KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par karagūstekņiem pēc nesenākā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta
19.5.2021 - (2021/2693(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9-0277/2021 (Kreisie)
B9-0278/2021 (Verts/ALE)
B9-0279/2021 (S&D)
B9-0281/2021 ("Renew")
B9-0288/2021 (PPE)
Michael Gahler, Andrey Kovatchev, Isabel Wiseler-Lima, Sandra Kalniete, Tom Vandenkendelaere, Andrius Kubilius, Peter van Dalen, Miriam Lexmann, Loránt Vincze, Krzysztof Hetman, Vladimír Bilčík, Róża Thun und Hohenstein, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, David Lega, Seán Kelly, Romana Tomc, Tomáš Zdechovský, Peter Pollák, Christian Sagartz, Adam Jarubas, Janina Ochojska, José Manuel Fernandes, Paulo Rangel, Stanislav Polčák, Loucas Fourlas, Eva Maydell, Michaela Šojdrová, Stelios Kympouropoulos, Luděk Niedermayer, Jiří Pospíšil
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Isabel Santos
S&D grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Katalin Cseh, Vlad Gheorghe, Klemen Grošelj, Svenja Hahn, Irena Joveva, Karin Karlsbro, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas "Renew" vārdā
Viola Von Cramon-Taubadel, Hannah Neumann
Verts/ALE grupas vārdā
Pernando Barrena Arza, Idoia Villanueva Ruiz
grupas "The Left" vārdā
Fabio Massimo Castaldo, Charlie Weimers, Emmanouil Fragkos, Assita Kanko
Eiropas Parlamenta rezolūcija par karagūstekņiem pēc nesenākā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Armēniju un Azerbaidžānu,
– ņemot vērā ES un Armēnijas partnerības padomes 2020. gada 17. decembra sanāksmi un ES un Azerbaidžānas Sadarbības padomes 2020. gada 18. decembra sanāksmi un to attiecīgos secinājumus,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un III Ženēvas Konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem,
– ņemot vērā Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas 2020. gada 9. novembra trīspusējo paziņojumu par pamieru, kas stājās spēkā 2020. gada 10. novembrī,
– ņemot vērā organizācijas “Human Rights Watch” 2021. gada 19. marta ziņojumu „Azerbaidžāna. Vardarbīga izturēšanās pret apcietinātajiem Armēnijas karagūstekņiem”;
– ņemot vērā ES 2021. gada 28. aprīļa paziņojumu par nesenākā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta gūstekņiem,
– ņemot vērā EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju 2020. gada 25. oktobra, 2020. gada 30. oktobra, 2020. gada 14. decembra, 2021. gada 13. aprīļa un 2021. gada 5. maija deklarācijas,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021. gada 9. marta paziņojumu Eiropas Padomes Ministru komitejai saskaņā ar Tiesas Reglamenta 39. pantu par pagaidu pasākumiem saistībā ar neseno bruņoto konfliktu starp Armēniju un Azerbaidžānu,
– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,,
A. tā kā kopš pirmā kara Kalnu Karabahā (1988.–1994. gads) starptautiskā sabiedrība EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju vadībā cenšas panākt ilgstošu un visaptverošu miera noregulējumu Kalnu Karabahas konfliktam;
B. tā kā nesenajā bruņotajā konfliktā starp Armēniju un Azerbaidžānu, kas ilga no 2020. gada 27. septembra līdz 10. novembrim, dzīvību zaudēja vairāk nekā 5000 karavīru, tika ievainoti un nogalināti simtiem un pārvietoti tūkstošiem civiliedzīvotāju; tā kā iedzīvotāji joprojām izjūt konflikta sekas, jo trūkst informācijas par radinieku atrašanās vietu, tikai daži karagūstekņi un citi gūstekņi ir atgriezušies, ir problēmas ar cilvēku mirstīgo atlieku repatriācija, tiek kavēta pieeja humānajai palīdzībai un ir iznīcināta pamatinfrastruktūra;
C. tā kā šajā ilgstošajā konfliktā cietušās personas jau ir piedzīvojušas pārmērīgas ciešanas; tā kā kopumā konflikts ir prasījis nepieņemami daudz civiliedzīvotāju upuru;
D. tā kā karadarbība ilga 44 dienas un beidzās pēc tam, kad Armēnija, Azerbaidžāna un Krievija noslēdza līgumu par pilnīgu pamieru Kalnu Karabahā un tās apkārtnē, kas tika parakstīts 2020. gada 9. novembrī un stājās spēkā 2020. gada 10. novembrī;
E. tā kā trīspusējā paziņojuma par pamieru 8. punktā ir noteikts, ka ir jāapmainās ar karagūstekņiem, ķīlniekiem un citiem ieslodzītajiem, kā arī nogalināto personu mirstīgajām atliekām; tā kā šāda apmaiņa būtu jāveic saskaņā ar principu “visus pret visiem”;
F. tā kā gan Armēnija, gan Azerbaidžāna ir parakstījušas III Ženēvas Konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem, kuras 118. pantā noteikts, ka pēc aktīvās karadarbības beigām karagūstekņi ir nekavējoties jāatbrīvo un jārepatriē; tā kā III Ženēvas Konvencijas 13. pantā ir noteikts, ka pret karagūstekņiem vienmēr ir jāizturas humāni, ir aizliegta jebkādas nelikumīgas darbības vai bezdarbība, ko īsteno karagūstekņu sagūstītājs un kas izraisa nāvi vai nopietni apdraud karagūstekņu veselību apcietinājumā, un ka šādas darbības vai bezdarbību uzskatīs par nopietnu Konvencijas pārkāpumu; tā kā Konvencija arī aizsargā karagūstekņus pret vardarbību vai iebiedēšanu, apvainojumiem un sabiedrības ziņkāri;
G. tā kā militārajam personālam un civiliedzīvotājiem, kas aizturēti pirms un pēc pamiera panākšanas, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atšķirīgs statuss; tā kā, no vienas puses, militārais personāls, kas sagūstīts pirms un pēc pamiera panākšanas, būtu jāatzīst par karagūstekņiem un jāaizsargā saskaņā ar Ženēvas konvencijām; tā kā, no otras puses, konflikta laikā aizturētie civiliedzīvotāji ir jāatzīst par aizsargātām personām un tāpat jāaizsargā saskaņā ar Ženēvas konvencijām; tā kā civiliedzīvotāji, kas aizturēti pēc pamiera panākšanas, tiek aizsargāti saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām;
H. tā kā kopš karadarbības apturēšanas vairākas reizes ir veikta ieslodzīto – gan militārpersonu, gan civilpersonu – apmaiņa un pēdējā no tām pēdējā notika 2021. gada 4. maijā;
I. tā kā saskaņā ar satraucošajiem ziņojumiem Azerbaidžānas iestādes tur apcietinājumā aptuveni 200 armēņu; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir paziņojusi, ka ir saņēmusi sūdzības par 249 Azerbaidžānā aizturētiem armēņiem; tā kā ECT attiecībā uz 229 armēņiem ir piemērojusi pagaidu pasākumus, no kuriem 183 joprojām ir spēkā; tā kā ECT 2021. gada 9. martā secināja, ka Azerbaidžāna nav ievērojusi pasākumus un sniegto informāciju uzskata par pārāk vispārīgu un nepietiekamu; tā kā Azerbaidžānas iestādes ir atzinušas, ka tās apcietinājuma vietās atrodas 72 armēņi; tā kā Azerbaidžāna ECT nav iesniegusi informāciju par vēl 112 personām; tā kā pārējo armēņu karagūstekņu liktenis nav zināms; tā kā kopš karadarbības izbeigšanas uz Armēniju ir repatriēti 73 armēņu izcelsmes karagūstekņi un civiliedzīvotāji;
J. tā kā ECT ir saņēmusi sūdzības arī par 16 azerbaidžāņiem, kurus esot aizturējušas Armēnijas iestādes un no kuriem 12 tika repatriēti 2020. gada decembrī; tā kā ECT apturēja saskaņā ar 39. pantu veikto pārbaudi attiecībā uz pārējām četrām personām, ņemot vērā no Armēnijas valdības saņemtās informācijas būtību;
K. tā kā ir sniegti ticami ziņojumi par to, ka arī Armēnijas militārpersonas un civiliedzīvotāji ir tikuši apcietināti pēc karadarbības beigām 2020. gada 10. novembrī; tā kā Azerbaidžānas iestādes apgalvo, ka šie ķīlnieki un ieslodzītie ir teroristi un nav pelnījuši karagūstekņu statusu saskaņā ar Ženēvas Konvenciju;
L. tā kā saskaņā ar organizācijas “Human Rights Watch” 2021. gada 19. martā sniegto informāciju Azerbaidžānas drošības un bruņotie spēki ir ļaunprātīgi izmantojuši armēņu karagūstekņus, pret viņiem izturoties cietsirdīgi un pazemojoši un pakļaujot viņus spīdzināšanai vai nu aizturēšanas vai pārvešanas laikā, vai arī apcietinājumā dažādās ieslodzījuma vietās; tā kā Azerbaidžānas spēki ir izmantojuši vardarbību, lai aizturētu civiliedzīvotājus, un ir pakļāvuši viņus spīdzināšanai un turēšanai necilvēcīgos un pazemojošos ieslodzījuma apstākļos, kā rezultātā Azerbaidžānas apcietinājuma vietās ir gājuši bojā vismaz divi ieslodzītie; tā kā Azerbaidžānas spēki aizturēja minētos civiliedzīvotājus, lai gan nebija pierādījumu tam, ka viņi rada kādus draudus drošībai, kas varētu attaisnot viņu aizturēšanu saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām; tā kā Azerbaidžāna noliedz apsūdzības par to, ka tās izturēšanās pret armēņu karagūstekņiem ir Ženēvas Konvenciju pārkāpums;
M. tā kā tiek ziņots, ka internetā un sociālajos medijos izplatītajos videoklipos ir pierādījumi par abu pušu bruņoto spēku locekļu ļaunprātīgu izmantošanu un sliktu izturēšanos pret gūstekņiem; tā kā nekas neliecina par to, ka Azerbaidžānas vai Armēnijas iestādes būtu veikušas ātru, publisku un efektīvu izmeklēšanu par šiem gadījumiem vai ka pēc izmeklēšanas, ja tāda būtu veikta, būtu uzsākta kriminālvajāšana; tā kā pastāv aizdomas par karagūstekņu un citu aizsargāto personu nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un bojāgājušo mirstīgo atlieku apgānīšanu;
N. tā kā Komisija 2021. gada 17. maijā paziņoja par papildu 10 miljonu EUR piešķiršanu humānajai palīdzībai, lai palīdzētu nesenajā konfliktā Kalnu Karabahā un tās apkārtnē cietušajiem civiliedzīvotājiem, un tādējādi kopējā ES palīdzība grūtībās nonākušiem cilvēkiem kopš karadarbības sākuma 2020. gada septembrī sasniedz vairāk nekā 17 miljonus EUR;
O. tā kā visām pusēm būtu jānodrošina atjauninātas mīnu lauku kartes, lai civiliedzīvotāji varētu atgriezties agrākajos konflikta reģionos;
P. tā kā saskaņā ar pieejamo informāciju 2021. gada 12. aprīlī Baku atklātajā militāro trofeju parku, kurā izstādīts armēņu militārais ekipējums, vaska figūrās atveidoti miruši un mirstoši armēņu karavīri, kā arī armēņu karagūstekņi, un tā kā to var uztvert kā vardarbības glorificēšanu, kas var veicināt turpmāku naidīgu attieksmi, naida runu vai pat necilvēcīgu attieksmi pret pārējiem karagūstekņiem un citiem sagūstītajiem armēņu civiliedzīvotājiem, tādējādi kurinot naidu un esot pretrunā jebkādiem oficiālajiem paziņojumiem par izlīgumu;
Q. tā kā 2021. gada 12. maijā Azerbaidžānas armija uz laiku ienāca Armēnijas teritorijā, kas ir Armēnijas teritoriālās integritātes un starptautisko tiesību pārkāpums; tā kā šāda Armēnijas suverēnās teritorijas neievērošana izriet no Azerbaidžānas pārstāvju, tostarp prezidenta, satraucošajiem paziņojumiem, kuros esot paustas teritoriālas pretenzijas un draudēts ar spēka pielietošanu, un tas grauj centienus panākt drošību un stabilitāti reģionā;
R. tā kā pēdējo mēnešu laikā ir notikusi cilvēku mirstīgo atlieku repatriācija un humānās palīdzības sniegšana konfliktā smagi skartajiem iedzīvotājiem;
S. tā kā ir vajadzīgi jauni centieni, lai veidotu uzticēšanos starp abām valstīm un panāktu progresu ilgtspējīga miera nodrošināšanai;
1. pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus armēņu ieslodzītos — gan militāros, gan civilos —, kas aizturēti konflikta laikā un pēc tā, un prasa Azerbaidžānai turpmāk atturēties no patvaļīgas aizturēšanas; mudina puses pilnībā īstenot 2020. gada 9. novembra trīspusējo pamiera paziņojumu, kurā paredzēta karagūstekņu, ķīlnieku un citu aizturēto personu, kā arī karadarbības laikā nogalināto personu mirstīgo atlieku apmaiņa;
2. pauž nožēlu par vardarbību, kas notika pēdējā kara laikā starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu; pauž solidaritāti cietušajiem un viņu ģimenēm; pauž nožēlu par pamiera pārkāpšanu, kas izraisīja vēl lielākas cilvēku ciešanas, dzīvību zaudēšanu un īpašuma iznīcināšanu; nosoda visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un atgādina par valstu pienākumu saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām aizsargāt civiliedzīvotāju dzīvību;
3. mudina Azerbaidžānas valdību sniegt izsmeļošu sarakstus ar visām personām, kas atrodas tās gūstā saistībā ar šo bruņoto konfliktu, un sniegt informāciju par viņu atrašanās vietu un veselību, tostarp par tām personām, kas gājušas bojā nebrīvē;
4. atgādina, ka informācijas neizpaušana par pazudušo personu likteni un atrašanās vietu var tikt uzskatīta par piespiedu pazušana, ko gan Azerbaidžāna, gan Armēnija ir apņēmušās nepieļaut; aicina visas puses noskaidrot pazudušo personu likteni un atrašanās vietu un pret mirušo ķermeņiem izturēties ar cieņu;
5. pieprasa, lai Azerbaidžānas valdība ievērotu tiesiskās garantijas, ļautu juristiem, ārstiem un cilvēktiesību aizstāvjiem piekļūt armēņu ieslodzītajiem un atvieglotu viņu saziņu ar radiniekiem;
6. pauž nopietnas bažas par ticamiem ziņojumiem, saskaņā ar kuriem armēņu karagūstekņi un citas nebrīvē turētas personas atrodas un tiek turēti pazemojošos apstākļos un ka viņi ir tikuši pakļauti necilvēcīgai attieksmei un spīdzināšanai aizturēšanas laikā vai pēc tās; nosoda visus spīdzināšanas un piespiedu pazušanas gadījumus, tostarp tos, kas notikuši bruņota konflikta laikā, kā arī sliktu izturēšanos pret ķermeņiem un to apgānīšanu;
7. aicina Azerbaidžānas iestādes nodrošināt, lai tiem, kas joprojām atrodas apcietinājumā, tiktu nodrošināta visa aizsardzība, kura nepieciešama saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām, tostarp brīvība no spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās; aicina Armēnijas un Azerbaidžānas iestādes veikt neatkarīgu, ātru, publisku un efektīvu izmeklēšanu un saukt pie atbildības par visiem ticamiem apgalvojumiem par smagiem Ženēvas konvenciju pārkāpumiem un citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, lai nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības un cietušo tiesisko aizsardzību, iespējams, ar īpašas starptautiskas misijas palīdzību; aicina Azerbaidžānas valdību pilnībā sadarboties ar ECT, lai izmeklētu, vai ir pamatoti ziņojumi par dehumanizējošu izturēšanos pret armēņu ieslodzītajiem, un saukt vainīgos pie atbildības;
8. atgādina, ka pašlaik nav publiski pieejamas ticamas informācijas par Azerbaidžānas karagūstekņiem un aizturētajiem Armēnijas pusē;
9. uzsver visām konfliktā iesaistītajām pusēm pienākumu ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, kas aizliedz spīdzināšanu un citu pazemojošu vai necilvēcīgu izturēšanos, un atkārtoti uzsver, ka spīdzināšana un slikta izturēšanās pret karagūstekņiem ir kara noziegumi;
10. stingri nosoda incidentu, kas notika 2021. gada 9. aprīlī, kad Azerbaidžānas iestādes nosūtīja tukšu lidmašīnu, kurā bija paredzēts repatriēt armēņu aizturētos; uzskata, ka tas ir ļoti nesensitīva rīcība, kas liecina par Azerbaidžānas kopumā pazemojošu attieksmi pret armēņu ieslodzītajiem un viņu ģimenēm;
11. uzstāj, ka steidzami jāatsakās no naidīgas retorikas vai darbībām, ko var uztvert kā kūdīšanu uz naidu vai tiešu vardarbību vai nesodāmības atbalstīšanu vai kas var apdraudēt centienus izveidot un veicināt gaisotni, kas veicina uzticēšanos un izlīgumu, sadarbību un ilgtspējīgu mieru;
12. aicina Azerbaidžānas valdību pilnībā sadarboties ar ECT jautājumā par armēņu ieslodzītajiem un ievērot šīs tiesas pagaidu pasākumus, kas lika Azerbaidžānai sniegt sīku informāciju par ieslodzīto personu apstākļiem apcietinājumā, viņu veselības stāvokli un pasākumiem, kas veikti, lai viņus atgrieztu;
13. pauž pārliecību, ka pilnīga ieslodzīto personu un mirušo atlieku apmaiņa un šā jautājuma galīgais risinājums ir humanitāra ārkārtas situācija, jo īpaši cietušo ģimenēm, un tas būtu pirmais, izmisīgi nepieciešamais uzticības veidošanas pasākums, lai reģionā nodrošinātu rudimentāru stabilitāti;
14. aicina Azerbaidžānas valdību nodrošināt attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un Eiropas Komitejai spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, brīvu un netraucētu piekļuvi ieslodzītajiem;
15. uzsver, ka steidzami jānodrošina, ka humānā palīdzība var sasniegt tos, kam tā nepieciešama, ka tiek nodrošināta Armēnijas iedzīvotāju drošība un kultūras mantojums Kalnu Karabahā un ka valsts iekšienē pārvietotās personas un bēgļi var atgriezties savās iepriekšējās dzīvesvietās;
16. stingri uzstāj, ka abām pusēm jāatturas no jebkādām darbībām, kas iznīcinātu Armēnijas mantojumu Azerbaidžānā un Azerbaidžānas mantojumu Armēnijā; prasa pilnībā atjaunot nojauktos objektus un vairāk iesaistīt starptautisko sabiedrību pasaules mantojuma aizsardzībā šajā reģionā;
17. atgādina par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju vadītās starptautiskās sabiedrības centieniem rast mierīgu, ilgstošu, visaptverošu un ilgtspējīgu risinājumu, pamatojoties uz EDSO 2009. gada pamatprincipiem (spēka neizmantošana, teritoriālā integritāte un tautu vienlīdzīgas tiesības un pašnoteikšanās), lai noteiktu Kalnu Karabahas reģiona turpmāko statusu; atgādina, ka to var panākt tikai tad, ja sarunās panākts politisks risinājums ar visu iesaistīto pušu patiesu apņemšanos to īstenot; aicina puses pēc iespējas ātrāk atsākt augsta līmeņa politisko dialogu EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju aizbildnībā; aicina Armēnijas un Azerbaidžānas valdības, kā arī starptautiskos starpniekus sistemātiski iesaistīt sievietes miera procesā un apspriesties ar cilvēktiesību aizstāvēm;
18. pauž nožēlu par to, ka ES dalībvalstis, kas ir EDSO Minskas grupā, nebija klāt, kad tika panākta vienošanās par pamieru, un par to, ka ES neparādīja vadības uzņemšanos, lai divas no tās augsti vērtētām austrumu partnervalstīm iesaistītu sarunu procesā;
19. pauž nožēlu par to, ka Baku ir atklāts tā sauktais Trofeju parks, kas ir publiski pieejams kopš 2021. gada 14. aprīļa, jo tas vēl vairāk pastiprina ilgstošu naidīgu attieksmi un grauj Armēnijas un Azerbaidžānas savstarpējo uzticēšanos; tādēļ mudina to nekavējoties slēgt;
20. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisiju piedāvāt visu nepieciešamo palīdzību gan Armēnijai, gan Azerbaidžānai, lai nostiprinātu pamieru un atbalstītu jebkādus centienus panākt stabilitāti, atjaunošanu, uzticības veidošanu un atjaunošanu pēc kara, kā arī cieši sekot pamiera noteikumu īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz tā uzraudzības mehānismu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu, Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību aizstāvjiem un sadarboties ar tiem, jo īpaši saistībā ar viņu darba ierobežošanu; uzskata, ka šajā ziņā svarīga loma ir ES īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā;
21. aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt steidzamu humāno palīdzību un starptautisko organizāciju darbu šajā jomā un kultūras un reliģiskā mantojuma aizsardzību, kā arī atbalstīt Armēnijas un Azerbaidžānas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas patiesi veicina izlīgumu;
22. aicina PV/AP kopā ar dalībvalstīm gaidāmajā Austrumu partnerības samitā 2021. gada rudenī pievērsties arī Dienvidkaukāza drošībai, stabilitātei un reģionālajai sadarbībai;
23. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, EDSO ģenerālsekretāram, Minskas grupas līdzpriekšsēdētājiem, Armēnijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Azerbaidžānas prezidentam, valdībai un parlamentam.