KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Alžīrijā, jo īpaši žurnālista Khaled Drareni lietu
25.11.2020 - (2020/2880(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9-0375/2020 (GUE/NGL)
B9-0377/2020 (Verts/ALE)
B9-0378/2020 (S&D)
B9-0379/2020 (ECR)
B9-0380/2020 (Renew)
B9-0381/2020 (PPE)
Michael Gahler, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko, Sandra Kalniete, Miriam Lexmann, Loránt Vincze, Tomáš Zdechovský, Peter van Dalen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Inese Vaidere, Vangelis Meimarakis, Krzysztof Hetman, Romana Tomc, Magdalena Adamowicz, Ivan Štefanec, Maria Walsh, Adam Jarubas, Benoît Lutgen, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Stanislav Polčák, Stelios Kympouropoulos, Michaela Šojdrová, Paulo Rangel, Vladimír Bilčík, Ioan-Rareş Bogdan
PPE grupas vārdā
Kati Piri, Nacho Sánchez Amor
S&D grupas vārdā
Karin Karlsbro, Andrus Ansip, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Katalin Cseh, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Moritz Körner, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Salima Yenbou, Hannah Neumann
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Karol Karski, Raffaele Fitto, Angel Dzhambazki, Charlie Weimers, Assita Kanko, Adam Bielan, Elżbieta Kruk, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová, Emmanouil Fragkos, Ruža Tomašić, Jan Zahradil, Eugen Jurzyca, Joanna Kopcińska, Witold Jan Waszczykowski, Jadwiga Wiśniewska
ECR grupas vārdā
Marisa Matias
GUE/NGL grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Alžīrijā, jo īpaši žurnālista Khaled Drareni lietu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Alžīriju, jo īpaši 2019. gada 28. novembra rezolūciju par brīvību situāciju Alžīrijā[1] un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par darba ņēmēju un cilvēktiesību aktīvistu ieslodzīšanu Alžīrijā[2],
– ņemot vērā 2020. gada 15. jūnijā publicēto ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2019. gadā,
– ņemot vērā Starptautiskās Juristu komisijas brīfingu “Nepilnīgs un neatbilstīgs: Alžīrijas konstitūcijas grozīšanas process”, kas publicēts 2020. gada oktobrī,
– ņemot vērā 2020. gada 29. septembra kopīgo vēstuli, kuru parakstījusi 31 vietējā, reģionālā un starptautiskā pilsoniskās sabiedrības organizācija un kurā nosodītas represijas pret Alžīrijas pilsonisko sabiedrību,
– ņemot vērā laikposmā no 2020. gada 30. marta līdz 16. septembrim Alžīrijas valdībai nosūtītos četrus ANO Cilvēktiesību padomes paziņojumus par patvaļīgiem un vardarbīgiem arestiem, netaisnīgiem tiesas procesiem un represijām pret cilvēktiesību aizstāvjiem un miermīlīgiem aktīvistiem,
– ņemot vērā ES un Alžīrijas asociācijas nolīgumu un jo īpaši tā 2. pantu, kurā noteikts, ka demokrātijas principu un cilvēka pamattiesību ievērošanai ir jābūt būtiskam nolīguma elementam, uz kura jābalsta nolīguma pušu iekšējā un starptautiskā politika,
– ņemot vērā ES un Alžīrijas 11. Asociācijas padomi,
– ņemot vērā kopīgās partnerības prioritātes, kuras saskaņā ar pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku Alžīrija un Eiropas Savienība pieņēma 2017. gada 13. martā,
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 19. novembra secinājumus attiecībā uz ES rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju 2020.–2024. gadam un jo īpaši tā ES cilvēktiesību aizstāvju mehānismu, kas izveidots, lai aizsargātu un atbalstītu žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus,
– ņemot vērā Alžīrijas kriminālkodeksu un jo īpaši tā 75., 79., 95.a, 98., 100., 144., 144.a pantu, 144.a panta 2. daļu, 146. un 196.a pantu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, nāvessodu, spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kā arī ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu (UNCAT) un Konvenciju par bērna tiesībām un ņemot vērā, ka ES dalībvalstis un Alžīrija ir ratificējušas visus četrus minētos dokumentus,
– ņemot vērā ANO darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos (WGAD) pieņemto Atzinumu 7/2020 par Fadel Breika aizturēšanu,
– ņemot vērā trešo vispārējo periodisko pārskatu (VPP) par Alžīriju, ko ANO Cilvēktiesību padome pieņēma 36. sesijā 2017. gada 21. un 22. septembrī,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu (ACHPR),
– ņemot vērā “Reportieru bez robežām” sagatavoto 2020. gada preses brīvības indeksu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,
A. tā kā 2019. gada februārī Alžīrija piedzīvoja vēl nebijušu protesta kustību (Hirak), reaģējot uz toreizējā prezidenta Abdelaziz Bouteflika izredzēm iegūt piekto mandātu; tā kā visā valstī piektdienās un otrdienās regulāri notika miermīlīgas demonstrācijas pret valdības korupciju un izskanēja aicinājumi veidot pilsonisku valsti, neatkarīgu tiesu sistēmu, demokrātisku reformu, pārredzamību un iekļaujošu sistēmu, lai sagatavotos brīvām vēlēšanām, un šādas demonstrācijas turpinājās visu gadu, tostarp vēlēšanu laikā; tā kā šīs nozīmīgās iknedēļas demonstrācijas brīvprātīgi tika pārtrauktas 2020. gada martā Covid-19 pandēmijas dēļ, taču protesta kustība turpinājās sociālajos medijos;
B. tā kā pēc prezidenta A. Bouteflika atkāpšanās 2019. gada 2. aprīlī, reaģējot uz Hirak kustību, un pēc diviem secīgiem lēmumiem atlikt vēlēšanas, kuru pieņemšanu būtiski ietekmēja militārā vadība, Alžīrijā 2019. gada 12. decembrī notika prezidenta vēlēšanas, pēc kurām par prezidentu kļuva bijušais premjerministrs Abdelmadjid Tebboune; tā kā Hirak kustība nosodīja izraudzītos kandidātus dēļ viņu saistības ar bijušo administrāciju un boikotēja vēlēšanas, kurās oficiālā vēlētāju aktivitāte bija zem 40%;
C. tā kā kopš 2019. gada vasaras ir palielinājies miermīlīgo Hirak un arodbiedrību aktīvistu, kā arī žurnālistu aresti un patvaļīga aizturēšana politisku motīvu dēļ, tā pārkāpjot pamattiesības uz taisnīgu tiesu un likumā paredzēto kārtību; tā kā, neskatoties uz A. Bouteflika valdības oficiālajām beigām, aizvien biežāk notiek cenzūra, tiesas procesi un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu barga sodīšana, kurus bieži apsūdz par iesaistīšanos ārvalstu varas iestāžu sazvērestībā pret valsts drošību; tā kā drošības ierobežojumi, kas ieviesti cīņai pret Covid-19 pandēmiju, veicināja stingrāku kontroli, un varas iestādes to izmanto, lai vēl vairāk ierobežotu pilsonisko telpu un miermīlīgus protestus un apgrūtinātu runas un vārda brīvību;
D. tā kā uz šo represiju fona, kas pašlaik notiek Alžīrijā, aizvien biežāk izskan runas, ka policijas iecirkņos un Iekšējās drošības ģenerāldirektorātā (DGSI) Alžīrā tiek piekopta spīdzināšana, kā tas noticis ar ieslodzīto Walid Nekkiche;
E. tā kā laikposmā no 2020. gada 30. marta līdz 16. aprīlim ar ANO īpašo procedūru starpniecību Alžīrijas valdībai tika nosūtīti trīs paziņojumi saistībā ar patvaļīgiem un vardarbīgiem arestiem, netaisnīgiem tiesas procesiem un represijām pret cilvēktiesību aizstāvjiem un miermīlīgiem aktīvistiem un 2020. gada 27. augustā tika nosūtīts ceturtais paziņojums attiecībā uz Mohamed Khaled Drareni;
F. tā kā televīzijas kanāla TV5 Monde korespondentam, “Reportieru bez robežām”(RSF) pārstāvim un ziņu vietnes Casbah Tribune direktoram Mohamed Khaled Drareni 2020. gada augustā piesprieda trīs gadu cietumsodu un 50 000 Alžīrijas dināru naudas sodu par to, ka viņš filmēja policijas uzbrukumu demonstrantiem Alžīrā; tā kā oficiālās apsūdzības pret viņu formulētas kā “kūdīšana uz neapbruņotu pulcēšanos” un “valsts teritoriālās integritātes apdraudēšana”; tā kā 2020. gada 15. septembrī apelācijas kārtībā viņa sods tika samazināts uz diviem gadiem; tā kā 2020. gada 16. septembrī ANO īpašie referenti un Īpašo procedūru darba grupa pauda nosodījumu par viņam piespriesto cietumsodu, aicināja Alžīrijas varas iestādes nodrošināt tūlītēju atbrīvošanu un viņa sodīšanu raksturoja kā skaidru vārda brīvības un miermīlīgas pulcēšanās pārkāpumu;
G. tā kā kopš Hirak protestu sākšanās 2019. gada februārī Mohamed Khaled Drareni tos divreiz nedēļā atspoguļoja ziņās; tā kā viņa reportāžas par Alžīrijas valdības vardarbīgajiem uzbrukumiem miermīlīgiem demonstrantiem un vārda brīvībai noveda pie tā, ka par Hirak protestu atspoguļošanu viņu pirms notiesāšanas trīs reizes apcietināja, proti, 2019. gada 14. maijā, 2019. gada 9. augustā un 2020. gada 9. janvārī, pratināja un iebiedēja, kā arī divos gadījumos notika kukuļošanas mēģinājumi no valdības amatpersonu puses; tā kā viņam tika paziņots, ka pēdējā apcietināšana ir galīgais brīdinājums pirms nodošanas tiesu sistēmai; tā kā 2020. gada 7. martā Mohamed Khaled Drareni tika arestēts Hirak protesta laikā; tā kā M. K. Drareni atbrīvoja 10. martā, bet 27. martā no jauna arestēja;
H. ta ka kopš viņa aresta pirmās dienas vairāk nekā 20 miermīlīgu protestantu ir tikuši apcietināti; tā kā divi no šiem apcietinātajiem tika aizturēti par Amazigh karoga izkāršanu; tā kā Amazigh karogs plaši tiek lietos Hirak protestos; tā kā ģenerālis Ahmed Gaid Salah 2019. gada jūnijā šā karoga lietošanu aizliedza; tā kā pēdējos mēnešos bijušie režīma ierēdņi ir sākuši nomelnošanas kampaņu pret Amazigh Kabylie reģiona pamatiedzīvotājiem, kā rezultātā Hirak kustībā varētu notikt etniska šķelšanās; tā kā Amazigh un Hirak aktīvistus, tostarp Yacine Mebarki, joprojām patvaļīgi aiztur par atšķirīgu reliģisko un politisko uzskatu paušanu;
I. tā kā Hirak protestos tika pieprasīts atjaunot pilsoņiem publisko telpu; tā kā īpaši pēc tam, kad nolūkā nevairot Covid-19 izplatīšanos Hirak kustība pārcēlās tiešsaistē, vārda brīvības ierobežojumi un žurnālistiem noteiktie ierobežojumi tika pastiprināti, jo īpaši bloķējot interneta vietnes, cenzējot televīzijas programmas un aizturot un vajājot žurnālistus, plašsaziņas līdzekļu vadītājus un protestētājus, kuri pauž viedokli sociālajos medijos, un 2020. gada aprīlī un maijā vismaz sešas tiešsaistes ziņu vietnes Alžīrijas tīklos tika slēgtas;
J. tā kā vietējo tiesību aizstāvju grupas lēš, ka laikposmā no 2020. gada marta līdz jūnijam vismaz 200 cilvēki tika patvaļīgi arestēti par viedokļa paušanu vai iespējamu atbalstu Hirak kustībai; tā kā Nacionālā aizturēto atbrīvošanas komiteja (CNLD) dokumentējusi, ka līdz 17. novembrim pārliecības dēļ apcietinājumā atrodas vismaz 91 sirdsapziņas ieslodzītais, salīdzinot ar 44 ieslodzītajiem augusta beigās, un daudzi no viņiem pirmstiesas apcietinājumā atrodas uz nenoteiktu laiku; tā kā Covid-19 uzliesmojuma risks cietumos rada papildu apdraudējumu personām, kuras aizturētas par politisko uzskatu paušanu; tā kā 2020. gada 25. martā saistībā ar Covid-19 pandēmiju ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet aicināja atbrīvot politiskos ieslodzītos un tos, kuri aizturēti par kritisku viedokļu paušanu;
K. tā kā kopš 2020. gada janvāra aktīvisti un jo īpaši Feminicides-dz ir ziņojuši par 41 feminicīda gadījumu; tā kā 2020. gadā sieviešu tiesību kustības aizvien biežāk paudušas nosodījumu par pieaugošo vardarbību pret sievietēm un feminicīdu skaitu, kā arī aicinājušas pārskatīt pašreizējos likumus, jo īpaši Ģimenes kodeksu un vairākus kriminālkodeksa pantus, lai garantēt sieviešu un vīriešu pilnīgu līdztiesību;
L. tā kā 2020. gada aprīlī Alžīrija ar Likumu Nr. 20-06 pieņēma arī grozījumus kriminālkodeksā, kuri vēl vairāk ierobežo un kriminalizē tādu pamattiesību izmantošanu kā preses brīvība, vārda brīvība un biedrošanās brīvība, pamatojot šos ierobežojumus ar izdomātiem iemesliem, ka minētās brīvības izplata viltus ziņas un grauj Alžīrijas valsti; tā kā Alžīrijas iestādes aizvien biežāk izmanto neskaidri formulētos kriminālkodeksa pantus, tostarp tos, kas pievienoti 2020. gada aprīlī, lai sauktu pie atbildības cilvēkus, kuri izmanto savas tiesības uz viedokļa paušanu, vārda brīvību, mierīgu pulcēšanos un iesaistīšanos apvienībās; tā kā par pirmo reizi izdarītu pārkāpumu maksimālais sods ir piecu gadu cietumsods, ja pārkāpums izdarīts sabiedrības veselību aizsargājošu ierobežojošu pasākumu vai dabas, bioloģiskas vai tehnoloģiskas katastrofas vai jebkura cita veida katastrofas laikā;
M. tā kā Alžīrijas iestādes, izdarot spiedienu uz pilsoniskās sabiedrības telpu, ir panākušas progresu lejupēja konstitucionālās pārskatīšanas procesa īstenošanā, kas, iespējams, ir daļa no prezidenta A. Tebboune inaugurācijā paustās apņemšanās izveidot jaunu Alžīriju, reaģējot uz Hirak kustības protestiem, taču tam Alžīrijas sabiedrībā nav plaša atbalsta un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas to ir kritizējušas, norādot, ka ir pārkāpti starptautiskie standarti par iekļautību, līdzdalību, pārredzamību un suverenitāti konstitūcijas veidošanā; tā kā pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un žurnālistu masveida apcietināšana konstitucionālās pārskatīšanas procesa laikā būtiski iedragāja sabiedrības viedokli par šā procesa leģitimitāti;
N. tā kā Alžīrijā šī gada 1. novembrī notika referendums par valsts konstitūcijas pārskatīšanu, tostarp par divu termiņu ierobežojuma noteikšanu prezidenta amatam; tā kā vēlētāju aktivitāte šajā referendumā bija viszemākā kopš Alžīrijas neatkarības iegūšanas 1962. gadā — pēc oficiāliem datiem piedalījās 23,7 % vēlētāju; tā kā jauno konstitūciju oficiāli apstiprināja 66,8 % vēlētāju; tā kā Alžīrijas jaunā konstitūcija vēl nav ratificēta, gaidot uz prezidenta atgriešanos valstī;
O. tā kā Alžīrijas konstitūcijā ir saglabāti nosacījumi preses brīvībai, kas oficiāli iekļauti pārskatītās konstitūcijas 54. pantā par nācijas tradīciju un reliģisko, morālo un kultūras vērtību godāšanu; tā kā šādi preses brīvības ierobežojumi ir pretrunā ICCPR, ko Alžīrija ir ratificējusi; tā kā ANO Cilvēktiesību komitejas vispārējā komentārā Nr. 34 ir teikts, ka nevienu plašsaziņas līdzekli nevar sodīt par politiskās vai sociālās sistēmas kritizēšanu; tā kā ar pārskatīšanu tiek ieviestas arī bīstamas izmaiņas, kas paredz konstitucionalizēt armijas politisko lomu un pilnvaras; tā kā, pārskatot konstitūciju, tajā tiek saglabāts arī prezidenta dominējošais stāvoklis visās iestādēs, tostarp tiesu iestādēs;
P. tā kā Valsts tiesnešu savienība (SNM) ir nosodījusi to, ka Alžīrijas iestādes arvien biežāk un ļaunprātīgi izmanto pirmstiesas apcietinājumus; tā kā tiesu iestāžu darbiniekiem tika piemērotas profesionālas sankcijas pēc tam, kad viņi attaisnoja miermīlīgos aktīvistus vai pieprasīja ievērot tiesu neatkarību no izpildiestādēm;
Q. tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” 2020. gada pasaules preses brīvības indeksā Alžīrija tika ierindota 146. vietā no 180, kas ir par piecām vietām zemāk nekā 2019. gadā un par 27 vietām zemāk nekā 2015. gadā;
R. tā kā Alžīrija ir svarīga Eiropas Savienības partnere Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros un ka šai valstij un reģionam ir būtiska nozīme politiskā, ekonomiskā un cilvēku savstarpējo attiecību kontekstā; tā kā ES un Alžīrijas partnerības prioritāšu pamatā ir kopīga apņemšanās ievērot vispārējās demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību vērtības,
1. stingri nosoda žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju, arodbiedrību pārstāvju, juristu, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un miermīlīgu aktīvistu patvaļīgu un nelikumīgu arestu, aizturēšanas un tiesu iestāžu īstenotas vajāšanas eskalāciju Alžīrijā, kas nav ļāvusi veidot politisku dialogu par nedemokrātisku konstitucionālo pārskatīšanu un izmantot vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību; nosoda ārkārtas pasākumu ieviešanu saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas tika izmantoti par ieganstu Alžīrijas iedzīvotāju pamattiesību ierobežošanai;
2. aicina Alžīrijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Mohamed Khaled Drareni un visas personas, kas aizturētas un apsūdzētas par tiesību uz vārda brīvību izmantošanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvības izmznotšanu, tostarp Yacine Mebarki, Abdellah Benaoum, Mohamed Tadjadit, Abdelkrim Zeghileche, Walid Kechida, Brahim Laalami, Aissa Chouha, Zoheir Kaddam, Walid Nekkiche, Nourreddine Khimoud un Hakim Addad; atkārto ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet aicinājumu Covid-19 pandēmijas apstākļos steidzami atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kas aizturēti par atšķirīgu uzskatu paušanu; aicina Alžīrijas iestādes atbloķēt plašsaziņas līdzekļus un pārtraukt arestēšanu un aizturēšanu, kas vērsta pret politiskajiem aktīvistiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem vai visiem tiem, kas pauž atšķirīgu viedokli vai kritizē valdību;
3. atgādina, ka vārda brīvība, tostarp žurnālistu un pilsoņu žurnālistu brīvība ziņot, analizēt un komentēt protestus vai citādi paust savu neapmierinātību par valdību vai ar valdību saistītām iestādēm vai amatpersonām, ir būtiski svarīga tam, lai īstenotu pilnīgi demokrātisku politisko pāreju;
4. pauž solidaritāti ar visiem Alžīrijas pilsoņiem – sievietēm un vīriešiem ar dažādu ģeogrāfisko, sociālekonomisko un etnisko izcelsmi —, kuri kopš 2019. gada februāra miermīlīgās demonstrācijās pieprasa civiliedzīvotāju kontrolētu valsti, tautas suverenitāti, tiesiskuma ievērošanu, sociālo taisnīgumu un dzimumu līdztiesību; aicina Alžīrijas iestādes veikt atbilstīgus pasākumus korupcijas apkarošanai;
5. atkārtoti aicina Alžīrijas iestādes izbeigt kritiski noskaņotu žurnālistu, blogeru, cilvēktiesību aizstāvju, juristu un aktīvistu jebkāda veida iebiedēšanu, tiesisko vajāšanu, patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu vai kriminālatbildības noteikšanu viņiem, kā arī veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu un garantētu visas tiesības uz vārda brīvību, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvību, ko garantē Alžīrijas konstitūcija un ICCPR, kuru tā ir ratificējusi; nosoda jebkāda veida pārmērīga spēka pielietošanu, ko veic drošības spēki, izkliedējot miermīlīgus protestus; atgādina par savu prasību Alžīrijas iestādēm veikt neatkarīgu izmeklēšanu par visiem gadījumiem, kad drošības spēki pielieto pārmērīgu spēku, un saukt vainīgos pie atbildības; aicina Alžīrijas iestādes īstenot savas starptautiskās saistības saskaņā ar UNCAT;
6. norāda, ka kopš Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūcijas pieņemšanas ir provizoriski atbrīvoti daži politiskie aktīvisti, piemēram, opozīcijas pārstāvji Karim Tabbou, Mustapha Bendjema un Khaled Tazaghart;
7. mudina Alžīrijas iestādes nodrošināt tādas brīvas pilsoniskās telpas izveidi, kas ļauj veidot patiesu politisko dialogu un neparedz kriminālatbildību par pamatbrīvību izmantošanu, pieņemot jaunus tiesību aktus, kas pilnībā atbilst starptautiskajiem standartiem un neparedz izņēmumus, kuri ir nelikumīgi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši konvencijām, ko Alžīrija ir ratificējusi, tostarp Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām; uzsver, ka šī brīvā pilsoniskā telpa ir priekšnoteikums demokrātiskai un civilpersonu vadītai Alžīrijai; pauž nožēlu par to, ka ārvalstu reportieri, kad pieprasa preses vīzas darbam valstī, joprojām saskaras ar administratīviem šķēršļiem un kavēkļiem;
8. atgādina, ka Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto demokrātijas principu un pamattiesību ievērošana ir viens no svarīgākajiem 2005. gada ES un Alžīrijas asociācijas nolīguma elementiem; uzsver, ka pašreizējai politiskajai pārejai ir jānodrošina visu dzimumu alžīriešu neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās, sociālekonomiskās un etniskās izcelsmes, tostarp imazigenu, tiesības pilnībā piedalīties demokrātiskajā procesā un izmantot savas tiesības piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izmainot tendenci, kas vērsta uz neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības, žurnālistikas un politiskās aktivitātes iespēju samazināšanu;
9. pauž bažas par jauniem ierobežojošiem tiesību aktiem, piemēram, Likumu Nr. 20-06, kas patvaļīgi nosaka kriminālatbildību par tādu viltus ziņu izplatīšanu, kas apdraud valsts amatpersonu godu un apvienību finansēšanu; uzsver, ka šis likums ietver vairākus noteikumus, kas pārkāpj starptautiskos standartus attiecībā uz vārda brīvību un biedrošanās brīvību, tostarp ICCPR 19. un 22. pantu;
10. mudina Alžīrijas iestādes pārskatīt spēkā esošo 2012. gada ierobežojošo Likumu Nr. 12-06 par biedrošanos un 1991. gada Likumu Nr. 91-19 par publiskām sanāksmēm un demonstrācijām, ar ko nosaka iepriekšējas atļaujas saņemšanas režīmu, un nodrošināt, ka attiecīgā administratīvā iestāde nekavējoties izsniedz reģistrācijas apstiprinājumu vairākām pilsoniskās sabiedrības, nevalstiskajām, reliģiskajām un labdarības organizācijām, kas pieteikušās pārreģistrācijai;
11. pauž nožēlu par 2020. gada aprīlī veiktajiem grozījumiem Alžīrijas Kriminālkodeksā, kas ierobežo preses brīvību, vārda brīvību un biedrošanās brīvību; mudina Alžīrijas iestādes pārskatīt kriminālkodeksu un jo īpaši tā 75., 79., 95.a, 98., 100., 144., 144.a, 144.a.2., 146. un 196.a pantu saskaņā ar ICCPR un ACHPR, lai izbeigtu kriminālatbildības noteikšanu par vārda brīvības un miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvības izmantošanu;
12. atzinīgi vērtē to, ka ar pārskatītās konstitūcijas 4. un 223. pantu valsts un oficiālās valodas statuss tiek nostiprināts berberu valodai; uzsver, ka šādi paziņojumi nedrīkst kļūt par līdzekli to strukturālo problēmu ignorēšanai, ar kurām saskaras berberi, vai radīt plaisu Hirak kustībā; aicina Alžīrijas iestādes ar likumu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret arābu un berberu valodas izmantošanu; mudina Alžīrijas valdību atcelt aizliegumu pacelt berberu karogu un nekavējoties atbrīvot visus, kas ieslodzīti par berberu simbolu izvietošanu;
13. atbalsta Alžīrijas juristus un citus praktizējošus juristus, kuri joprojām cenšas ievērot augstākos tiesiskuma standartus, neraugoties uz pastāvošo kontekstu un ar to saistītajiem riskiem; aicina Alžīrijas iestādes pilnībā garantēt tiesu iestāžu neatkarību un tiesu sistēmas objektivitāti un pārtraukt un aizliegt jebkādus ierobežojumus, neatbilstīgu ietekmi, spiedienu, draudus vai iejaukšanos tiesu lēmumu pieņemšanā un citos juridiskajos jautājumos;
14. aicina Alžīrijas iestādes nodrošināt gan pilnīgu atbildību, gan bruņoto spēku civilu un demokrātisku pārraudzību, kā arī to efektīvu pakļaušanu likumīgi izveidotai civilai varai un garantēt, ka armijas loma ir pienācīgi noteikta konstitūcijā un nepārprotami attiecas tikai uz valsts aizsardzības jautājumiem;
15. mudina Alžīrijas iestādes atļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām un ANO īpašo procedūru darbiniekiem iekļūt valstī;
16. pauž bažas par administratīvajiem šķēršļiem, ar kuriem Alžīrijā saskaras reliģiskās minoritātes, jo īpaši saistībā ar Rīkojumu Nr. 06-03; mudina Alžīrijas valdību pārskatīt Rīkojumu Nr. 06-03 un to pieskaņot konstitūcijai un starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā, jo īpaši ar ICCPR 18. pantam; prasa ievērot visu reliģisko minoritāšu reliģiskā kulta piekopšanas brīvību;
17. pauž cerību, ka ES, sadarbojoties ar Alžīrijas iestādēm, galveno uzmanību pievērsīs cilvēktiesību stāvoklim, jo īpaši gaidāmajā ES un Alžīrijas Asociācijas padomes sanāksmē; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) sagatavot un iesniegt sarakstu ar atsevišķiem gadījumiem, kas rada īpašas bažas, tostarp tiem, kas minēti šajā rezolūcijā, un regulāri ziņot Parlamentam par progresu minēto gadījumu risināšanā;
18. aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis kopā ar ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupas, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un protestētājus, tostarp ieņemot pārliecinošāku sabiedrības nostāju attiecībā uz cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu Alžīrijā, skaidri un publiski nosodot cilvēktiesību pārkāpumus, mudinot iestādes atbrīvot patvaļīgi aizturētās personas un pārtraukt pārmērīgu pirmstiesas apcietinājuma izmantošanu, pieprasot piekļuvi aizturētajiem un uzraugot aktīvistu, žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju tiesas procesus, kā arī rūpīgi ar visiem pieejamajiem instrumentiem uzraugot cilvēktiesību situāciju Alžīrijā;
19. uzsver, cik svarīgas ir ES un Alžīrijas attiecības, jo Alžīrija ir svarīga kaimiņvalsts un partneris; atgādina, cik būtiskas ir spēcīgas un padziļinātas ES un Alžīrijas attiecības, un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt šīs attiecības, pamatojoties uz tādu kopējo vērtību pilnīgu ievērošanu kā cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums un plašsaziņas līdzekļu brīvība;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES delegācijai Alžīrā, Alžīrijas valdībai, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Eiropas Padomei.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0072.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0188.