Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0324/2021Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0324/2021

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Afganistānā

    9.6.2021 - (2021/2712(RSP))

    iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu
    nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
    B9-0324/2021 (S&D)
    B9-0325/2021 (Verts/ALE)
    B9-0326/2021 (PPE)
    B9-0327/2021 (“Renew”)
    B9-0329/2021 (ECR)

    David Lega, Michael Gahler, David McAllister, Agnès Evren, Tom Vandenkendelaere
    PPE grupas vārdā
    Pedro Marques, Elena Yoncheva
    S&D grupas vārdā
    Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Karin Karlsbro, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Urmas Paet, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
    grupas “Renew” vārdā
    Erik Marquardt, Hannah Neumann
    Verts/ALE grupas vārdā
    Anna Fotyga, Raffaele Fitto, Assita Kanko, Jadwiga Wiśniewska, Elżbieta Kruk, Adam Bielan, Ruža Tomašić, Bogdan Rzońca, Ryszard Czarnecki, Elżbieta Rafalska, Carlo Fidanza
    ECR grupas vārdā
    Fabio Massimo Castaldo


    Procedūra : 2021/2712(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B9-0324/2021
    Iesniegtie teksti :
    RC-B9-0324/2021
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Afganistānā

    (2021/2712(RSP))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,

     ņemot vērā 2016. gada 2. oktobra ES un Afganistānas Kopējo turpmāko virzību (KTV) migrācijas jautājumos,

     ņemot vērā 2017. gada 18. februārī parakstīto Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses,

     ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2020. gada 9. decembra paziņojumu par Afganistānas miera sarunām,

     ņemot vērā prezidenta Džo Baidena 2021. gada 14. aprīļa tēzes par turpmāko virzību Afganistānā,

     ņemot vērā satvaru “Uz pašpaļāvību ar savstarpēju atbildību”, par ko panākta vienošanās Briseles konferencē par Afganistānu 2016. gada 4. un 5. oktobrī,

     ņemot vērā 2020. gada Starptautisko līdzekļu devēju ministru konferenci (Afganistānas konference), kas notika 2020. gada 23. un 24. novembrī,

     ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Indijas ārlietu ministra 2021. gada 4. maija kopīgo paziņojumu par Afganistānu,

     ņemot vērā Eiropas Savienības īpašo sūtņu un īpašo pārstāvju, Francijas, Vācijas, Itālijas, NATO, Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu 2021. gada 7. maija paziņojumu par Afganistānas miera procesu,

     ņemot vērā 2020. gada pārskatu par opija audzēšanu Afganistānā, ko 2021. gada aprīlī kopīgi publicēja Afganistānas Valsts statistikas un informācijas pārvalde un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs,

     ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, par bērniem bruņotā konfliktā un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

     ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Afganistānu,

     ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas par Afganistānu,

     ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

     ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

     ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

     ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

    A. tā kā 2020. gada februārī ASV un Taliban parakstīja vienošanos, kas pavēra ceļu pirmajām tiešajām sarunām starp Taliban un Afganistānas Islāma Republikas pārstāvjiem kopš 2001. gada;

    B. tā kā 2021. gada 14. aprīlī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja par vienpusēju ASV karaspēka izvešanu līdz 2021. gada 11. septembrim; tā kā NATO sabiedrotie ievēro principu “kopā ieiet, kopā iziet” un savus bruņotos spēkus atvilks vienlaikus;

    C. tā kā 2020. gadā Dohā sākās Afganistānas miera sarunas starp Afganistānas valdību un Taliban; tā kā vienošanās par pamieru ievērota netika un pašlaik miera sarunas ir nonākušas strupceļā, kamēr Taliban gaida sabiedroto karaspēka izvešanu;

    D. tā kā kopš 2001. gada ES ir aktīvi darbojusies Afganistānā, lai atbalstītu sociālo un ekonomisko attīstību un koordinētu starptautisko palīdzību; tā kā daudzas ES dalībvalstis, NATO partnervalstis un sabiedrotās valstis ir sekmējušas Afganistānas stabilizāciju un attīstību ar militāriem un civiliem resursiem, ciešot smagus zaudējumus; tā kā stabila un neatkarīga Afganistāna, kas spēj pati sevi apgādāt un liegt drošu patvērumu teroristu grupējumiem, joprojām ir ES, NATO un to dalībvalstu svarīgās drošības interesēs;

    E. tā kā ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt pēdējo divdesmit gadu laikā Afganistānā panākto progresu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

    F. tā kā sievietes Afganistānas miera sarunās ir pārstāvētas neproporcionāli un tā kā no sarunu partneriem tiek prasīta liekāka ieinteresētība šajā jautājumā;

    G. tā kā sievietes, bērnus un etniskās minoritātes Afganistānas miera sarunu nesekmīgums un mēģinājumi šo konfliktu risināt militāri ietekmēs visvairāk; tā kā Afganistānas sievietes jau ir sākušas ierobežot savas kustības, lai samazinātu risku, un bērnu izglītības un rotaļāšanās iespējas jau kavē vardarbības draudi;

    H. tā kā drošības situācija Afganistānā pakāpeniski pasliktinās un pieaug uzbrukumu skaits Afganistānas spēkiem, kā arī Afganistānas aktīvistu, mediju darbinieku, pedagogu, ārstu, tiesnešu un valdības amatpersonu apzināta nogalināšana; tā kā kopš Afganistānas miera sarunu sākuma ir ievērojami palielinājies tādu Taliban uzbrukumu skaits, kurus īsteno ar mērķi pārņemt kontroli pār valdības kontrolētajām teritorijām; tā kā 2020. gada Globālā terorisma indeksā Afganistāna tika novērtēta kā visvairāk skartā valsts; tā kā 4 miljoni no 36 miljoniem valsts iedzīvotāju ir pārvietotas personas; tā kā 3 miljoni cilvēku ir kļuvuši par iekšzemē pārvietotām personām vardarbības dēļ un vēl 1 miljons — dabas katastrofu dēļ; tā kā 2,5 miljoni afgāņu jau ir pametuši valsti, meklēdami drošību, un lielākā daļa no viņiem ir apmetušies Irānā un Pakistānā;

    I. tā kā neviena cita pasaules valsts nesaņem tik lielu ES attīstības palīdzību kā Afganistāna; tā kā ES ieguldījums Afganistānā pēdējos 20 gados ir devis būtiskus ieguvumus paredzamā mūža ilguma, rakstpratības, mātes un bērna mirstības un sieviešu tiesību ziņā; tā kā no 2002. līdz 2020. gadam ES piešķīra vairāk nekā 4 miljardus EUR un jau ir apņēmusies no 2021. līdz 2025. gadam piešķirt 1,2 miljardus EUR gan ilgtermiņa, gan ārkārtas palīdzībai; tā kā šo apņemšanos papildināja paziņojums, ko sniedza ES un valstis, kuru piešķirtie līdzekļi kopā veido aptuveni 80 % no kopējās Afganistānai sniegtās oficiālās attīstības palīdzības, un minētajā paziņojumā uzsvērti galvenie elementi, uz kuru pamata šī valsts var turpināt saņemt palīdzību, tostarp nepārtraukta uzticība demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesībām;

    J. tā kā Afganistānā plašā apmērā trūkst atbildības par uzbrukumiem un slepkavībām; tā kā 2021. gada 12. martā ANO Drošības padomes locekļi nosodīja satraucošo skaitu uzbrukumu, kas apzināti vērsti pret Afganistānas civiliedzīvotājiem;

    K. tā kā nesenais vardarbības straujais kāpums ir noticis apstākļos, kad valstī pastāv ilgstoši, plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi, kurus pastrādā teroristi, bruņoti grupējumi un drošības spēki un kuru vidū jāmin slepkavības bez tiesas sprieduma, spīdzināšana un seksuāla vardarbība; tā kā tiek lēsts, ka 20 gadu kara laikā ir gājuši bojā aptuveni 150 000 cilvēku, to skaitā 35 000 civiliedzīvotāju;

    L. tā kā Afganistānā kopš 2001. gada ir panākts ievērojams progress sieviešu un meiteņu tiesību jomā, cita starpā attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei un līdzdalību pilsoniskajā un politiskajā dzīvē; tā kā šie uzlabojumi neapšaubāmi ir visveiksmīgākie sasniegumi valsts nesenajā attīstībā; tā kā šis daļējais progress tagad ir apdraudēts un tas ir steidzami jāsaglabā un jānostiprina;

    M. tā kā, neskatoties uz šiem uzlabojumiem, sievietes un meitenes joprojām katru dienu saskaras ar briesmīgiem draudiem, tostarp ar šķēršļiem piekļuvei pamatpakalpojumiem un ar uzbrukumiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību un dzimumbalstītu vardarbību; tā kā 2019.–2020. gada Sieviešu, miera un drošības indeksā Afganistāna novērtēta kā otrā sliktākā valsts sievietēm; tā kā 2021. gada 8. maijā Kabulā uzbrukumā Sayed al-Shuhada meiteņu skolai tika nogalināti vismaz 85 cilvēki, bet ievainoti — 147 un no viņiem lielākā daļa bija skolnieces; tā kā 2021. gada 2. martā Džalālābadā tika nogalinātas trīs žurnālistes;

    N. tā kā Covid-19 pandēmija Afganistānā ir drastiski palielinājusi nabadzības līmeni; tā kā ar Covid-19 saistīto pasākumu un drošības situācijas pasliktināšanās dēļ Afganistānas iedzīvotājiem ir ierobežota piekļuve humanitārajai palīdzībai;

    O. tā kā ir paredzams, ka 2021. gadā Afganistāna saskarsies ar sausumu un līdz ar to palielināsies pašreizējais 5,5 miljonu cilvēku lielais kontingents, kuru nenodrošinātība ar pārtiku sasniedz ārkārtas līmenī, un paredzams, ka vēl 17,6 miljoni cilvēku cietīs akūtu pārtikas trūkumu;

    P. tā kā terorisma ekonomiskās izmaksas Afganistānā 2018. gadā sasniedza gandrīz 20 % no IKP un liedz Afganistānas bērniem viņu nākotni, iespēju iegūt izglītību, stabilas nodarbinātības izredzes un tādus pakalpojumus kā valsts sniegtā veselības aprūpe;

    Q. tā kā Afganistānas uzņēmumi cieš no Taliban īstenotas izspiešanas, kas izpaužas tādējādi, ka lauksaimnieki ir spiesti nodarboties ar opija audzēšanu un veikt nelikumīgu derīgo izrakteņu ieguvi,

    1. uzskata, ka Afganistāna ir nonākusi krustcelēs, ņemot vērā, kā pārklājas tādi faktori kā nestabila iekšējā situācija, drošības situācijas pasliktināšanās, iekšējo Afganistānas miera sarunu faktiskā nonākšana strupceļā un lēmums līdz 2021. gada 11. septembrim izvest ASV un NATO spēkus, kurš var radīt vēl jaunas neskaidrības, samazināt stabilitāti, palielināt iekšējo konfliktu saasināšanās risku un izraisīt vakuumu, ko sliktākajā gadījumā aizpildīs Taliban; ir nobažījies, ka valstij un pēdējos 20 gados panāktajiem sociālpolitiskajiem sasniegumiem un progresam tas nozīmētu ļoti satraucošu nākotni;

    2. pauž nopietnas bažas un visstingrāko nosodījumu par satraucošo vardarbības saasināšanos Afganistānā, cita starpā to, ka tiek apzināti nogalināti bērni, profesionāli nodarbinātas sievietes, žurnālisti un mediju darbinieki, pedagogi, cilvēktiesību aizstāvji, pilsoniskās sabiedrības locekļi, aktīvisti, ārsti, valdības amatpersonas un tiesu iestāžu locekļi; mudina visas puses nekavējoties vienoties par pastāvīgu un visaptverošu pamieru;

    3. pauž bažas par Afganistānas centrālās valdības trauslumu un nestabilitāti un par tās kontroles trūkumu lielā daļā valsts teritorijas, kas saasina vardarbības ietekmi uz civiliedzīvotājiem; aicina Taliban nekavējoties izbeigt pret civiliedzīvotājiem un valsts spēkiem vērstos uzbrukumus un pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības; pauž visdziļāko līdzjūtību un atbalstu visiem terora aktu upuriem un viņu ģimenēm;

    4. uzsver, ka nedrīkst pieļaut “nefunkcionējošas valsts” scenāriju, un vēlreiz pauž savu apņemšanos panākt afgāņu vadībā un atbildībā īstenotu miera procesu un pēckonflikta atjaunošanu kā vienīgo uzticamo ceļu uz iekļaujošu ilgtermiņa mieru, drošību un attīstību; uzsver, ka tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka strauji tuvojas ASV un NATO spēku izvešana; mudina Padomi, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pēc iespējas drīz sagatavot un iesniegt Parlamentam vispusīgu stratēģiju par turpmāko sadarbību ar Afganistānu pēc NATO sabiedroto spēku izvešanas un mudina ES un tās dalībvalstis, NATO un ASV no šā uzdevuma neatkāpties;

    5. šajā sakarā atbalsta tūlītēju Dohas miera sarunu atsākšanu ar mērķi panākt politisku konflikta atrisinājumu un pastāvīgu, visā valstī saskaņotu pamieru; uzsver, ka tikai politisks risinājums ļaus cerēt uz ilgstošu mieru, un ierosina pusēm vērsties pie neatkarīga mediatora, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas, kas palīdzētu vienoties par politisku virzību uz plaukstošu Afganistānu; mudina EĀDD un Komisiju stingrāk mudināt abas puses sēsties pie sarunu galda un, ja Afganistānas iedzīvotāji to vēlēsies, piedāvāt starpniecību un mediāciju;

    6. vēlreiz apstiprina, ka sarunās panāktam politiskam miera risinājumam būtu jābalstās uz pēdējos 20 gados gūtajiem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem sasniegumiem; uzsver, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstība būs atkarīga no pārskatatbildības, labas pārvaldības, ilgtspējīgas drošības cilvēkiem garantēšanas, tostarp nabadzības samazināšanas un darbvietu radīšanas, piekļuves sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības un pamatbrīvību un cilvēktiesību aizsardzības;

    7. mudina Afganistānas valdību aktīvi iesaistīt Afganistānas parlamentu visos attiecīgajos procesos, izbeigt visus pasākumus, kas valdībai un parlamentam liedz efektīvi sadarboties, un uzlabot parlamentārās kontroles tiesības, ņemot vērā, ka Afganistānas parlamentam būtu jāpārstāv Afganistānas iedzīvotāji visā viņu dažādībā; uzsver nepieciešamību turpināt atbalstu brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanai, kā tas ir noteikts starptautiskos standartos, palīdzēt vēlēšanu novērošanas misijām šajā valstī un uzlabot valdības izdevumu pārredzamību, lai Afganistānas valdību padarītu pilnībā pārskatatbildīgu tās pilsoņu priekšā;

    8. atgādina, ka, lai pilnveidotu pēdējo 20 gadu sasniegumus, Afganistānas valstij būt patiesi jāapņemas apkarot un nepieļaut terorismu un bruņotus grupējumus, narkotiku ražošanu un tirdzniecību, un vērsties pret neatbilstīgas un piespiedu migrācijas pamatcēloņiem un to kontrolēt, risināt reģionālās nestabilitātes problēmu, censties izskaust nabadzību, novērst radikalizāciju, kas izraisa vardarbīgu ekstrēmismu un apkarot nesodāmību par cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

    9. pauž nožēlu, ka Komisija, pirms parakstīt Kopīgo deklarāciju par migrācijas sadarbību, to neiesniedza Parlamentam un Parlamentam nekādas iespējas paust savu attieksmi par to nebija; aicina Komisiju veikt Kopīgās deklarācijas par migrācijas sadarbību ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu;

    10. pauž bažas par terorisma draudiem Afganistānai un reģionam, jo īpaši par organizācijas “Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL-Da’esh) un ar to saistīto grupējumu, it sevišķi Horasānas provinces ISIL un Al-Qaida, pastāvīgo klātbūtni; atgādina, ka teroristu uzbrukumus Afganistānā veic vairāki dalībnieki, tostarp Taliban, al-Qaeda un tā sauktā Islāma valsts; uzsver, ka pēc ASV un NATO karaspēka izvešanas pastāv reāls lielākas nestabilitātes un vardarbības risks; tādēļ atkārtoti uzsver, ka ES ir steidzami jākoordinē darbība ar ieinteresētajām personām, tostarp Afganistānas valdību un drošības spēkiem, ASV, NATO un ANO, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku pāreju;

    11. nosoda visas Afganistānā veiktās teroristiskās darbības un visus tajā izdarītos teroristu uzbrukumus; uzsver, cik svarīgi ir iedarbīgi apkarot terorisma finansēšanu un likvidēt finansiālus tīklus, kas atbalsta terorismu; ir dziļi nobažījies par ANO Uzraudzības grupas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem, ka Taliban un al-Qaida attiecības ir padziļinājušās, un par tajā izteikto brīdinājumu attiecībā uz to, ka Taliban varētu miera sarunām nepiekrist un dotu priekšroku militārai pārņemšanai; turklāt pieņem zināšanai ziņojumus, saskaņā ar kuriem Taliban 2021. gadā aktīvi gatavojas kaujas darbībām;

    12. atgādina, ka bez drošības nav iespējama ilgtspējīga attīstība un otrādi; šajā sakarā konstatē, ka, sniedzot starptautisko atbalstu Afganistānai pēc karaspēka izvešanas, ir jānodrošina visaptveroša pieeja, ar kuras palīdzību turpina finansiālu un tehnisku atbalstu drošības jomā, tostarp Afganistānas nacionālās aizsardzības spēkiem un drošības spēkiem, un ekonomikas un attīstības reformām, īpašu uzmanību pievēršot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšanai — jo īpaši sievietēm, jauniešiem un minoritātēm;

    13. atzinīgi vērtē darbu, ko veic vietējās un starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kuras, neraugoties uz drošības riskiem, sniedz pakalpojumus, palīdzību un atspaidu Afganistānas iedzīvotājiem; joprojām pauž bažas par bīstamajiem apstākļiem, kādos darbojas pilsoniskā sabiedrības organizācijas, tostarp žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji; mudina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Komisiju un dalībvalstis turpināt sniegt būtisku atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un turpināt dialogu ar Afganistānas valdību, lai steidzami samazinātu šķēršļus nevalstisko organizāciju darbībai; mudina Afganistānas iestādes, Taliban un citas attiecīgās puses garantēt vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju, nevalstisko organizāciju un humanitāro organizāciju drošību;

    14. prasa ANO ietvaros veikt nopietnu un pārredzamu izmeklēšanu par neseno uzbrukumu, kura mērķis bija meiteņu skola un kurā tika nogalinātas 85 cilvēki, galvenokārt 11 līdz 17 gadus vecas meitenes, un 2020. gada 12. maija uzbrukumu Kabulas Daštebarči rajona slimnīcas dzemdību nodaļai, kuru atbalsta organizācija Médecins Sans Frontières; aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju mudināt ANO Cilvēktiesību padomi izveidot izmeklēšanas komisiju par nopietniem, Afganistānā izdarītiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;

    15. uzsver, ka nesodāmība un korupcija joprojām ir uzskatāmi par nopietniem šķēršļiem, kas liedz iespējas uzlabot drošības koordināciju, sniegt sabiedriskos pakalpojumus un reformēt ekonomiku; atzinīgi vērtē Korupcijas apkarošanas komisijas izveidi Afganistānā 2020. gada novembrī ar mērķi īstenot nesen pieņemto korupcijas apkarošanas stratēģiju; un mudina EĀDD un Komisiju saglabāt augstu korupcijas apkarošanas šajā valstī ES atbalsta līmeni;

    16. atgādina, ka Eiropas atbalsts arī turpmāk būs atkarīgs no pēdējo 20 gadu sasniegumu uzturēšanas un pilnveides, iekļaujošas un pārskatatbildīgas pārvaldības faktiskas uzlabošanas, iestāžu stiprināšanas, demokrātiskā plurālisma, tiesiskuma, korupcijas apkarošanas, neatkarīgu mediju stiprināšanas un visu afgāņu, sevišķi sieviešu, bērnu un visu pie minoritātēm un apdraudētām grupām piederīgu personu, cilvēktiesību un pamatbrīvību stiprināšanas; atgādina, ka nedrīkstētu apdraudēt meiteņu tiesības uz izglītību, kas ir izcils pēdējo 20 gadu sasniegums; uzsver vajadzību noteikt precīzus kritērijus un izveidot uzraudzības mehānismus, ar kuru palīdzību tiktu konstatēts panāktais progress un efektīvi un pārredzami izmantoti Eiropas līdzekļi;

    17. uzsver kategorisko prasību pēdējos 20 gados Afganistānā panākto progresu sieviešu tiesību jomā nodrošināt arī turpmāk; atzinīgi vērtē sieviešu līdzdalību Afganistānas valdības miera sarunās un uzstāj, ka miera procesā attiecībā uz sieviešu tiesībām kompromisu pieļaut nedrīkst; uzsver, ka sarunās ir jāpievēršas arī progresam sieviešu tiesību jomā tajās valsts teritorijās, kas valdības kontrolē neatrodas; mudina, lai visā sarunu laikā tiktu nodrošināta lielāka sieviešu organizāciju pārstāvība un pilnīga apspriešanās ar viņām; uzsver, ka sieviešu pilnīga līdzdalība Afganistānas pēcjauncelsmes posmā, kā arī politiskajā un pilsoniskajā dzīvē ir būtisks ilgtspējīga miera, drošības un attīstības nodrošināšanas priekšnoteikums; aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstu sieviešu iespējīgošanai, kas ir uzskatāma par galveno turpmāka finansiāla atbalsta šai valstij sniegšanas nosacījumu;

    18. pauž dziļu nožēlu, ka sievietēm un meitenēm joprojām ir jāpārvar ievērojamas problēmas, tostarp vardarbība ģimenē, seksuāla un dzimumnosacīta vardarbība, piespiedu laulības un ierobežotas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus; uzstāj, ka progresam šajās jomās arī turpmāk ir jābūt augstai ES prioritātei; atzinīgi vērtē ES finansētos projektus, kas atbalsta sieviešu iespējīgošanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā;

    19. atkārtoti pauž vajadzību turpināt ES Afganistānai sniegto atbalstu tās cīņā ar Covid-19 pandēmiju, afgāņiem piegādāt vakcīnas un palīdzēt organizēt arī vakcināciju;

    20. uzsver, cik svarīgi ir novērst aktuālos draudus pārtikas nodrošinājumam, ko rada klimata pārmaiņas, sausumi un Covid-19 pandēmija; aicina ES no saviem solījumiem, kas izskanēja 2020. gada Afganistānas donoru konferencē, neatkāpties un mudina EĀDD un Komisijas ECHO ĢD (Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorātu) uzņemties vadošu lomu un nodrošināt iztrūkstošo finansējumu, lai nodrošinātu savlaicīgu pārtikas palīdzības mobilizēšanu un koordinēšanu nolūkā novērst draudošo pārtikas nepietiekamību; mudina visus donorus savu humanitāro palīdzību saglabāt nemainīgu vai to palielināt, īpaši viņu sniegto atbalstu Afganistānas veselības sistēmai un Afganistānas sieviešu un meiteņu iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus veicināšanai;

    21. atgādina, ka opija magoņu audzēšanas ietekme sniedzas pāri Afganistānas robežām, ietekmējot kaimiņvalstis un Eiropu, kas ir galvenais Afganistānā saražotā heroīna galamērķis; uzsver vajadzību Afganistānas valdībai stiprināt pūliņus minētos draudus apkarot un atkārtoti pauž nepieciešamību pēc ilgtermiņa lauksaimniecības attīstības un pēc ilgtermiņa palīdzības tai, lai, audzējot opija kultūrām alternatīvas šķirnes, radītu stabilas darbvietas un ienākumus; konstatē, ka tas ir jādara, lai vērstos pret nelikumīgu narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu;

    22. norāda uz iespējamo ekonomisko izaugsmi, ko Afganistānā ilgtspējīgā veidā varētu nodrošināt tās dabas resursi; uzsver, ka Eiropas atbalsts infrastruktūras attīstībai Afganistānas iedzīvotājiem varētu būt labvēlīga, jo rada darbvietas un sniedz resursus, par kuriem varētu sniegt kritiski svarīgus sabiedriskos pakalpojumus, un nodrošināt vides aizsardzību;

    23. uzsver nepieciešamību izmantot Eiropas līdzekļus, tos investējot reģionālo tīklpieslēgumu uzlabošanā un atvieglojot tirdzniecību un tranzītu, pateicoties kuriem, Afganistānai būtu ekonomiskās izaugsmes līdzekļi;

    24. atgādina, ka Afganistāna ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas un kura atrodas uz Āzijas un Tuvo Austrumu robežlīnijas, un atzīst, ka atbalsts un pozitīva sadarbība ar tās Centrālāzijas kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām, jo īpaši Ķīnu, Irānu, Indiju, Krieviju un Pakistānu, ir būtisks Afganistānas stabilizācijas un attīstības, un ekonomiskās vitalitātes priekšnoteikums; aicina EĀDD un dalībvalstis pastiprināt to dialogu ar Afganistānas kaimiņvalstīm; uzsver šo valstu izšķirošo nozīmi Afganistānas stabilizācijā un tās ieslīgšanas haosā nepieļaušanā pēc ārvalstu karaspēka aiziešanas; uzsver, ka ir jāstiprina ES un ASV koordinācija Afganistānas jautājumos, lai tās pēc iespējas šajā valstī saglabātu svarīgu lomu;

    25. atgādina, ka to valstu valdības, kas tagad izved savus bruņotos spēkus no Afganistānas, ir atbildīgas par to, lai aizsargātu un vajadzības gadījumā piešķirtu vīzas un repatriētu vietējos darbiniekus, jo īpaši tulkus, kuri ir atbalstījuši to centienus un kuru dzīvība tagad var būt ļoti apdraudētas; aicina, pirms to darīt, rūpīgi pārbaudīt katru indivīdu, pilnībā ņemot vērā atbilstību un drošības aspektus;

    26. aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis garantēt Afganistānā dislocēto Eiropas bruņoto spēku un tajā esošo darbinieku drošību, kā arī to vietējo līdzstrādnieku drošību, kas patlaban strādā vai ir strādājuši dalībvalstu pārstāvniecību vai ES delegācijas šajā valstī uzdevumā; prasa, lai EĀDD un Komisija sekmētu finansējumu pastiprinātas drošības zonai, tādējādi nodrošinot diplomātisko klātbūtni pēc karaspēka izvešanas;

    27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajai pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

     

     

    Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 9. jūnijs
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika