Procedūra : 2021/2749(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0347/2021

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0347/2021

Debates :

PV 10/06/2021 - 7.3
CRE 10/06/2021 - 7.3

Balsojumi :

PV 10/06/2021 - 9
PV 10/06/2021 - 15

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0291

<Date>{09/06/2021}9.6.2021</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0347/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0348/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0351/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0352/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0360/2021</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 206kWORD 54k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0347/2021 (Verts/ALE)

B9-0348/2021 (Renew)

B9-0351/2021 (S&D)

B9-0352/2021 (ECR)

B9-0360/2021 (PPE)</TablingGroups>


<Titre>par Vācijas NVO iekļaušanu Krievijas nevēlamo organizāciju sarakstā un Andreja Pivovarova aizturēšanu</Titre>

<DocRef>(2021/2749(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Željana Zovko, Andrius Kubilius, Michael Gahler, Isabel Wiseler-Lima, David McAllister, Jerzy Buzek, Antonio López-Istúriz White, Paulo Rangel, Tom Vandenkendelaere, Gabriel Mato, Sara Skyttedal, Miriam Lexmann, Loránt Vincze, Krzysztof Hetman, Magdalena Adamowicz, Vladimír Bilčík, Róża Thun und Hohenstein, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Ivan Štefanec, David Lega, Inese Vaidere, Luděk Niedermayer, Tomáš Zdechovský, Peter Pollák, Christian Sagartz, Adam Jarubas, José Manuel Fernandes, Stanislav Polčák, Loucas Fourlas, Eva Maydell, Michaela Šojdrová, Jiří Pospíšil, Maria Walsh, Helmut Geuking</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Włodzimierz Cimoszewicz, Norbert Neuser</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Bernard Guetta, Petras Auštrevičius, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Svenja Hahn, Karin Karlsbro, Moritz Körner, Karen Melchior, Urmas Paet, Frédérique Ries, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache</Depute>

<Commission>{Renew}grupas “Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Sergey Lagodinsky, Hannah Neumann</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Jadwiga Wiśniewska, Adam Bielan, Ruža Tomašić, Elżbieta Rafalska, Assita Kanko, Ryszard Antoni Legutko, Charlie Weimers, Jacek Saryusz-Wolski, Bogdan Rzońca, Ryszard Czarnecki, Roberts Zīle, Dace Melbārde, Witold Jan Waszczykowski</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par Vācijas NVO iekļaušanu Krievijas nevēlamo organizāciju sarakstā un Andreja Pivovarova aizturēšanu

(2021/2749(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, cita starpā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Krieviju, Alekseja Navaļnija lietu, militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un Krievijas īstenotiem uzbrukumiem Čehijas Republikā[1], kā arī 2016. gada 12. maija rezolūciju par Krimas tatāriem[2],

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, jo īpaši 10. pantu par tiesībām uz vārda brīvību un 11. pantu par tiesībām uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekle,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas 2016. gada 13. jūnija Atzinumu Nr. 814/2015 par Federālo likumu Nr. 129-FZ, ar ko groza dažus tiesību aktus (Federālais likums par ārvalstu un starptautisku nevalstisko organizāciju nevēlamām darbībām),

 ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 1. maijā ES vārdā sniegto deklarāciju par ierobežojošu pasākumu noteikšanu pret astoņiem ES pilsoņiem,

 ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 15. maijā ES vārdā sniegto deklarāciju par tā dēvēto nedraudzīgo valstu saraksta publicēšanu,

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 27. maija paziņojumu par Vācijas NVO iekļaušanu nevēlamo organizāciju sarakstā,

 ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2021. gada 1. jūnija paziņojumu par Andreja Pivovarova aizturēšanu,

 ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2021. gada 4. jūnija paziņojumu par likumu par tā dēvētajām ekstrēmistu organizācijām,

 ņemot vērā Delegācijas ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā priekšsēdētāja 2021. gada 3. jūnija paziņojumu par likvidētās NVO “Atvērtā Krievija” direktora Andreja Pivovarova aizturēšanu ES komerciālā lidmašīnā, kas gatavojās pacelties no Sanktpēterburgas lidostas,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā uzskatu, vārda, biedrošanās un mierīgas pulcēšanās brīvības īstenošana ir pamattiesības, kas nostiprinātas Krievijas Federācijas konstitūcijā, kā arī daudzos starptautiskos tiesību instrumentos, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, ko Krievija ir apņēmusies ievērot; tā kā starptautisko tiesību pārākums paredz Krievijai saistības, kuras nevar grozīt un no kurām nevar atkāpties, izmantojot nesenos konstitūcijas grozījumus;

B. tā kā Krievijas Federācija nesen ir pieņēmusi represīvus likumus, ar ko ir būtiski paplašināts to personu un grupu loks, kuras var tikt uzskatītas par “ārvalstu aģentiem”, un ar ko ir palielināti minētajām personām un grupām noteiktie ierobežojumi un prasības, kā arī sankcijas par to pārkāpšanu;

C. tā kā nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir ārkārtīgi svarīga nozīme mūsdienu demokrātiskā sabiedrībā, jo tās ļauj iedzīvotājiem sadarboties dažādu leģitīmu mērķu labad un nodrošina nepieciešamo sabiedrības iesaisti, kas papildina, sagatavo un uzrauga oficiālo politisko lēmumu pieņemšanu; tā kā tādēļ NVO ir svarīga politiskā loma un, lai gan tās ievēro tiesību aktus, tām ir jāsaglabā neatkarība no jebkādas nepamatotas valsts iestāžu iejaukšanās;

D. tā kā Federālais likums par ārvalstu un starptautisku nevalstisko organizāciju nevēlamām darbībām ļauj ārvalstu un starptautisku nevalstisko organizāciju darbības uzskatīt par nevēlamām Krievijas Federācijas teritorijā; tā kā organizācijas, ko Krievijas iestādes ir pasludinājušas par nevēlamām, saskaras ar biedrošanās brīvības ierobežojumiem, jo to darbības tiek aizliegtas un saistībā ar šīm darbībām tiek noteikti administratīvi sodi un kriminālsodi; tā kā Krievijas varasiestādes ir izmantojušas šo likumu, lai veicinātu represijas pret neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas Krievijā;

E. tā kā, pieņemot šos likumus, Krievijas Federācija ir piešķīrusi iestādēm gandrīz pilnīgu kontroli pār neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilnvarojusi Krievijas federālo mediju uzraugu (Roskomnadzor) bloķēt tiešsaistes resursus; tā kā Krievijas varasiestādes ir aizliegušas mītiņus sabiedriskās vietās, ierobežojušas tiesības piedalīties viena piketētāja protestos un noteikušas papildu ierobežojumus žurnālistiem, kas atspoguļo šos protestus;

F. tā kā jaunākais likumprojekts, ko Valsts dome un Federācijas padome pieņēma 2021. gada maijā, būtiski ierobežoja tiesības un brīvības Krievijā, nosakot stingrus ierobežojumus personām, kas kritizē valdību, liedzot tām piedalīties sabiedriskajā dzīvē un kandidēt jebkāda līmeņa vēlēšanās, tostarp 2021. gada parlamenta vēlēšanās, ja tās ir dibinājušas vai vadījušas tādu organizāciju, vai arī strādājušas vai citādi līdzdarbojušās tādā organizācijā, kura ar šo likumprojektu tagad ir atzīta par ekstrēmistu vai teroristu organizāciju;

G. tā kā šis likumprojekts paredz arī tā piemērošanu ar atpakaļejošu spēku un ir vērsts pret Alekseja Navaļnija Korupcijas apkarošanas fondu, kas jau ir pasludināts par “ārvalstu aģentu” un pašlaik tiek klasificēts kā “ekstrēmistu organizācija”;

H. tā kā Krievijas Federācija ir arī paplašinājusi likuma par nevēlamām organizācijām darbības jomu, ieviešot aizliegumu piedalīties to darbībās ārvalstīs un piešķirot nevēlamas organizācijas statusu tām organizācijām, kuras tiek uzskatītas par starpniekiem finanšu darījumos ar personām, kam jau ir noteikts aizliegums;

I. tā kā Krievijas Federācija starptautiskās un ārvalstu NVO ir noteikusi par nevēlamām, jo īpaši ar Krievijas ģenerālprokurora 26. maija lēmumu nevēlamo organizāciju sarakstā iekļaut trīs Vācijas NVO, tostarp Forum Russischsprachiger Europäer e.V., Zentrum für die Liberale Moderne GmbH un Deutsch-Russischer Austausch e.V.;

J. tā kā aktīva pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiskas un atvērtas sabiedrības būtiska sastāvdaļa, kas ir svarīga arī cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzībai;

K. tā kā Valsts dome, pieņemot šos likumprojektus, kuros paredzēta tūlītēja kriminālatbildības piemērošana, vēršas pret pilsonisko kustību “Atvērtā Krievija”, kas ir plaša demokrātijas un cilvēktiesību struktūra, kura tādēļ bija spiesta pārtraukt savu darbību, lai aizsargātu savus aktīvistus un atbalstītājus pret turpmāku kriminālvajāšanu;

L. tā kā 2021. gada 27. maijā kustība “Atvērtā Krievija” paziņoja, ka tā pārtrauks darbību, lai aizsargātu savus darbiniekus un locekļus no kriminālvajāšanas saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem par nevēlamām organizācijām;

M. tā kā 2021. gada 31. maijā kustības “Atvērtā Krievija” bijušajam vadītājam Andrejam Pivovarovam lika izkāpt no Polijas aviosabiedrības “LOT” lidmašīnas Sanktpēterburgā, viņu patvaļīgi aizturēja un divas dienas vēlāk ievietoja pirmstiesas apcietinājumā uz diviem mēnešiem, apsūdzot “nevēlamas organizācijas darbību veikšanā”; tā kā Ņižņijnovgorodas aktīvists Mihails Josilevičs arī ir to personu vidū, pret kurām patlaban notiek kriminālvajāšana un kuras ir aizturētas ar tādām pašām apsūdzībām;

N. tā kā šīs darbības papildina to daudzo politiski motivēto kriminālvajāšanu skaitu, ko Krievijas Federācija ir uzsākusi pret personām, kuras pauž atšķirīgus viedokļus vai ir paziņojušas par saviem plāniem kandidēt 2021. gada septembrī paredzētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās, piemēram, korupcijas apkarošanas kampaņas vadītāja un opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija apcietināšana vai atliktais piecu gadu cietumsods, kas piespriests kreiso opozīcijas blogerim un politiķim Nikolajam Platoškinam; vērš uzmanību arī uz neseno tiesvedību pret opozīcijas politiķi Dmitriju Gudkovu, tādiem plašsaziņas līdzekļiem kā “Radio Brīvā Eiropa /Radio Brīvība”, “Meduza” un “VTimes” un vairākiem žurnālistiem, kas apsūdzēti kā “ārvalstu aģenti”; tā kā represīvi pasākumi tiek vērsti pat pret studentu žurnāliem; tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību centra “Memoriāls” sniegto informāciju Krievijas varasiestādes patlaban tur apcietinājumā gandrīz 400 politieslodzītos, tādējādi pārkāpjot Krievijas Federācijas saistības;

O. tā kā Krievijas varasiestādes ir nežēlīgi apspiedušas miermīlīgos protestētājus, kuri devās ielās visā valstī, lai atbalstītu Alekseju Navaļniju un protestētu pret korupciju un netaisnību; tā kā saskaņā ar Krievijas uzraudzības organizācijas “OVD-Info” sniegto informāciju trīs dienu protestos janvārī un februārī tika arestēti vairāk nekā 11 000 protestētāju, tostarp desmitiem neatkarīgu žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, kuri ziņoja par protestiem vai tos uzraudzīja; tā kā visā valstī ir sāktas tūkstošiem administratīvo lietu un vairāk nekā 100 krimināllietu un notiek turpmāki aresti un apcietināšana, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām;

P. tā kā saskaņā ar daudziem ziņojumiem pret miermīlīgiem protestētājiem, kuriem piespriests “administratīvs apcietinājums”, ir slikti izturējušies, tostarp viņi ir tikuši ievietoti ļoti pārpildītās aizturēšanas telpās bez pārtikas un ūdens vairākas stundas, kā arī pavadījuši ilgu laiku (vairākas stundas pēc kārtas, bieži vien naktī) policijas furgonos pārvešanas laikā; tā kā protestu dalībnieki ir ziņojuši arī par to, ka viņiem draudēts ar izraidīšanu, viņi atskaitīti no universitātēm vai augstskolām vai zaudējuši darbu; tā kā kārtības policija pārmērīgi lietoja spēku arī pret miermīlīgiem protestētājiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem;

Q. tā kā visaptverošā ES stratēģijā attiecībā uz Krieviju ir būtiski nodrošināt, lai sadarbība ar Krieviju neapdraudētu demokrātijas vērtības un cilvēktiesību aizsardzību;

R. tā kā Kremļa režīms dara visu iespējamo, lai izolētu Krievijas iedzīvotājus no starptautiskās sabiedrības un atņemtu viņiem cerību uz demokrātisku nākotni, tostarp izmantojot dažādus veidus, kā aizliegt opozīcijas kandidātiem piedalīties Krievijas parlamenta 2021. gada vēlēšanās;

S. tā kā Levada centra veiktais pētījums liecina, ka valdošā partija “Vienotā Krievija” pirmsvēlēšanu aptaujās uzrāda vēsturiski viszemāko popularitāti pēc tam, kad tā atbalstīja nepopulāro pensiju reformu un panāca, ka tiek pieņemti konstitūcijas grozījumi, no kuriem viens varētu dot iespēju prezidentam Vladimiram Putinam palikt amatā līdz 2036. gadam; tā kā Krievijas varasiestāžu veiktās arvien plašākās represijas pret pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju atklāj varasiestāžu bailes no sabiedrības neapmierinātības ar valsts sliktajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un valdošās šķiras korupciju,

1. aicina Krievijas varasiestādes:

a) nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Andreju Pivovarovu un atsaukt visas apsūdzības pret viņu un visiem pārējiem, kas tiek saukti pie atbildības saskaņā ar likumu par “nevēlamām organizācijām” vai kas citādi ir tikuši patvaļīgi aizturēti;

b) izbeigt visas represijas pret politiskajiem oponentiem un citām kritiskām balsīm valstī; garantēt visām politiskajām partijām vienlīdzīgu piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas vēlēšanu laikā;

c) izbeigt kriminālvajāšanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem saskaņā ar likumu par “ārvalstu aģentiem” un likumu par “nevēlamām organizācijām”, atcelt šos diskriminējošos tiesību aktus un atcelt Krievijas ģenerālprokurora lēmumu trīs Vācijas NVO iekļaut nevēlamo organizāciju sarakstā;

d) atcelt nesen pieņemtos tiesību aktus un pārtraukt izstrādāt jaunus īpašus tiesību aktus vai ļaunprātīgi izmantot citas parastās krimināltiesību vai administratīvo tiesību normas, ar kurām tiek ieviesti jauni ierobežojumi neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, tiesībām uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību un piekļuvei informācijai tiešsaistē, kā arī pārskatīt un saskaņot savus tiesību aktus ar starptautiskajām saistībām, starptautiskajām cilvēktiesībām un savu konstitūciju;

e) atturēties no tādu papildu tiesību aktu pieņemšanas, kas pašlaik tiek gatavoti un kas aizliegtu piedalīties vēlēšanās tādu organizāciju darbiniekiem vai atbalstītājiem, kuras patvaļīgi iekļautas nevēlamo organizāciju sarakstā;

f) atzīt, ka dinamiska un aktīva pilsoniskā sabiedrība pozitīvi ietekmē demokrātijas un sabiedrības stāvokli, un nodrošināt labvēlīgu vidi, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un aktīvisti var brīvi piedalīties cilvēktiesību, pamatbrīvību un sabiedrības labklājības veicināšanā un aizsardzībā;

g) pārskatīt un saskaņot ar starptautiskajām cilvēktiesībām citus tiesību aktus, ko izmanto vārda brīvības ierobežošanai, tostarp Krievijas tiesību aktus par dezinformācijas kampaņām, ekstrēmisma un terorisma apkarošanu;

h) nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus un citus pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un politiķus, tostarp Alekseju Navaļniju un tos, kuri arestēti un aizturēti par safabricētiem administratīviem pārkāpumiem vai notiesāti safabricētās krimināllietās tikai par miermīlīgu vārda brīvības un mierīgas pulcēšanās tiesību izmantošanu, tostarp žurnālistus, juristus, opozīcijas aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus un citus pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, tostarp Alekseja Navaļnija līdzgaitniekus un viņa Korupcijas apkarošanas fonda darbiniekus;

i) sekmēt tiešus personiskus kontaktus gan Krievijas Federācijas, gan Eiropas Savienības interesēs;

2. aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomi, ES delegācijas, dalībvalstis un Komisiju, izstrādājot visaptverošu ES stratēģiju attiecībā uz Krieviju un reaģējot uz tiesiskuma, pamatbrīvību un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos, galveno uzmanību pievērst tam, lai:

a) ES un Krievijas attiecībās tiktu ieviesti jauni nosacījumi nolūkā izbeigt iekšējās represijas Krievijā pret politiskajiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un juristiem, opozīcijas politiķiem, žurnālistiem, neatkarīgajiem medijiem, arodbiedrībām un NVO un, ja šī situācija netiks risināta, tiktu ieviestas jaunas ES sankcijas, piemēram, paredzot Eiropas Savienībā ierobežot Krievijas oligarhu un par cilvēktiesību pārkāpumiem atbildīgo amatpersonu piekļuvi nekustamā īpašuma iegādei, vīzām, finanšu produktiem utt.;

b) ES un Krievijas attiecībās un jebkurā dialogā ar Krieviju tiktu risināti cilvēktiesību jautājumi, lai precīzi atspoguļotu to, cik stipri Krievijā tiek apspiestas cilvēktiesības, jo īpaši laikposmā kopš 2021. gada janvāra; joprojām tiktu izrādīta solidaritāte un rīcības vienotība nolūkā koordinēt to nostājas attiecībā uz Krieviju, lai ierobežotu nesen Krievijā pieņemto ierobežojošo tiesību aktu negatīvo ietekmi, un tiktu apsvērta ideja ekonomisko sankciju slogu pret Krievijas režīmu taisnīgi sadalīt starp dalībvalstīm, tiktu apturēta tādu stratēģisku projektu kā Nord Stream 2 turpināšana un pašreizējais ES globālo cilvēktiesību sankciju režīms tiktu papildināts ar līdzīgu režīmu, kas attiektos uz korupciju;

c) tiktu veikta koordinēta rīcība nolūkā pretoties nesen Krievijā pieņemtajiem ierobežojošajiem tiesību aktiem un ierobežot to negatīvo ietekmi, kā arī piešķirt prioritāti stratēģiskai iesaistei ar demokrātijas un cilvēktiesību aktīvistiem Krievijā, jo īpaši integrējot cilvēktiesības, tostarp dzimumu līdztiesību, un apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību visos dialogos un ES un Krievijas sadarbības jomās, tostarp izmantojot sadarbību digitalizācijas un klimata pārmaiņu jomā, kā arī visas izglītības un kultūras sadarbības programmas, vienlaikus regulāri veicot cilvēktiesību ietekmes novērtējumus, lai šo sadarbību pārskatītu;

d) tiktu novērtēts, kuras iestādes, organizācijas un mediju kanāli, kam ir ciešas saiknes ar Krievijas valdību, būtu jāuzrauga saistībā ar to darbību Eiropas Savienībā;

e) tiktu palielināts atbalsts cilvēktiesību aizstāvjiem, neatkarīgām NVO un medijiem, pilsoniskajai sabiedrībai un personām, kas Krievijā aizstāv politiskās un pilsoniskās brīvības, piemēram, izrādot noturīgāku un augsta līmeņa iesaisti tādos svarīgos satraucošos gadījumos kā Vladimira Kara-Murzas saindēšana, pilnībā izmantojot vēstnieku un citu amatpersonu vizītes reģionos, lai paustu bažas par cilvēktiesībām un tiktos ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, kā arī stratēģiski izmantojot sociālos medijus, redakcijas slejas un publikācijas presē, lai paustu atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp Krievijā un izmantojot neatkarīgus Krievijas kanālus, kā arī atbalstot neatkarīgus Krievijas žurnālistus ar diplomātisku/konsulāru rīcību, kad viņi ir apdraudēti, tostarp piemērojot elastīgu vīzu politiku; lai gan Parlaments uzsver, ka šai sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību jābūt gaidāmās jaunās ES stratēģiskās pieejas attiecībā uz Krieviju pamatā, un mudina dalībvalstis apsvērt iespēju uzņemt apdraudētas vai aizliegtas NVO no Krievijas un vajadzības gadījumā ļaut tām darboties no ES teritorijas, palielināt atbalstu cilvēktiesību aizstāvju darbam un vajadzības gadījumā atvieglot ārkārtas vīzu izsniegšanu, kā arī nodrošināt pagaidu patvērumu ES dalībvalstīs;

f) tiktu turpināta pilsoniskās sabiedrības sadarbība ar Krieviju un tādējādi novērsti arvien lielākie šķēršļi, ko Krievijas varasiestādes rada tiešiem personiskiem kontaktiem, pilsoniskās sabiedrības sadarbībai un Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam;

g) tiktu nosodīti jaunie pagrīdes represiju veidi, kuru mērķis ir gan galvaspilsētā, gan citur sodīt darbiniekus, slimnīcu ārstus, skolotājus un sociālo pakalpojumu darbiniekus par piedalīšanos demonstrācijās vai atbalstu pašreizējā režīma oponentiem;

h) ES un tās dalībvalstis, ņemot vērā Krievijas Federācijas starptautisko saistību izpildi pret Eiropas Padomi, steidzami izvirzītu Eiropas Padomē jautājumus par to, ka Krievijas Federācija nesen ir pieņēmusi autoritārus tiesību aktus;

i) tiktu veikta saskaņota rīcība ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem, tostarp G7 valstīm, mudinot Krievijas varasiestādes izbeigt iekšējās represijas pret demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, un minētajai rīcībai būtu jāietver arī augsta līmeņa un publiski pasākumi, koordinētas iniciatīvas un pastāvīga uzraudzība starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību forumos, piemēram, Eiropas Padomē, EDSO un ANO Cilvēktiesību padomē;

j) tiktu veikti regulāri novērtējumi par ietekmi uz cilvēktiesībām, lai nodrošinātu, ka sadarbība ar Krievijas varasiestādēm neapdraud cilvēktiesību mērķus un ne tieši, ne netieši neveicina cilvēktiesību pārkāpumus;

k) tiktu ievērots Parlamenta aicinājums ES delegācijai un valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām Krievijā uz vietas cieši uzraudzīt situāciju un tiesas procesus pret atsevišķiem politieslodzītajiem un piedāvāt viņiem jebkādu atbalstu, kas viņiem varētu būt vajadzīgs, un strādāt kopā, lai nodrošinātu viņu drīzu atbrīvošanu;

l) netiktu piešķirta leģitimitāte tām amatpersonām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, piemēram, nodrošinot, ka vēstnieki un augsta līmeņa viesi izvairās no diskrecionārām sanāksmēm ar represijās iesaistītajām amatpersonām, piemēram, ar Valsts domes locekļiem, kuri iesaistīti “ārvalstu aģentu” likuma izstrādē, piemēram, Andreju Kļimovu;

3. pauž atbalstu visiem cilvēkiem un organizācijām, pret kuriem tiek vērstas represijas, un mudina Krievijas varasiestādes beigt vajāt un iebiedēt pilsonisko sabiedrību, medijus, cilvēktiesību organizācijas un aktīvistus un uzbrukt tiem; nosoda to, ka Krievijas varasiestādes nav pasargājušas šos cilvēkus un organizācijas no trešo personu uzbrukumiem, vajāšanas un iebiedēšanas un nav objektīvi izmeklējušas šādus uzbrukumus pret tiem;

4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0159.

[2] OV C 76, 28.2.2018., 27. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 9. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika