Procedūra : 2020/2507(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0048/2020

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0048/2020

Debates :

PV 14/01/2020 - 14
CRE 14/01/2020 - 14

Balsojumi :

PV 16/01/2020 - 6.3
CRE 16/01/2020 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0013

<Date>{14/01/2020}14.1.2020</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0048/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0049/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0050/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0053/2020</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 181kWORD 49k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0048/2020 (PPE)

B9-0049/2020 (ECR)

B9-0050/2020 (S&D)

B9-0053/2020 (Renew)</TablingGroups>


<Titre>par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums)</Titre>

<DocRef>(2020/2507(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Esteban González Pons, Antonio Tajani, Michael Gahler, Dolors Montserrat, Sandra Kalniete, David McAllister, Željana Zovko, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, Pilar del Castillo Vera, Javier Zarzalejos, Francisco José Millán Mon, Juan Ignacio Zoido Álvarez, Nuno Melo, Paulo Rangel, Isabel Wiseler-Lima, Ivan Štefanec, Vladimír Bilčík, Stelios Kympouropoulos, Esther de Lange, Cláudia Monteiro de Aguiar</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Javi López, Kati Piri</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Jordi Cañas, Dita Charanzová, Andrus Ansip, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Phil Bennion, Stéphane Bijoux, Izaskun Bilbao Barandica, Gilles Boyer, Sylvie Brunet, Catherine Chabaud, Olivier Chastel, Jérémy Decerle, Engin Eroglu, Fredrick Federley, Christophe Grudler, Bernard Guetta, Ivars Ijabs, Irena Joveva, Moritz Körner, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Javier Nart, Jan-Christoph Oetjen, Urmas Paet, Samira Rafaela, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Susana Solís Pérez, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Viktor Uspaskich, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne, Chrysoula Zacharopoulou</Depute>

<Commission>{Renew}grupas „Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Hermann Tertsch, Raffaele Fitto, Carlo Fidanza, Ruža Tomašić</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā pēc nelikumīgajām jaunās Nacionālās asamblejas prezidentūras un Prezidija vēlēšanām (parlamentārais apvērsums)

(2020/2507(RSP))

 

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2019. gada 31. janvāra rezolūciju[1], ar ko Juan Guaidó tiek atzīts par Venecuēlas pagaidu prezidentu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojumus par Venecuēlu, jo īpaši 2020. gada 9. janvāra deklarāciju ES vārdā par jaunākajām norisēm Venecuēlā un viņa runaspersonas 2020. gada 5. janvāra paziņojumu par notikumiem Venecuēlas Nacionālajā asamblejā,

 ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas Venecuēlas jautājumos 2020. gada 9. janvāra paziņojumu,

 ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) Nr. 2019/1893 (2019. gada 11. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) Nr. 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā[2], un ar kuru līdz 2020. gada 14. novembrim pagarina šo pašlaik spēkā esošo mērķtiecīgo ierobežojošo pasākumu piemērošanu,

 ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālsekretariāta 2020. gada 5  janvāra paziņojumu par stāvokli Venecuēlā un OAS Pastāvīgās padomes 2020. gada 10. janvārī pieņemto rezolūciju ar nosaukumu “Par nesenajiem notikumiem Venecuēlā”,

 ņemot vērā Limas grupas 2020. gada 5. janvāra paziņojumu,

 ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā ES, dalībvalstis un Eiropas Parlaments ir atkārtoti norādījuši, ka Nacionālā asambleja ir vienīgā leģitīmā un demokrātiski ievēlētā struktūra Venecuēlā; tā kā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 194. pantu Nacionālā asambleja no savu deputātu vidus uz viena gada pilnvaru termiņu ievēlē vienu priekšsēdētāju un izpildprezidiju;

B. tā kā 2019. gada 23. janvārī Juan Guaidó tika ievēlēts par Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un vēlāk viņš nodeva zvērestu, stājoties Venecuēlas pagaidu prezidenta amatā saskaņā ar Venecuēlas Konstitūcijas 233. pantu; tā kā vairāk nekā 50 valstis, tostarp 25 ES dalībvalstis, un ES kā tāda ir atzinušas viņu par Venecuēlas pagaidu prezidentu;

C. tā kā saistībā ar ieplānotajām 2020. gada 5. janvāra Venecuēlas Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vēlēšanām nelikumīgais Maduro režīms mēģināja sarīkot parlamentāra apvērsuma mēģinājumu, kas noveda pie smagiem pārkāpumiem un vēršanās pret Nacionālās asamblejas demokrātisko un konstitucionālo darbību;

D. tā kā bruņoti spēki brutāli liedza Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam Juan Guaidó vadīt sesiju, vairākiem opozīcijas deputātiem neļāva iekļūt Nacionālajā asamblejā un tika bloķēta arī preses piekļuve šai ēkai;

E. tā kā mēģinājumi par jaunā Prezidija vadītāju iecelt Maduro režīmam labvēlīgo Luis Parra neizdevās, jo sesija tā arī netika oficiāli atklāta, sanāksmei nebija vadītāja, netika veikta klātesošo skaitīšana, lai konstatētu kvorumu, un netika oficiāli pārbaudīta balsošana pēc saraksta, kā noteikts Nacionālās asamblejas reglamenta 7., 8. un 11. pantā un Venecuēlas Konstitūcijas 221. pantā;

F. tā kā vairākas stundas vēlāk, apstākļu spiesti, pārliecinošs vairākums deputātu noturēja ārkārtas sanāksmi laikraksta El Nacional redakcijas telpās, kas bija saskaņā ar Venecuēlas Konstitūciju un Nacionālās asamblejas reglamentu, jo tajos ir pieļauta sesiju organizēšana ārpus likumdevējas iestādes telpām; tā kā 100 no 167 deputātiem, kas atbilst Venecuēlas Konstitūcijas 221. panta prasībām par kvorumu un balsošanu pēc saraksta, atkārtoti ievēlēja Juan Guaidó par priekšsēdētāju un atkārtoti nobalsoja par viņa Prezidiju, uzticot viņiem parlamenta vadību 2020.–2015. gada sasaukuma pēdējā gadā;

G. tā kā Nacionālās asamblejas 2020. gada 7. janvāra oficiālā sēde noslēdzās ar J. Guaidó zvērestu, stājoties priekšsēdētāja amatā, un tas notika, neraugoties uz Maduro režīmam lojālo spēku mēģinājumiem nepieļaut sesijas norisi, tostarp kavējot iekļūšanu ēkā un atslēdzot tai elektrības padevi;

H. tā kā Nacionālās asamblejas locekļiem ir jāspēj bez jebkādas iebiedēšanas vai represijām īstenot savas parlamentārās pilnvaras, kas saņemtas no Venecuēlas iedzīvotājiem;

I. tā kā 2018. gada 20. maijā rīkotās prezidenta vēlēšanas notika, neievērojot minimālos starptautiskos standartus uzticama vēlēšanu procesa nodrošināšanai; tā kā ne ES, ne citas reģionālās organizācijas un demokrātiskās valstis nav atzinušas nedz vēlēšanas, nedz šajā nelikumīgajā procesā ieceltās amatpersonas;

J. tā kā turpinās vēršanās pret Nacionālās asamblejas locekļiem, tostarp 59 deputātu vajāšana un iebiedēšana, ko veic gan neoficiāli grupējumi, gan drošības struktūras, 29 deputāti ir patvaļīgi aizturēti un 27 devušies piespiedu trimdā un tā kā tas kavē Nacionālās asamblejas konstitucionālo darbu;

K. tā kā cilvēktiesību, likuma varas un demokrātijas situācija Venecuēlā daudzus gadus ir turpinājusi būtiski pasliktināties, jo īpaši pēc Maduro nākšanas pie varas apstrīdētajās 2013. gada vēlēšanās; tā kā valstī ir būtiski saasinājusies politiskā, ekonomiskā, institucionālā, sociālā un daudzdimensionālā humanitārā krīze,

1. atzīst pārredzamā un demokrātiskā Nacionālās asamblejas balsojumā ievēloto Juan Guaidó par likumīgo Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju un likumīgo Venecuēlas Bolivāra Republikas pagaidu prezidentu saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 233. pantu un pauž atbalstu viņam;

2. stingri nosoda Maduro režīma un tā sabiedroto īstenoto parlamenta apvērsuma mēģinājumu un viņu centienus neļaut Nacionālajai asamblejai, kas ir vienīgā leģitīmā Venecuēlas demokrātiskā struktūra, pienācīgi īstenot savas konstitucionālās pilnvaras, ko tai piešķīruši Venecuēlas iedzīvotāji;

3. pauž nožēlu par šiem nopietnajiem pārkāpumiem, kas nav savienojami ar likumīgu Nacionālās asamblejas priekšsēdētāja vēlēšanu procesu un ir jauns solis ceļā uz Venecuēlas krīzes saasināšanos; asi nosoda pārkāpumus, kas traucē demokrātiskai, konstitucionālai un pārredzamai Nacionālās asamblejas darbībai, kā arī pastāvīgo, pret deputātiem vērsto iebiedēšanu, kukuļošanu, izspiešanu, vardarbību un patvaļīgi pieņemtos lēmumus;

4. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai, kura ir Venecuēlas vienīgā likumīgi ievēlētā demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras, kā arī tās deputātu prerogatīvas un drošība, ir jārespektē; uzstāj, ka miermīlīgu un politisku risinājumu iespējams panākt tikai tad, ja tiks pilnībā ievērotas Nacionālās asamblejas konstitucionālās prerogatīvas;

5. atgādina, ka ES ir gatava atbalstīt patiesu procesu, lai rastu miermīlīgu un demokrātisku krīzes risinājumu, pamatojoties uz Venecuēlas Nacionālajā asamblejā pieņemto ceļvedi; uzsver, ka iepriekšējie mēģinājumi risināt krīzi sarunu un dialoga ceļā nav devuši taustāmus rezultātus, prasa, lai Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) turpinātu darbu, izmantojot tādas iniciatīvas kā Starptautiskā kontaktgrupa;

6. atgādina, ka demokrātijas institūciju un principu respektēšana un tiesiskuma nodrošināšana ir svarīgi nosacījumi, lai rastu mierīgu un ilgtspējīgu Venecuēlas krīzes risinājumu tās iedzīvotāju labā;

7. aicina PV/AP pastiprināt ES reakciju nolūkā atjaunot demokrātiju Venecuēlā, tostarp paplašinot mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, un attiecinot šīs sankcijas arī uz viņu ģimenes locekļiem; atbalsta ES paziņojumu šajā jautājumā;

8. aicina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, atzīt prezidenta Juan Guaidó likumīgās pilnvaras un atzinīgi vērtē to, ka Augstais pārstāvis ir apstiprinājis, ka viņš ir vienīgā ES atzītā demokrātiskā autoritāte; tādēļ prasa atzīt Juan Guaidó ieceltos politiskos pārstāvjus;

9. pieprasa situācijas novērtēšanai nosūtīt faktu vākšanas misiju uz šo valsti;

10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālās asamblejas priekšsēdētājam, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0061.

[2] OV L 291, 12.11.2019., 42. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 15. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika