Procedūra : 2020/2519(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0077/2020

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0077/2020

Debates :

PV 29/01/2020 - 23
CRE 29/01/2020 - 23

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


<Date>{28/01/2020}28.1.2020</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0077/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0078/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0079/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0080/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0082/2020</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 185kWORD 49k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0077/2020 (S&D)

B9-0078/2020 (PPE)

B9-0079/2020 (GUE/NGL)

B9-0080/2020 (Verts/ALE)

B9-0082/2020 (Renew)</TablingGroups>


<Titre>par 2019. gadā grozīto Indijas Pilsonības likumu</Titre>

<DocRef>(2020/2519(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Sandra Kalniete, Ivan Štefanec</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Kati Piri</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Shaffaq Mohammed, Petras Auštrevičius, Catherine Bearder, Phil Bennion, Katalin Cseh, Chris Davies, Barbara Ann Gibson, Charles Goerens, Martin Horwood, Sophia in ’t Veld, Irena Joveva, Moritz Körner, Ilhan Kyuchyuk, Javier Nart, Samira Rafaela, Michal Šimečka, Irina Von Wiese</Depute>

<Commission>{Renew}Renew grupas vārdā</Commission>

<Depute>Scott Ainslie, Hannah Neumann, Ernest Urtasun, Caroline Roose, Yannick Jadot, Damien Carême, François Alfonsi, Benoît Biteau, Michèle Rivasi, Karima Delli, Tilly Metz, David Cormand, Jutta Paulus, Marie Toussaint, Anna Cavazzini, Markéta Gregorová, Marcel Kolaja, Mikuláš Peksa, Reinhard Bütikofer, Diana Riba i Giner, Alice Kuhnke, Magid Magid, Gina Dowding, Patrick Breyer</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Manuel Bompard, Idoia Villanueva Ruiz, Manon Aubry, Eugenia Rodríguez Palop, Miguel Urbán Crespo, Dimitrios Papadimoulis</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2019. gadā grozīto Indijas Pilsonības likumu

(2020/2519(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Indiju,

 ņemot vērā 2004. gadā aizsākto ES un Indijas stratēģisko partnerību,

 ņemot vērā ANO ekspertu 2019. gada 3. jūlija paziņojumu par bezvalstniecības risku, kas apdraud miljoniem cilvēku, un nestabilitāti Asamā (Indija),

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, spīdzināšanu un vārda brīvību,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Indiju,

 ņemot vērā 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

 ņemot vērā ANO Pamatprincipus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par spēka un šaujamieroču lietošanu,

 ņemot vērā Globālo līgumu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju,

 ņemot vērā ANO Konvenciju par bezvalstnieku statusu,

 ņemot vērā Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā Indijas konstitūciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā 2019. gada 9. un 11. decembrī abas Indijas parlamenta palātas apstiprināja 2019. gadā grozīto Indijas Pilsonības likumu (IPL), ar kuru groza Indijas 1955. gada Pilsonības likumu;

B. tā kā Indijas jaunā 2019. gadā grozītā IPL mērķis ir paātrināt pilsonības piešķiršanu hinduistiem, sikhiem, budistiem, džainistiem, parsiem un kristiešiem, kuri bēg no vajāšanas Afganistānā, Bangladešā un Pakistānā un kuri pastāvīgi uzturējušies valstī pirms 2015. gada, taču šāda aizsardzība netiek piemērota musulmaņiem;

C. tā kā Indija robežojas arī ar Butānu, Birmu, Nepālu un Šrilanku, tomēr Šrilankas tamili, kas veido lielāko bēgļu grupu Indijā un valstī dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus, nav iekļauti IPL darbības jomā; tā kā Amnesty International India ir norādījusi, ka IPL darbības jomā nav iekļautas citas vajātās minoritātes, tostarp tādas musulmaņu kopienas kā rohindžas Birmā, ahmadieši Pakistānā, hazareji Afganistānā un biharu musulmaņi Bangladešā;

D. tā kā IPL ir izraisījis domstarpības, jo īpaši saistībā ar Indijas konstitūcijas 14. pantu, ar ko tiek garantētas tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, un 15. pantu, ar ko ikviena persona tiek aizsargāta pret diskrimināciju reliģijas, rases, kastas, dzimuma vai dzimšanas vietas dēļ; tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāra runaspersona 2019. gada 13. decembrī publiskotajā paziņojumā norādīja, ka IPL “ir diskriminējošs pēc būtības” un ka tas varētu kavēt Indijas apņemšanos nodrošināt vienlīdzību likuma priekšā, kā noteikts Indijas konstitūcijā un izriet no tās starptautiskajām saistībām;

E. tā kā nolūkā izvērtēt IPL atbilstību konstitūcijai Indijas Augstākā tiesa ir sākusi izskatīt lūgumrakstus, kas iesniegti saistībā ar IPL, un uzdevusi valdībai 40 dienu laikā sagatavot atbildes uz šiem lūgumrakstiem;

F. tā kā vairāki Indijas štati jau ir paziņojuši, ka neīstenos šo likumu; tā kā Keralas štata valdība savā lūgumrakstā Augstākajai tiesai ir nodēvējusi IPL par “Indijas konstitūcijas sekulārisma pārkāpumu” un apsūdzējusi valdību tautas šķelšanā ar reliģiju saistītu apsvērumu dēļ,

G. tā kā protestus, kas izcēlās plašās Indijas teritorijās, jo īpaši universitāšu pilsētiņās, reaģējot uz IPL pieņemšanu, drošības spēki brutāli apspieda, nogalinot vismaz 25 cilvēkus, ievainojot 160 cilvēkus un apcietinot tūkstošiem protestētāju; tā kā nolūkā kavēt cilvēku piedalīšanos mierīgos protestos Indijas varas iestādes ir bloķējušas internetu un ierobežojušas sabiedriskā transporta izmantošanu; tā kā ir saņemti ziņojumi par to, ka ir piekauti, apšaudīti vai spīdzināti simtiem protestētāju, jo īpaši Utarpradēšas štatā; tā kā Indijas varas iestādes ir arī ierobežojušas piekļuvi internetam daudzos Ziemeļaustrumu un Utarpradēšas apgabalos, kur dzīvo liela daļa Indijas musulmaņu; tā kā, pārtraucot saziņu internetā, tiek pārkāptas pamattiesības uz piekļuvi informācijai;

H. tā kā IPL tika ieviests, Indijas valdībai uzstājot, ka nepieciešams valsts mēroga pilsonības pārbaudes process, proti, Valsts pilsoņu reģistrs (NRC); tā kā valdības paziņojumi liecina, ka NRC procesa mērķis ir atņemt musulmaņiem viņu pilsonības tiesības, vienlaikus aizsargājot hinduistus un citas personas, kas nav musulmaņi; tā kā ierasties ārzemnieku tiesās, kas izveidotas, lai noteiktu tiesības uz pilsonību, visticamāk, vajadzēs tikai musulmaņiem, kas nav iekļauti NRC reģistrā; tā kā šīs tiesas ir tikušas starptautiski nosodītas par to, ka tās neaizsargā tiesības uz taisnīgu tiesu un negarantē cilvēktiesību ievērošanu; tā kā šis pasākums nesen tika pabeigts Asamā un tā rezultātā tika izslēgti vairāk nekā 1,9 miljoni cilvēku, kuri tika nodēvēti par nelegāliem migrantiem un kurus tagad var aizturēt jaunuzceltās aizturēšanas nometnēs vai deportēt; tā kā šie procesi var saasināt ksenofobijas gaisotni, vienlaikus veicinot reliģisko neiecietību un diskrimināciju valstī;

I. tā kā pēdējos mēnešos pašreizējā valdība ir nopietni apspiedusi tiesības uz vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību, tostarp apcietinot mierīgus kritiķus, izvirzot pret viņiem nepamatotas ar valsts drošību saistītas apsūdzības; tā kā Indijas iestādes 2018. un 2019. gadā veica vairākus reidus to aktīvistu un akadēmisko aprindu pārstāvju mājās, kuri bija kritizējuši valdību un atklāti pauduši viedokli par cilvēktiesībām, jo īpaši IPL kontekstā; tā kā arestēto cilvēktiesību aizstāvju vidū ir Akhil Gogoi, Dharjya Konwar un Bitu Sonowal; tā kā Manash Konwar, Lakhyajyoti Gogoi, Mohammad Faizal, Sadaf Jafar, Pawan Rao Ambedkar, Anoop Shramik, Robin Verma un Mohammad Shoaib ir atbrīvoti pret drošības naudu, bet viņu lietu izmeklēšana vēl nav pabeigta;

J. tā kā stratēģiskā partnerība starp Eiropas Savienību un Indiju ir balstīta uz kopīgām vērtībām — demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu, apņemšanos īstenot uz noteikumiem balstītu globālo kārtību un efektīvu multilaterālismu, ilgtspējīgu attīstību un kopēju ieinteresētību turpināt divpusējās sadarbības veidošanu,

1. pauž dziļu nožēlu par IPL pieņemšanu un īstenošanu, jo tas pēc būtības ir diskriminējošs un rada bīstamu šķelšanos; aicina Indijas valdību nekavējoties atbildēt uz pilsoņu lūgumrakstiem, kā to prasa Augstākā tiesa; turklāt aicina Indijas valdību iesaistīties mierīgā dialogā ar dažādām iedzīvotāju grupām un atcelt diskriminējošos grozījumus, kas pārkāpj Indijas starptautiskās saistības; brīdina par pieaugošo nacionālismu, kura rezultātā cita starpā tiek veicināta reliģiskā neiecietība un musulmaņu diskriminācija;

2. atgādina, ka, lai gan IPL mērķis — vajāto grupu aizsardzība — ir vērtējams atzinīgi, efektīvai valsts patvēruma un bēgļu politikai pēc būtības vajadzētu būt taisnīgai un holistiskai un piemērojamai visiem, kuriem vajadzīga palīdzība;

3. aicina Indijas valdību risināt pamatoti paustās bažas par NRC, kas var tikt izmantots, lai mērķtiecīgi vērstos pret marginalizētām grupām; pauž bažas par to, ka NRC iezīmē bīstamas pārmaiņas attiecībā uz to, kā Indijā tiek noteikta pilsonība, un var izraisīt plaša mēroga bezvalstniecības krīzi un milzīgas cilvēku ciešanas;

4. uzsver to, ka visiem migrantiem neatkarīgi no viņu migrācijas statusa ir tiesības uz viņu fundamentālo cilvēktiesību ievērošanu, aizsardzību un īstenošanu;

5. nosoda vardarbību un brutalitāti, kas pēc IPL pieņemšanas izcēlusies dažādos Indijas reģionos; atgādina, ka tiesībaizsardzības dienestiem ir pienākums atturēties no spēka pielietošanas un atļaut mierīgus protestus; aicina nekavējoties un objektīvi izmeklēt notikumus; aicina Indijas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot protestētājus un cilvēktiesību aizstāvjus, kas pašlaik atrodas apcietinājumā;

6. nosoda Indijas varas iestāžu lēmumu pārtraukt interneta piekļuvi globālajiem tīkliem, liedzot saziņas iespējas un kavējot brīvu informācijas plūsmu; uzsver, ka šādas darbības ir nepārprotams vārda brīvības pārkāpums;

7. ņem vērā, ka Indijas Augstākā tiesa šobrīd izvērtē IPL un Indijas valdībai ir atvēlētas 40 dienas, lai atbildētu uz lūgumrakstiem; paļaujas uz to, ka Augstākās tiesas nolēmums sniegs lielāku skaidrību par IPL un tā atbilstību Indijas konstitūcijai un Indijas starptautiskajām saistībām;

8. aicina Indijas iestādes proaktīvi sadarboties ar visām ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām; jo īpaši mudina tās sadarboties ar ANO īpašajiem referentiem minoritāšu jautājumos, jautājumos par rasisma, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un saistītās neiecietības mūsdienu izpausmēm un reliģijas vai ticības brīvības jautājumos;

9. aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/ augsto pārstāvi turpināt konstruktīvu dialogu ar Indiju par visiem sadarbības aspektiem, tostarp politiskajām tiesībām un cilvēktiesībām; prasa ES un dalībvalstu pārstāvniecībām Indijā iekļaut notiekošajos dialogos ar Indijas varas iestādēm etnisko un reliģisko minoritāšu diskriminācijas jautājumu un par prioritāti noteikt programmas, kurās risināts etnisko grupu un reliģisko minoritāšu diskriminācijas jautājums, tostarp tādās jomās kā izglītība, un programmas, kurās īpaša uzmanība pievērsta minoritāšu diskriminācijai;

10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam un Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Indijas prezidentam, Indijas valdībai, Indijas parlamentam un Indijas štatu valdībām.

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 29. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika