Procedūra : 2021/2738(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0331/2021

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0331/2021

Debates :

PV 08/06/2021 - 9
CRE 08/06/2021 - 9

Balsojumi :

PV 10/06/2021 - 2
PV 10/06/2021 - 9

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0288

<Date>{08/06/2021}8.6.2021</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0331/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0333/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0337/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0338/2021</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 211kWORD 58k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0331/2021 (PPE)

B9-0333/2021 (Verts/ALE)

B9-0337/2021 (Renew)

B9-0338/2021 (S&D)</TablingGroups>


<Titre>par Parlamenta viedokli attiecībā uz Komisijas un Padomes pašlaik īstenoto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu</Titre>

<DocRef>(2021/2738(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Manfred Weber, Esther de Lange, Siegfried Mureşan, Markus Ferber, José Manuel Fernandes</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Iratxe García Pérez, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Dacian Cioloş, Luis Garicano, Valérie Hayer, Dragoş Pîslaru, Pascal Canfin, Martin Hojsík</Depute>

<Commission>{Renew}grupas “Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Damian Boeselager, Bas Eickhout, Alexandra Geese, Ernest Urtasun, Jordi Solé</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Parlamenta viedokli attiecībā uz Komisijas un Padomes pašlaik īstenoto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu

(2021/2738(RSP))

 

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu[1],

 ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu[2],

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM regula), tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

B. tā kā apmēra un finansēšanas avotu ziņā Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir bezprecedenta instruments; tā kā Komisija gatavojas emitēt kopēja ES parāda instrumentus, jo visas ES dalībvalstis tagad ir sekmīgi ratificējušas Lēmumu par pašu resursiem[3];

C. tā kā zaļās investīcijas ANM satvarā tiks finansētas, emitējot zaļās obligācijas;

D. tā kā ANM īstenošanas demokrātiska kontrole un parlamentāra uzraudzība ir iespējama tikai tad, ja visos procedūras posmos pilnībā iesaista Parlamentu un ņem vērā visus tā ieteikumus;

E. tā kā ar ANM regulas 26. pantu ir izveidots atveseļošanas un noturības dialogs, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību un lai Komisija sniegtu Parlamentam informāciju, cita starpā par dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem un to novērtējumu;

F. tā kā Parlaments pauž savu viedokli par atveseļošanas un noturības dialogā apspriestajiem jautājumiem, cita starpā rezolūcijās un saziņā ar Komisiju; tā kā Komisijai šis viedoklis ir jāņem vērā;

G. tā kā ANM regulā ir noteiktas sešas Eiropas interešu jomas, kas visas atspoguļo šā instrumenta darbības jomu un mērķi;

H. tā kā ANM regula pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienību 175. pantu un tajā ir noteikts, ka vispārīgais mērķis ir sasniegt 174. pantā norādītos mērķus, lai stiprinātu Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un uzlabotu dalībvalstu noturību, sagatavotību krīzēm, pielāgošanās spēju un izaugsmes potenciālu, mīkstinot minētās krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm, bērniem un jauniešiem, un sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, atbalstot zaļo pārkārtošanos, palīdzot sasniegt ES Klimata aktā iekļautos atjauninātos Savienības 2030. gadam izvirzītos klimata mērķrādītājus un īstenojot mērķi, kas paredz sasniegt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, jo īpaši izmantojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas pieņemti saskaņā ar enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulu (ES) 2018/1999, un digitālo pārkārtošanos, tādējādi sekmējot augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci, atjaunojot un veicinot Savienības ekonomiku ilgtspējīgu izaugsmi un integrāciju, sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, veicinot Savienības stratēģisko autonomiju līdztekus atvērtai ekonomikai un radot Eiropas pievienoto vērtību;

I. tā kā Portu sociālajā samitā, kas notika 2021. gada 7. un 8. maijā, ES vadītāji atzina Eiropas sociālo tiesību pīlāru par vienu no atveseļošanas pamatelementiem un tā kā Portu deklarācijā viņi uzsvēra apņemšanos turpināt tā padziļinātu īstenošanu ES un valstu līmenī;

J. tā kā ANM konkrētais mērķis ir sniegt dalībvalstīm finansiālu atbalstu, lai tās varētu sasniegt savos atveseļošanas un noturības plānos izvirzītos reformu un investīciju starpposma rādītājus un mērķrādītājus; tā kā tas nozīmē, ka šiem plāniem (tostarp digitālajiem un zaļajiem pasākumiem) ir jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu ievērošana, kvalitatīvu darbvietu radīšana un augšupēja sociālā konverģence;

K. tā kā Eiropas pievienotā vērtība neīstenojas tikai tāpēc vien, ka ANM ir Eiropas iniciatīva;

L. tā kā principā dalībvalstīm savi atveseļošanas un noturības plāni bija jāiesniedz Komisijai līdz 2021. gada 30. aprīlim; tā kā līdz šim atveseļošanas un noturības plānus Komisijai ir iesniegušas 23 dalībvalstis;

M. tā kā Parlaments 2021. gada 18. maijā rīkoja plenārsēdes debates un pēc tam tika pieņemta rezolūcija par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu;

N. tā kā, lai nodrošinātu pienācīgu ANM īstenošanas demokrātisku pārraudzību un parlamentāro uzraudzību, kā arī lielāku pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību, Komisijai ir regulāri mutiski un rakstiski jāinformē Parlaments par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtējuma gaitu, tostarp par reformām un investīcijām, kas saistītas ar darbības jomu, pamatojoties uz sešiem pīlāriem (tostarp vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem un horizontālajiem principiem) un 11 novērtēšanas kritērijiem, kuri izklāstīti ANM regulā,

1. uzskata, ka ANM ir vēsturisks ES instruments, ar ko veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, nodrošināt konverģenci, sekmēt konkurētspēju un palīdzēt dalībvalstīm mazināt Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, likt to ekonomikai virzīties pa spēcīgas un ilgtspējīgas izaugsmes ceļu, sagatavot ES tādu ilgtermiņa uzdevumu risināšanai kā taisnīga un zaļa pārkārtošanās un digitālā pārveide un radīt ES pievienoto vērtību;

2. sagaida, ka Komisija apstiprinās tikai tos plānus, kuri pilnībā atbilst ANM regulā iekļautajiem noteikumiem un mērķrādītājiem, un neīstenos politisku piekāpšanos, kas būtu pretrunā šīs regulas burtam un garam, vienlaikus norobežojoties no tā, ka tā ir bijusi cieši iesaistīta šo plānu sagatavošanā pirms to iesniegšanas; prasa, lai Komisija nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanas procesā rūpīgi piemērotu ANM regulas burtu un garu un pirms attiecīgā Padomes īstenošanas lēmuma projekta pieņemšanas sniegtu padziļinātu un visaptverošu novērtējumu; tomēr atzinīgi vērtē Komisijas centienus nodrošināt, lai strauji — pirms vasaras sākuma — tiktu pieņemti attiecīgie Padomes īstenošanas lēmumi, un Komisijas pastāvīgo sadarbību ar dalībvalstīm, palīdzot tām izstrādāt augstas kvalitātes plānus, kuri dod ievērojamu ieguldījumu mūsu kopīgo Eiropas mērķu sasniegšanā;

3. ir pārliecināts, ka līdzekļi starp nozarēm, sabiedrības slāņiem un nākamajām paaudzēm ir jāsadala taisnīgi, lai pēc iespējas vairāk veicinātu ekonomisko un sociālo augšupējo un teritoriālo konverģenci, labklājību visiem un ekonomisko stabilitāti; aicina Komisiju uzstāt, lai visu dalībvalstu nacionālajos plānos būtu iekļauti vērienīgi reformu pasākumi, un uzsver, ka vērienīgi plāni un pareiza izpilde ir ļoti svarīga, lai pilnībā izmantotu šo iespēju; prasa nodrošināt pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību līdzekļu piešķiršanā un izmantošanā; atgādina, ka ANM nedrīkst uztvert kā ierastu praksi;

4. aicina Komisiju rūpīgi novērtēt, vai ANM resursi palīdz sasniegt ANM regulas mērķi veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju dalībvalstīs; aicina Komisiju atturēties no tādu projektu “pārpakošanas”, kuriem nav reālas pievienotās vērtības (sevišķi attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem), jo īpaši gadījumos, kad tas var palielināt ES sociālās, ekonomiskās un teritoriālās konverģences atšķirības;

5. atkārto Parlamenta aicinājumu nodrošināt Parlamentam tiesības uz informāciju par pašlaik notiekošo nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu, lai Parlaments varētu īstenot demokrātisku kontroli pār Komisijas veikto ANM novērtējumu un īstenošanu;

6. aicina Komisiju ar rūpīgi veiktu novērtējumu starpniecību nodrošināt, ka ikviens nacionālais atveseļošanas un noturības plāns visaptverošā un līdzsvarotā veidā efektīvi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti ANM regulas 3. pantā; atgādina, ka katram pasākumam būtu jāveicina viena vai vairākas Eiropas nozīmes politikas jomas, kas strukturētas šajos sešos pīlāros;

7. uzsver, ka plāniem visā īstenošanas posmā ir jāatbilst regulatīvajām prasībām, tostarp attiecīgi 37 % un 20 % īpatsvaram, kas noteikts attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos; aicina Komisiju novērtēt ierosinātos pasākumus kvalitatīvā un kvantitatīvā aspektā, lai nodrošinātu, ka ar tiem tiek efektīvi izpildīti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie mērķrādītāji, cita starpā arī īstenošanas posmā;

8. atgādina, ka saskaņā ar ANM regulu no ANM nedrīkst finansēt valsts budžeta kārtējos izdevumus, piemēram, pastāvīgus nodokļu atvieglojumus, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, un aicina Komisiju šo kritēriju vērtēt holistiski;

9. norāda, ka pārrobežu projekti, kuros iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, rada augstu Eiropas pievienoto vērtību un plašāku ietekmi, un pauž nožēlu par to, ka pārrobežu projekti ir iekļauti tikai dažos nacionālajos plānos; aicina Komisiju stingri mudināt dalībvalstis veicināt pārrobežu projektus, ko finansē no ANM;

10. norāda, ka tikai dažas dalībvalstis jau iesniegtajos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir izvēlējušās pieprasīt aizdevumus; aicina dalībvalstis apsvērt to, kā vislabāk izmantot pieejamos aizdevumus, lai nepieļautu iespēju zaudēšanu; pauž bažas par to, ka ievērojama aizdevumu summa ANM darbības beigās var palikt neizmantota, un aicina dalībvalstis rūpīgi novērtēt savas vajadzības un pēc iespējas labāk izmantot šo iespēju, iesniedzot atveseļošanas un noturības plānus vai grozot tos;

11. aicina Komisiju saistībā ar Padomes īstenošanas akta projekta sagatavošanu ņemt vērā, ka vēlāk varētu būt nepieciešams grozīt nacionālos plānus, lai nodrošinātu atbilstību ANM regulas prasībām;

12. atgādina, ka atveseļošanas un noturības plāniem nebūtu jāietekmē tiesības noslēgt vai īstenot koplīgumus vai kolektīvi rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Savienības un valstu tiesību aktiem un praksi;

13. uzsver, ka investīciju ietekmei jābūt ilgstošai; aicina Komisiju izvērtēt, cik lielā mērā ANM satvarā veiktās reformas un investīcijas spēs vēl vairāk mazināt Komisijas aplēsto investīciju trūkumu visās jomās Eiropā, lai sasniegtu mērķus digitālās pārkārtošanās, klimata, vides un sociālās ilgtspējas jomā, tostarp Parīzes nolīguma mērķus un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

Zaļā pārkārtošanās

14. uzsver, ka saskaņā ar ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku visos plānos vismaz 37 % no kopējā piešķīruma (dotācijas un aizdevumi) būtu jāparedz klimatam; aicina Komisiju 37 % klimata izdevumu mērķrādītāju novērtēt uzmanīgi, lai nodrošinātu, ka pasākumi nedublējas un nav kļūdaini vai nepareizi iezīmēti un lai nepieļautu zaļmaldināšanu; pauž bažas par to, ka dažas investīcijas tiek apzīmētas kā zaļās investīcijas, lai gan uz tām neattiecas VI pielikumā izklāstītā izsekojamības metodika; ierosina piemērot papildu pārbaudes attiecībā uz jebkādu ANM regulas VI pielikumā izklāstītās klimatrīcības izsekojamības metodikas paplašināšanu; uzstāj, ka mērķrādītāja izpildei īstenošanas posmā nepieciešamie aizsardzības pasākumi ir pilnībā jāiekļauj Padomes īstenošanas lēmuma projekta mērķrādītājos un starpposma rādītājos; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt reformas, kas veicinās investīciju sekmīgu īstenošanu;

15. atgādina, ka noteikumi “nenodari būtisku kaitējumu” ir ļoti svarīgs instruments zaļās pārkārtošanās atbalstam līdztekus prasībai, ka ar vismaz 37 % izdevumu (dotācijas un aizdevumi) investīcijām un reformām, kas iekļauti katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, būtu jāatbalsta klimata mērķi un jāizvairās no tādu pasākumu finansēšanas, kuri ir pretrunā Savienības mērķiem klimata jomā; atgādina, ka visos pasākumos ir jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852[4] 17. panta nozīmē, kā prasīts ANM regulā; šajā sakarībā pauž bažas par to, ka plānu novērtēšanā šis princips netiek ievērots, un aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”, tostarp īstenošanas posmā, un publicēt visus saistītos novērtējumus; uzstāj, ka ANM īstenošana nedrīkst izraisīt vides standartu pazemināšanos vai būt pretrunā tiesību aktiem un noteikumiem vides jomā; šajā sakarībā uzsver bažas par to darbību iespējamo negatīvo ietekmi, kuras tiek veiktas bioloģiskās daudzveidības īpaši aizsargājamajās teritorijās vai to tuvumā (tostarp Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, UNESCO Pasaules mantojuma objektos un būtiskās bioloģiskās daudzveidības teritorijās, kā arī citās aizsargājamās teritorijās);

16. atgādina — atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret dramatisko bioloģiskās daudzveidības izzušanu, ANM būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības jomā īstenotās darbības integrēšana Savienības politikās; aicina Komisiju publicēt pārskatu par pasākumiem, kuri efektīvi veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp par atveseļošanas un noturības plānos minētajiem pasākumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un efektīvi veicina to; pauž bažas par to, ka lielākajā daļā atveseļošanas un noturības plānu ir ietverti ļoti ierobežoti pasākumi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai vai tādu nav vispār; sagaida, ka Komisija stingri piemēros principu “nenodari būtisku kaitējumu” arī šajā sakarībā un jo īpaši noraidīs reformas vai investīcijas, kuras varētu kaitēt bioloģiskajai daudzveidībai vai kurām nav paredzēti atbilstoši papildpasākumi;

17. pauž bažas par to, ka daudzos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos galvenā uzmanība ir pievērsta īstermiņa investīcijām; atbalsta zaļās investīcijas, kas veicina Eiropas ekonomikas pārveidi, un jo īpaši tās, kuras pārmērīgi nesubsidē ilglietojuma patēriņa preču iegādi;

Digitālā pārveide

18. uzsver, ka saskaņā ar ANM regulu visos plānos būtu jāiekļauj pasākumi, kas efektīvi sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, un tiem būtu jāparedz summa, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz ANM regulā ietverto metodiku un noteikumiem;

19. atgādina, ka attiecībā uz investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā dalībvalstīm savos plānos būtu jāsniedz drošības pašnovērtējums, kura pamatā ir kopīgi objektīvi kritēriji, ar ko identificē visas drošības problēmas, un kurā sīki izklāstīts, kā minētās problēmas tiks risinātas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai visos nacionālajos plānos, kuros ietvertas šādas investīcijas, minētais novērtējums būtu sniegts un attiecīgie pasākumi nebūtu pretrunā Savienības stratēģiskajām interesēm;

20. uzskata, ka digitālajām darbībām ir liels potenciāls veicināt ES konkurētspēju starptautiskā mērogā un radīt kvalitatīvas darbvietas, un pauž bažas par to, ka pastāv tādi nacionālie plāni, kas nenodrošina pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz investīcijām digitālajā pārveidē un jo īpaši digitālajā infrastruktūrā;

21. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pilnībā ievērot sadarbspējas, energoefektivitātes un personas datu aizsardzības principus, kā arī veicināt atklātā pirmkoda risinājumu izmantošanu digitālajās investīcijās;

Izaugsmes, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un labklājības visiem veicināšana

22. atzinīgi vērtē jo īpaši tos iesniegtajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautos pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ekonomisko kohēziju, ražīgumu, konkurētspēju, pētniecību un inovāciju, veselību un labi funkcionējošu vienoto tirgu ar spēcīgiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), veicinātu augstas kvalitātes darbvietu radīšanu, cīnītos pret nabadzību un nevienlīdzību, veicinātu kultūru un izglītību, attīstītu kompetences un prasmes, atbalstītu bērnus un jauniešus, uzlabotu gatavību krīzēm un reaģēšanas spējas krīzes situācijās un mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku;

23. aicina Komisiju veikt novērtējumu un nodrošināt, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos pienācīga uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas paredzēti bērniem un jauniešiem, jo īpaši valstīs, kurās ir konstatētas strukturālas problēmas tādās jomās kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana, jauniešu bezdarbs, bērnu nabadzība un agrīna pirmsskolas izglītība; uzstāj, ka reformām un investīcijām jauniešos, jo īpaši tām, kas saistītas ar prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, izglītību, profesionālo apmācību un duālo izglītību, digitālajām prasmēm, mūžizglītību, aktīvu darba tirgus politiku, politiku, kura paredzēta investīcijām bērnu un jauniešu piekļuvē un iespējās, un politiku, kas novērš plaisu starp paaudzēm, būtu jāveicina ne tikai aprīkojuma iegāde, bet arī kompetenču attīstība, un tās būtu jāsaskaņo ar Garantiju jauniešiem un citiem valsts pasākumiem; uzsver, ka bērnu labā veiktas reformas un investīcijas būtu jāsaskaņo ar Garantijas bērniem principiem un tajās galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai katram nabadzīgam bērnam būtu tiesības piekļūt augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem, bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un atbilstošam uzturam;

24. atzinīgi vērtē to, ka nolūkā stiprināt sociālo kohēziju un sociālās aizsardzības sistēmas un mazināt neaizsargātību, nacionālajos plānos ir iekļauti pasākumi, kas veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra un ES nodarbinātības, izglītības, veselības un sociālās aprūpes jomas iniciatīvu īstenošanu; atgādina Komisijai, ka atveseļošanas un noturības plāniem apmierinošā līmenī ir jāatbilst novērtēšanas kritērijiem, un aicina to rūpīgi novērtēt katra pasākuma sociālās sekas un ietekmi, lai nodrošinātu atbilstību ANM regulai; tādēļ uzstāj, lai Komisija nodrošinātu, ka ikviens plāns atbilstoši atspoguļo šos kritērijus;

25. uzskata, ka zaļajām un digitālajām investīcijām piemīt liels potenciāls kvalitatīvu darbvietu radīšanā, nevienlīdzības mazināšanā un digitālās plaisas sašaurināšanā; aicina Komisiju nodrošināt, ka vismazāk aizsargātās kopienas un reģioni — piemēram, pārejas procesā esošie lignīta un ogļu ieguves reģioni — un tie, kurus klimata pārmaiņas skar vissmagāk, gūst labumu no zaļajām un digitālajām investīcijām; uzsver, ka no zaļajām un digitālajām investīcijām gaidāmais sociālais un ekonomiskais ieguvums būtu jānosaka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, lai nodrošinātu maksimālu ietekmi;

26. prasa Komisijai un Padomei nodrošināt, ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un īstenošanā tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas visiem, kā arī šo mērķu integrēšana; sagaida, ka Komisija saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (turpmāk “Revīzijas palāta”) īpašo ziņojumu Nr. 10/21 ANM īstenošanas vajadzībām sistemātiski vāks, analizēs un paziņos pieejamos datus dalījumā pēc dzimuma; pauž nopietnas bažas par to, ka lielākā daļa atveseļošanas un noturības plānu būtiski neveicina šo mērķu īstenošanu un integrēšanu un ka šajos plānos nav iekļauti skaidri un konkrēti pasākumi dzimumu nelīdztiesības problēmas risināšanai, tādējādi riskējot apdraudēt to spēju mazināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi uz sievietēm un reaģēt uz attiecīgajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI);

27. prasa Komisijai novērtēt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus no pievēršanās tādiem valsts līmeņa pasākumiem viedokļa, kuri paredzēti agresīvas nodokļu plānošanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nodokļu apiešanas apkarošanai, vai no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas neefektīvu pasākumu viedokļa;

28. atgādina, ka atveseļošanas un noturības plāniem būtu jāietver pasākumi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanai, izmantojot saskaņotu pasākumu kopumu; atgādina Komisijai, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos uzmanība jāpievērš ilgtspējīgām un izaugsmi veicinošām reformām un investīcijām, kas palīdz novērst strukturālus trūkumus dalībvalstu ekonomikā, un ka šajā nolūkā tiek sagaidīts, ka visi plāni veicinās visu attiecīgajos KVAI identificēto sarežģīto uzdevumu vai būtiskas to daļas, tostarp to fiskālo aspektu, efektīvu risināšanu; uzsver, ka atveseļošanas un noturības plāniem ir jāatbilst attiecīgajiem katrai valstij specifiskajiem uzdevumiem un prioritātēm, kas noteikti saistībā ar Eiropas pusgadu, un jābūt saskaņotiem ar ANM regulu; uzsver, ka visi pasākumi un jo īpaši tie, kas saistīti ar digitālo un zaļo pārkārtošanos, būtu novērtējami arī no ekonomiskā un sociālā viedokļa; uzstāj, ka Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka ierosinātās reformas ir patiesas, jaunas un vērienīgākas un ka tās tiek sāktas pēc iespējas drīzāk;

29. aicina Komisiju nodrošināt līdzsvaru starp reformām un investīcijām, kā arī nacionālo plānu, tostarp jauno reformu, atbilstību attiecīgajos KVAI identificētajiem sasniegumiem un risināmajiem uzdevumiem;

30. uzsver, ka kvalitatīvas nodarbinātības radīšana un veicināšana ir viens no AMN regulā iekļautajiem mērķiem un ka tas būtu jādara, izmantojot visaptverošu reformu un investīciju kopumu, kā arī pasākumus, kuri nodrošina stabilus līgumus, pienācīgu darba samaksu, darba koplīguma slēgšanas sarunu segumu un sociālās aizsardzības minimumu;

31. pauž nožēlu, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni netiek pietiekami koordinēti ar partnerības nolīgumiem un ES programmām, tādām kā InvestEU; prasa radīt sinerģiju un papildināmību starp ANM, partnerības nolīgumiem, InvestEU un citām ES darbībām; aicina Komisiju un dalībvalstis atvieglot programmas InvestEU dalībvalsts nodalījuma izmantošanu, kas jo īpaši varētu veicināt MVU paredzētu maksātspējas atbalsta instrumentu izveidi;

32. atgādina Komisijai, ka būtiska MVU un jaunuzņēmumu līdzdalība, tostarp publiskā iepirkuma procesos, ir skaidri formulēts ANM regulas mērķis; aicina Komisiju nodrošināt, ka ANM līdzekļus nesaņem galvenokārt lieli uzņēmumi un ka šie līdzekļi nekavē godīgu konkurenci; aicina Komisiju maksimālu uzmanību veltīt tam, lai nodrošinātu, ka ANM finansējumu saņem MVU un jaunuzņēmumi, tostarp, šajā nolūkā formulējot starpposma rādītājus un pastāvīgus norādījumus par programmu īstenošanu dalībvalstīs; ierosina pastāvīgās uzraudzības jomā iekļaut to ANM līdzekļu daļu, kuru galasaņēmēji ir MVU, šajā nolūkā cita starpā izmantojot kopējus rādītājus;

Ieinteresēto personu līdzdalība

33. atgādina, ka ANM regulas 18. panta 4. punkta q) apakšpunkts nosaka, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni ietver “kopsavilkum[u] par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā”; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apspriesties ar visām valstu ieinteresētajām personām un nodrošināt to līdzdalību, tostarp pilsoniskās sabiedrības, sociālo partneru un vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestāžu līdzdalību, šo plānu īstenošanā un jo īpaši tās uzraudzībā, lai nodrošinātu, ka notiek apspriešanās par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai par iespējamiem jauniem plāniem;

34. atgādina, ka LESD 152. pantā ir noteikts, ka Savienība savā līmenī atzīst un veicina sociālo partneru lomu un ievēro to autonomiju; uzsver, ka atbilstošai valstu ieinteresēto personu, tādu kā valstu parlamenti, vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes, sociālie partneri, NVO un pilsoniskā sabiedrība, līdzdalībai nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un īstenošanā ir izšķiroša nozīme, lai sekmīgi īstenotu šos plānus un ANM kopumā, palielinātu valstu līdzatbildību par tiem, nodrošinātu ātru, pārredzamu, efektīvu un kvalitatīvu līdzekļu apguvi, palielinātu pārredzamību un novērstu pārklāšanos, neatbilstību un dubultu finansēšanu; atkārto Reģionu komitejas un citu ieinteresēto personu izteiktās bažas un pauž nožēlu par to, ka daudzas dalībvalstis savu plānu sagatavošanā nav iesaistījušas vai nepietiekami ir iesaistījušas reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, kā arī par šo procesu pārredzamības trūkumu, neraugoties uz to, ka dalībvalstis ir atkarīgas no tām lielas daļas ANM līdzekļu novirzīšanā; turklāt pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos pat valstu parlamenti netika pienācīgi iesaistīti vai informēti; mudina Komisiju izveidot strukturālu dialogu ar reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādēm un ieviest īpašu dialogu ar Eiropas sociālajiem partneriem;

Plānotie pasākumi, starpposma rādītāji un mērķrādītāji

35. uzstāj, ka visām reformām un investīcijām jābūt saistītām ar starpposma rādītājiem, mērķrādītājiem un izmaksu aprēķiniem, kas ir atbilstoši, skaidri, sīki aprakstīti un pienācīgi uzraudzīti un jo īpaši nodrošina pilnīgu atbilstību ANM regulai un ES acquis, atspoguļojot skaidras dalībvalstu saistības;

36. prasa Komisijai nodrošināt, ka pirms to starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildes novērtēšanas, par kuriem panākta vienošanās Padomes īstenošanas lēmumā un nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, Parlaments saņem sākotnējos konstatējumus par nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos iekļauto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi, kā prasīts ANM regulas 25. panta 4. punktā;

37. atgādina Komisijai, ka līdztekus investīcijām būtu jāveic reformas, un aicina to nodrošināt, ka visi ar atpakaļejošu spēku apstiprinātie pasākumi tiek skaidri papildināti ar atbilstošiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un ka tie atbilst visām attiecīgo tiesību aktu prasībām, un aicina dalībvalstis šo noteikumu izmantot pārdomāti; atkārtoti norāda, ka ANM tika iecerēts, lai atbalstītu projektus, kuros ievērots Savienības finansējuma papildināmības princips; atzīmē, ka patiesi papildinošu no ANM finansētu projektu trūkums varētu ierobežot tā makroekonomisko ietekmi;

38. uzsver, ka struktūrām, kas valsts līmenī ieviestas ANM novirzīšanai, īstenošanai un uzraudzībai, vajadzētu būt piemērotām, lai veicinātu nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzēto pasākumu ilgstošu ietekmi;

Institucionālā noturība, pārvaldība, administratīvā spēja un tiesiskums

39. atgādina, ka attiecībā uz ANM un ikvienu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pilnībā būtu jāievēro Tiesiskuma regula[5] un ka šajos plānos izklāstītajiem pasākumiem nevajadzētu būt pretrunā LES 2. pantā nostiprinātajām ES vērtībām; uzstāj, ka šajā nolūkā Komisijai ir jānodrošina, ka neviens projekts vai pasākums nav pretrunā šīm vērtībām ne novērtēšanas, ne īstenošanas posmā, un prasa tai atbilstoši rīkoties, lai veiktu pārskatīšanu;

40. uzsver — lai ANM un nacionālie atveseļošanas un noturības plāni tiktu sekmīgi īstenoti, Komisijai, dalībvalstīm un visiem īstenošanā iesaistītajiem partneriem būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība; aicina Komisiju palielināt Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūrai paredzētos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šo institūciju rīcībā ir pietiekami finanšu un cilvēkresursi šīs bezprecedenta ES izdevumu summas rūpīgai pārbaudei; aicina Komisiju šajā nolūkā šogad iesniegt budžeta grozījuma projektu vai pārvietojuma pieprasījumu, lai mazinātu šīs budžeta vajadzības;

41. atgādina, ka ANM īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp, efektīvi novēršot krāpšanu, arī nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un interešu konfliktu un attiecīgā gadījumā izmantojot kriminālvajāšanu, un ka, īstenojot ANM, būtu jācenšas nepieļaut dubultu finansēšanu no ANM, jo īpaši pārvaldības struktūrās, kas saistītas ar nacionālajiem plāniem;

42. prasa Komisijai rūpīgi novērtēt plānotos pasākumus, ko dalībvalstis ierosinājušas, lai nepieļautu, atklātu un novērstu korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta gadījumus no ANM piešķirto līdzekļu izmantošanā, un šajā sakarā īpašu uzmanību pievērst tam, lai nacionālajos plānos būtu iekļautas visas nepieciešamās reformas kopā ar attiecīgajiem starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem, jo īpaši attiecīgā gadījumā tās, kas saistītas ar atbilstošajiem KVAI; mudina Komisiju ļoti rūpīgi uzraudzīt ES finanšu interešu apdraudējumus ANM īstenošanā, kuri saistīti ar jebkādiem tiesiskuma principu pārkāpumiem vai iespējamiem šādiem pārkāpumiem, īpašu uzmanību pievēršot publiskajam iepirkumam; sagaida, ka Komisija neveiks nekādus maksājumus no ANM, ja nebūs izpildīti starpposma rādītāji, kas saistīti ar pasākumiem korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta nepieļaušanai, atklāšanai un novēršanai ANM ietvaros piešķirto līdzekļu izmantošanā;

43. mudina Komisiju uzstāt, lai dalībvalstis īstenotu reformu un investīciju pasākumus, jo īpaši jomās, kas palielina administratīvo un institucionālo noturību un gatavību krīzes situācijai;

44. aicina dalībvalstis standartizētā elektroniskā un savstarpēji izmantojamā formātā vākt un reģistrēt datus par galasaņēmējiem un galīgajiem labuma guvējiem, kā arī par to projektu mērķiem, summu un atrašanās vietu, kurus finansē no ANM, un izmantot vienoto datizraces rīku, kas jānodrošina Komisijai; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pabeigt vienotā datizraces rīka izstrādi; atgādina, ka ANM regulas 22. panta 2. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums vākt datus un nodrošināt piekļuvi standartizētām datu kategorijām; atgādina Komisijai, ka tai ir jānodrošina šī pienākuma izpilde revīzijas un kontroles vajadzībām un tas, ka ir pieejama salīdzināma informācija par līdzekļu izlietojumu saistībā ar pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai atveseļošanas un noturības plānu ietvaros; atgādina Komisijai arī nepieciešamību nodrošināt pārredzamību attiecībā uz galīgajiem labuma guvējiem un to, ka ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai izvairītos no dubultas finansēšanas;

Parlamenta īstenotā deleģēto aktu novērtēšana

45. uzsver, ka deleģēto aktu projekti, kas izstrādāti saistībā ar ANM regulu, proti, deleģētais akts par atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu un deleģētais akts, ar ko nosaka kopējus rādītājus ziņošanai par progresu šī mehānisma īstenošanā un metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, neatbilst Parlamenta cerībām, un ka tajos pilnībā ir jāņem vērā attiecīgie atveseļošanas un noturības dialoga elementi; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz to deleģēto aktu apstiprināšanas grafiku, kuri izriet no ANM regulas;

46. uzsver, ka ir svarīgi vienoties par sociālās izsekošanas metodiku nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanai, lai nodrošinātu, ka šajos plānos izklāstītās darbības veicina ANM regulā noteikto sociālo mērķu sasniegšanu; uzskata, ka attiecībā uz sociālās izsekošanas metodiku ir jāievēro Eiropas sociālo tiesību pīlāra struktūra un ka ar tās palīdzību ir jāanalizē ieguldījums šajā pīlārā;

47. apgalvo, ka rezultātu pārskatam un kopējiem rādītājiem, kas nepieciešami, lai ikvienā no sešiem pīlāriem novērtētu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā sasniegto progresu virzībā uz vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, vajadzētu būt efektīviem; uzstāj, ka labākais mehānisms, lai novērtētu virzībā uz augšupēju sociālo konverģenci sasniegto progresu, ir sociālo rezultātu pārskats; aicina Komisiju iekļaut sociālo rezultātu pārskata sociālos rādītājus — jo īpaši tos, kas saistīti ar pienācīgu darbu, sociālo taisnīgumu, vienlīdzīgām iespējām, stabilām sociālās labklājības sistēmām un taisnīgu mobilitāti, — kopējos rādītājos, kuri jāizmanto atveseļošanas un noturības mehānismā ziņošanai par sociālo progresu un plānu uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī sociālās izsekošanas metodikā, tostarp attiecībā uz Garantiju bērniem un Garantiju jauniešiem; uzsver, ka Parlaments rūpīgi analizēs deleģētos aktus, ko Komisija iesniegs šajā jomā, lai noteiktu, vai sociālie rādītāji, rezultātu pārskats un sociālā metodika atbilst izvirzītajiem mērķiem, un pārbaudītu, vai nav izsakāmi iebildumi;

Secinājumi

48. aicina Komisiju atbilstoši un saskaņā ar ANM regulu novērtēt iesniegtos plānus; pauž nopietnas bažas par vairāku nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzēto pasākumu atbilstību pamatā esošās ANM regulas prasībām un prasa Komisijai nodrošināt, ka visu plānu visi elementi pilnībā atbilst ANM regulai;

49. atgādina Komisijai savu prasību pildīt pienākumus, kas tai noteikti ANM regulā, proti, sniegt Parlamentam visu attiecīgo informāciju par stāvokli ANM regulas īstenošanā un ņemt vērā jebkādus elementus, kuri izriet no atveseļošanas un noturības dialogā paustajiem viedokļiem, tostarp no attiecīgo komiteju un plenārsēdes rezolūcijās izteiktajiem viedokļiem; atzinīgi vērtē Komisijas uzlabotos centienus sniegt atbilstošu informāciju regulāri rīkotajās apspriedēs ar Parlamentu;

50. uzstāj, lai Komisija nodrošinātu, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir iekļauti noteikumi, kas nodrošina, ka Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību, tostarp, attiecīgā gadījumā izvietojot Savienības emblēmu un atbilstošu paziņojumu par finansējumu, kurā lasāms “Eiropas Savienības finansējums — NextGenerationEU”;

51. atzinīgi vērtē Komisijas rakstiskās atbildes uz Parlamenta jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, kā arī nacionālo plānu mašīntulkošanu un cer saņemt atbildes uz visiem nākotnes informācijas pieprasījumiem, tādiem kā matrica nacionālo plānu novērtēšanai; atkārtoti norāda — Parlaments sagaida, ka informācija tiks sniegta skaidrā un salīdzināmā formātā un savlaicīgi;

52. atgādina Padomei, ka jo īpaši īstenošanas lēmuma pieņemšanas stadijā “Padomes sagatavošanas struktūrās notikušo diskusiju attiecīgos rezultātus paziņo Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām”;

53. aicina Komisiju atveseļošanas un noturības dialogu laikā turpināt izmantot atklātu, pārredzamu un konstruktīvu pieeju;

54. atgādina Parlamenta 2020. gadā pausto nostāju par labu spēcīgākam atveseļošanas plānam un aicina Komisiju un Padomi izvērtēt, vai šīs krīzes pārvarēšanai nav nepieciešami papildu pasākumi vai līdzekļi;

°

° °

55. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropadomei un Komisijai.

[1] OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0257.

[3] Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai, OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.

[5] OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 9. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika