KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par humanitāro un politisko situāciju Jemenā
9.2.2021 - (2021/2539(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0119/2021 (The Left)
B9‑0121/2021 (Verts/ALE)
B9‑0123/2021 (PPE)
B9‑0124/2021 (S&D)
B9‑0127/2021 (Renew)
B9‑0129/2021 (ECR)
Michael Gahler, Christian Sagartz, Isabel Wiseler-Lima, David Lega
PPE grupas vārdā
Kati Piri, Marc Tarabella
S&D grupas vārdā
Barry Andrews, María Soraya Rodríguez Ramos, Izaskun Bilbao Barandica, Vlad Gheorghe, Urmas Paet, Michal Šimečka, Dragoş Tudorache, Javier Nart, Frédérique Ries, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță
grupas “Renew” vārdā
Hannah Neumann
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga
ECR grupas vārdā
Mick Wallace
grupas “The Left” vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par humanitāro un politisko situāciju Jemenā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši 2018. gada 4. oktobra[1], 2017. gada 30. novembra[2], 2016. gada 25. februāra[3] un 2015. gada 9. jūlija[4] rezolūcijas par situāciju Jemenā, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu[5],
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2021. gada 8. februāra paziņojumu par jaunākajiem grupējuma Ansar Allah uzbrukumiem,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 12. janvāra paziņojumu par to, ka ASV kustību Ansar Allah kvalificējušas par teroristu organizāciju,
– ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2020. gada 30. decembra paziņojumu par uzbrukumu Adenā, 2020. gada 19. decembra paziņojumu par jaunās valdības izveidi, 2020. gada 17. oktobra paziņojumu par aizturēto atbrīvošanu, 2020. gada 28. septembra paziņojumu par ieslodzīto apmaiņu un 2020. gada 31. jūlija paziņojumu par bahājiešu kopienas locekļu atbrīvošanu,
– ņemot vērā Vācijas, Kuveitas, Zviedrijas, Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu, Ķīnas, Francijas, Krievijas un Eiropas Savienības 2020. gada 17. septembra kopīgo paziņojumu par konfliktu Jemenā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2020. gada 9. aprīļa paziņojumu par pamiera izsludināšanu Jemenā,
– ņemot vērā ES krīžu pārvaldības komisāra Janeza Lenarčiča un bijušā Zviedrijas starptautiskās attīstības sadarbības ministra Pētera Ēriksona 2020. gada 14. februāra un 2020. gada 24. septembra kopīgos paziņojumus “ANO ĢA: ES un Zviedrija apvieno spēkus, lai novērstu badu Jemenā”,
– ņemot vērā attiecīgos Padomes un Eiropadomes secinājumus par Jemenu, jo īpaši 2018. gada 25. jūnija Padomes secinājumus,
– ņemot vērā ANO Ekspertu grupas Jemenas jautājumā 2021. gada 22. janvāra galīgo ziņojumu,
– ņemot vērā attiecīgos ANO ekspertu paziņojumus par Jemenu, jo īpaši 2020. gada 3. decembra paziņojumu “ANO ievērojamu starptautisku un reģionālu ekspertu grupa informē ANO Drošības padomi, steidzinot izskaust nesodāmību, paplašināt sankcijas un ANO Drošības padomei sakarā ar situāciju Jemenā vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā”, 2020. gada 12. novembra paziņojumu “ANO eksperti: jāļauj tehniskai grupai novērst naftas noplūdes katastrofu, kas apdraud Jemenu”, 2020. gada 15. oktobra paziņojumu “AAE: ANO eksperti apgalvo, ka bijušo Gvantanamo ieslodzīto piespiedu atgriešana Jemenā ir nelikumīga, apdraud dzīvības” un 2020. gada 23. aprīļa paziņojumu “ANO eksperti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot bahājiešus Jemenā”,
– ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2020. gada 2. septembra ziņojumu par to, kā tiek īstenota tehniskā palīdzība, kas sniegta Nacionālajai izmeklēšanas komisijai nolūkā izmeklēt apgalvojumus par visu Jemenas konfliktā iesaistīto pušu izdarītajiem pārkāpumiem un ļaunprātībām (A/HRC/45/57),
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašās pārstāves jautājumos par bērniem un bruņotiem konfliktiem 2020. gada 23. decembra ziņojumu par bērniem un bruņotiem konfliktiem,
– ņemot vērā ANO ievērojamu starptautisku un reģionālu ekspertu grupas Jemenas jautājumā 2020. gada 28. septembrī publicēto trešo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Jemenā, tostarp par pārkāpumiem un ļaunprātībām kopš 2014. gada septembra,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 29. septembra interaktīvo dialogu ar ievērojamu starptautisku un reģionālu ekspertu grupu Jemenas jautājumos (ANO IEG),
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši 2020. gada 14. jūlija rezolūciju Nr. 2534, ar ko līdz 2021. gada 15. jūlijam pagarina ANO misijas Hudeidas nolīguma atbalstam (UNMHA) pilnvaras, un 2020. gada 25. februāra rezolūciju Nr. 2511, ar ko uz vienu gadu pagarina sankciju režīmu pret Jemenu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2020. gada 14. decembra paziņojumu par Stokholmas vienošanās otro gadadienu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu[6],
– ņemot vērā 2018. gada 13. decembra Stokholmas vienošanos,
– ņemot vērā 2019. gada 5. novembra Rijādas vienošanos,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā pirms desmit gadiem, 2011. gada februārī, sākās masu protesti, kas kļuva pazīstami kā Jemenas revolūcija, kuras rezultātā prezidents Ali Abdulla Salehs pēc 33 diktatūras gadiem atkāpās no amata; tā kā šī sacelšanās atspoguļoja Jemenas tautas dziļās vēlmes pēc demokrātijas, brīvības, sociālā taisnīguma un cilvēka cieņas;
B. tā kā kopš šā bruņotā konflikta sākuma 2015. gada martā ir nogalināti vismaz 133 000 cilvēku un 3,6 miljoni ir pārvietoti valsts iekšzemē; tā kā 2018. gada decembrī parakstītās Stokholmas vienošanās mērķis bija izveidot drošus humanitāros koridorus un panākt ieslodzīto apmaiņu un pamieru Sarkanās jūras reģionā; tā kā kopš tā laika puses ir pārkāpušas pamiera vienošanos un ir nogalināti vairāk nekā 5000 civiliedzīvotāju; tā kā lielākā daļa šo civiliedzīvotāju ir nogalināti Saūda Arābijas vadītās koalīcijas uzlidojumos;
C. tā kā 2020. gadā kaujas saasinājās, jo īpaši Džaufā, Maaribā, Nihmā, Taizā, Hudeidā, Baidā un Abjanā, kā arī to apkaimē, un tas notika ar trešo valstu tiešu palīdzību un atbalstu (šai sakarā jāmin Saūda Arābijas vadītā Jemenas valdības koalīcija un AAE atbalsts Dienvidu pārejas padomei), savukārt Irānas atbalstītie hūsītu spēki joprojām kontrolē lielākās teritorijas Jemenas ziemeļu un centrālajā daļā, kur dzīvo 70 % valsts iedzīvotāju; tā kā joprojām plašā mērogā tiek izdarīti smagi cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, taču vainīgie pie atbildības netiek saukti;
D. tā kā ES ir nobažījusies par ziņām, ka hūsītu kustība ir atsākusi uzbrukumus Maaribas un Eldžaufas provincēs, kā arī vairākkārt mēģinājusi izdarīt uzbrukumus pāri robežai Saūda Arābijas teritorijā; tā kā atjaunotā karadarbība un uzbrukumi tieši pašlaik nopietni apdraud ANO īpašā sūtņa Mārtina Grifitsa pašreizējos centienus, kā arī vispārējos centienus izbeigt karu Jemenā;
E. tā kā Cilvēktiesību padome 2020. gada septembrī atjaunoja ANO IEG pilnvaras; tā kā ANO IEG jaunākais 2020. gada septembra ziņojums rāda, ka visas konfliktā iesaistītās puses joprojām izdara dažādus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp uzbrukumus, kas var tikt uzskatīti par kara noziegumiem;
F. tā kā apstiprinātie cilvēktiesību pārkāpumi ietver patvaļīgu dzīvības atņemšanu, piespiedu pazušanu, patvaļīgu aizturēšanu, dzimumbalstītu vardarbību, tostarp seksuālu vardarbību, spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, bērnu vervēšanu un izmantošanu karadarbībā, tiesību uz taisnīgu tiesu liegšanu un pamatbrīvību un ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumus; tā kā tas, ka hūsītu kustība plaši izmanto kājnieku mīnas, pastāvīgi apdraud civiliedzīvotājus un palielina pārvietošanu; tā kā hūsītu kustība, valdības spēki, AAE spēki un to atbalstītie Jemenas spēki ir tieši atbildīgi par patvaļīgu aizturēšanu un piespiedu pazušanu;
G. tā kā Jemena un AAE ir parakstījušas Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus, bet nav tos ratificējušas; tā kā Saūda Arābija Romas statūtus nav nedz parakstījusi, nedz ratificējusi; tā kā vairāki Romas statūtu noteikumi, tostarp par kara noziegumiem, atspoguļo starptautiskās paražu tiesības, tā kā ANO IEG Jemenas jautājumos ir aicinājusi ANO Drošības padomi sakarā ar situāciju Jemenā vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā un paplašināt to personu sarakstu, uz kurām attiecas ANO Drošības padomes sankcijas;
H. tā kā 2020. gada 26. decembrī prezidents Abdrabuhs Mansurs Hadi pieņēma zvērestu no 24 cilvēku lielās jaunās Jemenas valdības, ko izdevies izveidot uz Saūda Arābijas starpniecībā panāktās Rijādas vienošanās pamata; tā kā Jemenas jaunā valdība izveidota saskaņā ar vienošanos par varas dalīšanu un nodrošina vienlīdzīgu pārstāvību gan no valsts ziemeļu, gan dienvidu reģioniem, tostarp tajā iekļauti pieci Dienvidu pārejas padomes locekļi; tā kā diemžēl tās locekļu vidū pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā nav nevienas sievietes; tā kā ir izcēlies jauns strīds starp starptautiski atzīto valdību (SAV) un Dienvidu pārejas padomi par tiesnešu iecelšanu amatā, savukārt tas apliecina kopīgās valdības nestabilitāti; tā kā atsācies militārais konflikts starp SAV spēkiem (ko atbalsta Saūda Arābijas vadītā koalīcija) un hūsītu kustību; tā kā kopš konflikta sākuma sievietes vispār nemaz nepiedalās sarunu procesos, tomēr tām joprojām ir būtiska loma ilgstoša konflikta risinājuma rašanā;
I. tā kā Jemenā joprojām ilgst pasaulē smagākā humanitārā krīze un gandrīz 80 % tās iedzīvotāju — vairāk nekā 24 miljoniem cilvēku, to skaitā pār par 12 miljoniem bērnu — ir nepieciešama humānā palīdzība; tā kā situācija uz vietas joprojām pasliktinās, 50 000 jemeniešu jau dzīvojot badam līdzīgos apstākļos; tā kā saskaņā ar jaunāko integrētās pārtikas nodrošinājuma pakāpju klasifikācijas analīzi Jemenā vairāk nekā puse iedzīvotāju, proti, 16,2 miljoni no 30 miljoniem, saskarsies ar pārtikas nodrošinājuma krīzi un to cilvēku skaits, kuri dzīvo badam līdzīgos apstākļos, varētu gandrīz trīskāršoties; tā kā līdz šim ir saņemti tikai 56 % no 3,38 miljardiem USD, kas 2020. gadā bija nepieciešami humānās palīdzības sniegšanai;
J. tā kā Covid-19 un tās sociālekonomiskā ietekme vēl vairāk kavē piekļuvi veselības aprūpei un palielina nepietiekama uztura risku; tā kā ir sācies pēdējā laikā lielākais holeras uzliesmojums — ziņots par 1,1 miljonu gadījumiem;
K. tā kā pašreizējais konflikts ir būtiski kavējis Jemenas progresu virzībā uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM), jo īpaši 1. IAM (nabadzības izskaušana) un 2. IAM (bada izskaušana), sasniegšanu; tā kā šis konflikts ir atmetis Jemenas attīstību atpakaļ vairāk nekā par divdesmit gadiem; tā kā plaisa ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā palielināsies tik ilgi, kamēr vien pastāvēs šis konflikts;
L. tā kā kopš 2019. gada Jemenas ziemeļos jau trešo reizi briest degvielas krīze, būtiski samazinot civiliedzīvotāju piekļuvi pārtikai, ūdenim, medicīniskajiem pakalpojumiem un nepieciešamajam pārvadājumiem; tā kā šī cilvēku izraisītā krīze ir tiešs hūsītu kustības un ANO atzītās Jemenas valdības centienu iegūt kontroli pār degvielu rezultāts;
M. tā kā 2,1 miljons bērnu cieš no akūtas uztura nepietiekamības un gandrīz 358 000 bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, cieš no smagas uztura nepietiekamības; tā kā finansējuma trūkuma dēļ kopš 2020. gada aprīļa ir samazināts pārtikas palīdzības apjoms un, ja netiks nodrošināts papildu finansējums, tiks skarti vēl 1,37 miljoni cilvēku; tā kā programmu apturēšanas gadījumā uztura nodrošināšanas pakalpojumus nevarēs saņemt 530 000 bērnu vecumā līdz diviem gadiem;
N. tā kā konflikts un nesenā Covid-19 pandēmija ir pasliktinājuši sieviešu stāvokli; tā kā dzimumbalstītās un seksuālās vardarbības līmenis kopš konflikta sākuma ir pieaudzis eksponenciāli; tā kā jau tā ierobežotā krimināltiesību sistēmas spēja vērsties pret seksuālo un dzimumbalstīto vardarbību ir izsīkusi un nav veikta nekāda izmeklēšana par tādu rīcību kā sieviešu nolaupīšana un izvarošana vai draudi to izdarīt nolūkā izspiest naudu no cietušo ģimenēm un kopienām; tā kā aptuveni 30 % pārvietoto mājsaimniecību vada sievietes; tā kā vairs nav pieejamas zāles pret daudzām hroniskām slimībām un tā kā Jemenā ir viens no augstākajiem mātes mirstības rādītājiem; tā kā grūtniecēm un zīdītājām, kuras nesaņem pietiekamu uzturu, ir lielāka iespēja inficēties ar holeru un lielāks asiņošanas risks, kas būtiski palielina komplikāciju un nāves iespējamību dzemdībās;
O. tā kā ANO IEG ir konstatējusi, ka AAE atbalstītie tā dēvētie ”Drošības jostas” spēki vairākās ieslodzījuma vietās, tostarp koalīcijas aizturēšanas centrā Bureikā un Birahmedas cietumā, piekopj izvarošanu un citādu seksuālo vardarbību pret aizturētajiem, migrantiem un marginalizētām melnādaino kopienām no Āfrikas, kā arī iebiedē un aizskar LGBTI personas; tā kā ir ticami apgalvots, ka Irānas atbalstītie hūsītu nemiernieki kā kara ieroci izmanto izvarošanu un spīdzināšanu, jo īpaši pret sievietēm, kas iesaistījušās politiskajās darbībās, un aktīvistēm;
P. tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis ES mērogā aizliegt jebkāda veida drošības aprīkojuma eksportu, pārdošanu, uzlabošanu un uzturēšanu Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem, tostarp Saūda Arābijai un AAE, ņemot vērā nopietnos starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus Jemenā; tā kā dažas dalībvalstis ir noteikušas ieroču eksporta aizliegumus Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībniekiem, tostarp Vācija aizliegusi eksportēt ieročus uz Saūda Arābiju, bet Itālija — uz Saūda Arābiju un AAE, un tā kā to darīt apsver arī citas dalībvalstis; tā kā dažas dalībvalstis, pārkāpjot juridiski saistošo Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP par ieroču eksportu, turpina uz Saūda Arābiju un AAE eksportēt ieročus, kas varētu tikt izmantoti Jemenā[7];
Q. tā kā ASV ir pārtraukušas ieroču pārdošanu Saūda Arābijai un apturējušas kara lidmašīnu F-35 nosūtīšanu uz AAE, gaidot pārskatīšanas rezultātus; tā kā ASV prezidents Džo Baidens 2021. gada 4. februārī paziņoja, ka tiek pārtraukts ASV atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenas karā, tostarp attiecīgu ieroču pārdošana, un iecēla jaunu vēstnieku Jemenā
R. tā kā ANO Ekspertu grupa Jemenas jautājumā 2021. gada 22. janvāra galīgajā ziņojumā norādīja, ka arvien vairāk pierādījumu liecina, ka Irānas privātpersonas vai struktūras piegādā hūsītu kustībai ievērojamu daudzumu ieroču un komponentu; tā kā hūsītu kustība joprojām izdara raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumus civiliem mērķiem Saūda Arābijā;
S. tā kā iepriekšējā ASV valdība 2021. gada 19. janvārī nolēma hūsītu kustību Ansar Allah iekļaut teroristu organizāciju sarakstā; tā kā, neraugoties uz ASV valdības piešķirtajām vispārējām atļaujām, šīs rīcības ietekme uz iespējām importēt pārtiku, degvielu un zāles valstī joprojām ir ārkārtīgi satraucoša; tā kā 2021. gada 5. februārī jaunā ASV valdība paziņoja par Ansar Allah svītrošanu no ārvalstu teroristu organizāciju un īpašas uzskaites globālo teroristu sarakstiem;
T. tā kā Jemenas politiskā un drošības stāvokļa pasliktināšanās ir paplašinājusi un nostiprinājusi teroristu grupējumu klātbūtni valstī, tostarp Ansar al Sharia, kas pazīstama arī kā Arābijas pussalas Al Qaeda, un tā dēvēto Daesh Jemenas provinci, kas turpina kontrolēt nelielas teritorijas daļas, kā arī Hezbollah militāro spārnu, kas iekļauts ES teroristu organizāciju sarakstā;
U. tā kā stabilai, drošai un demokrātiskai Jemenai ar pienācīgi funkcionējošu valdību ir izšķirīga nozīme starptautiskajos centienos apkarot ekstrēmismu un vardarbību šajā reģionā un ārpus tā, kā arī panākt mieru un stabilitāti pašā Jemenā;
V. tā kā laikā no 2015. līdz 2019. gadam Jemenas ekonomikas apjoms samazinājās par 45 %; tā kā tās ekonomika, kas bija nestabila jau pirms konflikta, ir smagi cietusi un simtiem tūkstošu ģimeņu vairs nav stabila ienākumu avota; tā kā 90 % pārtikas Jemena importē, izmantojot komerciālu importu, ko nevar aizstāt palīdzības aģentūras, jo humānās palīdzības organizācijas nodrošina pārtikas kuponus vai skaidru naudu grūtībās nonākušiem cilvēkiem, lai viņi varētu iepirkties; tā kā 70 % palīdzības un komerciālā importa, kas nodrošina cilvēku izdzīvošanai vajadzīgo pārtiku, kurināmo un zāles, Jemenā nonāk caur husītu kontrolēto Hudeidas ostu un tai tuvumā esošo Salefas ostu;
W. tā kā ir plaši dokumentēta ekonomiskā iedzīvošanās, proti, gan Jemenas valdība, gan hūsītu kustība ir novirzījušas valsts ekonomiskos un finanšu resursus, radot postošas sekas Jemenas iedzīvotājiem; tā kā ANO Ekspertu grupas galīgajā ziņojumā ir norādīts, ka hūsītu kustība 2019. gadā novirzīja vismaz 1,8 miljardus USD, kas bija paredzēti valdībai algu izmaksai un pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem; tā kā ziņojumā arī ir uzsvērts, ka valdība ir iesaistīta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un korupcijā, tostarp Saūda Arābijas piešķirto 423 miljonu USD, kas sākotnēji bija paredzēti rīsu un citu preču iegādei Jemenas iedzīvotājiem, nelikumīgā novirzīšanā tirgotājiem, un tas nelabvēlīgi ietekmē Jemenas iedzīvotāju piekļuvi pienācīgam pārtikas nodrošinājumam, tādējādi liedzot viņiem tiesības uz pārtiku;
X. tā kā ANO ģenerālsekretāra runaspersona uzsvēra, ka ir steidzami jāpievēršas humanitārajam un vides apdraudējumam, ko radītu iespējama naftas noplūde no tankkuģa “Safer”, kurš pietauvots pie Jemenas krastiem netālu no Rās Isas un uz kura atrodas viens miljons barelu naftas; tā kā tankkuģa stāvokļa straujā pasliktināšanās rada nopietnu risku, ka var notikt liela naftas noplūde, kas postoši ietekmētu vidi, iznīcinātu bioloģisko daudzveidību un iznīcinātu vietējo Sarkanās jūras piekrastes kopienu iztikas līdzekļus; tā kā, neraugoties uz draudošo ekoloģiskās katastrofas risku, 44 gadus vecā naftas tankkuģa ilgi gaidītā pārbaude ir atlikta uz 2021. gada martu,
1. pauž visstingrāko nosodījumu par vardarbību, kas Jemenā turpina notikt kopš 2015. gada un ir izvērtusies par pasaules smagāko humanitāro krīzi; atgādina, ka Jemenas konfliktam nav iespējams rast militāru risinājumu un ka krīzi var ilgtspējīgi atrisināt tikai ar iekļaujošu Jemenas vadītu un Jemenas kontrolētu sarunu procesu, kurā ir pārstāvēti visi Jemenas sabiedrības dalībnieki un visas konfliktā iesaistītās puses; uzsver — lai apturētu karu un mazinātu pašreizējo humanitāro krīzi, visām pusēm būtu labticīgi jāiesaistās sarunās, kuru rezultātā tiktu panākti īstenojami politiski un drošības pasākumi saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2216(2015), Hudeidas nolīguma atbalstam izveidotās Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas un globālā pamiera kopīgas īstenošanas mehānismiem, kā prasīts ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2532(2020);
2. pauž sašutumu par postošo humanitāro krīzi valstī; aicina visas puses pildīt savus pienākumus sekmēt strauju un netraucētu humānās palīdzības un citu neatliekami svarīgu preču piegādi iedzīvotājiem, kā arī netraucētu piekļuvi medicīnas iestādēm gan Jemenā, gan citās valstīs; pauž īpašu satraukumu par jaunāko saskaņā ar integrēto pārtikas nodrošinājuma pakāpju klasifikāciju veikto novērtējumu, kas liecina, ka 50 000 cilvēku Jemenā dzīvo badam līdzīgos apstākļos, un paredzams, ka līdz 2021. gada jūnijam šis skaits trīskāršosies pat tad, ja pašreizējais palīdzības līmenis saglabāsies nemainīgs;
3. pauž gandarījumu par vairāk nekā 1 miljardu EUR lielo ieguldījumu, ko ES kopš 2015. gada ir sniegusi Jemenai kā politisko, attīstības un humāno palīdzību; atzinīgi vērtē apņemšanos 2021. gadā trīskāršot humāno palīdzību Jemenai; tomēr pauž bažas par to, ka ar to nepietiek, lai atrisinātu Jemenā samilzušās problēmas; pauž nožēlu par to, ka Jemenai paredzētā finansējuma deficīts 2019. gadā palielinājās līdz 50 %; atgādina, ka šīs krīzes mērogam un smagumam vajadzētu būt izejas punktam sarunās par nepieciešamo budžetu; aicina ES mobilizēt papildu resursus, lai situāciju Jemenā risinātu Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta plānošanas ietvaros; plašākā nozīmē mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt vadīt starptautiskos centienus, lai steidzami palielinātu humāno palīdzību, tostarp izpildot solījumus, kas tika doti 2020. gada jūnijā notikušajā līdzekļu devēju konferencē, kura bija veltīta Jemenas humānās palīdzības plāna izstrādei;
4. uzsver to, ka Covid-19 izplatīšanās rada nopietnas papildu problēmas iedragātajai valsts veselības infrastruktūrai, jo veselības aprūpes centriem trūkst pamata aprīkojuma Covid-19 ārstēšanai un veselības aprūpes darbiniekiem nav aizsarglīdzekļu un viņi lielākoties nesaņem algu, un šī iemesla dēļ viņi neierodas darbā; aicina visus starptautiskos līdzekļu devējus pastiprināt tūlītējas palīdzības sniegšanu vietējās veselības aprūpes sistēmas uzturēšanai un palīdzēt tai ierobežot pašreizējo nāvējošo slimību, tostarp Covid-19, malārijas, holēras un denges drudža, uzliesmojumu izplatīšanos Jemenā; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt Jemenā, tostarp iekšzemē pārvietotu personu nometnēs, piekļuvi vakcīnām, izmantojot mehānismu COVAX, kā daļu no centieniem nodrošināt taisnīgu un vispārēju piekļuvi Covid-19 vakcīnām, jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju vidū;
5. atbalsta ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Jemenā Mārtina Grifitsa centienus veicināt politisko procesu un panākt tūlītēju valsts mēroga pamieru; prasa piešķirt īpašajam sūtnim pilnīgu un netraucētu piekļuvi visām Jemenas teritorijas daļām; aicina PV/AP un visas dalībvalstis nodrošināt M. Grifitsam politisku atbalstu, lai rastu sarunu ceļā panāktu un iekļaujošu risinājumu; šajā nolūkā aicina Ārlietu padomi pārskatīt un atjaunināt nesenākos 2019. gada 18. februāra secinājumus par Jemenu, lai atspoguļotu pašreizējo situāciju valstī; mudina ES un visas tās dalībvalstis turpināt sadarboties ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm un iestāties par Stokholmas nolīguma un ANO politiskās deklarācijas projekta īstenošanu kā nepieciešamiem pasākumiem saspīlējuma mazināšanā un politiskas vienošanās panākšanā;
6. ir pārliecināts, ka ar ilgtermiņa risinājumu būtu jāvēršas pret valsts nestabilitātes pamatcēloņiem un jāpanāk Jemenas tautas likumīgo prasību un cerību piepildījums; atkārtoti apliecina atbalstu visiem politiskajiem centieniem miermīlīgā ceļā aizsargāt Jemenas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; nosoda ārvalstu iejaukšanos Jemenā, tostarp ārvalstu karaspēka vienību un algotņu klātbūtni uz vietas; prasa nekavējoties atsaukt visus ārvalstu spēkus, lai veicinātu Jemenas iedzīvotāju politisko dialogu;
7. aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot savas starptautiskajās humanitārajās tiesībās paredzētās saistības un izbeigt jebkādus pasākumus, kas saasina pašreizējo humanitāro krīzi; aicina ES un tās dalībvalstis visstingrākajā veidā nosodīt smagos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko kopš 2014. gada beigām ir izdarījušas visas konfliktā iesaistītās puses, tostarp Saūda Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukumus, kuros gājuši bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju un kuri saasināja valsts nestabilitāti un tika mērķtiecīgi vērsti pret nemilitāriem objektiem, piemēram, skolām, ūdens rezervuāriem un kāzu norises vietām, un nosodīt hūsītu uzbrukumus Saūda Arābijas objektiem Jemenas teritorijā;
8. aicina Saūda Arābiju nekavējoties pārtraukt bloķēt kuģus, kuri piegādā degvielu hūsītu kontrolētajām teritorijām; atkārtoti norāda, ka visām pusēm ir steidzami jāatturas izmantot civiliedzīvotāju badināšanu kā kara metodi, jo tas ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta xxv) daļu; uzsver to, ka ir svarīgi panākt vienošanos starp valsts ziemeļu un dienvidu daļu par degvielas izmantošanu, lai mazinātu ekonomikas, lauksaimniecības, ūdens, medicīnas, enerģētikas un transporta krīzi, ko pastiprinājusi degvielas kā ekonomiskā kara ieroča izmantošana;
9. atbalsta visus uzticības veicināšanas pasākumus, kas tiek īstenoti kopā ar konfliktā iesaistītajām pusēm, īpašu uzmanību pievēršot tiem, ar kuriem ir iespējams nekavējoties mazināt humanitārās vajadzības, piemēram, Sanas lidostas pilnīgai atvēršanai, algu izmaksu atsākšanai, tādu mehānismu īstenošanai, kas nodrošina ilgtspējīgu jūras ostu darbību, lai atvieglotu degvielas un pārtikas importu, un centieniem nodrošināt resursus Jemenas Centrālajai bankai un sniegt tai atbalstu; prasa Eiropas Savienībai un visām dalībvalstīm nodrošināt Jemenai ekonomikas glābšanas pasākumu kopumu, tostarp ārvalstu valūtas ieguldījumu, lai palīdzētu stabilizēt ekonomiku un Jemenas riālu un novērstu turpmāku pārtikas cenu pieaugumu, kā arī nodrošināt ārējās rezerves, lai subsidētu pārtikas un degvielas komerciālo importu un izmaksātu algas valsts sektora darbiniekiem;
10. pauž nožēlu par to, ka pirmo reizi 20 gadu laikā Jemenas jaunajā valdībā nav sieviešu, un aicina Jemenas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību, klātbūtni un līdzdalību valsts politiskajā jomā;
11. uzsver, ka ieroču eksportētāji no ES, kuri uzkurina konfliktu Jemenā, pārkāpj vairākus kritērijus, kas noteikti juridiski saistošajā Padomes kopējā nostājā 2008/944/KĀDP par ieroču eksportu; šajā sakarībā vēlreiz aicina ES mērogā aizliegt jebkāda drošības ekipējuma eksportu, pārdošanu, uzlabošanu un apkopi koalīcijas valstīm, tostarp Saūda Arābijai un AAE, ņemot vērā Jemenā īstenotos smagos starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus;
12. šajā sakarībā atzinīgi vērtē vairāku dalībvalstu lēmumus aizliegt ieroču eksportu uz Saūda Arābiju un AAE; aicina visas dalībvalstis apturēt ieroču eksportu uz visām Saūda Arābijas vadītās koalīcijas dalībvalstīm; aicina PV/AP ziņot par pašreizējo situāciju attiecībā uz dalībvalstu un Saūda Arābijas vadītās koalīcijas militāro un drošības sadarbību; nosoda to, ka personas un struktūras no Irānas piegādā hūsītu kustībai ievērojamu daudzumu ieroču un to sastāvdaļu;
13. atzinīgi vērtē to, ka Amerikas Savienotās Valstis ir uz laiku pārtraukušas pārdot Saūda Arābijai ieročus, kuri vēlāk tiek izmantoti Jemenas konfliktā, un apturējušas 23 miljardu USD vērto darījumu ar AAE par F-35 iznīcinātāju piegādi, kā arī neseno ASV administrācijas paziņojumu par to, ka drīzumā tiks izbeigta jebkāda atbalsta sniegšana uzbrukuma operācijām Jemenas karā, tostarp precīzi vadāmu raķešu piegāde un izlūkdatu apmaiņa; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ASV atjaunoto apņemšanos panākt konflikta diplomātisku atrisināšanu, par ko liecina nesenā ASV īpašā sūtņa Jemenā iecelšana;
14. aicina visas Jemenas konfliktā iesaistītās puses īstenot pret raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem vērstu politiku saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām; mudina Padomi, PV/AP un dalībvalstis atkārtoti apstiprināt ES nostāju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un nodrošināt to, ka dalībvalstis ievieš aizsardzības pasākumus, lai panāktu, ka izlūkdati, komunikācijas infrastruktūra un militārās bāzes netiek izmantotas tā, ka tiek atvieglināta nāvessoda izpilde bez tiesas sprieduma; atkārtoti prasa pieņemt juridiski saistošu Padomes lēmumu par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu un starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu;
15. pauž dziļas bažas par kriminālo un teroristu grupējumu, tostarp Arābijas pussalas “Al Quaeda” un ISIS/Da’esh, aizvien lielāku klātbūtni Jemenā; aicina visas konfliktā iesaistītās puses izlēmīgi vērsties pret šādiem grupējumiem; nosoda visu teroristu organizāciju veiktos uzbrukumus;
16. atzinīgi vērtē jaunās ASV valdības lēmumu steidzami atcelt bijušās ASV valdības lēmumu noteikt hūsītu kustību, kas pazīstama arī kā Ansar Allah, par ārvalstu teroristu organizāciju un īpašas uzskaites globālajiem teroristiem;
17. aicina Padomi pilnībā īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2216(2015), apzinot personas, kas liek šķēršļus humānās palīdzības piegādei, un personas, kas plāno, vada vai veic darbības, kuras ir pretrunā starptautiskajām cilvēktiesībām vai starptautiskajām humanitārajām tiesībām, vai darbības, kuras uzskatāmas par cilvēktiesību pārkāpumiem Jemenā, un vērst pret šīm personām mērķtiecīgus pasākumus; atgādina, ka Sankciju komiteja vēl nav izvirzījusi nevienu personu no koalīcijas dalībvalstīm sankciju piemērošanai, kaut arī ANO IEG, kas sniedz informāciju, lai palīdzētu pilnībā īstenot ANO Drošības padomes rezolūcijas, ir savākusi informāciju par atkārtotiem koalīcijas dalībnieku pārkāpumiem;
18. stingri prasa izbeigt visu veidu seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, arī tām, kuras atrodas apcietinājumā; šajā sakarībā prasa ES nodrošināt īpašu finansējumu vietējām sieviešu vadītām organizācijām un sieviešu tiesību organizācijām, lai labāk sasniegtu sievietes, meitenes un ar dzimumu saistītu vardarbību pārcietušas personas, kā arī programmām, kuru mērķis ir panākt sieviešu izturētspēju un ekonomisku iespēju nodrošināšanu;
19. atgādina, ka ir obligāti jāaizsargā bērni un jānodrošina viņu cilvēktiesību pilnīga ievērošana; šajā sakarībā aicina visas konfliktā iesaistītās puses izbeigt bērnu vervēšanu un izmantošanu par kareivjiem bruņotajā konfliktā un turklāt nodrošināt savervēto vai karadarbībā izmantoto zēnu un meiteņu demobilizāciju un efektīvu atbruņošanu, kā arī mudina puses atbrīvot sagūstītos bērnus un sadarboties ar ANO, lai īstenotu efektīvas programmas viņu rehabilitācijai, fiziskai un psiholoģiskai atveseļošanai un reintegrācijai sabiedrībā;
20. aicina visas puses nekavējoties izbeigt visus uzbrukumus vārda brīvībai, tostarp apcietināšanu, piespiedu pazušanu un iebiedēšanu, un atbrīvot visus žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kas apcietināti tikai par savu cilvēktiesību izmantošanu;
21. pauž dziļas bažas par ziņām saistībā ar reliģijas vai ticības brīvības liegšanu, tostarp diskrimināciju, nelikumīgu aizturēšanu un vardarbības izmantošanu, prasa ievērot un aizsargāt tiesības uz vārda un ticības brīvību un nosoda diskrimināciju reliģiskās piederības dēļ, jo īpaši kristiešus, ebrejus un citu reliģisko minoritāšu pārstāvjus un ateistus gadījumos, kas saistīti ar humānās palīdzības sadali; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot bahajiešu ticības sekotājus, kuri pašlaik ir aizturēti par savas reliģijas miermīlīgu praktizēšanu un kuriem izvirzītas apsūdzības, kas sodāmas ar nāvi, un pārtraukt viņu vajāšanu;
22. pauž nožēlu par kaitējumu, ko Jemenas kultūras mantojumam, tostarp Sanas vecpilsētai un Zabidas vēsturiskajai pilsētai, nodarīja Saūda Arābijas vadītās koalīcijas gaisa uzbrukumi, un hūsītu spēku īstenoto Taizas Nacionālā muzeja apšaudi un manuskriptu un relikviju izlaupīšanu Zabidas vēsturiskajā bibliotēkā; uzsver, ka visi šādu noziegumu veicēji ir jāsauc pie atbildības saskaņā ar 1954. gada Hāgas Konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā; aicina apturēt Saūda Arābijas un AAE balsstiesības UNESCO pārvaldības struktūrās, kamēr nav veikta neatkarīga un neitrāla izmeklēšana par abu šo valstu atbildību kultūras mantojuma iznīcināšanā; aicina ANO ģenerālsekretāru nodot izskatīšanai Drošības padomē jautājumu par visu Jemenas konflikta apdraudēto kultūras objektu aizsardzību, lai par to pieņemtu rezolūciju;
23. atgādina, ka ir steidzami jāveic ANO novērtējuma un remonta misija attiecībā uz tankkuģi “Safer”, kas pamests netālu no Hudeidas ostas un rada lielas vides katastrofas tūlītēju risku, apdraudot bioloģisko daudzveidību un vietējo Sarkanās jūras piekrastes kopienu iztiku; prasa ES sniegt visu nepieciešamo politisko, tehnisko un finansiālo atbalstu, lai steidzami sniegtu ANO tehniskajai komandai piekļuvi tankkuģim “Safer” un novērstu naftas noplūdi, kas varētu četras reizes pārsniegt bēdīgi slaveno “Exxon Valdez” naftas noplūdi Aļaskā 1989. gadā;
24. prasa ES un tās dalībvalstīm izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai sauktu pie atbildības visus, kas vainojami smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanā; norāda uz iespēju piemērot universālās jurisdikcijas principu, lai izmeklētu smagus cilvēktiesību pārkāpumus Jemenā un sauktu pie atbildības to veicējus; prasa izmantot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, lai piemērotu mērķtiecīgas sankcijas, piemēram, ceļošanas aizliegumus un līdzekļu iesaldēšanu, visu to konfliktā iesaistīto pušu, tostarp Saūda Arābijas un AAE, amatpersonām, kuras ir iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos Jemenā; aicina PV/AP un dalībvalstis atbalstīt pierādījumu vākšanu, lai šos pierādījumus izmantotu turpmākā kriminālvajāšanā, un apsvērt iespēju izveidot neatkarīgu komisiju šā procesa pārraudzībai; uzskata, ka zvērību upuriem un viņu ģimenēm būtu jāsniedz atbalsts attiecībā uz iespēju vērsties tiesā;
25. aicina Cilvēktiesību padomi nodrošināt to, lai cilvēktiesību stāvoklis Jemenā joprojām tiktu iekļauts tās darba kārtībā, turpinot atjaunot ANO IEG pilnvaras un nodrošinot tai pietiekamus resursus, lai tā varētu efektīvi īstenot savas pilnvaras, tostarp vākt, glabāt un analizēt informāciju par pārkāpumiem un noziegumiem;
26. atkārtoti pauž apņēmību cīnīties pret nesodāmību par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē, tostarp Jemenā; uzskata, ka par šādiem noziegumiem atbildīgās personas būtu pienācīgi jāsauc pie atbildības un tām būtu jāstājas tiesas priekšā; aicina ES un dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai ANO Drošības padome nodotu lietu par situāciju Jemenā Starptautiskajai Krimināltiesai un paplašinātu to personu sarakstu, kurām piemēro Drošības padomes sankcijas;
27. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram, Persijas līča sadarbības padomes ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Jemenas valdībai, Saūda Arābijas Karalistes valdībai, Apvienoto Arābu Emirātu valdībai un Irānas Islāma Republikas valdībai.