Procedūra : 2020/2552(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0102/2020

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0102/2020

Debates :

PV 13/02/2020 - 4.2
CRE 13/02/2020 - 4.2

Balsojumi :

PV 13/02/2020 - 7.2
CRE 13/02/2020 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0037

<Date>{12/02/2020}12.2.2020</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0102/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0103/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0105/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0107/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0109/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0112/2020</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 245kWORD 59k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0102/2020 (Verts/ALE)

B9-0103/2020 (S&D)

B9-0105/2020 (ECR)

B9-0107/2020 (GUE/NGL)

B9-0109/2020 (PPE)

B9-0112/2020 (Renew)</TablingGroups>


<Titre>par bērnu darba izmantošanu Madagaskaras raktuvēs</Titre>

<DocRef>(2020/2552(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Željana Zovko, David McAllister, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Krzysztof Hetman, Milan Zver, Lefteris Christoforou, Stelios Kympouropoulos, Arba Kokalari, Loucas Fourlas, Loránt Vincze, David Lega, Isabel Wiseler-Lima, Romana Tomc, Michaela Šojdrová, Vladimír Bilčík, Vangelis Meimarakis, Magdalena Adamowicz, Ivan Štefanec, Liudas Mažylis, Michal Wiezik, Tomas Tobé, Frances Fitzgerald, Deirdre Clune, Tomáš Zdechovský, Inese Vaidere, Jiří Pospíšil, Stanislav Polčák, Peter Pollák, Miriam Lexmann, Ioan-Rareş Bogdan</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Kati Piri, Carlos Zorrinho</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Hilde Vautmans, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Stéphane Bijoux, Izaskun Bilbao Barandica, Sylvie Brunet, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Ilana Cicurel, Jérémy Decerle, Laurence Farreng, Valter Flego, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Bernard Guetta, Ivars Ijabs, Irena Joveva, Pierre Karleskind, Moritz Körner, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Radka Maxová, Ulrike Müller, Javier Nart, Jan-Christoph Oetjen, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, Michal Šimečka, Susana Solís Pérez, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Irène Tolleret, Yana Toom, Viktor Uspaskich, Adrián Vázquez Lázara, Marie-Pierre Vedrenne, Chrysoula Zacharopoulou</Depute>

<Commission>{Renew}“Renew” grupas vārdā</Commission>

<Depute>Caroline Roose</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Joanna Kopcińska, Karol Karski, Emmanouil Fragkos, Elżbieta Kruk, Jadwiga Wiśniewska, Ruža Tomašić, Ryszard Czarnecki</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Helmut Scholz, Younous Omarjee, Anja Hazekamp, Manuel Bompard, Stelios Kouloglou, Alexis Georgoulis, Dimitrios Papadimoulis</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par bērnu darba izmantošanu Madagaskaras raktuvēs

(2020/2552(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par Madagaskaru, jo īpaši tās, ko pieņēma 2011. gada 9. jūnijā[1] un 2017. gada 16. novembrī[2],

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 

 ņemot vērā Ženēvas Deklarāciju par bērna tiesībām un tās pieņemšanu ANO Ģenerālās asamblejā 1959. gadā,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, kurā bērnu tiesību veicināšana iekšlietās un ārlietās ir skaidri atzīta par vienu no ES mērķiem,

 ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1973. gada 6. jūnija Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona drīkst strādāt, un SDO 1999. gada 1. jūnija Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai,

 ņemot vērā 2017. gada 16. martā pirmajā lasījumā pieņemto Parlamenta  nostāju[3] attiecibā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības sistēmu konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvas, tantala, volframa, to rūdu un zelta atbildīgu importētāju pašsertifikācijai attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi ( Konfliktu izrakteņu regula),

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (Harta),

 ņemot vērā Bērnu tiesību komiteju,

 ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par bērnu darbu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2011. gada uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu „Aizsargāt, ievērot un labot””,

 ņemot vērā 2019. gada 26. novembra rezolūciju par bērnu tiesībām saistībā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 30. gadadienu[4],

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2019. gada 25. jūlija rezolūciju, ar ko 2021. gadu pasludina par Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada 10. decembra secinājumus par virzību uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam[5],

 ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, tostarp visus to pielikumus un papildinājumus,

 ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju[6] par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu,

 ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju[7] par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm,

 ņemot vērā ANO vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (ANO Ģenerālās asambleja 2011. gads),

 ņemot vērā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas (CESCR) Vispārīgo piezīmi Nr. 24 (2017) par valsts saistībām saskaņā ar Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām kontekstā ar uzņēmējdarbību (E/C.12/GC/24),

 ņemot vērā UNICEF izstrādātos Bērnu tiesību un uzņēmējdarbības principus,

 ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. maija secinājumus par ES un atbildīgām globālām vērtības ķēdēm,

 ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju[8] par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs,

 ņemot vērā Terre des Hommes Starptautiskās federācijas 2019. gada novembra ziņojumu “Child Labour in Madagascar’s Mica Secto“ (Bērnu darbs Madagaskaras vizlas ieguves  nozarē)[9],

 ņemot vērā Kotonū nolīguma 26. pantu,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 32. pantā noteikts, ka “dalībvalstis atzīst bērna tiesības un aizsardzību pret ekonomisko ekspluatāciju un jebkāda darba izpildīšanu, kurš var apdraudēt viņa veselību vai būt par šķērsli izglītības iegūšanā, vai arī kaitēt viņa veselībai un fiziskajai, intelektuālajai, garīgajai, morālajai un sociālajai attīstībai";

B. tā kā ANO Konvencija par bērna tiesībām ir viens no visplašāk ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem, ko ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis, un tā valstīm nosaka skaidrus juridiskus pienākumus veicināt, aizsargāt un atbalstīt ikviena bērna tiesības līgumslēdzēju valstu jurisdikcijā;

C. tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies veicināt un aizsargāt bērnu tiesības savās iekšējās un ārējās darbībās un rīkoties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām un tās fakultatīvo protokolu noteikumiem[10];

D. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir noteikts, ka visās ES darbībās pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses, un ir aizliegts bērnu darbs, nosakot minimālo vecumu, no kura persona drīkst strādāt, bet tas nedrīkst būt mazāks par minimālo vecumu, kad tā pārtrauc mācības, un noteikts, ka jauniešiem, kuriem ir atļauts strādāt, ir jābūt darba apstākļiem, kas atbilst viņu vecumam, un jābūt aizsargātiem pret ekonomisku ekspluatāciju un jebkādu darbu, kas var kaitēt viņu drošībai, veselībai vai fiziskajai, garīgajai, morālajai vai sociālajai attīstībai vai sociālajai attīstībai vai traucēt viņu izglītību;

E. tā kā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 12. pantā un Pamattiesību hartas 24. pantā ir ievērotas bērna tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz to, lai bērna viedoklis jautājumos, kas viņu skar, būtu ņemts vērā atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei;

F. tā kā ES ir apņēmusies īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tās mērķus un uzdevumus, tostarp IAM 8.7. punktu, proti, “veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai izskaustu piespiedu darbu, izbeigtu mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību un nodrošinātu, ka tiek aizliegtas un izskaustas bērnu darba ļaunākās formas, tostarp bērnu kareivju vervēšana un izmantošana, un līdz 2025. gadam izbeigtu bērnu darbu visās tā formās”[11];

G. tā kā visā pasaulē aptuveni 152 miljoni meiteņu un zēnu vecumā no 5 līdz 17 gadiem ir iesaistīti bērnu darbā[12], un visvairāk strādājošo bērnu dzīvo vismazāk attīstītajās valstīs; tā kā Āfrika ar 72,1 miljonu bērnu darba upuru un Āzija un Klusā okeāna reģions ar 62,1 miljonu ir pasaules reģioni ar vislielāko bērnu darba upuru skaitu; tā kā lauksaimniecība, pakalpojumi un rūpniecība, tostarp kalnrūpniecība, ir trīs galvenās nozares, kurās izmanto bērnu darbu; tā kā, lai gan ir gūti zināmi panākumi bērnu darba samazināšanā, SDO lēš, ka atbilstīgi pašreizējam samazināšanas tempam 2025. gadā joprojām būs spiesti strādāt 121 miljons zēnu un meiteņu;

H. tā kā Starptautiskās Darba organizācijas 1999. gada Konvencijas Nr. 182 par bērnu darba ļaunāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai 3. panta d) punktā bērnu darbs ir definēts kā “darbs, kas pēc savas būtības vai apstākļiem, kādos to veic, var kaitēt bērnu veselībai, drošībai vai morālei”; tā kā Madagaskara ir ratificējusi visus galvenos starptautiskos līgumus par bērnu darbu, tostarp Konvenciju par bērna tiesībām (un tās divus fakultatīvos protokolus), SDO Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu un SDO Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām, un tā kā valdība, sadarbojoties arī ar starptautiskajām darba devēju un darba ņēmēju organizācijām, ir izstrādājusi valsts rīcības plānu bērnu darba apkarošanai Madagaskarā; tā kā šīs saistības un pasākumi nav devuši jūtamus rezultātus;

I. tā kā Starptautiskā Darba organizācija savā bērnu darba definīcijā norāda, ka " ne visi darbi, ko dara bērni, būtu jāklasificē kā izskaužams bērnu darbs; tā kā bērnu vai pusaudžu dalību tādā darbā, kas neietekmē viņu veselību un personisko attīstību vai netraucē izglītībai, kopumā uzskata par pozitīvu”; tā kā ar Āfrikas Savienības programmu 2063. gadam un nesen parakstīto desmit gadu rīcības plānu par bērnu darba, piespiedu darba, cilvēku tirdzniecības un mūsdienu verdzības izskaušanu Āfrikā (2020.–2030. gads) Āfrikas valstis ir apņēmušās izskaust visa veida bērnu darbu kontinentā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas IAM 8.7. punktu;

J. tā kā viena no bērnu darba visizplatītākajām ļaunākajām formām ir bīstams bērnu darbs, kas aptver aptuveni 73 miljonus bērnu vecumā no 5 līdz 17 gadiem, kuri strādā bīstamos apstākļos daudzās nozarēs, tostarp arī kalnrūpniecībā[13]; tā kā 2018. gadā 47 % no visiem Madagaskaras bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem bija iesaistīti bērnu darbā, tostarp aptuveni 86 000 bērnu strādāja kalnrūpniecībā[14]; tā kā kalnrūpniecība ir nozare, kurā ir visaugstākie bērnu mirstības rādītāji –— vidēji 32 nāves gadījumi uz 100 000 bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem;

K. tā kā Madagaskarā ir pasaulē piektais lielākais tādu bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu[15]; tā kā Madagaskarā puse bērnu, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, cieš no aizkavētas augšanas, un tikai 13 % bērnu ir piekļuve elektroenerģijai[16] tā kā 74 % no kopējā iedzīvotāju skaita dzīvo zem valsts nabadzības sliekšņa un 80 % dzīvo lauku apvidos[17]; tā kā trīs ceturtdaļām iedzīvotāju jāiztiek ar mazāk nekā 1,90 USD  dienā; tā kā saskaņā ar UNICEF datiem tikai 30 % Madagaskaras bērnu var apmeklēt pamatskolu; tā kā izglītībai ir būtiska nozīme, lai novērstu bērnu darbu un atturētu bērnus no klaiņošanas, jo tādējādi viņi kļūst neaizsargāti pret cilvēku tirdzniecību un ekspluatāciju;

L. tā kā Madagaskara ir trešā lielākā vizlas eksportētāja pasaulē, kas 2017. gadā nodrošināja tai ienākumus 6,5 miljonu USD apjomā, un viena no valstīm, līdz ar Indiju, Ķīnu, Šrilanku, Pakistānu un Brazīliju, kurās pastāv vislielākais risks, ka tiks pārkāptas bērnu tiesības vizlas ieguves nozarē;

M. tā kā vizla pieder pie atšķirīgu minerālu grupas, ko izmanto elektronikas un autorūpniecības nozarē, un tā ir sastopama dažādos produktos, sākot ar krāsām un ar augsnes ielabotājiem un beidzot ar dekoratīvo kosmētiku un viedtālruņiem;

N. tā kā Madagaskarā vizlas ieguves nozarē ir nodarbināti aptuveni 11 000 bērnu; tā kā lielākā daļa šo bērnu tiek nodarbināta trīs dienvidu provincēs — Anosy, Androy un Ihorombe, kur bērniem tiek novērota neatbilstīga veselība, tie cieš no pārtikas trūkuma un nesaņem pienācīgu izglītību;

O. tā kā bērni, kuri Madagaskarā iesaistīti vizlas ieguves nozarē, ir pakļauti skarbiem un nedrošiem darba apstākļiem, kas viņiem rada muguras sāpes, galvassāpes, ko izraisa raktuvēs valdošais karstums, ūdens vai skābekļa trūkums, muskuļu sāpes, kas rodas no nepatraukta grūta darba, pārnēsājot smagas kravas, un biežu klepu un elpošanas traucējumus, ko izsauc ļoti smalkās vizlas putekļu daļiņas raktuvēs un pārstrādes centros, kā arī to apkārtnē, kā arī tiek apdraudēta viņu dzīvība zemes iegruvumu vai noslīdējumu dēļ; tā kā Madagaskaras iestādes daudzām kalnrūpniecības kopienām nespēj nodrošināt pienācīgu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai vai tīra dzeramā ūdens iekārtām;

P. tā kā bērnu darba pamatcēloņi ir nabadzība, migrācija, karš vai vides degradācija un klimata pārmaiņas, kvalitatīvas izglītības pieejamības trūkums, pienācīgu darbvietu trūkums vecākiem, sociālās aizsardzības un sociālo normu trūkums; tā kā bērnu darba problēmas risināšanai ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja un bērnu darba modeļu analīze konkrētā kontekstā;

Q. tā kā Madagaskara atrodas ANO tautas attīstības indeksa lejasgalā, ierindojoties 161. vietā no 189 valstīm (2017. gads), saskaņā Daudzdimensionālo nabadzības indeksu (MPI) 57 % Madagaskaras iedzīvotāju cieš no smagas daudzdimensionālas nabadzības un 1,3 miljonus cilvēku Madagaskarā 2019. gada martā smagi skāra pārtikas trūkums[18]; tā kā bērnu darbs liecina par savstarpēji pastiprinošiem pamatcēloņiem, tostarp nabadzību, nevienlīdzību un sociālo pamatpakalpojumu nepieejamību; tā kā bērnu darbu kā tādu nevar aplūkot izolēti;

R. tā kā vizlas nozare Madagaskarā tiek aplikta ar nodokli, izmantojot virkni sarežģītu pasākumu, kuros eksporta nodokļu līmeņi ir salīdzinoši zemi un ne vienmēr sniedz tiešu labumu kalnrūpniecības kopienām; tā kā ir izsniegtas tikai aptuveni 40 eksporta atļaujas, kas liecina, ka lielākā daļa vizlas ieguves tiek veikta nelikumīgi un neregulētās, nedrošās nerūpnieciskās vietās; tā kā eksporta pieaugums kopā ar ievērojamo cenas samazinājumu par tonnu ir palielinājis darbaspēka ekspluatācijas risku;

S. tā kā Eiropas Savienības Rīcības plāna demokrātijai un cilvēktiesībām 2015.–2019. gadam mērķis ir apkarot bērnu darbu, tostarp atbalstot “partnervalstis, lai veicinātu, aizsargātu un īstenotu bērnu tiesības, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, piemēram, tiesībām uz izglītību, veselību un uzturu, sociālajai aizsardzībai un cīņai pret bērnu darba ļaunākajām formām, vienmēr ievērojot bērna intereses.”[19];

T. tā kā Bērnu tiesību komiteja Vispārīgajā komentārā Nr. 16 ”atzīst, ka pienākumi un atbildība ievērot bērnu tiesības praksē attiecas ne tikai uz valsts un valsts kontrolētiem dienestiem un iestādēm, bet arī uz privātiem tirgus dalībniekiem un uzņēmumiem”, piebilstot, ka “visiem uzņēmumiem ir jāpilda savi pienākumi attiecībā uz bērnu tiesībām un valstīm tas ir jānodrošina;

U. tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās īstenot pilnīgas neiecietības politiku attiecībā uz bērnu darbu ES tirdzniecības nolīgumos[20] un aicināja priekšsēdētāja vietnieci demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravku Šuicu izstrādāt visaptverošu stratēģiju par bērnu tiesībām[21];

V. tā kā pēdējos gados ES ir sākusi pieņemt tiesību aktus, lai uzlabotu korporatīvo pārskatatbildību un iestrādātu tiesību aktos rūpīgas cilvēktiesību pārbaudes (HRDD) elementus, tostarp ES Konfliktu izrakteņu regulu un ES Direktīvu par nefinanšu informācijas atklāšanu (NFR); tā kā dalībvalstis ir sākušas pieņemt valsts tiesību aktus ar tādu pašu mērķi, piemēram, Apvienotās Karalistes Mūsdienu verdzības likumu,  Francijas likumu par daudznacionālo uzņēmumu rūpības pienākumu, Nīderlandes likumu par pienācīgu pārbaudi bērnu darba jomā vai Vācijas un Itālijas valsts rīcības plānus UNGP īstenošanai; tā kā Eiropas Komisija ir paziņojusi par savu nodomu izpētīt veidus, kā uzlabot pārredzamību visā piegādes ķēdē, tostarp obligātās pienācīgas pārbaudes aspektus;

W. tā kā Parlaments 2010. gada rezolūcijā mudināja Komisiju apsvērt iespēju aizliegt tādu produktu importu uz ES, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu, un atkārtoja savas prasības 2016. gada rezolūcijā, kurā aicināja “izvirzīt līdzsvarotus un reālistiskus leģislatīvos priekšlikumus”, tostarp tādus pasākumus kā ražojumu, kuru ražošanā nav iesaistīti bērni, marķēšana un aizliegums importēt preces, kas ražotas, izmantojot bērnu darbu,

1. stingri nosoda bērnu darba nepieņemamo izmantošanu visos tās veidos;

2. pauž dziļas bažas par Madagaskaras raktuvēs nodarbināto bērnu lielo skaitu un to, ka tiek pārkāptas viņu kā bērnu tiesības; atgādina Madagaskaras iestādēm, ka tām ir pienākums ievērot bērnu tiesības un garantēt viņu drošību un integritāti;

3. atzinīgi vērtē to, ka bērnu darba izskaušana ir viena no jaunās Komisijas prioritātēm, un aicina Komisiju sniegt sīkāku informāciju par to, kā tā plāno risināt bērnu darba problēmu, izmantojot ES politiku, tiesību aktus un finansējumu, tostarp jaunas iniciatīvas;

4. atzinīgi vērtē jaunās Komisijas apņemšanos iesniegt jaunu visaptverošu stratēģiju par bērnu tiesībām un aicina Komisiju nodrošināt, ka šāda stratēģija palīdzēs novērst bērnu darba pamatcēloņus un tā ļaunākos veidus; aicina ES nodrošināt, ka cilvēktiesību ievērošana, tostarp cīņa pret bērnu darbu un ekspluatāciju, joprojām ir būtisks elements tās politiskajā dialogā ar Madagaskaru;

5. atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis uzsvēra nepieciešamību paātrināt rīcību gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, lai īstenotu ANO programmas 2030. gadam redzējumu un mērķus;[22] atkārtoti apstiprina, ka ir steidzami nepieciešams efektīvi vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara transnacionālas korporācijas; tādēļ atzinīgi vērtē notiekošās sarunas par saistošu ANO līgumu attiecībā uz transnacionālām korporācijām un cilvēktiesībām;

6. atzinīgi vērtē to, ka ES ir veikusi dažus pasākumus, lai izstrādātu saistošus noteikumus uzņēmumu pienācīgas pārbaudes jomā konkrētās nozarēs, kurās pastāv augsts cilvēktiesību pārkāpumu risks, piemēram, kokmateriālu un konfliktu izrakteņu jomā; norāda, ka dažas dalībvalstis arī ir izstrādājušas tiesību aktus, piemēram, Francijas likumu par daudznacionālo uzņēmumu rūpības pienākumu (MNC) un Nīderlandes likumu par pienācīgu pārbaudi bērnu darba jomā;  norāda arī, ka ES ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas, lai veicinātu pienācīgu pārbaudi, un ka vairākas Eiropas Parlamenta rezolūcijas ir aicinājušas ES turpināt izstrādāt saistošus noteikumus šajā jomā;

7. aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar dažādajām nozarēm, lai nodrošinātu dažādo piegādes ķēžu efektīvu uzraudzību nolūkā izvairīties ES tirgos no produktiem un pakalpojumiem, kuros iesaistīts bērnu darbs; atkārtoti aicina saskaņot un stiprināt importa un piegādes ķēdes kontroli, tostarp strādājot pie saistošas pienācīgas pārbaudes un īstenojot ESAO standartus;

8. atgādina, ka kalnrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kuras ir vislielākais darba ņēmēju tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risks; ņem vērā, ka 2021. gada janvārī stāsies spēkā Konfliktu izrakteņu regula un Komisijai līdz 2023. gada janvārim ir jāziņo Eiropas Parlamentam par tās īstenošanu; uzskata, ka pārskatā būtu jāņem vērā regulas ietekme uz vietas un jāizvērtē iespēja iekļaut tādus izrakteņus kā vizla;

9. mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Madagaskaru, lai atbalstītu tādu tiesību aktu, politikas, budžeta un rīcības programmu pieņemšanu un īstenošanu, kas palīdzētu pilnībā īstenot katra bērna, tostarp bērnu strādnieku, tiesības, kā arī uzlabotu kalnrūpniecības nozarē iesaistīto personu darba apstākļus; aicina ES delegāciju Madagaskarā turpināt cieši uzraudzīt bērnu tiesību stāvokli valstī;

10. uzsver, ka ir svarīgi, lai daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam atspoguļotu ES apņemšanos izskaust nabadzību un izskaust bērnu darba ļaunākās formas un līdz 2025. gadam izskaust bērnu darbu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp Madagaskarā[23], ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmas 2030. gadam grafiku;[24] aicina Madagaskaras valdību pilnībā īstenot savas saistības saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba ļaunākajām formām un Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu, no kura persona var tikt pieņemta darbā, jo īpaši uzlabojot savas finansiālās spējas uzraudzīt un pārbaudīt raktuvju strādnieku darba un sadzīves apstākļus, un plašākā nozīmē nodrošinot pienācīgu piekļuvi pamatizglītībai, veselības aprūpei, sanitārijai un dzeramajam ūdenim; aicina Madagaskaras valdību aizsargāt bērnu tiesības un veicināt bērnu darba izskaušanu;

11. mudina Komisiju apspriest ar Madagaskaru jautājumu par Madagaskaras kalnrūpniecības uzņēmumiem, kas izmanto bērnu darbu, — lai pārliecinātos, ka neviena to produkcijas daļa netiek tieši vai netieši importēta ES;

12. uzsver, ka ir jānodrošina, lai ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp ES un Madagaskaru un citiem partneriem Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā padziļināšanā tiktu iekļauta spēcīga nodaļa “Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība”, kurā būtu ietverta starptautiski atzītu darba tiesību standartu ievērošana, tostarp bērnu darba apkarošana;

13. iesaka nākotnē piemērot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) regulu saistībā ar bērnu darba izskaušanu, tostarp sociālās iekļaušanas un cilvēces attīstības jomā, kas nodrošinās, ka ES iegulda izglītībā, veselībā, uzturā, sociālajā aizsardzībā un bērnu aizsardzības sistēmu vispārējā stiprināšanā;

14. mudina Komisiju un ES delegācijas nodrošināt jēgpilnas konsultācijas ar vietējām un starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu, ka NDICI plānošanas procesā, tostarp plānošanas procesā, kas attiecas uz Madagaskaru, tiks ņemti vērā programmu īstenošanā gūtie pierādījumi un strādājošo bērnu pieredze;

15. iesaka Komisijai turpināt atbalstīt ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu, apkarot bērnu darbu un mūsdienu piespiedu darba veidus un aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus, izmantojot NDICI tematisko programmu cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

16. aicina ES kā galveno cilvēktiesību veicinātāju pasaulē uzņemties vadību bērnu darba izskaušanā un tūlītēju un efektīvu pasākumu veikšanā, lai līdz 2025. gadam izbeigtu bērnu darbu visās tā formās;

17. iesaka Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) nākamajā ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā par prioritāti noteikt bērnu tiesību aizsardzību un veicināšanu un bērnu darba izskaušanu;

18. iesaka EĀDD izstrādāt nākamo ES rīcības plānu demokrātijas un cilvēktiesību jomā, jēgpilni un efektīvi iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp bērnu tiesību organizācijas, un pašus bērnus;

19. aicina Komisiju nodrošināt, ka gaidāmās ES Āfrikas stratēģijas pamatā ir mērķis īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un veikt ieguldījumus plašā bērnu tiesību spektrā, vienlaikus nodrošinot, ka šīs stratēģijas centrā ir bērnu darba izskaušana; iesaka Komisijai, lai nolīguma, kas sekos Kotonū nolīgumam, noslēgšanā galvenā uzmanība tiktu pievērsta bērnu tiesībām;

20. aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu programmas 2030. gadam īstenošanas stratēģiju un par vienu no pamatmērķiem izvirzīt bērnu darba izskaušanu; uzsver nepieciešamību pilnībā īstenot principu par politikas saskaņotību attīstībai un integrēt pieeju “nenodarīt kaitējumu“ attiecībā uz bērnu tiesībām;

21. aicina Madagaskaru valsts attīstības programmās integrēt jauniešu iekļaušanu, pieņemt mehānismus, lai palielinātu viņu pārstāvību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, un programmās paredzēt īpašus un pienācīgus budžeta piešķīrumus, kas ļautu visiem jauniešiem saņemt pamatizglītību, vidējo izglītību un augstāko izglītību;

22. ņem vērā pašreizējo Madagaskaras kalnrūpniecības kodeksa pārskatīšanu un aicina valdību par prioritāti noteikt tās starptautisko saistību ievērošanu, tostarp attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, pienācīgu darbu un cilvēktiesību un bērnu tiesību ievērošanu, pamatojoties uz pašreizējām iniciatīvām, piemēram, iniciatīvu “Responsible Mica Initiative”;

23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ĀKK un ES Ministru padomei, ANO ģenerālsekretāram, Dienvidāfrikas attīstības kopienai, Āfrikas Savienības Komisijai un Madagaskaras valdībai.

[1] OJ C 380E, 11.12.2012., 129. lpp.

[2] OV C 356, 4.10.2018., 58. lpp.

[3] OV C 263, 25.7.2018., 371. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0066.

[6] OV C 101, 16.3.2018., 19. lpp.

[7] OV C 337, 20.9.2018., 33. lpp.

[8] OV C 215, 19.6.2018., 125. lpp.;

[9] https://www.terredeshommes.nl/sites/tdh/files/visual_select_file/tdh_mica_madagascar_rapport.pdf

[10] Līguma par Eiropas Savienību 3. pants.

[11] ANO 2015. “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. ANO dokuments A/RES/70/1. Pieejams: https://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E

[12] SDO 2017. Global Estimates of Child Labour: Results and trends, 2012-2016.  (Globālas aplēses par bērnu darbu: rezultāti un virzības, 2012.–2016. gads.) https://www.ilo.org/global/publications/books/WCMS_575499/lang--en/index.htm

[14]  INSTAT /UNICEF, Madagaskara, 2018, Travail des enfants, Multiple Indicator Cluster Surveys (MICS), PowerPoint prezentācija.

[15] Pasaules Bankas tīmekļa vietne, School Enrolment Primary, https://data.worldbank.org/indicator/SE.PRM.ENRR?locations=MG.

[16] Pasaules Bankas tīmekļa vietne, Where We Work, Madagaskara, “Overview”, https://www.worldbank.org/en/country/madagascar/overview.

[17] Ministère de l’Economie et du Plan, Rapport National sur le Développement Humain, RNDH n°6, 2018, https://bit.ly/2IWdx8o.

[18] OCHA, Madagaskara, Aperçu de la situation humanitaire, 2019. gada marts–aprīlis, https://tinyurl.com/y4z3zrbo.

[19] Eiropas Savienības Padome. 2015. ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam. Rīcība 15.b https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_en_2.pdf

[20] Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte Urzula fon der Leiena. Politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024). Pieejams vietnē https://ec.europa.eu/commission/sites/betapolitical/files/political-guidelines-next-commission_en.pdf

[21] Eiropas Komisijas ievēlētā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Pilnvarojuma vēstule Komisijas priekšsēdētāja vietniecei jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravkai Šuicai.  2019. gada 10. septembrī. Pieejams vietnē: https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/mission-letterdubravka-suica_en.pdf

[24] Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”, 2017. https://www.consilium.europa.eu/media/24011/european-consensus-for-development-st09459en17.pdf

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 12. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika