Procedūra : 2020/2649(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0166/2020

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0166/2020

Debates :

PV 17/06/2020 - 30
CRE 17/06/2020 - 30

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2020)0169

<Date>{15/06/2020}15.6.2020</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0166/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0177/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0178/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0182/2020</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0184/2020</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 212kWORD 60k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0166/2020 (PPE)

B9-0177/2020 (Verts/ALE)

B9-0178/2020 (S&D)

B9-0182/2020 (GUE/NGL)

B9-0184/2020 (Renew)</TablingGroups>


<Titre>par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam</Titre>

<DocRef>(2020/2649(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Johan Danielsson, István Ujhelyi</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>José Ramón Bauzá Díaz, Nicola Danti</Depute>

<Commission>{Renew}Grupas “Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Elena Kountoura</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par transportu un tūrismu 2020. gadā un pēc tam

(2020/2649(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā tūrisms ir transversāla saimnieciskā darbība ar plašu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, nodarbinātību un sociālu un ilgtspējīgu attīstību;

B. tā kā tūrisma nozarē strādā 22,6 miljoni cilvēku jeb 11,2 % no kopējā ES nodarbināto skaita, tā 2019. gadā deva 9,5 % ieguldījumu ES IKP, palīdz veicināt līdzsvarotu reģionālo struktūru un labvēlīgi ietekmē reģionālo attīstību; norāda, ka ES ir apdraudēti vismaz 6,4 miljoni darbvietu;

C. tā kā tūrisms un jo īpaši pārmērīgs tūrisms, tāpat kā visas cilvēku darbības, ietekmē klimata pārmaiņas, kā arī atstāj ietekmi uz vidi un ekonomiku, piemēram, palielināta piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības zuduma, sastrēgumu, infrastruktūras uzturēšanas izmaksu un cenu pieauguma ziņā; tā kā šī nozare tomēr ir apņēmusies paātrināt virzību uz ilgtspējīga tūrisma attīstību un ar iniciatīvām, kuru mērķis ir samazināt emisijas, nodrošināt savu devumu Eiropas un starptautisko klimata mērķu sasniegšanā;

D. tā kā tūrismu veido sarežģīta vērtību ķēde, kurā ir daudzas ieinteresētās personas un kurai ir tieša saikne ar pasažieru pārvadājumu darbībām;

E. tā kā no visām svarīgākajām ekonomikas nozarēm Covid-19 ir visnegatīvāk ietekmējusi transporta, kultūras un tūrisma nozares, liela mēroga bezdarbam skarot jo īpaši sezonas darbiniekus un tos, kas ir neaizsargātā situācijā;

F. tā kā veselības krīze ir īpaši smagi skārusi kultūras objektus un pasākumu vietas, festivālus un muzejus, bet divas piektdaļas tūristu savu galamērķi izvēlas, pamatojoties uz piedāvājumu kultūras jomā;

G. tā kā, 2020. gada 13. maijā pieņemot paziņojumu “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam” (COM(2020)0550) un tūrisma un transporta tiesību aktu kopumu, Komisija spēra pirmo nepieciešamo soli, lai atbalstītu mūsu nozīmīgo transporta un tūrisma nozaru atgūšanos no Covid-19 uzliesmojuma;

H. tā kā ir pagājuši desmit gadi, kopš Komisija 2010. gada jūnijā pieņēma paziņojumu “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352), kurā izklāstīta ES tūrisma stratēģija un rīcības plāns;

I. tā kā kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā Eiropas Savienībai ir atbalsta kompetences, kuru mērķis ir koordinēt un papildināt dalībvalstu rīcību šajā jomā[1],

Eiropas tūrisma un transporta atveseļošanas plāni pēc Covid-19 uzliesmojuma

1. uzskata, ka transporta un tūrisma nozarēm ir vajadzīgs gan ātrs īstermiņa atbalsts, gan ilgtermiņa atbalsts, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un konkurētspēju, savukārt tādu pasākumu īstenošana, kas no jauna dod tūristiem pārliecību par ceļošanu uz Eiropu un tās iekšienē, ir obligāta, lai līdz minimumam samazinātu papildu zaudējumus šajā nozarē, kā arī lai nodrošinātu tās ilgtspēju ilgtermiņā; uzsver, ka pašreizējā krīze ir arī vēsturiska iespēja modernizēt tūrismu ES un padarīt to ilgtspējīgāku un vairāk pieejamu cilvēkiem ar invaliditāti, un sākt to uzskatīt par rūpniecisku ekosistēmu ar ieguldījumu mērķiem, cilvēkkapitālu, tehnoloģiskās inovācijas vajadzībām un snieguma rādītājiem, kā arī par svarīgu nozari, kas varētu palīdzēt sasniegt 2050. gada klimatneitralitātes mērķus;

2. uzsver, ka pašreizējās krīzes laikā, kad daudzi transporta uzņēmumi cīnās par izdzīvošanu, ir ārkārtīgi svarīgi vēl vairāk ieguldīt stratēģiskā transporta infrastruktūrā ES līmenī; turklāt uzsver, ka transporta nozares atveseļošanas plānos līdz ar atbalstu, kura mērķis ir glābt pašreizējās transporta nozares, galvenā uzmanība būtu jāpievērš novatoriskām izaugsmes iespējām;

3. atzinīgi vērtē paziņojumu “Covid-19: ceļā uz pakāpenisku un koordinētu pieeju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai”, ko Komisija pieņēma kā daļu no tiesību aktu kopuma, un priekšlikumu par pakāpenisku un koordinētu pieeju, lai atgrieztos pie neierobežotas personu brīvas pārvietošanās; prasa ES līmenī izveidot mehānismu, ar ko noteiktu pietiekami zemu vīrusa pārnešanas līmeni, un nodrošināt šāda rādītāja vienādu piemērošanu visā ES; aicina Komisiju atbalstīt “tūrisma atsākšanu” ar ieteikumu īpašu uzmanību pievērst “ilgtspējīgam tūrismam” un panākt, ka uzņēmumi un galamērķi ar uzticamu sertifikāciju ir līderi videi nekaitīgu, sociāli atbildīgu un ekonomiski drošu ceļojumu un tūrisma jomā; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt preču, jo īpaši pārtikas un medicīnas ierīču, nepārtrauktu plūsmu visā ES, un visas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt ES iekšējā tirgus pilnīgu darbību bez nepamatotām pārbaudēm un kavēšanās;

4. atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir nediskriminācijas princips iekšzemes un pārrobežu ierobežojumu pakāpeniskā atcelšanā, kā arī to pasākumu savstarpēja atzīšana, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, un uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no divpusējiem nolīgumiem starp atsevišķām dalībvalstīm (t. s. tūrisma koridoriem), kuri vēl vairāk ietekmētu to dalībvalstu ekonomiku, kuras ir sevišķi skārusi veselības krīze, un jo īpaši to tūrisma nozares; pauž bažas par to, ka vairākas dalībvalstis nesen ir noteikušas vienpusējus pasākumus, kas ne vien var apdraudēt vienotā tirgus darbību un negatīvi ietekmēt miljoniem ES iedzīvotāju dzīvi, bet arī nodarīt vēl papildu kaitējumu tūrismam un iedragāt uzticēšanos; tāpēc mudina Komisiju nepieļaut, ka dalībvalstis īsteno jebkāda veida diskriminējošus un neepidemioloģiskus pasākumus, kas liek apšaubīt Šengenas zonas integritāti un kavē ātru Eiropas ceļojumu un tūrisma nozares atveseļošanu;

5. uzsver, ka ir jāatbalsta ES tūrisma teritorijas un tās jāpopularizē, cita starpā sniedzot pievilcīgus piedāvājumus apmeklētājiem, ar nosacījumu, ka to ļauj epidemioloģiskie un sabiedrības veselības apstākļi šajās teritorijās; uzskata — lai garantētu drošus apstākļus apmeklētājiem, ir ļoti svarīgi, lai gan uzņēmumi, gan to klienti pilnībā ievērotu un īstenotu visas veselības, higiēnas un sanitārās prasības, piemēram, sociālās distancēšanās pasākumus; aicina noteikt vienotus novērtēšanas kritērijus visā Eiropas Savienībā, lai izceltu teritorijas, kurās ir droši apstākļi ienākošajam un izejošajam tūrismam; atbalsta nepieciešamību nodrošināt un saglabāt visaugstāko drošuma un drošības līmeni, iespējams, izmantojot sadarbspējīgas digitālās tehnoloģijas (piemēram, īpašu Komisijas informācijas tīmekļa vietni vai digitālās inovācijas centrus), lai sniegtu palīdzību ceļojumu un tūrisma nozarei un pašiem tūristiem, vienlaikus ievērojot personu tiesības uz privātumu un datu aizsardzību; uzsver, ka būtu jāizstrādā agrīnās brīdināšanas sistēma, kas efektīvi brīdina tūristus par iespējamiem veselības apdraudējumiem viņu galamērķī, lai nekavējoties varētu ieviest karantīnas un evakuācijas protokolus un tie būtu efektīvi;

6. atzīst starptautisko ceļotāju nozīmi mūsu tūrisma nozarē; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespēju atcelt ceļošanai nebūtiskā nolūkā piemērotos ierobežojumus pie ES ārējām robežām, neapdraudot sabiedrības veselību un drošību, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju katrā attiecīgajā trešā valstī un cenšoties panākt Covid-19 sakarā noteikto aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu, jo īpaši aviācijā, ievērojot Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) standartus, kas noteikti Covid-19 Aviācijas veselības drošības protokola vadlīnijās drošai gaisa pārvadājumu atsākšanai Eiropā, un mudina tos ātri īstenot;

7. uzsver pārrobežu un sezonas darbinieku nozīmi tūrisma nozares pakalpojumu sniegšanā, kas ir ekonomikas atveseļošanas centienu pamatelements, un pieprasa pasākumus ar mērķi veicināt viņu mobilitāti un aizsargāt viņu tiesības, tostarp labāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus;

8. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu — Covid-19”, kā arī norādes, kuru pamatā ir principu sistēma un vienots instrumentu kopums, kas palīdzēs atsākt visu veidu transporta pakalpojumus visā ES, veicot koordinētus, nediskriminējošus un samērīgus pasākumus;

9. aicina Komisiju un dalībvalstis vienoties par pagaidu, samērīgiem un nediskriminējošiem pasākumiem, kas saskan ar zinātniskiem pierādījumiem, lai veicinātu drošu tranzītu un pārvietošanos no vienas valsts uz citu, pamatojoties uz stingru riska novērtējumu un saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, ko noteikušas tādas struktūras kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) vai Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC); uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt to pasākumu savstarpēju atzīšanu, par kuriem ES līmenī panākta vienošanās attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējās un starptautiskās ceļošanas atsākšanu; turklāt uzsver, ka ierobežošanas pasākumu īstenošana, kā arī to atvieglošana nekādā gadījumā nedrīkst samazināt augstos ES drošības un drošuma standartus transporta nozarē;

10. uzsver, ka skrīnings ir efektīvs līdzeklis vīrusa izplatības samazināšanai un uzticēšanās vairošanai gadījumos, kad sociālā distancēšanās nav iespējama, ar nosacījumu, ka ir pieejamas ātras, uzticamas un cenas ziņā pieņemamas skrīninga metodes; aicina Komisiju sadarbībā ar ECDC un dalībvalstīm regulāri izvērtēt, vai pastāv šiem nosacījumiem atbilstoši testi, un, ja tādi ir pieejami, veikt koordinētu iepirkumu, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus nosacījumus un cenu; mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus pieejamos finansēšanas instrumentus, lai nodrošinātu bezmaksas pārbaudes iedzīvotājiem;

11. uzsver — tiklīdz ir noteikti kopīgi kritēriji epidemioloģiskās situācijas novērtēšanai, būtu jāatceļ ceļošanas ierobežojumi un robežkontrole attiecībā uz reģioniem, apgabaliem un dalībvalstīm, kur tā uzlabojas un ir pietiekami līdzīga; uzsver, ka epidemioloģiskās situācijas uzlabošana ir būtiska, lai atjaunotu drošu ceļošanu un transportu un atsāktu sniegt tūrisma pakalpojumus; turklāt aicina Komisiju, saskaņojot ar dalībvalstīm, izpētīt iespējas veikt tādus veselības skrīninga pasākumus kā diagnostiskie testi (piemēram, seroloģiskie vai uztriepes testi) un temperatūras pārbaudes pasažieriem, kas atstāj transporta mezglus, un šādu pasākumu pievienoto vērtību; prasa noteikt standartus un sīki izstrādātus protokolus, lai pieņemtu kopējus higiēnas pasākumus dažādiem transporta veidiem; uzskata, ka visiem pārvadātājiem būtu saskaņoti jāpiemēro vienoti pasākumi, lai nodrošinātu paredzamību un skaidrību; uzskata, ka tehniskajiem darbības protokoliem vajadzētu būt drošas pārvietošanās priekšnosacījumam;

12. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Covid-19. ES norādījumi par tūrisma pakalpojumu pakāpenisku atsākšanu un viesmīlības iestāžu sanitārajiem protokoliem” un mudina dalībvalstis nodot šos norādījumus kompetentajām iestādēm reģionālā un vietējā līmenī; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis finansiāli atbalstīt ceļojumu un tūrisma nozari šo pasākumu īstenošanā, pilnībā sadarbojoties ar šīs nozares uzņēmumiem un ievērojot Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas vērienīgos mērķus;

13. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu publiskajām iestādēm, tūrisma nozares ieinteresētajām personām un starptautiskajām organizācijām izveidot ES drošības sertifikācijas zīmogu un skaidrus un efektīvus veselības aizsardzības protokolus, lai garantētu ES tūrisma objektu, ceļošanas iestāžu un ceļošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību visaugstākajiem higiēnas un drošības standartiem, ar mērķi veicināt uz ES norādēm balstītu īpašu pasākumu īstenošanu, palielināt to ceļotāju paļāvību, drošību un drošumu, kuri apmeklē ES dalībvalstis, un veicināt nozares atveseļošanu;

14. aicina Komisiju ierosināt kopīgus ES noteikumus par nosacījumiem attiecībā uz Covid-19 pandēmijas dēļ izsniegtajiem vaučeriem — vienlaikus saglabājot patērētāju tiesību aizsardzību augstā līmenī —, kas patērētājiem vienmēr ir jāpieņem brīvprātīgi, neskarot ES tiesību aktos paredzēto uzņēmumu pienākumu atlīdzināt ceļotāju izdevumus noteiktā termiņā, lai padarītu vaučerus elastīgākus un tādējādi pievilcīgākus un dzīvotspējīgākus un lai novērstu turpmāku sadrumstalotu īstenošanu, kas rada atšķirīgu attieksmi pret patērētājiem un konkurences izkropļojumus transporta un tūrisma tirgū; turklāt mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu izpildi un vienādu piemērošanu, un veicināt saskaņotu noteikumu izmantošanu attiecībā uz brīvprātīgiem vaučeriem;

15. aicina Komisiju, pamatojoties uz Covid-19 krīzes saistībā gūto pieredzi un līdzīgām dalībvalstu shēmām, izpētīt iespēju izstrādāt uzņēmumiem paredzētu Eiropas ceļojumu garantijas shēmu ar mērķi nodrošināt finanšu likviditāti, lai garantētu ceļotāju izdevumu atlīdzināšanu, kā arī repatriācijas izmaksas, līdz ar taisnīgu kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies bankrota gadījumā; turklāt uzskata, ka tūristi būtu jāmudina iegādāties ceļojuma apdrošināšanu;

16. aicina Komisiju uzsākt īpašu ES komunikācijas kampaņu par ceļošanu un tūrismu, tostarp izmantojot ES mēroga informācijas lietotni, kuras mērķis būtu veicināt ceļošanu ES iekšienē, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ceļošanai un tūrismam Covid-19 laikā, izglītot tūristus par spēkā esošajiem veselības un drošības pasākumiem un ar ES tūrisma zīmola palīdzību veidot ilgtspējīgas un kohēzijas vērtības; prasa, lai “droša un vieda galamērķa koncepcijai” būtu īpaši svarīga nozīme ilgtspējīga, atbildīga un pieejama tūrisma attīstības nodrošināšanā;

17. prasa ES līmenī ieviest mehānismu, kas ļautu noteikt drošības un drošuma slieksni, pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem un uzticamiem un vienotiem datiem, attiecībā uz ceļošanas ierobežojumu atcelšanu vai ieviešanu, un sagatavot atbilstošu uzraudzības līmeni un rīcības plānu jebkādām negatīvām norisēm saistībā ar epidemioloģisko ainu; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīgs konkrētāks un sīkāk izstrādāts rīcības plāns, lai pārraudzītu un novērtētu ierosināto pakāpeniskas izejas stratēģiju Covid-19 krīzes pārvarēšanai;

18. aicina Komisiju, dalībvalstu publiskās iestādes un ieinteresētās personas sadarboties, lai pēc iespējas drīzāk izstrādātu skaidras vadlīnijas un sagatavotības plānus iespējamam pandēmijas otrajam vilnim, pievēršoties infekciju profilakses un kontroles pasākumiem ceļojumu un tūrisma nozarē, ņemot vērā, ka saskaņā ar prognozēm pagarinātu pārvietošanās ierobežojumu dēļ IKP šogad varētu samazināties par 16 %;

19. atzinīgi vērtē programmu SURE, kas palīdz dalībvalstīm segt saīsināta darbalaika shēmu izmaksas un līdzīgus pasākumus, kuri uzņēmumiem ļauj aizsargāt darbvietas tūrisma nozarē; turklāt uzsver, ka ir svarīgi ieguldīt pārkvalifikācijā, digitālo prasmju apmācībā un darba atbalsta iniciatīvās, jo tas ļaus novērst aizvien notiekošo darbvietu zaudēšanu un sociālo nevienlīdzību, ko izraisījusi pandēmija;

Lielāka solidaritāte un pastiprināta koordinācija ES tūrisma nozarē

20. uzsver, ka ir svarīgi virzīties uz īstenu Eiropas tūrisma politiku, kas būtiski palīdzēs palielināt Savienības konkurētspēju šajā nozarē, sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm un reģioniem un radīt iespējas turpmākiem ieguldījumiem un inovācijai nozarē; atgādina, ka ir svarīgi izvairīties no tūrisma pakalpojumu pārmērīgas regulēšanas vienotajā tirgū, lai novērstu un nepieļautu regulējuma pretrunas un dublēšanos, nodrošinot labāku to politikas virzienu un tiesību aktu koordināciju, kuri skar tūrisma nozari;

21. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu organizēt Eiropas tūrisma samitu, kurā piedalītos ES iestādes, nozares pārstāvji, reģioni, pilsētas un ieinteresētās personas, lai pārdomātu Eiropas tūrisma nākotni, un atbalsta 2050. gada ceļveža izstrādi virzībai uz ilgtspējīgu, inovatīvu un noturīgu Eiropas tūrisma ekosistēmu (“Eiropas tūrisma programma 2050”); tādēļ aicina Komisiju, pamatojoties uz šā dialoga rezultātiem, 2021. gadā pieņemt jaunu stratēģiju un rīcības plānu attiecībā uz ES tūrismu, lai saglabātu Eiropas kā vadošā galamērķa statusu, izmantojot ES tūrisma zīmolu; uzsver, ka šajā ilgtermiņa stratēģijā ir jāiekļauj nozares digitalizācijas plāns un tūrisma zonu atjaunošanas shēmas; uzsver, ka stratēģijai ir jāatbalsta nozares zaļā pārkārtošanās, pielāgojot procesus un atjaunojot infrastruktūru un iekārtas; uzsver, ka Komisijai būtu cieši jāuzrauga pienācīga stratēģijas īstenošana;

22. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas paredz nodrošināt elastību valsts atbalsta noteikumos; tomēr uzstāj, ka ir vajadzīgi dzīvotspējīgi projekti, konkurētspēja un sociāli un ekoloģiski standarti, kā arī skaidras un īpaši transporta un tūrisma nozarei paredzētas vadlīnijas, lai būtu iespējama efektīva koordinācija starp visām dalībvalstīm un lai nodrošinātu, ka valstu kompensācijas shēmas tiek izmantotas taisnīgi, savlaicīgi un samērīgi un tiek ieviestas uz ierobežotu laiku ar mērķi novērst Covid-19 uzliesmojuma radītos zaudējumus, nepamatoti nekropļojot konkurenci;

23. uzsver, cik svarīga ir ciešāka sadarbība starp ES, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai risinātu ar tūrismu saistītus transversālus jautājumus; šajā sakarībā aicina Komisiju izstrādāt ES tūrisma stratēģiju, kura ietvertu konkrētāku un sīkāk izstrādātu rīcības plānu ar īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un kurā dalībvalstīm tiktu ierosināts noteikt skaidrus, stratēģiskus, darbības un uz rezultātiem vērstus mērķus; uzstāj, ka koordinācijā ar Parlamentu un dalībvalstīm ir jāpieņem pienācīga ilgtspējīga tūrisma stratēģija, kas ietver pasākumus, kuri jāpiemēro un jāievēro visām dalībvalstīm, nozarēm un tūristiem;

24. uzsver, ka priekšlikums ES atveseļošanas plānam, ko Komisija iesniedza 2020. gada 27. maijā un kas ietver palielinātu ES ilgtermiņa budžetu (DFS 2021.–2027. gadam) un jaunu atveseļošanas instrumentu 750 miljardu EUR apmērā, kuram vajadzētu būt atkarīgam no strukturālo reformu īstenošanas un ekoloģisko un sociālo standartu ievērošanas, ir labs pamats turpmākām sarunām; atzinīgi vērtē tūrisma atzīšanu par vienu no saimnieciskajām darbībām, ko vissmagāk skārusi Covid-19 krīze; norāda, ka jaunajā atveseļošanas instrumentā “Next Generation EU“ ir norādīts, ka tūrisma apgrozījums 2020. gada otrajā ceturksnī varētu samazināties par vairāk nekā 70 %, savukārt pamatieguldījumu vajadzības tūrisma nozarē, kas veido 161 miljardu EUR, ierindojas pirmajā vietā starp dažādām ekosistēmām; aicina Komisiju atveseļošanas paketē pienācīgu uzmanību pievērst tūrisma nozarei un sniegt norādījumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi finansējumam no pašreizējām un gaidāmajām programmām bez nesamērīga administratīvā sloga; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi ir ieguldīt nozarē, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas dos iespēju izstrādāt stratēģiju ilgtspējīgai, elastīgai un konkurētspējīgai tūrisma nozarei visā ES; uzskata, ka ES atveseļošanas plānā ir jāiekļauj iespēja sniegt papildu finansiālu atbalstu tūrisma nozarei, pamatojoties uz ceļojumu un tūrisma nozares ieguldījumu dalībvalsts IKP;

25. pauž nožēlu par to, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS 2021.–2027. gadam) nav paredzēta īpaša budžeta pozīcija ilgtspējīgam tūrismam, un par to, ka pašlaik trūkst konkrēta un mērķtiecīga finanšu instrumenta, kas īstermiņā palīdzētu nozarei atgūties; uzsver, ka būtu jāapsver īpašs režīms un īpaši pasākumi tālākiem reģioniem un salu reģioniem;

26. aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami atbalstīt uzņēmumus un darba ņēmējus, arī pašnodarbinātās personas, transporta, kultūras un tūrisma nozarē, jo īpaši MVU, kā arī makrouzņēmumus un ģimenes uzņēmumus, to likviditātes pārvaldībā, palīdzēt tiem saglabāt darbvietas un samazināt nevajadzīgu administratīvo slogu; turklāt aicina, ciešā dialogā ar sociālajiem partneriem un aptverot visu veidu darba ņēmējus, izstrādāt Eiropas regulējumu darba ņēmējiem visā tūrisma nozares vērtību ķēdē;

27. pieprasa pārstrādātu Eiropas MVU stratēģiju, kurā būtu ņemta vērā Covid-19 ietekme uz MVU un ierosinātas konkrētas atveseļošanas iniciatīvas ar ceļvedi to atbalstīšanai, samazinot birokrātiju un izmaksas par piekļuvi finansējumam un veicinot ieguldījumus stratēģiskās vērtības ķēdēs saskaņā ar Eiropas rūpniecības politiku, kas balstās uz ekosistēmām, zaļo kursu un digitālo pāreju; atgādina, ka ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi, lai ievērotu jaunos veselības aizsardzības un drošības pasākumus, nodrošinot būtiskus ieguldījumus nolūkā garantēt patērētāju drošību un sociālās distancēšanās ievērošanu, un citus attiecīgus piesardzības pasākumus; uzsver, ka ir svarīgi visā ES radīt tīklus un kopas ar potenciālu vadīt paraugprakses, stratēģiju un sinerģiju saskaņošanu MVU sektorā;

28. uzsver, ka tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cīnās par izdzīvošanu un daudziem no tiem draud maksātnespēja; aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt notikumu attīstību un izvērtēt iespēju palielināt ārkārtas atbalstu saistībā ar instrumentiem, par kuriem jau paziņots, veicot atbilstošus pasākumus uzņēmumu bankrota novēršanai;

Ceļā uz nākotnes vajadzībām atbilstošu ES tūrisma nozari

29. uzsver, ka tūrisma nozare ir ļoti atkarīga no transporta nozares un ka tāpēc visu transporta veidu pieejamības, ilgtspējas un savienojamības uzlabošana, vienlaikus saglabājot augstāko drošības līmeni visās transporta nozarēs (autotransports, dzelzceļš, aviācija, jūras un iekšzemes ūdensceļi), būtiski ietekmētu ES tūrisma nozares attīstību; šajā sakarībā uzsver — saistībā ar to, ka 2021. gads ir Eiropas Dzelzceļa gads un ka ir jāsamazina transporta radītās emisijas, Komisijai būtu jāveicina visi ilgtspējīgi alternatīvi pārvietošanās veidi;

30. uzsver, ka ir jāveicina ilgtspējīgi ceļošanas veidi, piemēram, sniedzot lielāku atbalstu velotūrisma infrastruktūrai un nakts vilcieniem; uzsver ekonomiskos un vides ieguvumus, ko tūrismam var sniegt ilgtspējīgi transporta veidi, piemēram, riteņbraukšana, un aicina Komisiju veicināt velotransporta infrastruktūru un ieguldīt tajā, lai sekmētu šādu tūrismu;

31. uzsver, ka visām dalībvalstīm ir vajadzīgs attīstītas, modernas, drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras tīkls, lai atvieglotu ceļošanu visā ES un padarītu perifērās dalībvalstis pieejamākas Eiropas iekšējam un starptautiskajam tūrismam; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt trūkstošo pārrobežu dzelzceļa savienojumu atjaunošanu, veikt pašreizējā infrastruktūras tīkla atbilstības pārbaudes un ierosināt tūlītējus papildu pasākumus vismazāk attīstītajās teritorijās un attālajās teritorijās, kurās bieži ir vismazāk attīstītie tīkli un kurām vajadzīga īpaša uzmanība; norāda, ka pierobežas reģioni visā ES veido 40 % no tās teritorijas un tajos dzīvo trešā daļa no ES iedzīvotājiem, aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ir pienācīgi plānojušas pabeigt visu TEN-T pamattīklu līdz 2030. gadam un visaptverošos tīklus līdz 2050. gadam, norādot grafiku un budžeta pieejamību, un sevišķu uzmanību pievērst pārrobežu posmiem, jo īpaši dalībvalstīs, kurās šajās jomās nav attīstības; norāda, ka tas attiecas arī uz ļoti vajadzīgo Eiropas vienotās gaisa telpas projektu, kas, lai gan nevirzās uz priekšu ES līmenī jau daudzus gadus, vienlaikus nodrošinātu Eiropas aviācijas drošumu, efektivitāti un ilgtspēju;

32. aicina Komisiju izskatīt iespēju izveidot ES tūrisma nozares krīzes pārvaldības mehānismu un tā lietderību, lai pienācīgi un ātri reaģētu ne tikai uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, bet arī lai sagatavotos līdzīga veida un mēroga problēmām nākotnē; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut finansējuma risinājumus īstermiņa finansējuma nepietiekamības gadījumos, kā arī nodrošināt vidēja termiņa un ilgtermiņa sistēmas un stratēģijas; aicina Komisiju izdot vadlīnijas, pamatojoties uz paraugpraksi tūrisma nozarē liela mēroga krīžu (kā pašreizējā pandēmija) gadījumā, un veicināt atbilstošu tiešsaistes platformu izveidi un koordināciju, kurās ieinteresētās personas var apmainīties ar paraugpraksi un dalīties informācijā;

33. mudina Komisiju ierosināt jaunu Eiropas iekļaujoša tūrisma shēmu pēc iniciatīvas Calypso parauga, kura ļautu neaizsargātām sociālajām grupām izmantot valsts tūrisma vaučerus iesaistītajos uzņēmumos citās dalībvalstīs, kas arī saviem iedzīvotājiem piedāvā sociālā tūrisma programmu; norāda, ka daudzas dalībvalstis īsteno šādas programmas ar ļoti labiem rezultātiem, un uzskata, ka būtu ļoti pozitīvi, ja šādas shēmas būtu sadarbspējīgas ES līmenī;

34. uzsver, cik svarīga ir kopēja ES pieeja nozares konkurētspējas saglabāšanai, uzlabojot tās komunikācijas stratēģiju attiecībā uz iedzīvotājiem; turklāt uzsver ES koordinējošo lomu tūrisma nozarē, kas būtu jāuzlabo, īstenojot darbības ar ES pievienoto vērtību un vēl vairāk veicinot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm; prasa samazināt nepamatotu administratīvo un fiskālo slogu, atbalstīt uzņēmumu izveidi un veicināt pārrobežu tirdzniecību un pakalpojumus;

35. uzsver starptautiskas sadarbības nozīmi ceļojumu un tūrisma nozarē un mudina ES iestādes turpināt veicināt dialogu un sadarbību ar ANO Pasaules Tūrisma organizāciju (UNWTO);

36. uzskata, ka jaunu tehnoloģiju parādīšanās un turpmāka digitalizācija ievērojami palielinātu ceļojumu un tūrisma nozares pievilcību un ka lietotājdraudzīgas platformas un jauni uzņēmējdarbības modeļi veicinātu nozares izaugsmi, konkurētspēju un labklājību; tāpēc uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi regulāri apmācīt un pārkvalificēt šajā nozarē strādājošos, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm un novatoriskām tehnoloģijām;

37. aicina Komisiju izvērtēt iespēju izveidot vīzu pieteikumu iesniegšanas procedūru tiešsaistē, vienlaikus saglabājot stingru Eiropas robežu aizsardzību, lai Eiropai piesaistītu lielāku starptautisko tūristu plūsmu; norāda, ka Covid-19 uzliesmojums ir parādījis, ka ir jāizmanto inovācija un jāpārdomā pakalpojumu sniegšanas koncepcija, arī attiecībā uz pakalpojumiem, kas ļauj pastiprināt tiešus personiskus kontaktus; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt iespējas attālinātai, zemu izmaksu un laika ziņā efektīvai elektronisko vīzu izsniegšanai uz Eiropas tūrisma galamērķiem attiecībā uz tiem bona fide trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem vīza ir vajadzīga un kuru biometriskie dati jebkurā gadījumā tiks vākti, kad ieceļošanas/izceļošanas sistēma sāks pilnībā darboties;

38. norāda, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgu tūrismu, darbvietu radīšanu, dabas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, kā arī izaugsmi un konkurētspēju, pamatojoties uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem; aicina Komisiju atvieglināt ES finansējuma pieejamību tūrisma nozares ieinteresētajām personām, jo īpaši mazajiem viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem visos tirgus segmentos, kuriem vajadzīga īpaša uzmanība un atbalsts; apstiprina, ka ar šādu finansējumu būtu jāatbalsta pāreja uz ilgtspējīgākiem, novatoriskākiem, noturīgākiem un augstas kvalitātes tūrisma produktiem un pakalpojumiem un vēl vairāk jāveicina ilgtspēja, ceļošana ārpus sezonas un tūrisma plūsmu ģeogrāfiskā izkliedētība; uzskata, ka ir jānodrošina atbalsts un koordinācija Savienības līmenī, lai uzlabotu tūrisma pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī, cita starpā ieviešot tūrisma ilgtspējas sertifikāciju; uzsver, ka ir svarīgi veicināt pāreju no pārmērīga tūrisma uz citiem kultūras un ilgtspējīga tūrisma veidiem, kas saudzē mūsu vidi un mūsu kultūras mantojumu;

39. uzsver tūrisma nozīmi noteiktās ES valstīs un ģeogrāfiskajos apgabalos, kur ar tūrismu saistītie pakalpojumi bieži ir svarīgs faktors darba nodrošināšanā un viens no galvenajiem vietējo iedzīvotāju ienākumu avotiem; aicina Komisiju izstrādāt īpaši pielāgotus pasākumus, atjaunojot pārvietošanās brīvību un transporta savienojumus starp tālākajiem reģioniem un salām un ES kontinentālo daļu; norāda, ka šiem reģioniem ārkārtīgi svarīgas ir īpašas savienojumu joslas un papildu finansiālais un administratīvais atbalsts; uzsver, ka ir svarīgi ES tūrisma stratēģijā un iniciatīvās pievērsties piekrastes un jūrlietu jautājumiem, tostarp finansēšanas iespējām un veicināšanas un komunikācijas instrumentiem, kā arī stiprināt attiecīgo tirgu darbību, sadarbībā ar galamērķa ieinteresētajām personām un iestādēm izstrādājot īpaši pielāgotas politikas nostādnes; atgādina, ka ir svarīgi atbalstīt ģimenes uzņēmumus, kas attīsta vietējos vai reģionālos tirgus un veicina vietējo tūrismu, jo tie veido nozīmīgu daļu Eiropas privātā sektora darbvietu un ir uzņēmējdarbības kultūras dabiskie inkubatori;

40. atgādina, ka kultūrtūrisms veido 40 % no visa Eiropas tūrisma un ka 68 % eiropiešu apgalvo, ka kultūras mantojuma klātiene ietekmē viņu brīvdienu galamērķa izvēli[2]; tāpēc aicina Komisiju ierosināt, lai dalībvalstis noteiktu skaidrus un uz rezultātiem orientētus stratēģiskos un darbības mērķus nākamajā kultūras darba plānā, un uzlabot pašreizējo kultūras stratēģisko satvaru; uzsver, ka ieguldījumi kultūras objektos būtu jāuzskata par resursu konkurētspējas un izaugsmes uzlabošanai vietējā līmenī un ka pret tiem tā būtu jāattiecas, neaizmirstot kultūras objektu patieso vērtību kā daļai no mūsu kultūras mantojuma, kas ir jāaizsargā, jo īpaši no klimata pārmaiņām un pārmērīga tūrisma; aicina Komisiju stiprināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansēto kultūras objektu finansiālo ilgtspēju un veicināt tādu finansēšanas shēmu izstrādi, kuru pamatā ir privāti līdzekļi; turklāt aicina palielināt budžetu programmai “Discover EU”, kura var ievērojami veicināt jauniešu tūrismu; uzsver īpašās vajadzības, kādas šajā atveseļošanās periodā ir kultūras iestādēm, kas saņem valsts atbalstu, jo tām ir jānodrošina apmeklētāju drošība un jāsaglabā savs ekonomiskais modelis; aicina Komisiju rast alternatīvus atbalsta mehānismus kultūras darbiniekiem, kuri ir ļoti atkarīgi no tūrisma darbības;

41. uzsver ieguvumus, ko sniedz lauku un agroekoloģiskais tūrisms, un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas lauku apvidiem radītu papildu ienākumu avotus un darba iespējas, novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un palielinātu sociālos ieguvumus; uzsver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), jo īpaši programmas Leader, potenciālo nozīmi vietējā un lauku tūrisma iniciatīvu atbalstīšanā un prasa, lai šī programma tiktu pienācīgi finansēta 2021.–2027. gada plānošanas periodā; uzskata, ka ir jāpastiprina agrotūrisms lauku apvidos, lai dažādotu lauksaimnieku, jo īpaši mazo saimniecību, ienākumu avotus un tādējādi novērstu zemes pamešanu un iedzīvotāju skaita samazināšanos un atbalstītu lauku ekonomiku; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodala īpašs piešķīrums agrotūrismam, kam ir būtiska nozīme lauksaimnieku ieņēmumu dažādošanā un lauku apvidu attīstībā;

42. norāda, cik svarīgs ir veselības tūrisms, kas ietver medicīnisko, fiziskās labsajūtas un kūrortu tūrismu; aicina Komisiju attiecīgā gadījumā veicināt Eiropas veselības profilaksi, balneoloģiju, ilgtspējīgu un kalnu medicīnisko tūrismu; uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki ieguldījumi, lai uzlabotu ilgtspējīgu tūrisma infrastruktūru, un ka ir svarīgi uzlabot Eiropas pamanāmību fiziskās labsajūtas un kūrortu tūrisma kontekstā; aicina Komisiju paredzēt turpmākas zinātniski pamatotas finansēšanas iespējas, jo medicīniskais tūrisms, izmantojot profilakses pasākumus un samazinot zāļu patēriņu, var palīdzēt samazināt veselības aprūpes izmaksas, kā arī vēl vairāk uzlabot ilgtspēju un darba kvalitāti;

43. uzsver, ka ir svarīgi, lai ceļojumi un tūrisma pakalpojumi būtu pieejami sabiedrībai, kas aizvien vairāk noveco, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi veicināt Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu par pieejamu tūrisma pakalpojumu izstrādi un nodrošināt to ātru un pareizu īstenošanu pēc pieņemšanas, kā arī to, ka pakalpojumu sniedzēji ievēro attiecīgos pieejamības standartus, kas jau ir ieviesti vai tiek īstenoti; turklāt aicina Komisiju pielikt pūles, lai veicinātu ES invaliditātes kartes iespējami plašāku ieviešanu un atzīšanu;

44. uzsver sporta lielo nozīmi tūrismā, atgādinot par sporta pasākumu un nodarbību svarīgo lomu, padarot Eiropas reģionus pievilcīgus tūristiem; uzsver iespējas, ko rada sportistu un skatītāju ceļošana uz sporta pasākumiem, kuri var piesaistīt tūristus pat visattālākajiem apvidiem; uzsver Eiropas gastronomijas, gastronomijas maršrutu un HORECA nozares nozīmi tūrisma nozarē un ekonomikā kopumā; uzsver, ka iepriekš minētais tāpēc ir jāiekļauj kopējā tūrisma stratēģijā;

°

° °

45. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājai, Eiropadomes priekšsēdētājam un pašreizējai Padomes prezidentvalstij.

 

[1] Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 195. panta 1. punkts.

[2] Eirobarometra speciālizlaidums Nr. 466 — Kultūras mantojums, Nr. 12/2017.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 17. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika