Procedūra : 2020/2502(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0054/2020

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0054/2020

Debates :

PV 16/01/2020 - 4.1
CRE 16/01/2020 - 4.1

Balsojumi :

PV 16/01/2020 - 6.1

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0011

<Date>{15/01/2020}15.1.2020</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0054/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0055/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0057/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0058/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0061/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0066/2020</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 212kWORD 57k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0054/2020 (Verts/ALE)

B9-0055/2020 (ECR)

B9-0057/2020 (S&D)

B9-0058/2020 (GUE/NGL)

B9-0061/2020 (PPE)

B9-0066/2020 (Renew)</TablingGroups>


<Titre>par Burundi, jo īpaši vārda brīvību</Titre>

<DocRef>(2020/2502(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Arba Kokalari, Željana Zovko, David McAllister, Sandra Kalniete, Antonio López-Istúriz White, Krzysztof Hetman, Tomáš Zdechovský, Milan Zver, Roberta Metsola, Lefteris Christoforou, Stelios Kympouropoulos, Manolis Kefalogiannis, Loucas Fourlas, Loránt Vincze, David Lega, Rasa Juknevičienė, Isabel Wiseler-Lima, Karlo Ressler, Romana Tomc, Michaela Šojdrová, Vladimír Bilčík, Tomislav Sokol, Luděk Niedermayer, Cindy Franssen, Sunčana Glavak, Inese Vaidere, Stanislav Polčák, Jiří Pospíšil, Vasile Blaga, Mircea-Gheorghe Hava, Gheorghe-Vlad Nistor, Dan-Ştefan Motreanu, Ioan-Rareş Bogdan</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Kati Piri, Maria Arena</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Jan-Christoph Oetjen, Andrus Ansip, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Phil Bennion, Stéphane Bijoux, Izaskun Bilbao Barandica, Gilles Boyer, Sylvie Brunet, Catherine Chabaud, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Jérémy Decerle, Engin Eroglu, Fredrick Federley, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Bernard Guetta, Antony Hook, Ivars Ijabs, Irena Joveva, Moritz Körner, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Shaffaq Mohammed, Urmas Paet, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Susana Solís Pérez, Ramona Strugariu, Viktor Uspaskich, Marie-Pierre Vedrenne, Chrysoula Zacharopoulou</Depute>

<Commission>{Renew}„Renew” grupas vārdā</Commission>

<Depute>Ellie Chowns</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Emmanouil Fragkos, Assita Kanko, Ruža Tomašić, Raffaele Fitto, Karol Karski, Andżelika Anna Możdżanowska, Ryszard Czarnecki, Adam Bielan, Joanna Kopcińska, Elżbieta Kruk, Jadwiga Wiśniewska, Witold Jan Waszczykowski, Izabela-Helena Kloc, Zbigniew Kuźmiuk, Evžen Tošenovský, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Marisa Matias, José Gusmão, Stelios Kouloglou</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par Burundi, jo īpaši vārda brīvību

(2020/2502(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Burundi, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija[1], 2015. gada 17. decembra[2], 2017. gada 19. janvāra[3], 2017. gada 6. jūlija[4] un 2018. gada 5. jūlija[5] rezolūcijas,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. oktobra lēmumu par 2019. gada rīcības programmas Burundi Republikai finansēšanu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 20. novembra paziņojumu ES vārdā par ar dažu trešo valstu pievienošanos ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi,

 ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2017. gada 23. februāra, 2018. gada 25. janvāra un 2019. gada 24. oktobra ziņojumu par stāvokli Burundi,

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes izmeklēšanas komisijas 2019. gada septembra ziņojumu par Burundi,

 ņemot vērā 2019. gada 9. decembra vēstuli, kuru parakstījuši 39 Eiropas Parlamenta deputāti un kurā prasīts atbrīvot žurnālistus no Burundi ziņu izdevuma Iwacu,

 ņemot vērā PV/AP 2019. gada 10. decembra paziņojumu ES vārdā par cilvēktiesību dienu,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 12. novembra rezolūciju Nr. 2248 un 2016. gada 29. jūlija rezolūciju Nr. 2303  par stāvokli Burundi,

 ņemot vērā ANO Izmeklēšanas komisijas Burundi jautājumā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 15. jūnija sanāksmē izklāstīto ziņojumu,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes 2017. gada 13. marta paziņojumu presei par stāvokli Burundi,

 ņemot vērā ANO neatkarīgo izmeklēšanas ziņojumu par Burundi (UNIIB), kas publicēts 2016. gada 20. septembrī,

 ņemot vērā 2000. gada 28. augusta Arušas Miera un samierināšanās nolīgumu attiecībā uz Burundi (Arušas nolīgums),

 ņemot vērā Āfrikas Savienības 2015. gada 13. jūnija augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto deklarāciju par Burundi,

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 29. septembra rezolūciju Nr. 36/19 par izmeklēšanas komisijas Burundi jautājumā pilnvaru pagarināšanu,

 ņemot vērā Padomes 2015. gada 1. oktobra Regulu (ES) 2015/1755[6], kā arī Padomes 2015. gada 1. oktobra Lēmumu (KĀDP) 2015/1763[7], 2016. gada 29. septembra lēmumu (KĀDP) 2016/1745[8] un 2019. gada 29. septembra Lēmumu (KĀDP) 2016/1788[9] par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi,

 ņemot vērā PV/AP 2018. gada 8. maija paziņojumu Eiropas Savienības vārdā par stāvokli Burundi pirms konstitucionālā referenduma,

 ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),

 ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, kuru pieņēma 1981. gada 27. jūnijā, kura stājās spēkā 1986. gada 21. oktobrī un kuru ratificēja Burundi,

 ņemot vērā Padomes 2016. gada 14. marta Lēmumu (ES) 2016/394 par to, lai beigtu apspriežu procedūru ar Burundi Republiku saskaņā ar Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, 96. pantu[10],

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2019. gada ziņojuma par stāvokli pasaulē sadaļu par Burundi,

 ņemot vērā organizācijas „Reportieri bez robežām” 2019. gada pasaules preses brīvības indeksu,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā 2015. gada prezidenta vēlēšanas Burundi izraisīja pilsoņu nemierus, Apvienoto Nāciju Organizācijas vēlēšanu novērošanas misija Burundi uzskatīja, ka vēlēšanās pastāvēja būtiski šķēršļi efektīvai balsstiesību izmantošanai, un opozīcija tās boikotēja;

B. tā kā neatkarīgās radiostacijas joprojām ir slēgtas, desmitiem žurnālistu joprojām nav spējīgi atgriezties no pašizvēlētas piespiedu trimdas un tiem, kuri ir palikuši, ir grūti brīvi strādāt, bieži vien drošības spēku vajāšanas dēļ, ko veicina oficiāla retorika nepakļāvīgos plašsaziņas līdzekļus pasludināt par valsts ienaidniekiem;

C. tā kā stāvoklis Burundi joprojām ir satraucošs, jo tiek ziņots par daudziem pilsonisko un politisko pamatbrīvību pārkāpumiem, un vienlaikus cenu kāpumam ir negatīva ietekme uz ekonomiskajām un sociāli kulturālajām tiesībām, piemēram, tiesībām uz pienācīgu dzīves līmeni, tiesībām uz izglītību, tiesībām uz pienācīgu pārtiku un brīvību no bada, sieviešu tiesībām, tiesībām uz darbu un arodbiedrību tiesībām;

D. tā kā strupceļš virzībā uz politisku risinājumu Burundi ar iekšēja dialoga starpniecību nopietni apdraud 2020. gada maijā paredzēto vēlēšanu rīkošanu; tā kā bez jēgpilna politiskā dialoga šīs vēlēšanas var vēl vairāk nostiprināt Burundi ieslīgšanu autoritārismā; tā kā joprojām pastāv neskaidrība par visu ieinteresēto personu līdzdalību procesā, jo politiskā telpa sarūk un ir jārada apstākļi, kas ļauj rīkot mierīgas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas;

 

E. tā kā ANO Cilvēktiesību padomes pilnvarotā  izmeklēšanas komisija Burundi jautājumā (COIB) savā 2019. gada 4. septembra ziņojumā uzsvēra, ka dažus mēnešus pirms 2020. gada prezidenta un parlamenta vēlēšanām valdīja bailes un pret tiem, kuri iestājās pret valdošo CNDD-FDD partiju, tika vērsta iebiedēšana, un, lai gan spriedze turpināja pieaugt, tuvojoties 2019. gada maija vēlēšanām, vietējās iestādes un valdošās partijas bēdīgi slavenās jauniešu līgas (Imbonerakure) locekļi turpināja īstenot politiski motivētu vardarbību un nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus; tā kā, lai gan COIB ir atkārtoti izteikusi lūgumus, Burundi valdība ir atteikusies ar to sadarboties;

F. tā kā ANO Cilvēktiesību birojs Burundi, kas sadarbojās ar Burundi valdību miera veidošanas, drošības sektora reformas un tieslietu sektora reformas jomā un palīdzēja veidot iestāžu un pilsoniskās sabiedrības spējas cilvēktiesību jautājumos, tika slēgts 2019. gada martā Burundi valdības uzstājības dēļ, kura jau 2016. gada oktobrī apturēja visu veidu sadarbību ar šo biroju;

G. tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm Burundi ekonomikas izaugsme 2019. gadā bija 1,8 % salīdzinājumā ar 1,7 % 2018. gadā; tā kā kopējais valsts budžets 2019.–2020. gadā uzrāda deficītu 189,3 miljardu FBu apmērā (14,26 %) salīdzinājumā ar 163,5 miljardu FBu deficītu 2018.– 2019. gadā; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 2019. gada 30. septembrī 369517 Burundi bēgļi atradās kaimiņvalstīs; tā kā kopš 2017. gada septembra Burundi brīvprātīgi ir atgriezušies 78 000 bēgļu; tā kā kopš 2019. gada 28. februāra iekšzemē tika pārvietoti 130562 Burundi iedzīvotāju;

H. tā kā organizācijas „Reportieri bez robežām” 2019. gada pasaules preses brīvības indeksā Burundi ieņem 159. vietu no 180 valstīm; tā kā viedokļa paušanas brīvība un vārda brīvība ir būtiski svarīgas, lai nodrošinātu brīvas un uz informāciju balstītas vēlēšanas; tā kā brīva, neatkarīga un objektīva žurnālistika izriet no cilvēka pamattiesībām uz vārda brīvību; tā kā valsts kontrolētie tradicionālie plašsaziņas līdzekļi, piemēram, radio un laikraksti, joprojām ir galvenie informācijas avoti; tā kā ir jāstiprina plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un piekļuve internetam un sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu pieeju informācijai un stiprinātu sociālo un politisko stabilitāti un dialogu, tādējādi nodrošinot brīvas, uz informāciju balstītas un taisnīgas vēlēšanas;

I. tā kā Burundi ir viena no pasaules nabadzīgākajām valstīm, kurā 74,7 % iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, un tautas attīstības indeksā tā ierindojas 185. vietā no 189 valstīm; tā kā vairāk nekā 50 % Burundi iedzīvotāju cieš no hroniska pārtikas trūkuma, gandrīz puse iedzīvotāju ir jaunāki par 15 gadiem un 2019. gadā vien vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku saslima ar malāriju, no kuriem 3000 mira no šīs slimības; tā kā nabadzība, nekvalitatīvi sabiedriskie pakalpojumi, augsts jauniešu bezdarba līmenis un iespēju trūkums valstī turpina izraisīt vardarbību;

J. tā kā 2018. gada 27. septembrī Burundi Nacionālā drošības padome paziņoja par starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) darbības apturēšanu uz trim mēnešiem, tādējādi nopietni kavējot aptuveni 130 starptautisko NVO darbību, no kurām dažas sniedz palīdzību dzīvības glābšanā;

K. tā kā 2019. gada 18. jūlijā valdība pieņēma divus dekrētus, ar ko izveido ministriju līmeņa uzraudzības un novērtēšanas komiteju attiecībā uz starptautiskām NVO, kas darbojas Burundi;

L. tā kā valdība ir atteikusies atzīt jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) slēgšanas Burundi 2019. gada 28. februārī un nav izrādījusi nekādu apņemšanos turpināt jebkādu sadarbību ar šo biroju; tā kā COIB pašlaik ir vienīgais neatkarīgais starptautiskais mehānisms, kas izmeklē Burundi izdarītos cilvēktiesību pārkāpumus;

M. tā kā Burundi iestādes ir turpinājušas pilnībā un sistemātiski liegt COIB iespējas veikt tās darbu un ir atteikušās ļaut tai iekļūt valstī, uzskatot to par politiski neobjektīvu, bet nav sniegušas nekādus pierādījumus, lai pamatotu savas apsūdzības;

N. tā kā 2017. gada oktobrī Burundi izstājās no Romas statūtiem, ar ko izveido Starptautisko Krimināltiesu; tā kā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības aicinājumiem sākt procedūru, lai vēlreiz pievienotos Romas statūtiem, Burundi valdība nav veikusi nekādus pasākumus;

O. tā kā Tanzānija un Burundi 2019. gadā parakstīja vienošanos līdz 2019. gada 31. decembrim brīvprātīgi vai piespiedu kārtā nosūtīt Tanzānijā atrodošos 180 000 Burundi bēgļus atpakaļ uz to izcelsmes valsti; tā kā 2019. gada augustā UNHCR ziņoja, ka apstākļi Burundi neveicina bēgļu atgriešanu, jo lielākā daļa cilvēktiesību pārkāpumos cietušo ir personas, kas atgriežas;

P. tā kā 2019. gada 30. decembrī Burundi prokurors lūdza piespriest 15 gadu cietumsodu četriem Iwacu preses grupas žurnālistiem Christine Kamikazi, Agnès Ndirubusa, Térence Mpozenzi, Egide Harerimana un viņu šoferim Adolphe Masabarakiza, kuri 2019. gada 22. oktobrī tika arestēti Musigati komūnā, Bubanza provincē un gatavoja reportāžu par sadursmēm starp nemierniekiem un valdības iekšējiem spēkiem Burundi ziemeļaustrumos, apsūdzot viņus par līdzdalību valsts iekšējās drošības apdraudēšanā;

Q. tā kā Iwacu reportieris Jean Bigirimana atrodas bezvēsts prombūtnē kopš 2016. gada 22. jūlija un saskaņā ar pieejamo informāciju pēdējo reizi tika redzēts, kad viņu apcietināja Valsts izlūkošanas dienesta (SNR) locekļi Muramvya, 45 km uz austrumiem no galvaspilsētas Budžumburas; tā kā Burundi varas iestādes nekad nav sniegušas informāciju par viņa pazušanu;

R. tā kā 2015. gada 13. oktobrī viņu mājā Budžumburā tika nogalināts žurnālists Christophe Nkezabahizi un viņa sieva, kā arī divi bērni; tā kā varas iestādes nav pielikušas patiesas pūles, lai izmeklētu šo vardarbīgo noziegumu un sauktu vainīgos pie atbildības;

S. tā kā Burundi konstitūcijas 31. pantā ir garantēta vārda brīvība, tostarp preses brīvība; tā kā Burundi ir pievienojusies arī Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartai, kas garantē katra Burundi pilsoņa tiesības saņemt un izplatīt informāciju; tā kā Burundi valdībai ir pienākums veicināt un aizsargāt tiesības uz vārda un biedrošanās brīvību, kas noteiktas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram Burundi ir pievienojusies;

T. tā kā pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu telpa pēdējos gados ir kļuvusi daudz ierobežotāka un daudzi pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un neatkarīgie žurnālisti joprojām atrodas trimdā; tā kā daudzi no tiem, kuri ir palikuši Burundi, tiek iebiedēti, aizturēti vai tiesāti, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām;

U. tā kā valdība un valdošās partijas jaunatnes spārna Imbonerakure locekļi organizēja valsts mēroga kampaņu, kuras mērķis bija no iedzīvotājiem iekasēt “brīvprātīgas” iemaksas, lai palīdzētu finansēt 2020. gada vēlēšanas; tā kā Human Rights Watch 2019. gada 6. decembra ziņojumā tika konstatēts, ka šajā nolūkā Imbonerakure locekļi un pašvaldību amatpersonas bieži izmanto vardarbību un iebiedēšanu, pārvietošanās iespēju ierobežojumus un ierobežotu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī piekauj tos, kuri nepakļaujas;

V. tā kā organizācijas Action by Christians for the Abolition of Torture (ACAT) loceklim un cilvēktiesību aktīvistam Germain Rukukuki 2019. gada aprīlī tika piespriests 32 gadu cietumsods, pamatojoties uz apsūdzībām par sacelšanos un valsts drošības apdraudēšanu, piedalīšanos nemiernieku kustībā un uzbrukumiem valsts vadītājam; tā kā 2018. gada augustā Cilvēktiesību un apcietināto personu aizsardzības asociācijas (APRODH) novērotājam Nestor Nibitanga tika piespriests piecu gadu cietumsods par valsts drošības apdraudēšanu;

W. tā kā BBC un Voice of America (VOA) ir liegtas apraides iespējas Burundi kopš 2019. gada maija, kad sākotnēji uz sešiem mēnešiem tika apturētas to licences, kā tolaik ziņoja Žurnālistu aizsardzības komiteja; tā kā 2019. gada 29. martā Burundi plašsaziņas līdzekļu regulators — Valsts komunikācijas padome (CNC) — paziņoja, ka ir anulējusi BBC darbības licenci un atjaunojusi VOA darbības apturēšanu; tā kā CNC arī aizliedza visiem Burundi žurnālistiem tieši vai netieši sniegt informāciju, ko varētu pārraidīt vai nu BBC, vai VOA;

X. tā kā 2019. gada 24. oktobrī Padome līdz 2020. gada 24. oktobrim pagarināja ES ierobežojošos pasākumus pret Burundi;

Y. tā kā šie pasākumi aptver ieceļošanas aizliegumu ES un aktīvu iesaldēšanu četriem cilvēkiem, kuru darbības tika novērtētas kā tādas, kas kaitē demokrātijai vai traucē rast politisku risinājumu krīzei Burundi;

Z. tā kā Austrumāfrikas valstu kopiena (EAC) joprojām kavējas īstenot pasākumus, lai ar starpniecības palīdzību rastu risinājumu politiskajai krīzei, ko izraisīja prezidenta 2015. gada lēmums kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu; tā kā prezidents Pierre Nkurunziza vairākkārt ir atkārtojis, ka nekandidēs uz nākamo pilnvaru termiņu, bet valdošajai partijai vēl ir jāieceļ savs kandidāts nākamajām prezidenta vēlēšanām,

1. stingri nosoda pašreizējos vārda brīvības ierobežojumus Burundi, tostarp plašākus sabiedrības brīvību ierobežojumu kopumus, kā arī plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumus, žurnālistu iebiedēšanu un patvaļīgu apcietināšanu un apraides aizliegumus, kas ir pastiprinājuši baiļu gaisotni, kurā atrodas Burundi plašsaziņas līdzekļi, palielinājuši ziņošanas ierobežojumus un kavējuši pienācīgu atspoguļojumu, jo īpaši pirms 2020. gada vēlēšanām;

2. joprojām pauž dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokli Burundi, kas apdraud ikvienu samierināšanas, miera un tiesiskuma iniciatīvu, jo īpaši par to, ka joprojām turpinās patvaļīgi aresti un nāvessodu izpilde bez tiesas sprieduma;

3. pauž dziļu nosodījumu par cilvēktiesību situācijas pastāvīgo pasliktināšanos valstī, jo īpaši attiecībā uz reāliem un aizdomās turētiem opozīcijas atbalstītājiem, tostarp Burundi iedzīvotājiem, kuri atgriežas no ārvalstīm; atgādina, ka Burundi ir saistoša Kotonū nolīguma cilvēktiesību klauzula; mudina Burundi iestādes nekavējoties mainīt šo pārkāpumu izdarīšanas tendenci un ievērot valsts saistības cilvēktiesību jomā, tostarp tās, kas noteiktas Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartā, ICCPR un citos starptautiskos mehānismos, ko valdība ir ratificējusi;

4. atgādina Burundi valdībai, ka nosacījumi iekļaujošu, uzticamu, mierīgu un pārredzamu vēlēšanu rīkošanai ietver tiesības uz vārda brīvību, piekļuvi informācijai, preses brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un brīvas telpas pastāvēšanu, kurā cilvēktiesību aizstāvji var paust savu viedokli bez iebiedēšanas vai bailēm no represijām; tādēļ mudina Burundi iestādes atcelt pasākumus, kas ierobežo vai kavē pilsoniskās sabiedrības darbu un ierobežo piekļuvi neatkarīgiem tradicionāliem un moderniem plašsaziņas līdzekļiem un to brīvību;

5. aicina Burundi iestādes atcelt apsūdzības pret nesen apcietinātajiem Iwacu žurnālistiem un visiem pārējiem žurnālistiem, kas arestēti par pamattiesību īstenošanu, un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot viņus;

6. uzsver pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu būtisko nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, jo īpaši saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām, un aicina Burundi iestādes pārtraukt žurnālistu, cilvēktiesību aktīvistu un opozīcijas pārstāvju iebiedēšanu, vajāšanu un patvaļīgu apcietināšanu; turklāt aicina iestādes ļaut cilvēktiesību aktīvistiem un žurnālistiem netraucēti veikt viņu likumīgo pienākumu izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus un ziņot par tiem;

7. ar lielām bažām norāda uz to, ka pieaug iekšzemē pārvietoto personu skaits no Burundi un kaimiņvalstīm; aicina ES palielināt finansējumu un citus humānās palīdzības pasākumus Burundi iedzīvotājiem, kuri ir pārvietotas personas vai bēgļi;

8. aicina Burundi iestādes izbeigt izdzīvotāju izstumšanu un nodrošināt, lai nevienam cilvēkam nebūtu liegta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, pārtikai, ūdenim un izglītībai, kā arī ļaut humānās palīdzības sniedzējiem darboties neatkarīgi un sniegt palīdzību atbilstoši pienākumam apmierināt vissteidzamākās vajadzības;

9. uzsver, ka ticamu vēlēšanu nodrošināšanai ir nepieciešami ievērojami uzlabojumi politiskajā un cilvēktiesību situācijā, jo īpaši attiecībā uz tādām pamatbrīvībām kā vārda brīvība, preses brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība, kā arī ir jāpanāk progress izlīguma jomā; aicina Burundi valdību nodrošināt, ka šo tiesību pārkāpumi tiek objektīvi izmeklēti un vainīgie tiek saukti pie atbildības starptautiskajiem standartiem atbilstošā tiesā;

10. mudina iestādes veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu, lai taisnīgā un ticamā tiesas procesā sauktu pie atbildības visus, kas, iespējams, vainojami par slepkavībām, pazušanām, izspiešanu, piekaušanu, patvaļīgiem arestiem, draudiem, vajāšanu vai cita veida ļaunprātībām; pauž nopietnas bažas par to, ka vēl arvien nav sodīti organizācijas Imbonerakure veikto cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāji; mudina Burundi iestādes sākt neatkarīgu izmeklēšanu par žurnālista Jean Bigirimana pazušanu, par kuru nav ziņu kopš 2016. gada 22. jūlija, un par žurnālista Christophe Nkezabahzi lietu, kuru kopā ar sievu un diviem bērniem noslepkavoja 2015. gada 13. oktobrī;

11. atzīst reģiona dalībnieku, proti, Austrumāfrikas kopienas un Āfrikas Savienības (AS), būtisko lomu Burundi politiskās krīzes ilgtspējīga risinājuma meklējumos un uzsver nepieciešamību pēc aktīvākas pieejas un lielākiem centieniem, lai izbeigtu krīzi un aizsargātu Burundi iedzīvotājus un arī lai nepieļautu turpmāku stāvokļa saasināšanos šajā reģionā; aicina ĀS steidzami nosūtīt savus cilvēktiesību novērotājus uz Burundi un nodrošināt, lai viņiem visā valstī būtu neierobežotas iespējas savu pilnvaru īstenošanai;

12. pauž nožēlu par strupceļu Arušas nolīguma īstenošanā un mudina nolīguma garantētājus censties panākt izlīgumu; pauž apņemšanos turpināt sekmēt Burundi iekšējo dialogu; aicina PV/AP atbalstīt Austrumāfrikas kopienu Burundi iekšējā dialoga veicināšanā; mudina visus šā dialoga dalībniekus konstruktīvi sadarboties un ļaut netraucēti piedalīties opozīcijai, cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

13. mudina Burundi atgriezties pie reģionālās un starptautiskās sabiedrības darba kārtības, lai vienotos par kompromisu ANO un ĀS līmenī pieņemto lēmumu ieviešanā, proti, īstenotu Rezolūciju 2303, parakstītu saprašanās memorandu ar ĀS novērotājiem un atsāktu sadarbību ar OHCHR;

14. pauž nožēlu par to, ka Burundi joprojām atsakās sadarboties ar ANO Izmeklēšanas komisiju un dot piekrišanu Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja vietējās pārstāvniecības darbības atsākšanai;

15. aicina ANO turpināt objektīvu izmeklēšanu par visiem iespējamiem cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, ieskaitot tiem, kurus veikuši valsts struktūru pārstāvji un Imbonerakure jauniešu līga, un pienācīgi saukt pie atbildības vainīgos; uzsver, ka noziedznieki un slepkavas ir jāsauc pie atbildības neatkarīgi no tā, kuram grupējumam viņi pieder, un ka jānodrošina pienācīga tiesiskā aizsardzība Burundi notikušo smago cilvēktiesību pārkāpumu upuriem un cietušajiem;

16. mudina ES dalībvalstis sniegt elastīgu un tiešu finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, tostarp sieviešu organizācijām, kas joprojām darbojas šajā jomā, kā arī trimdā strādājošām organizācijām, jo īpaši tām, kas veicina un aizsargā politiskās, pilsoniskās, ekonomiskās, sociālās un plašsaziņas līdzekļu tiesības;

17. aicina ES un ES dalībvalstu diplomātus Burundi nodrošināt ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem pilnīgu īstenošanu, tostarp piedaloties visu Burundi žurnālistu, jo īpaši Iwacu žurnālistu, kā arī politieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju tiesas sēdēs, un apmeklējot cilvēktiesību aizstāvjus, aktīvistus un žurnālistus cietumā;

18. aicina paplašināt ES mērķtiecīgās sankcijas un mudina arī ANO Drošības padomi noteikt mērķtiecīgas sankcijas, ieskaitot ceļošanas aizliegumus un līdzekļu iesaldēšanu, pret personām, kuras ir atbildīgas par nopietno cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos Burundi; aicina PV/AP steidzami sagatavot paplašinātu to personu sarakstu, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumu plānošanu, organizēšanu un izpildi, lai šos cilvēkus iekļautu to Burundi amatpersonu sarakstā, kurām jau piemēro ES sankcijas;

19. pauž dziļu nožēlu par to, ka Burundi nav veikusi nekādus pasākumus, lai atkal pievienotos Romas statūtiem; mudina Burundi valdību nekavējoties uzsākt šādu procedūru; aicina ES atbalstīt visus Starptautiskās Krimināltiesas centienus izmeklēt Burundi pastrādātos noziegumus un saukt vainīgos pie atbildības;

20. pauž nožēlu par joprojām nepietiekamo finansējumu Burundi bēgļu krīzei, kas nopietni ietekmē bēgļu drošību un labklājību; aicina starptautisko sabiedrību un humānās palīdzības organizācijas palielināt palīdzību visiem tiem, kuri patlaban ir bēgļi vai konflikta dēļ ir pārvietoti; mudina ES un tās dalībvalstis saskaņā ar ANO Burundi izmeklēšanas komisijas ieteikumu piešķirt bēgļa statusu patvēruma meklētājiem no Burundi, kā arī cieši sekot situācijai šajā valstī saistībā ar 2020. gada vēlēšanām;

21. pauž dziļas bažas par ziņojumiem, kas liecina par arvien pieaugošu spiedienu uz Burundi bēgļiem, lai viņi atgrieztos mājās pirms 2020. gada vēlēšanām; aicina reģiona valdības nodrošināt, ka bēgļu atgriešanās notiek brīvprātīgi, balstoties uz apzinātiem lēmumiem un nodrošinot drošību un cieņu; atgādina par UNHCR viedokli, ka nav izpildīti drošas, cieņpilnas un brīvprātīgas atgriešanās nosacījumi;

22. aicina Burundi valdību ļaut trimdā esošajiem politiskajiem oponentiem atgriezties un brīvi piedalīties priekšvēlēšanu kampaņā bez iebiedēšanas, arestiem vai vardarbības, kā arī ļaut ārējiem novērotājiem uzraudzīt vēlēšanu sagatavošanu un balsošanas un balsu skaitīšanas procedūras;

23. atkārtoti uzsver, ka starptautisko starpnieku palīdzību rīkots iekļaujošs politiskais dialogs saskaņā ar Arušas nolīgumu un Burundi konstitūciju vēl arvien uzskatāms par vienīgo veidu, kā nodrošināt ilgstošu mieru Burundi; tāpēc aicina Austrumāfrikas kopienu kā galveno Burundi iekšējā dialoga starpnieku veikt atbilstošus pasākumus, lai stingri un nekavējoties iesaistītu Burundi valdību iekļaujošā dialogā ar mērķi panākt mierīgu un ilgstošu pašreizējās krīzes risinājumu;

24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Burundi Republikas prezidentam, Burundi parlamenta priekšsēdētājam, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, kā arī Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

[1] OV C 265, 11.8.2017., 137. lpp.

[2] OV C 399, 24.11.2017., 190. lpp.

[3] OV C 242, 10.7.2018., 10. lpp.

[4] OV C 334, 19.9.2018., 146. lpp.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0305.

[6] OV L 257, 2.10.2015., 1. lpp.

[7] OV L 257, 2.10.2015., 37. lpp.

[8] OV L 264, 30.9.2016., 29. lpp.

[9] OV L 272, 25.10.2019., 147. lpp.

[10] OV L 73, 18.3.2016., 90. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 26. augustsJuridisks paziņojums - Privātuma politika