Procedūra : 2021/2748(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0355/2021

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0355/2021

Debates :

PV 10/06/2021 - 7.2
CRE 10/06/2021 - 7.2

Balsojumi :

PV 10/06/2021 - 9
PV 10/06/2021 - 15

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0290

<Date>{09/06/2021}9.6.2021</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0355/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0356/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0357/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0358/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0361/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0363/2021</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 190kWORD 51k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0355/2021 (“The Left”)

B9-0356/2021 (Verts/ALE)

B9-0357/2021 (“Renew”)

B9-0358/2021 (S&D)

B9-0361/2021 (PPE)

B9-0363/2021 (ECR)</TablingGroups>


<Titre>par stāvokli Šrilankā, jo īpaši aizturēšanu saskaņā ar Terorisma novēršanas tiesību aktu</Titre>

<DocRef>(2021/2748(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Željana Zovko, Tomáš Zdechovský, Michael Gahler, Isabel Wiseler-Lima, Paulo Rangel, Gabriel Mato, Antonio López-Istúriz White, Miriam Lexmann, Loránt Vincze, Krzysztof Hetman, Vladimír Bilčík, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Ivan Štefanec, Inese Vaidere, Vangelis Meimarakis, Peter Pollák, Christian Sagartz, Magdalena Adamowicz, Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Sara Skyttedal, Loucas Fourlas, Eva Maydell, Michaela Šojdrová, Stelios Kympouropoulos, Luděk Niedermayer, Jiří Pospíšil, Maria Walsh, Stanislav Polčák</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Isabel Santos</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Svenja Hahn, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Karin Karlsbro, Moritz Körner, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Urmas Paet, Frédérique Ries, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache</Depute>

<Commission>{Renew}grupas “Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Hannah Neumann, Sara Matthieu</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Karol Karski, Ryszard Antoni Legutko, Raffaele Fitto, Assita Kanko, Witold Jan Waszczykowski, Valdemar Tomaševski, Nicola Procaccini, Adam Bielan, Ruža Tomašić, Elżbieta Rafalska, Carlo Fidanza, Elżbieta Kruk, Bogdan Rzońca, Ryszard Czarnecki</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

<Depute>Marisa Matias</Depute>

<Commission>{The Left}grupas “The Left” vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Šrilankā, jo īpaši aizturēšanu saskaņā ar Terorisma novēršanas tiesību aktu

(2021/2748(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Šrilanku,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres biroja 2021. gada 10. februāra ziņojumu “Samierināšanās, atbildības un cilvēktiesību veicināšana Šrilankā”,

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2021. gada 23. marta ziņojumu “Samierināšanās, atbildības un cilvēktiesību veicināšana Šrilankā”,

 ņemot vērā 2021. gada 12. martā saskaņā ar Šrilankas Terorisma novēršanas aktu publicētos 2021. gada Noteikumus Nr  01,

 ņemot vērā ANO īpašās referentes jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā 2018. gada 14. decembra ziņojumu ar nosaukumu “Šrilankas apmeklējums”,

 ņemot vērā ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet 2021. gada 24. februāra paziņojumu par stāvokli Šrilanku,

 ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2020. gada janvāra galīgo ziņojumu par 2019. gada 16. novembra Šrilankas prezidenta vēlēšanām,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā ES vispārējo preferenču shēmu VPS+ — īpašu stimulu programmu, no kuras atbalstu saņem arī Šrilanka,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā Šrilanku ir nomocījis gadu desmitiem ilgušais pilsoņu karš, kurā abas puses pastrādāja smagus cilvēktiesību pārkāpumus un kas beidzās 2009. gadā;

B. tā kā cilvēktiesību stāvoklis Šrilankā pastāvīgi pasliktinājās un jaunā valdība strauji atkāpās no jau tā skopajiem sasniegumiem, ko izdevās panākt ar iepriekšējo administrāciju; tā kā strauji sašaurinās pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu iespējas brīvi darboties;

C. tā kā Šrilankā kopš 1979. gada ir spēkā visnotaļ strīdīgais Terorisma novēršanas akts (PTA), kas piešķir policijai plašas pilnvaras meklēt, arestēt un aizturēt aizdomās turētus civiliedzīvotājus; tā kā minētā PTA paredzētās plašās pilnvaras ir novedušas pie konsekventiem un labi pamatotiem apgalvojumiem par spīdzināšanu un seksuālu vardarbību, piespiedu atzīšanos un sistemātisku atteikšanos no pienācīga procesa;

D. tā kā ANO augstā cilvēktiesību komisāre savā jaunākajā ziņojumā par Šrilanku atkārtoti aicināja noteikt moratoriju PTA izmantošanai par pamatu jauniem arestiem līdz brīdim, kad to aizstās ar tiesību aktiem, kuros tiek ievērota starptautiskā paraugprakse;

E. tā kā Šrilankas valdība 2021. gada 9. martā izdeva Noteikumus Nr. 01, ar ko paplašināja PTA, cita starpā atļaujot divus gadus ilgu aizturēšanu bez tiesas sprieduma par reliģisku, rasu vai kopienu nesaskaņas radīšanu;

F. tā kā PTA sistemātiski izmanto, lai patvaļīgi arestētu un aizturētu Šrilankas musulmaņus un minoritāšu grupas, starp kurām bija arī 26 gadus vecais musulmaņu skolotājs un dzejnieks Ahnaf Jazeem un plaši pazīstamais jurists, kas specializējas minoritāšu tiesību un tiesiskuma jautājumos Hejaaz Hizbullah;

G. tā kā 2017. gada 19. maijā Šrilanka atguva piekļuvi dāsnām tarifu preferencēm, ko paredzēja VPS+, taču ar nosacījumu, ka tā aizstās savu PTA un patiešām īstenos visas 27 starptautiskās konvencijas, tostarp cilvēktiesību konvencijas; tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt paudusi bažas par PTA un norādījusi, ka Šrilanka nav atcēlusi šo aktu, neraugoties uz tās apņemšanos to darīt;

H. tā kā Šrilankas parlaments 2020. gada 20. oktobrī pieņēma Konstitūcijas 20. grozījumu, nostiprinot izpildvaras prezidentūru;

I. tā kā gandrīz 12 gadus pēc kara beigām daudzkārtējās vietējās iniciatīvas pārskatatbildības un samierināšanas jomā nav devušas rezultātus, tikai vēl vairāk nostiprinājušas nesodāmību un saasinājušas cietušo neuzticēšanos sistēmai;

J. tā kā daudzas skaidras pazīmes liecina, ka Šrilankā pieaug civilās pārvaldes militarizācijas temps; tā kā kopš 2020. gada svarīgākos administratīvos amatos ir iecelti vismaz 28 pašreizējie vai bijušie militārie un izlūkošanas darbinieki; tā kā šajos amatos ieceltas vismaz divas augsta ranga militāras amatpersonas, kuras bija iesaistītas ANO ziņojumos par iespējamiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti konflikta pēdējos gados; tā kā ir nogalināti daudzi aizdomās turētie, kas bijuši aizturēti, kā arī ieslodzītie Šrilankas cietumos; tā kā nesenākie šādi gadījumi ietver gadījumus, kad 2021. gada maijā miruši policijas aizturēti cilvēki; tā kā 2020. gada novembrī Mahara cietumā, kad cietumsargi atklāja uguni, lai apslāpētu ar Covid-19 saistītus nemierus, tika nogalināti 11 ieslodzītie tika nogalināti un 117 citi ievainoti;

K. tā kā Šrilankas iestādes 2019. gadā piesprieda nāvessodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām, neraugoties uz to, ka kopš 1976. gada valstī ir noteikts moratorijs nāvessodam,

1. pauž dziļas bažas par ceļu, uz ko nostājusies Šrilankas administrācija un kas liecina, ka turpināsies smagie cilvēktiesību pārkāpumi, kas aprakstīti jaunākajā ANO ziņojumā par šo valsti, kurā citu starpā minēts, ka satraucoši pieņemas spēkā civilo valdības funkciju nodošana militārajām struktūrām, ka vairs nedarbojas svarīgi konstitucionālie aizsargmehānismi, tiek likti politiski šķēršļi pārskatabildībai, plaukst retorika, kas aicina uz izslēgšanu, notiek pilsoniskās sabiedrības iebiedēšana un tas viss — pretterorisma likumu aizsegā;

2. atgādina par savu nedalīto iebildumu pret PTA piemērošanu; aicina Šrilankas iestādes izpildīt savu apņemšanos atcelt šo aktu un aizstāt to ar tādiem terorisma apkarošanas tiesību aktiem, kas atbilst starptautiskajai paraugpraksei; turklāt aicina nekavējoties pārtraukt piemērot deradikalizācijas aktus;

3. norāda, ka 2021. gada Noteikums Nr. 01 personām, kam atņemta brīvība, neparedz procedurālas garantijas, kas tām būtu saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ar pašas Šrilankas Konstitūcijas 13. pantu; atgādina, ka deradikalizācijas, rehabilitācijas un reintegrācijas centros, kurus reglamentē savstarpēji līdzīgi tiesību akti, agrāk ir bijuši smagi cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, spīdzināšana un cita veida slikta izturēšanās, tostarp seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība;

4. pauž dziļas bažas par patvaļīgajiem arestiem un aizturēšanām, tostarp tādiem, kas skar pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, juristus, rakstniekus, dzejniekus (piemēram, Hejaaz Hizbullah un Ahnaf Jazeem) kas notiek saskaņā ar PTA, nenodrošinot pienācīgu piekļuvi tiesu varai; ar bažām norāda uz Kriminālizmeklēšanas departamenta bijušā direktora Shani Abeysekara aizturēšanu; mudina Šrilankas valdību nekavējoties nodot taisnai tiesai aizturētos, izvirzot patiesībai atbilstošas apsūdzības, un, ja šādas apsūdzības uzrādīt nav iespējams, atbrīvot šos cilvēkus;

5. pauž nožēlu, ka turpinās diskriminācija un vardarbība, kas vērsta pret Šrilankas reliģiskajām un etniskajām minoritātēm un kopienām, tostarp musulmaņiem, hindiem, tamiliem un kristiešiem; aicina Šrilankas valdību viennozīmīgi nosodīt naidu kurinošus izteikumus, kūdīšanu uz vardarbību un diskrimināciju pret reliģiskajām un etniskajām grupām valstī un saukt pie atbildības tos, kas veicina šādu šķelšanos, tostarp valdības un militāro spēku ietvaros;

6. norāda uz pieņemtajiem 20. grozījumiem Konstitūcijā un pauž dziļas bažas par tiesu varas neatkarības un parlamentārās kontroles mazināšanos un par to, ka prezidenta rokās koncentrējas pārlieku liela vara;

7. ar bažām norāda uz Šrilankas neseno ieceri pieņemt jaunu tiesību aktu par dezinformāciju, neraugoties uz to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas cēlušas trauksmi par draudiem, ko šāds likums varētu sagādāt vārda brīvībai; mudina tiešsaistes platformas veikt proaktīvus pasākumus, lai ierobežotu naida runas un dezinformācijas izplatīšanu tiešsaistē sinhaliešu un tamilu valodā;

8. pauž bažas par to, ka Šrilankas Soda kodeksa, precīzāk tā 365., 365.A un 399. nodaļa, tikusi interpretēta tā, lai varētu sodīt cilvēkus ar atšķirīgu seksuālo orientāciju un dzimtes identitāti;

9. aicina Komisiju nekavējoties izvērtēt finansējumu, ko tā piešķir ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja un Interpola projektam “Atbalsts Šrilankai pretterorisma jomā”, jo Šrilankā pretterorisms nereti tiek izmantots kā iegansts etnisko un reliģisko grupu, kā arī pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanai; aicina ES delegāciju Šrilankā un dalībvalstu pārstāvniecības palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aizstāvjiem un žurnālistiem;

10. uzsver, ka ir būtiski nodrošināt, ka nacionālā izlīguma procesam tiek piešķirta pienācīga vērība un ka tas noved pie konkrētām darbībām, tostarp pie atbildības tiek saukti tie, kas atbildīgi par bezvēsts pazušanām un pagātnes noziegumiem; pauž nožēlu par to, ka Šrilanka ir atteikusies no saistībām, ko tā uzņēmusies ANO Cilvēktiesību padomes priekšā saistībā ar tās 2015. gada 14. oktobra rezolūcijas “Samierināšanas, pārskatatbildības un cilvēktiesību veicināšana Šrilankā”, un mudina to no jauna sadarboties ar Cilvēktiesību padomi, kurai ir būtiska nozīme attiecību atjaunošanā ar starptautisko sabiedrību un nacionālā izlīguma procesa izveidē starp dažādām sinhaliešu, tamilu, musulmaņu, hindu un kristiešu kopienām;

11. aicina Šrilankas valdību nepieļaut nekādus šķēršļus izmeklēšanai un potenciālām apsūdzības celšanām pret tiem drošības spēku darbiniekiem, kas vainojami smagos cilvēktiesību pārkāpumos; uzstāj, ka ir jāveic izmeklēšana attiecībā uz apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, ko pilsoņu kara laikā pastrādājušas visu pušu augstākā līmeņa amatpersonas; pieprasa, lai Šrilankas valdība pārtrauc praksi iecelt augstākajos valdības amatos pašreizējos un kādreizējos militāros virspavēlniekus, kas, iespējams, saistīti ar smagiem pārkāpumiem;

12. aicina enerģiski, objektīvi, pilnībā un saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem izmeklēt uzbrukumus, kas notika 2019. gada Lieldienu svētdienā; turklāt aicina nekavējoties tiesāt tos, pret kuriem ir pierādījumi par viņu vainu, un savukārt atbrīvot tos, par kuriem nav pietiekamu pierādījumu;

13. atgādina, ka VPS+ piedāvā stimulus labākai piekļuvei ES tirgum tādu valstu eksportētājiem, kuras uzrāda progresu šo konvenciju īstenošanā; atgādina, ka viena no Šrilankas galvenajām saistībām bija pilnībā saskaņot savus pretterorisma tiesību aktus ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, lai nodrošinātu labvēlīgas tirdzniecības attiecības saskaņā ar VPS+; atgādina par VPS regulā[1] paredzētajām sekām gadījumā, ja pastāvīgi netiek pieņemtas un īstenotas nepieciešamās cilvēktiesību reformas, atcelti ļaunprātīgi tiesību akti un mainīta pašreizējā tendence palielināt pārkāpumus;

14. uzsver, ka VPS+ ievērojami uzlabojusi Šrilankas ekonomiku, proti, tās eksports uz ES pieaudzis par 2,3 miljardiem EUR, padarot ES par Šrilankas otro lielāko eksporta partneri; uzsver, ka pašlaik tiek uzraudzīta Šrilankas atbilstība VPS+ statusam, un uzsver, ka VPS+ tirdzniecības preferenču saglabāšana nav automātiska; aicina Komisiju un EĀDD, izvērtējot Šrilankas VPS+ statusu, pienācīgi ņemt vērā pašreizējos notikumus; turklāt aicina Komisiju un EĀDD izmantot VPS+ kā sviru, lai veicinātu Šrilankas saistību izpildi cilvēktiesību jomā, un pieprasīt PTA atcelšanu vai aizstāšanu, rūpīgi izvērtēt, vai ir pietiekams iemesls kā galējo līdzekli sākt procedūru Šrilankas VPS+ statusa pagaidu atcelšanai un no tā izrietošajām priekšrocībām, un pēc iespējas ātrāk ziņot Parlamentam par šo jautājumu;

15. ar bažām norāda, ka Covid-19 pandēmija ir pasliktinājusi darbinieku tiesības šajā valstī; mudina Šrilanku pilnībā sadarboties ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai nostiprinātu rūpnīcu darbinieku darba tiesības, tostarp veselības un drošības nosacījumus apģērbu nozarē strādājošajiem īpašās tirdzniecības zonās; aicina Šrilankas valdību patiešām piemērot un padarīt stingrāku valsts politiku bērnu darba izskaušanai; aicina Šrilankas iestādes pielāgot Šrilankas Darba standartu un nodarbinātības standartu padomes investīciju rokasgrāmatu, lai to saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem, jo īpaši SDO Konvenciju Nr. 87 un Nr. 98;

16. atkārtoti apliecina Eiropas Savienības stingro nostāju pret nāvessodu, aizliedzot to visos gadījumos un bez izņēmuma; atzinīgi vērtē to, ka Šrilankā joprojām ir spēkā moratorijs nāvessodam; mudina valdību atcelt nāvessoda piemērošanu;

17. atzinīgi vērtē līdzšinējos ES samierināšanas centienus un uzsver ES gatavību sniegt atbalstu Šrilankai šai jomā;

18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Drošības padomei, ES Īpašajam pārstāvim cilvēktiesībās, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei, kā arī Šrilankas valdībai un parlamentam.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 10. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika