KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par spriedzes palielināšanos Varošā pēc Turcijas nelikumīgajām darbībām un steidzamo nepieciešamību atsākt sarunas
23.11.2020 - (2020/2844(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9-0355/2020 (GUE/NGL)
B9-0357/2020 (Verts/ALE)
B9-0358/2020 (S&D)
B9-0359/2020 (ECR)
B9-0360/2020 (Renew)
B9-0361/2020 (PPE)
Michael Gahler, Kris Peeters, Željana Zovko, Vangelis Meimarakis, Lefteris Christoforou, Sandra Kalniete, Manolis Kefalogiannis, Isabel Wiseler-Lima, Loucas Fourlas, Antonio López-Istúriz White, Paulo Rangel, Miriam Lexmann, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Milan Zver, Adam Jarubas
PPE grupas vārdā
Kati Piri, Tonino Picula, Nacho Sánchez Amor
S&D grupas vārdā
Katalin Cseh, Chrysoula Zacharopoulou, Olivier Chastel, Nathalie Loiseau, Nicolae Ştefănuță, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Assita Kanko, Eugen Jurzyca, Alexandr Vondra, Valdemar Tomaševski
ECR grupas vārdā
Giorgos Georgiou
GUE/NGL grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par spriedzes palielināšanos Varošā pēc Turcijas nelikumīgajām darbībām un steidzamo nepieciešamību atsākt sarunas
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju[1] un 2020. gada 17. septembra rezolūciju par gatavošanos Eiropadomes ārkārtas sanāksmei, kas veltīta bīstamajam spriedzes saasinājumam un Turcijas lomai Vidusjūras reģiona austrumu daļā[2],
– ņemot vērā 2012. gada 14. februāra deklarāciju par nodalītā Famagustas sektora atdošanu tā likumīgajiem iedzīvotājiem[3],
– ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2008. gada 17. jūlija ziņojumu pēc 2007. gada 25.-28. novembrī notikušā faktu vākšanas brauciena uz Famagustu (Kiprā) un 2018. gada 21. novembra ziņojumu pēc 2018. gada 7.-8. maijā notikušā faktu vākšanas brauciena (Kiprā) saistībā ar Lūgumrakstu Nr. 0733/2004, ko Famagustas bēgļu kustības vārdā bija iesniedzis Loizos Afxentiou;
– ņemot vērā 2008. gada 23. septembra[4], 2009. gada 22. aprīļa[5] un 2018. gada 13. februāra[6] rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu par 2020. gada paziņojumu par ES paplašināšanās politiku (COM(2020)0660) un tam pievienoto 2020. gada ziņojumu par Turciju,
– ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 15. un 16. oktobra secinājumus un iepriekšējos attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2020. gada 13. oktobra paziņojumu par notikumu attīstību saistībā ar Varošu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Eiropas Savienības vārdā sniegtos paziņojumus 2020. gada 6. oktobrī par notikumu attīstību saistībā ar Varošu un 2020. gada 15. novembrī par Varošu,
– ņemot vērā PV/AP un komisāres E. Ferreira 2020. gada 20. oktobra kopīgo paziņojumu par vēlēšanu procesu Kipras turku kopienā,
– ņemot vērā starptautisko tiesību pamatprincipus un ANO Statūtus, 1979. gada Augsta līmeņa vienošanos starp abu Kipras kopienu līderiem, kā arī attiecīgās ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas par Kipru, tostarp Rezolūcijas 550 (1984), 789 (1992) un 2537 (2020),
– ņemot vērā ANO DP priekšsēdētāja 2019. gada 9. oktobra un 2020. gada 9. oktobra paziņojumus par stāvokli Kiprā,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra paziņojumu pēc tikšanās ar abiem līderiem Berlīnē 2019. gada novembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Turcija ir ES kandidātvalsts un svarīga tās partnere; tā kā tiek sagaidīts, ka Turcija kā kandidātvalsts ievēros visaugstākos demokrātijas, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma standartus, tostarp ievēros starptautiskās konvencijas;
B. tā kā Turcija ir NATO sabiedrotā un tai būtu jāatgādina par tās atbildību uzņemties konstruktīvu lomu saspīlējuma mazināšanā;
C. tā kā uz neizdevušos 1974. gada apvērsumu, kuru atbalstīja Grieķijas hunta, Turcija reaģēja, ar saviem bruņotajiem spējiem ieņemot Kipru, un tā kā Famagustas pilsēta arī tika ieņemta 1974. gada augustā un kopš tā laika ir nelikumīgi okupēta;
D. tā kā Famagustas sektors tad tika nodalīts, joprojām ir neapdzīvots un atrodas tiešā Turcijas militāro spēku kontrolē;
E. tā kā ANO uzskata, ka atbildība par status quo Varošā ir jāuzņemas Turcijai un ka tādēļ Turcija ir atbildīga arī par jebkādiem centieniem mainīt tās statusu pretēji 1979. gada augsta līmeņa vienošanās tekstam un ANO DP rezolūcijām 550 (1984) un 789 (1992);
F. tā kā ANO DP Rezolūcija 550 (1984) paredz, ka “cilvēku, kas nav Varošas iedzīvotāji, mēģinājumi apmesties tur uz dzīvi ir nepieņemami, un aicina nodot šo teritoriju Apvienoto Nāciju Organizācijas pārvaldē”, un tā kā ANO DP Rezolūcijā 789 (1992) ar mērķi īstenot Rezolūciju 550 (1984) tiek mudināts uzticības veicināšanas nolūkā Varošu nodot tās likumīgajiem iedzīvotājiem ”Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēku Kiprā kontrolē”;
G. tā kā nodalītā Famagustas sektora atdošana likumīgajiem iedzīvotājiem atvieglotu centienus rast visaptverošu risinājumu Kipras problēmai;
H. tā kā 2020. gada 8. oktobrī pēc 2020. gada 6. oktobrī Ankarā sniegtā paziņojuma un sadarbībā ar pašreizējo Kipras turku vadītāju Ersin Tatar daļa Varošas tika daļēji pasludināta par “atvērtu”, pārkāpjot iepriekšējās vienošanās un attiecīgās ANO DP rezolūcijas;
I. tā kā 2019. gada septembra sākumā Turcijas ārlietu ministrs Mevlüt Çavușoğlu apmeklēja Varošu un paziņoja par Turcijas “ģenerālkonsulāta” “atvēršanu” plašākā Varošas apgabalā un tā kā 2020. gada februāra sākumā Turcijas viceprezidents Fuat Oktay apmeklēja Varošu un rīkoja “samitu” par “pamestās Varošas pilsētas atkārtotas atvēršanas juridiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem”;
J. tā kā Turcija ir paziņojusi, ka tā vienpusēji īstenos dažādus projektus Varošā, draudot sagatavot šo teritoriju tam, lai tajā notiktu nelikumīga apmešanās;
K. tā kā kopš 2020. gada 18. oktobra Kipras turku kopienai ir jauns vadītājs Ersin Tatar; tā kā iepriekšējam Kipras turku kopienas vadītājam Mustafa Akıncı bija svarīga, pozitīva un vēsturiska loma miera un abu salas kopienu dialoga veicināšanā;
L. tā kā 2020. gada 10. novembrī tūkstoši Kipras turku piedalījās rekordlielos protestos Kipras ziemeļos, iestājoties pret Turcijas iejaukšanos Kiprā, tostarp Varošā, un aicinot uz brīvību un demokrātiju, kā arī pieprasot ievērot Varošas kipriešu tiesības; tā kā protestos piedalījās galvenie opozīcijas līderi, viņu vidū bijušais Kipras turku vadītājs Mustafa Akıncı;
M. tā kā Turcijas prezidenta Recep Tayyip Erdoğan vizīte okupētajā Kipras teritorijā, lai “ieturētu pikniku” Varošā 2020. gada 15. novembrī, bija provokatīvs solis, kas izprovocēja galējas reakcijas Kipras turku vidū;
N. tā kā visās iepriekšējās sarunās, tostarp pēdējā konferencē par Kipru, kas risinājās Kranmontānā 2017. gadā, Varoša tika iekļauta to teritoriju vidū, kuras jāatgriež Kipras Grieķijas pārvaldē pēc visaptveroša Kipras problēmas risinājuma rašanas, vienojoties par divu kopienu un divu zonu federāciju,
P. tā kā pašreizējais Kipras turku vadītājs Ersin Tatar iestājas pret visaptverošu Kipras problēmas risinājumu, kura pamatā būtu divu kopienu un divu zonu federācijas veidošana pēc ANO noteiktajiem parametriem, un tā kā 2020. gada 15. novembrī prezidents R. T. Erdoğan aicināja risināt sarunas ar mērķi radīt Kiprā “divas atsevišķas valstis”;
Q. tā kā Turcija turpina savas pašreizējās nelikumīgās vienpusējās militārās darbības Vidusjūras austrumdaļā, kas ir pretrunā ES dalībvalstu Grieķijas un Kipras suverenitātei; tā kā Turcijas tiešā iesaistīšanās Azerbaidžānas atbalstīšanā papildus tās ģeoekonomiskajām interesēm Kalnu Karabahas konflikta kontekstā atspoguļo vērienīgāku ģeopolitisko programmu, kā tas ir gadījumā ar Turcijas darbībām Lībijā un Sīrijā, un ar bažām norāda, ka Turcijas pastāvīgā un pieaugošā attālināšanās no Eiropas vērtībām un standartiem ir novedusi ES un Turcijas attiecības līdz vēsturiski zemam līmenim,
1. nosoda Turcijas nelikumīgās darbības Varošā, jo īpaši tās daļēju “atvēršanu”; uzsver, ka jauna fait accompli radīšana apdraud savstarpējo uzticēšanos un izredzes rast visaptverošu risinājumu Kipras problēmai, negatīvi ietekmējot situāciju uz vietas, saasinot sašķeltību un radot apstākļus paliekošam Kipras sadalījumam; brīdina neveikt nekādas izmaiņas status quo Varošā, kas pārkāptu augstāk minētās ANO Drošības padomes rezolūcijas;
2. mudina Turcijas valdību saskaņā ar ANO DP neseno aicinājumu atcelt minēto lēmumu un izvairīties no jebkādas vienpusējas rīcības, kas varētu radīt papildu spriedzi šajā salā; aicina Turciju izvest bruņotos spēkus no Kipras, nodot Varošas teritoriju tās likumīgajiem iedzīvotājiem pagaidu ANO pārvaldē saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 550 (1984) un atturēties no darbībām, ar ko, izmantojot nelikumīgu apmetņu veidošanas politiku, maina demogrāfisko līdzsvaru salā; uzsver, ka pēc Kipras problēmas atrisināšanas ES acquis ir jāīsteno visā salā;
3. pauž stingru pārliecību, ka ilgtspējīgu konfliktu atrisināšanu var panākt tikai ar dialoga, diplomātijas un sarunu palīdzību, ievērojot labo gribu un starptautiskās tiesības, un atkārtoti apstiprina pārliecību, ka ilgtspējīgs Kipras problēmas risinājums nestu labumu ikvienai reģiona valstij, pirmām kārtām Kiprai, Grieķijai un Turcijai; aicina Eiropadomi uzturēt vienotu nostāju attiecībā uz Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un apsvērt iespēju noteikt mērķtiecīgas sankcijas; atgādina, ka no turpmākām sankcijām var izvairīties tikai tad, ja noritēs dialogs un patiesa sadarbība, kā arī būs vērojams konkrēts progress uz vietas;
4. atgādina ANO ģenerālsekretāra aicinājumu atsākt sarunas no pozīcijas, līdz kurai tās bija nonākušas 2017. gadā Kranmontānā, un uzsver, ka tas būtu jādara, balstoties uz abu līderu kopīgo 2014. gada 11. februāra deklarāciju, ANO ģenerālsekretāra 2017. gada 30. jūnijā ierosināto sešu punktu satvaru un konferencē sasniegto konverģenci; pauž nožēlu, ka Turcijas augstākās iestādes ir atbalstījušas divu valstu risinājumu, un mudina Turciju konkrēti ievērot ANO ģenerālsekretāra aicinājumu;
5. atkārtoti pauž atbalstu taisnīgam, visaptverošam un dzīvotspējīgam noregulējumam, kura pamatā būtu divu kopienu un divu zonu federācija ar vienotu starptautiskas juridiskās personas statusu, vienotu suverenitāti, vienotu pilsonību un abu kopienu politisku līdzvērtību, kā noteikts ANO DP rezolūcijās, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ES acquis un ievērojot principus, uz kuriem balstās Savienība;
6. pauž nopietnas bažas, ka nelikumīgā Varošas “atvēršana” ir vērsta uz mērķi mainīt nekustamā īpašuma tiesību statusu šajā teritorijā, tādējādi pasliktinot izredzes, ka Varoša tiek atdota atpakaļ, kā paredzēts attiecīgajās ANO DP rezolūcijās, vai atbilstoši visaptverošam Kipras problēmas risinājumam; mudina Turciju atturēties nelikumīgi nometināt Varošā cilvēkus, kas nav tās likumīgie iedzīvotāji, vai aicināt, lai likumīgie iedzīvotāji atgriežas savos īpašumos militāras okupācijas apstākļos;
7. uzsver, ka tiešas sarunas ANO pārraudzībā saskaņā ar vienošanos ir vienīgā iespēja panākt risinājumu, kas no jauna apvienotu salu un tās iedzīvotājus un cita starpā ļautu normalizēt Kipras un Turcijas attiecības, palielināt izredzes uz ekskluzīvās ekonomikas zonas delimitāciju starp Kipru un Turciju un uzlabot ES un Turcijas attiecības; mudina pēc iespējas drīzāk ANO ģenerālsekretāra pārraudzībā atsākt sarunas par Kipras atkalapvienošanos;
8. atbalsta gan Kipras turku, gan Kipras grieķu kopienas centienus panākt mieru un stabilitāti un aicina Komisiju nevilcinoties īstenot otro gada rīcības programmu, ar ko paredzēts palīdzēt Kipras turku kopienai, atbalstot projektus, kuri ļauj vieglāk panākt izlīgumu un uzlabot infrastruktūru, vides aizsardzību un ekonomikas attīstību; prasa arī turpmāk un vēl vairāk atbalstīt pilsonisko sabiedrību gan Kipras turku, gan Kipras grieķu kopienā un tādēļ izmantot gan ES atbalsta programmu, gan darīt to strukturālāk jaunās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, jo īpaši ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”;
9. prasa, lai ES un tās dalībvalstis aktīvāk iesaistītos ANO vadībā notiekošo sarunu sekmīgā noslēgšanā, tostarp norīkojot pārstāvi ANO vidutāja misijā, un saskaņotu savus centienus ar Eiropas Parlamentu, lai pārliecinātu Turciju pārtraukt nelikumīgās darbības Varošā;
10. pauž nožēlu par Turcijas prezidenta paziņojumiem Varošas apmeklējuma laikā 2020. gada 15. novembrī, kuros skaidri atklājas Ankaras “ceļvedis” nelikumīgas apmetnes ierīkošanai nodalītajā pilsētā un viņa atbalsts paliekošam Kipras sadalījumam;
11. aicina Turciju atturēties no jebkādu vienpusēju darbību turpināšanas, piemēram, nelikumīgām izpētes urbšanas darbībām, kuras turklāt pārkāpj Kipras Republikas suverenitāti un suverēnās tiesības, draud radīt jaunus faits accomplis, pārkāpjot jūras tiesības, apdraud sarunu atsākšanu pēc būtības un izredzes rast visaptverošu risinājumu saskaņā ar vienošanos un kuras neveicina labas kaimiņattiecības reģionā;
12. aicina ANO misiju Kiprā pastiprināt centienus, lai uzraudzītu notikumu attīstību Varošā;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0200.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0230.
- [3] OV C 249 E, 30.8.2013., 1. lpp.
- [4] OV C 8E, 14.1.2010., 41. lpp.
- [5] OV C 184E, 8.7.2010., 12. lpp.
- [6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0114.