesību akti, kuros būtu paredzēti sodi par izvarošanu un vardarbību ģimenē, netika pieņemti līdz 2005. gadam, kriminālkodekss nav pārskatīts kopš 1835. gada, un sievietes un meitenes bieži saskaras ar nevienlīdzīgu tiesisko aizsardzību; tā kā 2019. gada 7. novembrī Gonaives cietumā tika izvarotas 10 ieslodzītās sievietes, tostarp 15 gadus veca meitene; tā kā kopš protestu sākuma Haiti cietumu sistēmā valda pārblīvētība, pārtikas trūkums, ģimenes apmeklējumu trūkums un citi necilvēcīgi apstākļi;

K. tā kā kopš mācību gada sākuma septembrī lielākā daļa bērnu Haiti nav varējuši apmeklēt skolu; tā kā analfabētisms un izglītības pieejamība ir galvenās Haiti problēmas, jo aptuveni puse no visiem Haiti iedzīvotājiem, kuriem ir 15 gadi vai vairāk, ir analfabēti un vismaz 350 000 bērni un jaunieši visā valstī neapmeklē pamatskolu un vidusskolu;

L. tā kā Restavèk sistēma, kas ir mūsdienu verdzības veids, joprojām ir izmantota prakse, saskaņā ar kuru Haiti nabadzīgāko mājsaimniecību vecāki savus bērnus nosūta dzīvot citās ģimenes un strādāt tajās par mājkalpotājiem, kur šie bērni bieži cieš no vardarbības un sliktas izturēšanās, liedzot viņiem izglītības pieejamību;

M. tā kā Haiti, kas Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) tautas attīstības indeksā ierindojās 168. vietā pasaules valstu vidū, proti, zemākā vietā nekā iepriekš, ir vajadzīga pastāvīga humānā palīdzība un palīdzība attīstības jomā; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Haiti joprojām ir visnabadzīgākā valsts Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā un viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē, kuras 59 % iedzīvotāji dzīvo zem valsts nabadzības sliekšņa, 24 % ir zem nacionālās galējās nabadzības robežas un vairāk nekā 40 % iedzīvotāju ir bez darba; tā kā valdības korupcija ir plaši izplatīta un organizācijas „Transparency International“ korupcijas uztveres indekss 2018. gadā ir ierindojis Haiti 161. vietā no 180 apsekotajām valstīm,

1. stingri nosoda Haiti iestāžu represijas pret miermīlīgiem protestiem, kā arī nāvējoša spēka, patvaļīgas aizturēšanas, iebiedēšanas, aizskarošas izturēšanās un seksuālas vardarbības izmantošanu; prasa, lai Haiti iestādes nekavējoties pārtrauktu pretlikumīgi izmantot spēku, jo īpaši šaujamieročus un munīciju, pret miermīlīgiem protestētājiem un aizsargātu iedzīvotāju tiesības brīvi un miermīlīgi piedalīties demonstrācijās; atbalsta Haiti tautas prasību izbeigt korupciju un nesodāmību;

2. uzsver — lai novērstu turpmāku nestabilitāti un iedzīvotāju ciešanas, visām iesaistītajām pusēm jāatturas no vardarbības; aicina visas puses iesaistīties godīgā, atvērtā un visus Haiti iedzīvotājus iekļaujošā dialogā, lai labāk rastu atbildi iedzīvotāju pamatvajadzībām un vēlmēm, un nodrošinātu ilglaicīgus risinājumus pašreizējai politiskajai, ekonomiskajai un humanitārajai krīzei;

3. atgādina, ka tiesu reformai un ilgstoša pirmstiesas apcietinājuma izbeigšanai, kā arī cīņai pret korupciju arī turpmāk jābūt prioritātei, kā norādīts pēdējā vispārējā regulārajā pārskatā; aicina starptautisko sabiedrību atbalstīt Haiti iedzīvotājus, stiprinot neatkarīgu un stabilu tiesu sistēmu, kas spēj saukt pie atbildības un sodīt vainīgos, neatkarīgi no viņu sociālā statusa;

4. aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par „La Saline” slaktiņu, žurnālistu iebiedēšanu un pret viņiem vērstajiem uzbrukumiem, kā arī par dzīvības zaudēšanas gadījumiem, kuri notika 2019. gada septembra vidū; prasa saukt pie atbildības un sodīt visus vainīgos; atkārtoti uzsver, cik svarīga ir plašsaziņas līdzekļu brīvība ziņot par situāciju; mudina visas iesaistītās puses atturēties no vēršanās pret žurnālistiem un ļaut viņiem ziņot par stāvokli valstī; atgādina, ka ir jāgarantē tiesības uz miermīlīgu viedokļa un kritikas paušanu;

5. atbalsta aicinājumu nosūtīt uz Haiti Amerikas valstu organizācijas (OAS) neatkarīgu ekspertu misiju ilgstošākam darba periodam, lai palielinātu skaidrību par daudziem cilvēktiesību pārkāpumiem valstī un īstenotu objektīvu, rūpīgu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu, kā arī uzlabotu pārskatatbildību, nodrošinātu taisnīgumu un patiesību ģimenēm un upuriem, kā to pieprasa valsts cilvēktiesību organizācijas;

6. noraida jebkuru dažu spēku mēģinājumu atjaunot diktatūru; uzsver steidzamo nepieciešamību veikt strukturālas pārvaldības un ekonomikas reformas, lai atjaunotu ticību valsts politiskajai sistēmai; uzsver, ka ir jāizskauž sistēmiska valdības korupcija, klientelisms un tiesiskuma iziršana;

7. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES vēstniecību Portoprensā atbalstīt pilnīgu valsts demokrātisko stabilizāciju un palīdzēt korupcijas un citu noziedzības veidu apkarošanā;

8. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2019. gada 16. oktobrī izveidoto ANO Integrēto biroju Haiti (BINUH), kura uzdevums ir konsultēt Haiti valdību par politiskās stabilitātes un labas pārvaldības uzlabošanu; aicina ANO turpināt aktīvi iesaistīties miera uzturēšanas un miera veidošanas procesā, neatkārtojot iepriekšējās kļūdas; aicina ANO un tās dalībvalstis efektīvi izmeklēt lietas, kad, iespējams, MINUSTAH miera uzturēšanas spēki un nevalstiskās organizācijas ir īstenojušas seksuālu izmantošanu vai seksuālu vardarbību, un saukt pie atbildības vainīgos šajos noziegumos, kā arī sniegt upuriem atbalstu un kompensāciju;

9. aicina ES stiprināt un atbalstīt Haiti organizāciju spēju uzņemties vadību, pieņemot lēmumu par valstij sniegtās palīdzības veidu, kā arī par tās atbalsta saņēmējiem;

10. aicina Haiti valdību steidzami atļaut humānās palīdzības organizācijām netraucēti piekļūt valstij, lai tās varētu veikt savu darbu, palīdzēt grūtībās nonākušajiem un izplatīt pārtiku un sniegt citu būtisku palīdzību;

11. aicina izbeigt Restavèk praksi; aicina Haiti valdību īstenot pasākumus, kas nodrošina bērnu reģistrāciju un fizisko un psiholoģisko aizsardzību, kā arī nodrošināt izglītību; aicina ES sadarboties ar Haiti valdību, lai ieviestu tiesisko regulējumu bērnu tiesību aizsardzībai;

12. uzsver nepieciešamību apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm, pieņemt tiesību aktus pret jebkāda veida ar dzimumu saistītu vardarbību un dekriminalizēt abortu, kas pašlaik ir aizliegts jebkuros apstākļos, tostarp seksuālās vardarbības gadījumos; uzskata, ka ir nepieciešams veikt steidzamus pasākumus, lai aizsargātu un atbalstītu sievietes un bērnus, kas cietuši no seksuālas vardarbības, piemēram, medicīnisko un psiholoģisko aprūpi un īpašas sociālās iekļaušanas un rehabilitācijas programmas; nosoda sieviešu grupveida izvarošanu Gonaivas cietumā; prasa veikt ātru, objektīvu, neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem; atgādina, ka gadījumos, kad valstis atņem cilvēkiem brīvību, tās ir atbildīgas par ieslodzīto integritātes garantēšanu un aizsardzību pret vardarbību;

13. nosoda to, ka 2017. gadā tika pieņemti pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām (LGBT) vērsti likumi, kas aicināja aizliegt geju laulību un iekļaut homoseksualitāti kā kritēriju, ar ko pamato atteikumu pilsoņiem izsniegt apliecību par labu reputāciju, līdzās tādiem kritērijiem kā bērnu pornogrāfija, incests un bērnu komerciāla seksuālā izmantošana; pauž bažas par apstākļiem, kas saistīti ar LGBTQi interešu aizstāvības grupas “Kouraj” priekšsēdētāju Charlot Jeudy;

14. aicina Haiti valdību ieviest administratīvu sistēmu, kas nodrošinātu visu jaundzimušo bērnu reģistrāciju, kā arī pasākumus, kuru nolūks būtu reģistrēt tos, kuri netika reģistrēti piedzimstot;

15. aicina sistemātiski cīnīties pret vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem;

16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ĀKK un ES Ministru padomei, Cariforum institūcijām, Haiti valdībai un parlamentam un ANO ģenerālsekretāram.

 

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 28. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika