KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību stāvokli Bahreinas Karalistē, jo īpaši uz nāvi notiesāto ieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju lietām
10.3.2021 - (2021/2578(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9-0190/2021 (Kreisie)
B9-0191/2021 (Verts/ALE)
B9-0192/2021 (S&D)
B9-0193/2021 ("Renew")
B9-0194/2021 (PPE)
B9-0195/2021 (ECR)
Michael Gahler, Tomáš Zdechovský, Sandra Kalniete, Isabel Wiseler-Lima, Miriam Lexmann, Paulo Rangel, Vladimír Bilčík, Michaela Šojdrová, Loránt Vincze, Eva Maydell, Jiří Pospíšil, Stanislav Polčák, Maria Walsh, Adam Jarubas, Krzysztof Hetman, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, David Lega, Romana Tomc, Tomas Tobé, Christian Sagartz, Vangelis Meimarakis, Luděk Niedermayer, Inese Vaidere, Ioan-Rareş Bogdan, Stelios Kympouropoulos, Seán Kelly, Magdalena Adamowicz, Janina Ochojska, Frances Fitzgerald
PPE grupas vārdā
Marek Belka, Isabel Santos, Marc Tarabella
S&D grupas vārdā
José Ramón Bauzá Díaz, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Olivier Chastel, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Moritz Körner, Javier Nart, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas "Renew" vārdā
Hannah Neumann, Ernest Urtasun
Verts/ALE grupas vārdā
Ryszard Antoni Legutko, Raffaele Fitto, Anna Fotyga, Karol Karski, Angel Dzhambazki, Assita Kanko, Elżbieta Kruk, Elżbieta Rafalska, Adam Bielan, Eugen Jurzyca, Veronika Vrecionová, Jadwiga Wiśniewska, Joanna Kopcińska, Valdemar Tomaševski
ECR grupas vārdā
Miguel Urbán Crespo
grupas "The Left" vārdā
Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Bahreinas Karalistē, jo īpaši uz nāvi notiesāto ieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju lietām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bahreinu, jo īpaši 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Bahreinā, jo īpaši Nabeel Rajab lietu[1], un 2017. gada 16. februāra rezolūciju par nāvessodu izpildi Kuveitā un Bahreinā[2],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka/ Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2020. gada 13. jūlija paziņojumu par nāvessoda saglabāšanu Bahreinā, 2020. gada 10. jūnija paziņojumu par cilvēktiesību aizstāvja Nabeel Rajab atbrīvošanu, 2020. gada 9. janvāra paziņojumu par nāvessoda apstiprināšanu diviem Bahreinas pilsoņiem un 2019. gada 27. jūlija paziņojumu par nāvessoda izpildi Ali al-Arab un Ahmed al-Malali,
– ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Agnes Callamard, ANO īpašās referentes jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā Fionnuala Ni Aolain un ANO īpašā referenta jautājumos par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu Nils Melzer 2020. gada 12. februāra paziņojumu, mudinot Bahreinu atcelt nāvessodu Mohammed Ramadan un Husain Moosa,
– ņemot vērā 2019. gada 10. oktobra kopīgo paziņojumu, ko sniedza PV/AP Federica Mogherini, pārstāvot ES, un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Pejčinović Burić, par Eiropas un Pasaules dienu pret nāvessodu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, nāvessodu, spīdzināšanu, cilvēktiesību dialogus ar trešām valstīm un par vārda brīvību,
– ņemot vērā ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība, ievērošana un īstenošana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu neatņemamu daļu,
– ņemot vērā Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes (GCC) un Eiropas Savienības Apvienotās padomes un ministru 2016. gada 18. jūlijā notikušās 25. sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā ES un Bahreinas sadarbības mehānismu,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuriem Bahreina ir pievienojusies,
– ņemot vērā Bahreinas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) 2011. gada novembra ziņojumu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 3. pantu,
– ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu,
– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,
A. tā kā pēc 2011. gada tautas sacelšanās Bahreinas varas iestādes turpina pārkāpt un ierobežot iedzīvotāju tiesības un brīvības, īpaši personu tiesības uz miermīlīgu protestu, vārda brīvību un digitālo brīvību gan tiešsaistē, gan arī bezsaistē; tā kā cilvēktiesību juristi, žurnālisti un politiskie aktīvisti saskaras ar pastāvīgu sistemātisku vēršanos pret viņiem, vajāšanu, aizturēšanu, spīdzināšanu, iebiedēšanu, ceļošanas aizliegumiem un pilsonības atņemšanu; tā kā kopš 2011. gada varas iestādes ir noraidījušas visas demokrātiskās opozīcijas un cilvēktiesību aizstāvju prasības ievērot vārda un pulcēšanās brīvību; tā kā Bahreinā netiek atļauta nekāda politiskā opozīcija; tā kā iestādes ir aizturējušas vairākus bērnus par pievienošanos protestiem 2021. gada februārī un saskaņā ar pieejamo informāciju viņiem draud ar izvarošanu un elektrošoku; tā kā kopš 2021. gada 4. marta vismaz trīs no viņiem joprojām atrodas apcietinājumā, tostarp 16 gadus vecs bērns, kuram ir nopietnas veselības problēmas;
B. tā kā Bahreinas Cilvēktiesību centra un Persijas līča Cilvēktiesību centra līdzdibinātājam cilvēktiesību aizstāvim Abdulhadi Al-Khawaja, kurš ir Bahreinas un Dānijas pilsonis, šobrīd jau būs apritējuši desmit gadi cietumā, izciešot mūža ieslodzījumu par “finansēšanu un dalību terorismā, lai gāztu valdību, un spiegošanu ārvalstu labā”; tā kā pēc tam, kad Abdulhadi Al-Khawaja tika apcietināts, viņš tika sists, spīdzināts un notiesāts netaisnīgā tiesas procesā, kurā netika ievērotas ne Bahreinas krimināltiesības, ne arī starptautiskie taisnīgas tiesas standarti; tā kā 2012. gada jūlijā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos secināja, ka Abdulhadi Al-Khawaja arests ir patvaļīgs, jo izrietēja no viņa izmantotajām pamattiesībām uz vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanās brīvību, un aicināja viņu atbrīvot;
C. tā kā Nabeel Rajab, kas ir viens no pazīstamākajiem Bahreinas cilvēktiesību aizstāvjiem, 2020. gada 9. jūnijā tika atbrīvots no cietuma, lai izciestu atlikušo piecu gadu cietumsodu saskaņā ar alternatīvo sankciju likumu;
D. tā kā laikā no 2011. gadam līdz 2020. gadam Bahreinā tika piespriests nāvessods aptuveni 50 cilvēkiem pretstatā septiņiem nāvessodiem, kas tika piespriesti laikā no 2001. gada līdz 2010. gadam; tā kā Bahreinā pašlaik uz nāvi ir notiesātas 27 personas, no kurām 26 personas saskaras ar nenovēršanu nāvessoda izpildes risku; tā kā 2017. gada 15. janvārī Bahreina, izpildot nāvessodu trijām civilpersonām, pārtrauca septiņu gadu de facto nāvessoda moratoriju; tā kā kopš tā laika nāvessods ir izpildīts sešiem cilvēkiem; tā kā ANO īpašā referente jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi ir pasludinājusi šos nāvessodus par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma; tā kā nāvessods ir nežēlīgākais, necilvēcīgākais un pazemojošākais soda veids un ar to tiek pārkāptas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības uz dzīvību; tā kā apstākļi uz nāvi notiesāto ieslodzīto kamerās šīm personām rada ārkārtīgas garīgas ciešanas;
E. tā kā neatkarīgi novērotāji ziņo, ka lielākajā daļā gadījumu no personām, kurām nesen izpildīts nāvessods, Bahreinas iestādes ir ieguvušas atzīšanos ar spīdzināšanu, un apsūdzētajiem nav garantēta taisnīgs tiesas process; tā kā kopš 2011. gada protestiem un ņemot vērā BICI ziņojuma secinājumus par valdības pārkāpumiem, ir izveidotas vairākas iekšējas struktūras, piemēram, Iekšlietu ministrijas Ombuda birojs, Ģenerālprokuratūras Īpašā izmeklēšanas nodaļa (SIU) un Ieslodzīto un aizturēto tiesību komisija (PDRC), tomēr tās nav pietiekami efektīvas un neatkarīgas; tā kā tiek ziņots, ka šo struktūru neatkarības trūkums ir veicinājis pārskatatbildības trūkumu Bahreinas valdībā un drošības spēkos; tā kā tas ir veicinājis nesodāmības kultūru, kas apgrūtina mēģinājumus veikt demokrātiskas reformas un vēl vairāk destabilizē valsti;
F. tā kā Bahreinas pilsoņi Ali Al-Arab un Ahmed Al-Malili, kuri masveida tiesas procesā, kuru aptumšoja aizdomas par spīdzināšanu un nopietniem pienācīga procesa pārkāpumiem, tika notiesāti par terorisma noziegumiem, un viņiem 2019. gada 27. jūlijā tika izpildīts nāvessods nošaujot; tā kā 2014. gada 18. februārī Bahreinas varas iestādes arestēja Mohamed Ramadan par to, ka viņš 2014. gada 14. februārī kopā ar Hussein Ali Moosa, iespējams, piedalījās spridzināšanas uzbrukumā Al Dair; tā kā 2020. gada 13. jūlijā Kasācijas tiesa apelācijas procesā atkārtoti apstiprināja savu galīgo nolēmumu un atstāja spēkā Mohamed Ramadan un Hussein Ali Moosa piespriestos nāvessodus, neraugoties uz netaisnīgu tiesas procesu, kurā pieņemtā sprieduma pamatā bija atzīšanās, kuru, iespējams, no apsūdzētajiem ieguva ar spīdzināšanu, un neraugoties Īpašās izmeklēšanas nodaļas izmeklēšanas rezultātiem par Hussein Ali Moosa un Mohamed Ramadan apgalvojumiem par spīdzināšanu; tā kā ANO īpašā referente jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi Agnes Callamard brīdināja, ka Hussein Ali Moosa un Mohamed Ramadan notiesāšana un nāves spriedums būtu patvaļīgs un nepārprotams viņu tiesību uz dzīvību pārkāpums un tas būtu uzskatāms par patvaļīgu nogalināšanu; tā kā ANO cilvēktiesību eksperti ir aicinājuši Bahreinu nepieļaut nāvessoda izpildi abiem vīriešiem; tā kā Mohamed Ramadan un Hussein Ali Moosa nenovēršami draud nāvessoda izpilde un viņi ir izmantojuši visus tiesiskās aizsardzības līdzekļus;
G. tā kā Bahreinas varas iestādes likvidēja valsts lielāko miermīlīgo politiskās opozīcijas partiju al-Wefaq, konfiscēja tās aktīvus un apcietināja tās vadītājus; tā kā šīs partijas vadītājs Shaikh Ali Salman pašlaik izcieš mūža ieslodzījumu cietumā saistībā ar apsūdzību iespējamā spiegošanā;
H. tā kā vairākas publiskas personas, tostarp plaši pazīstami juristi Abdullah Al Shamlawi un Abdullah Hashim, ir apsūdzēti tikai par to, ka viņi ir darbojušies sociālajos plašsaziņas līdzekļos; tā kā kopš 2017. gada, kad Informācijas lietu ministrija apturēja valsts vienīgā neatkarīgā laikraksta “Al Wasat” darbību, Bahreinā nav darbojies neviens neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis;
I. tā kā Bahreinas cietumos joprojām ir ārkārtīgi slikti veselības un higiēnas apstākļi; tā kā Bahreina 2020. gada martā atbrīvoja 1486 ieslodzītos Covid-19 pandēmijas radītā veselības riska dēļ; tā kā atbrīvoto ieslodzīto vidu lielākoties netika iekļauti opozīcijas līderi, aktīvisti, žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji; tā kā Bahreinas iestādes liedz ieslodzītajiem neatliekamu medicīnisko palīdzību, pakļaujot riskam viņu veselību un labklājību un pārkāpjot ANO Ieslodzīto režīma standarta minimālos noteikumus; tā kā daudzi politieslodzītie ir uzsākuši streiku, lai protestētu pret sliktu izturēšanos apcietinājumā;
J. tā kā Bahreinas tiesas turpina izdot un atbalstīt lēmumus, ar kuriem pilsoņiem tiek atņemta valstspiederība; tā kā Bahreinas tiesas ir atņēmušas pilsonību vairāk nekā 300 cilvēkiem 2018. gadā un vairāk nekā 100 cilvēkiem 2019. gadā, un šo personu vidū ir cilvēktiesību aizstāvji, politiķi, žurnālisti un augsta līmeņa reliģiskie vadītāji, un vairumā gadījumu viņi joprojām ir bezvalstnieki; tā kā valstspiederības atsaukšana tiek izmantota, pārkāpjot Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. pantu;
K. tā kā 2018. gada decembrī Bahreina grozīja savus darba tiesību aktus, lai aizliegtu darba devējiem diskriminēt darba ņēmējus dzimuma, izcelsmes, valodas vai ticības dēļ; tā kā tā pieņēma sankcijas pret seksuālu uzmākšanos darba vietā; tā kā Bahreinā joprojām migrējošie darba ņēmēji, jo īpaši sievietes, kuras ir nodarbinātas mājsaimniecībā, tiek ekspluatēti kafala sistēmas dēļ, kas pieļauj ekspluatāciju;
L. tā kā Bahreinas tiesību aktos joprojām tiek pieļauta sieviešu diskriminācija ģimenes tiesību jomā, piemēram, attiecībā uz tiesībām šķirties un tādām pašām tiesībām kā vīriešiem nodot Bahreinas valstspiederību saviem bērniem; tā kā 2002. gadā Bahreina pievienojās Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), tomēr saglabā atrunas attiecībā uz vairākiem pantiem, kuros ietverti noteikumi, kas ir būtiski šīs konvencijas mērķiem; tā kā Kriminālkodeksa 353. pants atbrīvo personas, kuras ir pastrādājušas izvarošanu, no viņu saukšanas pie atbildības un sodīšanas, ja viņi apprecas ar saviem upuriem; tā kā Bahreinas parlaments 2016. gadā ierosināja pilnībā atcelt šo pantu, bet ministru kabinets šo priekšlikumu noraidīja; tā kā Kriminālkodeksa 334. pants samazina sodus personām, kas izdarījušas tā dēvētos goda aizstāvēšanas noziegumus un laulības pārkāpšanu, un tā kā seksuālās attiecības ārpus laulībām joprojām ir krimināli sodāmas;
M. tā kā Bahreina ir svarīgs Eiropas Savienības partneris Persijas līcī, tostarp politisko un ekonomisko attiecību, enerģētikas un drošības jomās; tā kā Bahreinas Karalistei ir bagāta un ilglaicīga vēsture attiecībā uz atvērtību pret citām kultūrām visā pasaulē un tā aktīvi piedalās uzticības veidošanā un dialoga un stabilitātes veicināšanā Persijas līča reģionā un plašākā Tuvo Austrumu reģionā;
N. tā kā vadības maiņa 2020. gada novembrī un jaunā ministru prezidenta prinča Salman bin Hamad Al Khalifa iecelšana sniedz Bahreinai iespēju virzīties uz politiskajām reformām un iekļaujošu nacionālo izlīgumu, tostarp sunnītu un šiītu izlīgumu; tā kā 2021. gada februārī norisinājās ES un Bahreinas cilvēktiesību dialogs; tā kā Bahreina ir otrā Persijas līča reģiona valsts, ar kuru ES ir izveidojusi cilvēktiesību dialogu;
1. pauž dziļas bažas par to, ka desmit gadus pēc Bahreinas Arābu pavasara sacelšanās cilvēktiesību situācija valstī turpina pasliktināties, jo tiek piemērots nāvessods, patvaļīgi aresti, notiek cilvēktiesību aizstāvju kriminālvajāšana un aizskaršana, kā arī tiek liegtas pilsoniskās un politiskās tiesības un biedrošanās, pulcēšanās un vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē;
2. stingri nosoda Mohammed Ramadan un Husain Ali Moosa notiesāšanu uz nāvi; mudina Bahreinas iestādes un jo īpaši Viņa Majestāti Sheikh Hamad bin Isa Al Khalifa nekavējoties apturēt minēto personu nāvessoda izpildi, mīkstināt piespriesto sodu, izdot rīkojumu par lietas atkārtotu izskatīšanu, kas pilnībā atbilstu starptautiskajiem taisnīgas tiesas standartiem un izslēgtu pierādījumus, kuri iegūti spīdzināšanas ceļā, un ļaut veikt neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamiem spīdzināšanas gadījumiem; aicina Bahreinu pārskatīt to iekšējo struktūru, piemēram, Ombuda, Īpašās izmeklēšanas nodaļas (SIU) un Ieslodzīto un aizturēto tiesību komisijas (PDRC), neatkarību un efektivitāti, kuras uzrauga valdības pārkāpumus un kuras neveic atbilstošu izmeklēšanu un attaisno Bahreinas tiesā izmantoto piespiedu atzīšanos, lai nodrošinātu notiesāšanu, tostarp izmeklēšanā par Ramadhan un Moosa apsūdzībām;
3. pauž dziļu nožēlu par de facto nāvessoda izpildes moratorija atcelšanu; aicina Bahreinas iestādes nekavējoties noteikt moratoriju attiecībā uz nāvessoda piemērošanu kā soli virzienā uz tā pilnīgu atcelšanu; prasa visaptveroši pārskatīt visus noteiktos nāvessodus, lai nodrošinātu, ka to tiesas prāvas atbilst starptautiskajiem standartiem un ka nelikumīgi uz nāvi notiesātie cilvēktiesību pārkāpumu upuri saņem tiesisko aizsardzību; atgādina, ka ES ir pret nāvessodu un uzskata to par nežēlīgu un necilvēcīgu sodu, kas nedarbojas kā līdzeklis atturēšanai no noziedzīgas rīcības un ir neatgriezenisks kļūdas gadījumā;
4. uzsver, ka vadības maiņa kopš 2020. gada novembra sniedz iespēju ES pārorientēt savu ārpolitiku attiecībā uz Bahreinu, tostarp saistībā ar jauno valsts rīcības plānu cilvēktiesību jomā; aicina jauno ministru prezidentu princi Salman bin Hamad Al Khalifa izmantot savas pilnvaras, lai virzītu Bahreinu uz politisku reformu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
5. prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus un pārliecības dēļ ieslodzītos, tostarp Abdulhadi al-Khawaja, Dr. Abduljalil al-Singace, Naji Fateel, Abdulwahab Hussain, Ali Hajee, Sheikh Ali Salman un Hassan Mshaima, kuri ir aizturēti un notiesāti tikai par to, ka izmantojuši savas tiesības uz vārda brīvību, un atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības; aicina PV/AP un dalībvalstis atbalstīt un īstenot enerģisku kampaņu, lai nodrošinātu ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju tūlītēju atbrīvošanu, kas ir būtisks pastiprinātas ES un Bahreinas sadarbības elements; aicina Bahreinas iestādes garantēt drošu telpu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem; mudina Bahreinas valdību atļaut ārvalstu žurnālistiem un cilvēktiesību organizācijām iekļūt Bahreinā; pauž īpašu atzinību par darbu, ko veic visi cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un juristi, kuru darbs ir būtisks cilvēktiesību aizstāvībai; mudina Bahreinas valdību atjaunot valsts vienīgā neatkarīgā plašsaziņas līdzekļa Al Wasat darbību un ļaut Bahreinā darboties neatkarīgām politiskajām sabiedrībām, tostarp tām, kas ir likvidētas;
6. atzinīgi vērtē Nabeel Rajab atbrīvošanu saskaņā ar likumu par alternatīvām sankcijām, taču mudina Bahreinas iestādes atcelt viņa ceļošanas aizliegumu;
7. aicina Bahreinas valdību pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu un nekavējoties atcelt viņiem noteikto ceļošanas aizliegumu, un uzstāj, ka iestādēm jebkādos apstākļos ir jāgarantē, ka cilvēktiesību aizstāvji Bahreinā spēj veikt savas likumīgās darbības cilvēktiesību jomā gan valstī, gan ārpus tās;
8. pauž īpašas bažas par pretterorisma likumu nepamatotu izmantošanu Bahreinā un uzsver to, ka ir svarīgi sniegt Bahreinai atbalstu, jo īpaši attiecībā uz tās tiesu sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem; aicina Bahreinas iestādes nekavējoties grozīt valsts Likumu Nr. 58 (2006) par sabiedrības aizsardzību pret terora aktiem un visus citus tiesību aktus, kas ierobežo vārda brīvību un politiskās brīvības un kas pilnībā neatbilst starptautiskajām saistībām un standartiem;
9. nosoda pastāvīgo spīdzināšanas, tostarp medicīniskās aprūpes liegšanas, un citas cietsirdīgas, pazemojošas attieksmes vai sodu izmantošanu pret ieslodzītajiem, tostarp pret miermīlīgajiem protestētājiem un civiliedzīvotājiem; prasa rūpīgi un ticami izmeklēt visus apgalvojumus par spīdzināšanu, lai sauktu vainīgos pie atbildības; pauž nožēlu par šausmīgajiem apstākļiem valsts cietumos; mudina Bahreinas iestādes aizsargāt visus ieslodzītos no Covid-19 apdraudējuma;
10. mudina Bahreinas valdību pildīt savus pienākumus un saistības saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, tostarp tās 15. pantu, kas aizliedz izmantot jebkādus spīdzināšanas rezultātā reģistrētus izteikumus kā pierādījumus tiesvedības procesos; prasa ratificēt Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu (OPCAT) un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu;
11. aicina Bahreinas valdību pilnībā sadarboties ar ANO iestādēm, attiecināt pastāvīgo Bahreinas apmeklēšanas uzaicinājumu uz visām ANO Cilvēktiesību padomes īpašajām procedūrām un proaktīvi sadarboties; aicina Bahreinas valdību atļaut ES amatpersonām, neatkarīgiem novērotājiem un cilvēktiesību grupām apmeklēt Bahreinas cietumus un mudina Bahreinas iestādes jo īpaši nodrošināt, lai ANO īpašajiem referentiem jautājumā par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, par cilvēktiesību aizstāvjiem, par vārda brīvību un pulcēšanās brīvību būtu atļauts ieceļot valstī;
12. nosoda pašreizējo praksi patvaļīgi atņemt valstspiederīgajiem pilsonību, kas daudzos gadījumos ir novedusi pie tā, ka cilvēki kļūst par bezvalstniekiem, pārkāpjot ANO Konvenciju par apatrīdisma samazināšanu; aicina Bahreinas iestādes grozīt valsts pilsonības likumu un atjaunot Bahreinas pilsonību personām, kurām tā ir netaisnīgi atņemta;
13. norāda uz Bahreinas valdības pašreizējiem centieniem veikt kriminālkodeksa un tiesisko procedūru reformas un mudina turpināt šo procesu; prasa pilnībā īstenot BICI un vispārējā regulārā pārskata (VRP) ieteikumus; turpina atbalstīt Bahreinas valdības reformu programmu un mudina Bahreinas Karalisti censties panākt stabilitāti, veicot turpmākas reformas un panākot iekļaujošu izlīgumu vidē, kurā miermīlīgus politiskos iebildumus var brīvi apspriest, ievērojot valsts starptautiskās saistības;
14. aicina ES delegāciju pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, lai sniegtu aizturētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem visu vajadzīgo atbalstu, tostarp organizējot cietumu apmeklējumus, uzraugot tiesas procesus un paužot publiskus paziņojumus, un atbalstīt pilsonisko sabiedrību un nodrošināt aizsardzības iespējas vajāšanas riskam pakļautajiem cilvēkiem;
15. aicina PV/AP, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Padomi un dalībvalstis sistemātiski paust bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Bahreinā, kā arī par to, ka trūkst politiskās iespējas likumīgai un miermīlīgai opozīcijai paust savu viedokli, un apsvērt mērķtiecīgus pasākumus pret personām, kas atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;
16. norāda uz ES un Bahreinas cilvēktiesību dialogu; prasa pastiprināt dialogu saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību dialogiem; norāda, ka ES un Bahreinas cilvēktiesību dialogs neaizstāj pienācīgu dialogu starp valdību, opozīciju un pilsonisko sabiedrību pašā Bahreinā; mudina EĀDD nodrošināt, ka neoficiālais cilvēktiesību dialogs ar Bahreinu ir vērsts uz konkrētiem rezultātiem un saistībām, tostarp apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību pirms un pēc dialoga; uzsver, ka Bahreinas iestādēm būtu jēgpilni un patiesi jāiesaistās šajā procesā; atbalsta turpmāku dialogu, iesaistīšanos un paraugprakses apmaiņu cilvēktiesību un tiesu procedūru jomā starp ES, tās dalībvalstīm un Bahreinas Karalisti;
17. mudina ES nodrošināt, ka cilvēktiesības tiek integrētas visās jomās, kurās notiek sadarbība ar Bahreinu, tostarp nesen noslēgtajā ES un Bahreinas sadarbības nolīgumā, kurā nav atsauces uz cilvēktiesībām;
18. pauž bažas par ziņojumiem attiecībā uz novērošanas tehnoloģiju izmantošanu pret Bahreinas cilvēktiesību aizstāvjiem; atgādina, ka novērošanas tehnoloģijas, ko Eiropas uzņēmumi eksportē uz Bahreinu, varētu veicināt cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu; uzsver, ka ES eksporta kontroles iestādēm pirms eksporta licenču piešķiršanas trešai valstij ir jāņem vērā cilvēktiesību kritēriji; aicina visas dalībvalstis stingri ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, sevišķi pārtraukt jebkādu tādu ieroču, novērošanas un izlūkošanas aprīkojuma un materiālu piegādi, ko Bahreina var izmantot tajā notiekošajai cilvēktiesību apspiešanai;
19. uzsver, ka ES delegācijas Šaijo balvu par cilvēktiesību veicināšanu Persijas līča sadarbības padomes reģionā nevajadzētu piešķirt tiem, kas attaisno cilvēktiesību pārkāpumus;
20. pauž satraukumu par to, ka kafala sistēma ļauj pārkāpt darba tiesības un ierobežot sociālās un arodbiedrību kustības valstī; mudina Bahreinas valdību grozīt darba tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka mājsaimniecībās nodarbinātas personas var izmantot tādas pašas tiesības kā citi darba ņēmēji, tostarp attiecībā uz viņu darba laika ierobežojumiem, iknedēļas atpūtas dienām un minimālo algu;
21. aicina Bahreinas valdību vajadzības gadījumā grozīt tiesību aktus, lai novērstu diskrimināciju pret sievietēm saistībā ar laulības noslēgšanu, laulības dzīvi, laulības šķiršanu, kā arī attiecībā uz bērniem un mantošanu, un atļaut sievietēm tāpat kā vīriešiem nodot pilsonību saviem bērniem; mudina Bahreinas valdību atcelt visas atrunas attiecībā uz CEDAW, atcelt Kriminālkodeksa 353. un 334. pantu, kas attaisno vardarbību pret sievietēm, un noteikumus, kas paredz kriminālatbildību par labprātīgām seksuālām attiecībām starp pieaugušajiem;
22. mudina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis saglabāt modrību saistībā ar notikumiem valstī un visā Persijas līča reģionā un izmantot visus to rīcībā esošos ietekmes līdzekļus; pauž nožēlu par ārvalstu iejaukšanos Bahreinas iekšpolitikā, kuras mērķis ir destabilizēt valsti;
23. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, kā arī Persijas līča sadarbības padomes locekļiem.