Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0465/2021Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0465/2021

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Libānā

    15.9.2021 - (2021/2878(RSP))

    iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu
    nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
    B9-0465/2021 (Verts/ALE)
    B9-0467/2021 (S&D)
    B9-0468/2021 (ECR)
    B9-0469/2021 (PPE)
    B9-0470/2021 (Renew)

    Michael Gahler, Tom Vandenkendelaere, David McAllister, Željana Zovko, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev
    PPE grupas vārdā
    Evin Incir, Pedro Marques, Tonino Picula
    S&D grupas vārdā
    Christophe Grudler, Petras Auštrevičius, Stéphane Bijoux, Izaskun Bilbao Barandica, Gilles Boyer, Sylvie Brunet, Olivier Chastel, Ilana Cicurel, Jérémy Decerle, Laurence Farreng, Klemen Grošelj, Sandro Gozi, Bernard Guetta, Valérie Hayer, Karin Karlsbro, Fabienne Keller, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Samira Rafaela, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Irène Tolleret, Véronique Trillet-Lenoir, Hilde Vautmans, Marie-Pierre Vedrenne, Stéphanie Yon-Courtin
    grupas “Renew” vārdā
    Salima Yenbou
    Verts/ALE grupas vārdā
    Anna Fotyga, Jadwiga Wiśniewska, Elżbieta Rafalska, Ryszard Czarnecki, Ladislav Ilčić, Raffaele Fitto, Adam Bielan, Witold Jan Waszczykowski, Valdemar Tomaševski
    PPE grupas vārdā
    Fabio Massimo Castaldo


    Procedūra : 2021/2878(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B9-0465/2021
    Iesniegtie teksti :
    RC-B9-0465/2021
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Libānā

    (2021/2878(RSP))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Libānu, jo īpaši 2008. gada 22. maija rezolūciju par situāciju Libānā[1],

     ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas, jo īpaši Nr. 1559 (2004), Nr. 1701 (2006), Nr. 2539 (2020) un Nr. 2591 (2021),

     ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses[2],

     ņemot vērā Padomes 2007. gada 10. decembra lēmumu, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Libānai[3],

     ņemot vērā 2018. gada galīgo ziņojumu, kuru sagatavojusi Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misija Libānā,

     ņemot vērā saistības, par kurām tika panākta vienošanās ES un Libānas partnerības prioritāšu ietvaros 2016. gada novembrī, CEDRE konferencē 2018. gada 6. aprīlī, 2020. gada decembra Libānas reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvarā (3RF) un Starptautiskās atbalsta grupas Libānai sanāksmēs 2019. gada 11. decembrī, 2020. gada 23. septembrī un 2021. gada 19. maijā,

     ņemot vērā krīžu pārvaldības komisāra Janeza Lenarčiča 2020. gada 5. augusta paziņojumu par sprādzienu Beirūtā,

     ņemot vērā Francijas un ANO 2020. gada 9. augustā rīkoto Starptautisko konferenci par palīdzību un atbalstu Beirūtai un Libānas iedzīvotājiem un 2020. gada 2. decembrī rīkoto Konferenci par atbalstu Libānas iedzīvotājiem,

     ņemot vērā 2020. gada 23. septembra kopīgo paziņojumu, ko sniegusi Starptautiskā Libānas atbalsta grupa,

     ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 28. septembrī ES vārdā sniegto deklarāciju par Libānas premjerministra amata kandidāta atkāpšanos,

     ņemot vērā ziņojumu par Libānas reformu, atveseļošanas un atjaunošanas sistēmu (3RF), ko ES, ANO un Pasaules Banka pieņēma 2020. gada decembrī,

     ņemot vērā Padomes 2020. gada 7. decembra secinājumus par Libānu,

     ņemot vērā Pasaules Bankas 2021. gada 1. jūnija ziņojumu “Lebanon Economic Monitor” un Pasaules Bankas grupas sadarbībā ar ES un ANO sagatavoto Beirūtas ātro kaitējuma un vajadzību novērtējumu (RDNA),

     ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Žuzepa Borela 2021. gada 19. jūnija paziņojumus un komentārus šīs valsts apmeklējuma laikā,

     ņemot vērā PV/AP Žuzepa Borela 2021. gada 16. jūlija paziņojumu par premjerministra amatam nominētā Saada Hariri atkāpšanos no amata,

     ņemot vērā Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Deivida Makkalistera un Delegācijas attiecībām ar Mašrikas valstīm priekšsēdētājas Isabelas Santušas 2021. gada 16. jūlija aicinājumu Libānas politiskajiem līderiem rast izeju no strupceļa, kas izveidojies, jo premjerministra amata kandidāts ir atkāpies no amata,

     ņemot vērā UNICEF 2021. gada 23. jūlija paziņojumu presei “Lebanon: Public water system on the verge of collapse, UNICEF warns” (UNICEF brīdina, ka Libānas publiskā ūdensapgādes sistēma ir uz sabrukuma robežas),

     ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2021. gada 26. jūlija paziņojumu par valdības veidošanas procesu,

     ņemot vērā 3RF padomdevēju grupas līdzpriekšsēdētāju paziņojumu tās otrās sanāksmes laikā 2021. gada 28. jūlijā,

     ņemot vērā Padomes 2021. gada 30. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2021/1277 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Libānā[4],

     ņemot vērā PV/AP Žuzepa Borela 2021. gada 3. augusta paziņojumu sakarā ar to, ka ir pagājis gads kopš sprādziena Beirūtas ostā,

     ņemot vērā Konferenci par atbalstu Libānas iedzīvotājiem, kas videokonferences veidā notika 2021. gada 4. augustā, un PV/AP Žuzepa Borela konferences laikā sniegto paziņojumu,

     ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 4. augusta vēstuli ANO Drošības padomes prezidentvalstij par ANO Pagaidu spēku Libānā (UNIFIL) pilnvaru termiņa pagarināšanu,

     ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2021. gada 4. augusta paziņojumu trešajā starptautiskajā konferencē Libānas tautas atbalstam, kas notika pēc ANO ģenerālsekretāra un Francijas Republikas prezidenta kopīga ielūguma,

     ņemot vērā EĀDD 2021. gada 7. augusta paziņojumu presei, kurā nosodīta raķešu raidīšana no Libānas dienvidiem,

     ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutjereša 2021. gada 26. augusta paziņojumu par sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanos Libānā,

     ņemot vērā ES un Libānas Asociācijas padomes 2016. gada 11. novembra Lēmumu Nr. 1/2016 “Vienošanās par ES un Libānas partnerības prioritātēm” un priekšlikumu Padomes lēmumam par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Asociācijas padomē, kura izveidota ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Libānas Republiku, no otras puses, attiecībā uz ES un Libānas partnerības prioritāšu spēkā esības termiņa pagarināšanu līdz brīdim, kad ES un Libāna būs pieņēmušas jaunus atjauninātus kopīgos dokumentus (COM(2021)0406),

     ņemot vērā incidentus, kas no 2019. gada augusta līdz septembrim, 2020. gada 14. aprīlī, 2020. gada 17. aprīlī, 2020. gada 27. jūlijā, 2021. gada maijā, 2021. gada 20. jūlijā un no 2021. gada 4. līdz 6. augustam notika pie Zilās līnijas,

     ņemot vērā 2021. gada 9. februāra kopīgo paziņojumu par atjaunotu partnerību ar dienvidu kaimiņreģioniem un jaunu programmu Vidusjūras reģionam (JOIN(2021)0002),

     ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

     ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

    A. tā kā stāvoklis Libānā patlaban ir ārkārtīgi satraucošs un rada pamatīgas bažas, ņemot vērā politisko, ekonomisko un sociālo krīzi, finanšu krīzi un veselības krīzi, kā arī iestāžu sistēmas sabrukumu; tā kā Libāna ir cieša un nozīmīga Eiropas Savienības partnere; tā kā šīs partnerības pamatā ir kopīgas intereses, ilgstošas vēsturiskas un kultūras saites, regulārs politiskais un sociālais dialogs un plaša mēroga tieši personiski kontakti;

    B. tā kā Libānā ir aktīva pilsoniskā sabiedrība, kurā enerģiski darbojas daudzi aktīvisti, kopienu vadītāji, akadēmisko aprindu pārstāvji, mākslinieki un jauniešu grupas un kura aicina veikt steidzamas reformas;

    C. tā kā stāvoklis Libānā bija kritisks un tā rezultātā 2019. gada beigās iestājās finanšu krīze; tā kā jau 2019. gada 17. oktobrī notika masveida protesti, dēvēti arī par Libānas Oktobra revolūciju, kuros tika pieprasīts nodrošināt sociālās un ekonomiskās tiesības, pārskatatbildību, likvidēt korupciju un kuros visiem politiskajiem pārstāvjiem tika prasīts atkāpties no amata; tā kā 2019. gada 29. oktobrī iepriekšējais Libānas premjerministrs Saads Hariri paziņoja par valdības atkāpšanos;

    D. tā kā 2020. gada 4. augustā Beirūtas ostā notika postošs sprādziens, kurā eksplodēja milzīgs apjoms amonija nitrāta un gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku, vairāk nekā 6500 cilvēku tika ievainoti un vairāk nekā 74 000 mājām tika nodarīti bojājumi, tā tieši skarot 300 000 cilvēku; tā kā pēc šī notikuma no amata atkāpās iepriekšējais premjerministrs Hasans Diabs; tā kā gadu pēc sprādziena tā cēloņu izmeklēšana vēl nav pabeigta, lielākoties korupcijas dēļ, un vainīgie nav atklāti vai saukti pie atbildības; tā kā organizācijas “Human Rights Watch” 2021. gada 3. augustā publicētais ziņojums sniedz ieskatu pierādījumos, kuri liecina par amatpersonu saistību ar sprādzienu; tā kā 2021. gada 4. augustā Beirūtas ielās atkal notika masveida protesti, kuros iedzīvotāji prasīja saukt pie atbildības par sprādzienu ostā vainīgās personas; tā kā nopludinātie oficiālie dokumenti liecina, ka Libānas muitas, militārās un drošības iestādes, kā arī tiesu iestādes vismaz desmit reizes sešu gadu laikā ir brīdinājušas attiecīgajā brīdī pie varas esošās valdības par bīstamo sprādzienbīstamo ķīmisko vielu krājumu Beirūtas ostā, tomēr nekādas darbības netika veiktas; tā kā Libānas galvenie politiskie darbinieki ir traucējuši vietējai izmeklēšanai saistībā ar sprādzienu, proti, iestādes atbrīvoja no amata pirmo izmeklēšanas tiesnesi pēc tam, kad viņš uzaicināja politiķus uz nopratināšanu, un noraidīja otrā izmeklēšanas tiesneša pieprasījumus atcelt aizdomās turēto parlamenta deputātu imunitāti un nopratināt drošības spēku augsta ranga amatpersonas;

    E. tā kā korupcija ir viena no galvenajām problēmām, kas kavē Libānas attīstību un labklājību un padziļina atsvešināšanos no politiskās sistēmas un neuzticēšanos tai; tā kā korupcija ir plaši izplatīta un caurauž visus sabiedrības līmeņus, par ko liecina valsts kopējie un vidējie darbības rādītāji lielākajā daļā pārvaldības jomu; tā kā Valsts korupcijas apkarošanas iestāde joprojām nedarbojas, jo vēl nav iecelti tās komisāri;

    F. tā kā pēc trim pagaidu premjerministriem — Mustafas Adiba, Saada Hariri un Nadžiba Mikati — Libāna 2021. gada 10. septembrī beidzot izveidoja valdību; tā kā jaunajai valdībai būs steidzami jāīsteno nepieciešamo būtisko politisko reformu kopums, lai Libāna varētu apkarot korupciju un saglabāt stabilitāti, vienotību, suverenitāti, politisko neatkarību un teritoriālo integritāti;

    G. tā kā pašvaldību, parlamenta un prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2022. gada maijā un oktobrī; tā kā ir ļoti svarīgi, lai visi politiskie līderi ievērotu 2022. gada vēlēšanu grafiku un nodrošinātu iekļaujošas, pārredzamas un taisnīgas vēlēšanas ar vienlīdzīgām iespējām īstenot kampaņu visiem un piekļuvi balsošanai visiem Libānas pilsoņiem, tostarp tiem, kuri dzīvo ārpus valsts, kā to paredz jaunākais 2017. gadā pieņemtais vēlēšanu likums un Libānas konstitūcija; tā kā Vēlēšanu uzraudzības komisijai trūkst vajadzīgo līdzekļu, lai īstenotu savas pilnvaras, radot bažas par kampaņas un nākamajā gadā plānoto vēlēšanu pārredzamību un godīgumu;

    H. tā kā uzreiz pēc milzīgā sprādziena ES kopā ar Pasaules Banku un ANO veica ātro kaitējuma un vajadzību novērtējumu, lai noteiktu tā ietekmi uz iedzīvotājiem, fiziskajiem aktīviem, infrastruktūru un pakalpojumu sniegšanu; tā kā cita starpā tika konstatēts, ka ir nodarīts kaitējums 3,8 līdz 4,6 miljardu ASV dolāru apmērā un vissmagāk ir skartas mājokļu un kultūras nozares, zaudējumi tika lēsti 2,9 līdz 3,5 miljardu ASV dolāru apmērā, kas vislielākie ir bijuši mājokļu nozarei, kurai seko transporta un kultūras nozares, un prioritārās atveseļošanas un atjaunošanas vajadzības tika lēstas 1,8 līdz 2 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir vislielākās transporta nozarei, kurai seko kultūras un mājokļu nozares; tā kā novērtējuma galvenais iznākums bija kopīgi ar Libānas valdību pārvaldīta reformu, atveseļošanas un atjaunošanas satvara (3RF) izveide; tā kā nav panākts progress 3RF reformu īstenošanā, jo mēnešiem ilgi nav izdevies izveidot valdību; tā kā 2021. gada maijā Libānas lielākais elektroenerģijas ražotājs, proti, uzņēmums “Electricité du Liban” paziņoja, ka tam vairs nepietiek naudas, lai iegādātos degvielu; tā kā Libāna ir vērsusies pie vairākām valstīm, cenšoties rast iespēju apmierināt neatliekamās vajadzības pēc enerģijas;

    I. tā kā, neraugoties uz banku slepenības tiesību aktu piemērošanas apturēšanu, nav panākts progress Centrālās bankas revīzijā tiesvedības vajadzībām; tā kā pēc tam, kad Šveices izmeklēšana ziņoja par darījumiem, kuros, iespējams, bija iesaistīts Centrālās bankas vadītājs Riads Salamehs un viņa brālis, Libānas prokurors sāka izmeklēšanu un Francijas prokurori sāka iepriekšēju izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par R. Salameha īstenotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; tā kā Centrālās bankas vadītājs noraida visas apsūdzības;

    J. tā kā ES ir apņēmusies nodrošināt stabilitāti un vienotību šajā valstī, sniedzot ekonomisko palīdzību; tā kā ES ir sniegusi iespaidīgu atbalstu, lai pēc sprādziena novērstu tūlītējās sekas un apmierinātu neatliekamās vajadzības; tā kā ārkārtas vajadzībām ir mobilizēti 33 miljoni EUR un vairāk nekā 250 glābēji no ES dalībvalstīm; tā kā 2021. gadā vien ES ir sniegusi Libānai humāno palīdzību 55,5 miljonu EUR apmērā; tā kā 2021. gada vasarā tika izmaksāti vēl 5,5 miljoni EUR, lai Libāna varētu spēcīgāk reaģēt uz Covid-19; tā kā ES un tās dalībvalstis kopš 2011. gada pavisam kopā ir mobilizējušas 24 miljardus EUR;

    K. tā kā Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk padziļinājusi joprojām aktuālo vispārējo krīzi Libānā, kur korupcija ir plaši izplatīta visos sabiedrības līmeņos; tā kā tas ir smagi skāris gan neaizsargātas, gan arī citas sabiedrības grupas; tā kā kopš pandēmijas sākuma Libānā ir reģistrēti vairāk nekā 610 000 koronavīrusa saslimšanas gadījumi un 8150 tā izraisīti nāves gadījumi; tā kā sprādziens visvairāk nopostīja mājas Gemmayze Ashrafiedh, Mar Mikhael Bnabil un Rmeil Medawara rajonos un cilvēkiem, kuru mājas tika nopostītas, tagad trūkst mājokļa alternatīvu, un tas varētu ietekmēt Libānas vēsturisko sociālo struktūru un kohēziju;

    L. tā kā ar Padomes 2021. gada 30. jūlija lēmumu tika izveidots regulējums mērķtiecīgām sankcijām pret personām un vienībām, kas ir atbildīgas par demokrātijas vai tiesiskuma apdraudējumu Libānā; tā kā šīs sankcijas ietver ceļošanas aizliegumu uz ES un līdzekļu iesaldēšanu par pastāvīgu valdības veidošanas kavēšanu vai vēlēšanu rīkošanas nopietnu apdraudējumu, darbībām, kas kavē un apdraud Libānas iestāžu apstiprināto un ES atbalstīto plānu īstenošanu nolūkā uzlabot pārskatatbildību un labu pārvaldību, tostarp banku un finanšu nozarē, vai par nopietniem finanšu pārkāpumiem saistībā ar valsts līdzekļiem, darbībām, uz kurām attiecas ANO Pretkorupcijas konvencija, vai par nelikumīgu kapitāla eksportu;

    M. tā kā ANO Rietumāzijas Ekonomikas un sociālo lietu komisija konstatēja, ka no 2019. līdz 2020. gadam nabadzības līmenis iedzīvotāju skaita izteiksmē jau ir krasi palielinājies no 28 % līdz 55 %; tā kā daudzdimensionālas nabadzības līmenis Libānā ir palielinājies gandrīz divas reizes — no 42 % 2019. gadā līdz 82 % 2021. gadā — un patlaban galēja daudzdimensionāla nabadzība skar 34 % iedzīvotāju; tā kā bezdarba līmenis ir palielinājies līdz vairāk nekā 40 % no darbaspēka un aizvien lielākai daļai mājsaimniecību ir grūtības piekļūt tādiem pamatpakalpojumiem kā pārtika, ūdens un veselības aprūpe; tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas 2021. gada jūnija ziņojumu “Lebanon Economic Monitor” Libāna piedzīvo nopietnu un ilgstošu ekonomikas lejupslīdi, ko var uzskatīt par vienu no smagākajām krīzēm pasaulē kopš deviņpadsmitā gadsimta vidus;

    N. tā kā kaimiņvalstī Sīrijā ir karš, tādēļ daudziem ir nācies bēgt uz Libānu, kas ir uzņēmusi aptuveni 1,5 miljonus bēgļu no Sīrijas un vēl aptuveni 15 800 bēgļu no Etiopijas, Irākas, Sudānas un citas ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) reģistrētas izcelsmes bēgļus, kā arī aptuveni 207 700 bēgļu no Palestīnas; tā kā saskaņā ar Pasaules pārtikas programmas datiem 2021. gadā pārtikas trūkst 22 % Libānas valstspiederīgo, 50 % bēgļu no Sīrijas un 33 % citu tautību bēgļu; tā kā Libāna ir viena no divām Tuvo Austrumu valstīm, kas uzņem lielu skaitu mājsaimniecībās nodarbināto migrantu, kuru darbu reglamentē kafala sistēma; tā kā kopš 2011. gada ES ir piešķīrusi 2,4 miljardus EUR, lai palīdzētu Sīrijas un Palestīnas bēgļiem, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, ES Reģionālo trasta fondu reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI);

    O. tā kā 2020. gada aprīlī Libānas valdība apstiprināja ekonomikas plānu un pieprasīja SVF programmu, pamatojoties uz nepieciešamajām reformām; tā kā sarunas ar SVF vēl turpinās; tā kā SVF dati liecina, ka Libānai steidzami ir jāsāk īstenot vispusīgas reformas, lai sakārtotu valsts finanses, pārstrukturētu valsts parādu, atjaunotu banku sistēmu, paplašinātu sociālās drošības tīklu, reformētu valstij piederošus uzņēmumus un uzlabotu pārvaldību; tā kā SVF ir noteikusi speciālās aizņēmumu tiesības 860 miljonu ASV dolāru apmērā, lai stiprinātu valsts noplicinātās rezerves un palīdzētu apmierināt daudzās steidzamās vajadzības; tā kā Libānas parlamenta Finanšu komiteja noraidīja valdības iekšējās rekapitalizācijas plānu, kas ļautu saglabāt 98 % iedzīvotāju ietaupījumu, garantējot to banku kontu aktīvus, kuru uzkrājumi ir mazāki par 500 000 USD; tā kā, saskaroties ar Parlamenta deputātu kritiku par atveseļošanas plānu, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) publicēja trīs paziņojumus, atbalstot valdības ierosināto plānu; tā kā Parlamenta deputāti, kas noraidīja atveseļošanas plānu, ir izrādījuši interesi par Libānas banku interešu aizsardzību, ņemot vērā to attiecības kā šo banku akcionāriem vai to attiecības ar šo banku akcionāriem;

    P. tā kā Libānas parlaments 2021. gada 30. jūnijā apstiprināja ārkārtas kredītlikumu 556 miljonu USD apmērā, lai finansētu pārtikas devu kartīšu sistēmu, kas nodrošinās visneaizsargātākajām ģimenēm palīdzību skaidrā naudā, aizstājot pašreizējo subsīdiju sistēmu; tā kā pārtikas devu kartītes ieviešanā būtu jāievēro nediskriminācijas princips;

    Q. tā kā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums balstās uz demokrātijas principu un pamata cilvēktiesību ievērošanu, kā tas ir noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kas ir būtisks minētā nolīguma elements;

    R. tā kā ar jaunāko ANO Drošības padomes rezolūciju par Libānu (rezolūcija Nr. 2591 (2021)), kas vienprātīgi pieņemta 2021. gada 30. augustā, vēl uz gadu ir pagarināts UNIFIL pilnvaru termiņš, un šajā rezolūcijā ir atgādināts, ka jāpanāk pastāvīgs pamiers atbilstoši rezolūcijā Nr. 1701 (2006) izklāstītajiem principiem un elementiem;

    S. tā kā Libānas neitralitāte ir galvenais valsts turpmākās stabilitātes priekšnoteikums; tā kā stabila, pilnīgi suverēna, vienota un demokrātiska Libāna ir ārkārtīgi svarīga visu Tuvo Austrumu stabilitātei, drošībai un miermīlīgai attīstībai; tā kā nesen izveidotajai Libānas valdībai un tās ministriem ir jākļūst politiski neatkarīgiem un jāpretojas spiedienam, ko rada ārēja iejaukšanās no kaimiņvalstīm vai vēl tālākām valstīm; tā kā ārēja iejaukšanās kaitē Libānas attīstībai un stabilitātei; tā kā organizācija “Hezbollah” joprojām kontrolē galvenās Libānas valdības ministrijas; tā kā vairākas ES dalībvalstis organizāciju “Hezbollah” ir iekļāvušas teroristisku organizāciju sarakstā; tā kā organizācija “Hezbollah” ir vairākkārt apliecinājusi savu spēcīgo ideoloģisko saikni ar Irānu, kas destabilizē Libānas valdību un apdraud tās tik ļoti nepieciešamo kohēziju,

    1. uzskata, ka Libānas pašreizējā situācija ir cilvēka izraisīta katastrofa, par ko ir atbildīgi daži valdošās politiskās elites pārstāvji; ņem vērā, ka pēc 13 mēnešus ilga politiskā strupceļa nesen ir izveidota valdība; pauž nožēlu par to, ka jaunajā valdībā ir tikai viena sieviete; stingri mudina Libānas līderus pildīt solījumus un kļūt par valdību, kas ir spējīga darboties, ko vada pienākuma apziņa, kas ir uzticama un atbildīga, ko neietekmē šķelšanās parlamentā un kas ir brīva no ārvalstu ietekmes; uzskata, ka pārskatatbildības panākšanai, brīvu un godīgu vēlēšanu rīkošanai un sabiedrisko pamatpakalpojumu sniegšanai ir jābūt svarīgākai par jebkādiem Libānas politisko aprindu pārstāvju personiskiem apsvērumiem; atgādina, ka, ņemot vērā politisko strupceļu un aizvien pieaugošo valsts iestāžu disfunkciju, 2022. gada maijā paredzētās vēlēšanas nekādā gadījumā nedrīkst atlikt un tām ir jāatbilst starptautiskajiem demokrātijas standartiem brīvības, taisnīguma un pārredzamības jomā;

    2. aicina Libānas iestādes vairākus mēnešus pirms vēlēšanām vērsties pie PV/AP ar lūgumu nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju vai arī — ja to uzskata par nepieciešamu, — vēlēšanu ekspertu misiju; aicina jauno Libānas valdību pilnībā īstenot 2018. gada ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus; mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt visu tehnisko un finansiālo palīdzību, lai vēlēšanas varētu notikt vislabākajos iespējamos apstākļos, un censties nodrošināt taisnīgumu un pārredzamību visā vēlēšanu procesā; mudina jauno Libānas valdību nodrošināt Vēlēšanu uzraudzības komisijai visus nepieciešamos līdzekļus, personālu un aprīkojumu, lai tā varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras; aicina ANO paspārnē izveidot starptautisku humānās palīdzības darba grupu, lai atbalstītu humānās palīdzības īstenošanu un uzraudzītu līdzekļu izmantošanu; atgādina, ka ANO ir izstrādājusi sistēmu, lai atbalstītu sievietes kā kandidātes un vēlētājas un tādējādi veicinātu plašāku sieviešu līdzdalību politiskajā procesā, un aicina šo sistēmu pilnībā iekļaut vēlēšanu reformas plānos;

    3. prasa, lai ES piedāvātu nosūtīt uz Libānu vispusīgu ES administratīvu padomdevēju misiju, tā reaģējot uz steidzamo vajadzību apturēt valsts pārvaldes un pamatpakalpojumu aizvien straujāku sabrukumu; mudina jauno valdību ātri īstenot galvenās pārvaldības un ekonomikas reformas, kas nodrošinās politisko un ekonomisko atveseļošanos, tostarp uzticamu regulējumu galvenajās ekonomikas nozarēs, piemēram, elektroenerģijas nozarē;

    4. atgādina, ka Beirūtas ostā notikušā sprādziena pārredzama, neitrāla un efektīva izmeklēšana ir prioritāte un ka šāda izmeklēšana ir jāveic; mudina Libānas iestādes respektēt tiesu procedūras un tiesu iestāžu neatkarību un sniegt atbalstu visiem centieniem, kas ļautu veikt pienācīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības tos, kuri ir atbildīgi par lēmumiem, kas noveda pie sprādziena Beirūtas ostā; prasa nosūtīt uz Libānu neatkarīgu faktu vākšanas misiju, kas ANO satvarā veiktu izmeklēšanu par Beirūtas sprādzienu; uzstāj, ka tie, kas ir atzīti par tieši vai netieši atbildīgiem, ir jāsauc pie atbildības par zaudētajām dzīvībām un Libānas tautai nodarīto kaitējumu;

    5. aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā smagos apstākļus uz vietas, sniegt papildu humāno palīdzību, jo īpaši pārtikas palīdzību, aprīkojumu slimnīcām un medicīnas preces, un nodrošināt alternatīvus energoresursus (tostarp saules enerģijas paneļus) visām skolām un slimnīcām, šim nolūkam izmantojot struktūras, kas nav publiskā sektora struktūras, piemēram, labi zināmas Libānas nevalstiskās organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ticības organizācijas, kas ir spējīgas īstenot reformas; uzstāj, ka visu Libānai paredzētu palīdzības programmu izstrādē, plānošanā, koordinēšanā, īstenošanā un novērtēšanā ir jāiesaista vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina Komisiju rast kritēriju stratēģiskas un elastīgas piemērošanas mehānismus, kuri nodrošina, ka organizācijām ir ātri pieejams finansējums tūlītēju vajadzību apmierināšanai, bet vienmēr ir ievērots Eiropas konsenss par humāno palīdzību un starptautisko humanitāro tiesību normas; uzsver, ka ir stingri jāuzrauga ES atbalsta izmantošana, lai nodrošinātu, ka tas tiek tieši nodots tiem, kam tas ir vajadzīgs; pauž dziļu nožēlu par iepriekš piešķirto līdzekļu ārkārtīgi augsto nepareizas pārvaldības līmeni un finanšu uzraudzības trūkumu;

    6. aicina Komisiju un ES dalībvalstis konstruktīvi sadarboties ar jauno Libānas valdību, lai valstī īstenotu strukturālās un nozaru reformas, kas ir priekšnoteikums ievērojamas ES makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai, un stiprinātu mūsu tirdzniecības attiecības ar priekšnosacījumu, ka tiek panākts taustāms progress 3RF paredzēto nepieciešamo reformu īstenošanā;

    7. aicina Libānas iestādes pēc iespējas ātrāk atsākt sarunas ar SVF, lai reformas Libānā kļūtu par realitāti cilvēkiem, kas ir nonākuši grūtībās; mudina Libānas iestādes ar Starptautiskās Libānas atbalsta grupas palīdzību pildīt saistības, ko tās iepriekš uzņēmušās saistībā ar 2018. aprīlī notikušo Ekonomikas konferenci par attīstību ar privāto sektoru īstenojamu reformu ceļā (CEDRE) un par ko ir vienojušies visi Libānas politiskie līderi, un kas nozīmē saturīgas un pamatīgas reformas ekonomikas un pārvaldības jomās un cita starpā ir šādas: atjaunot ekonomisko stabilitāti un uzticēšanos finanšu sektoram, garantēt tiesu varas neatkarību, nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu un cīnīties pret korupciju; aicina Libānas iestādes sniegt atbalstu visneaizsargātākajām kopienām Libānā, tostarp izmantojot sociālās drošības tīklus; aicina Libānas iestādes apstiprināt 2021. gada budžetu un sagatavot 2022. gada budžetu, tostarp spēcīgu sociālās aizsardzības programmu, īstenojot ārkārtas sociālās drošības tīkla programmu un valsts nabadzības izskaušanas programmu; mudina Libānas iestādes nodrošināt pietiekamus līdzekļus 2022. gada vēlēšanām paredzētajā budžeta pozīcijā;

    8. uzsver, ka, ņemot vērā B. Asada režīma visaptverošās represijas pret Sīrijas tautas sacelšanos 2011. gadā, Libāna ir uzņēmusi pasaulē lielāko Sīrijas bēgļu daļu; norāda uz Sīrijas režīma īpašo atbildību par šīs dramatiskās humanitārās situācijas turpināšanos; atgādina — lai panāktu noturīgus risinājumus attiecībā uz pārvietotām personām, ir būtiski nodrošināt pietiekamu ilgtermiņa finansējumu un plānošanu nolūkā atbalstīt iekšzemē pārvietotās personas un bēgļus pēc humānās palīdzības programmas cikla beigām; atgādina par Libānā nonākušo Sīrijas un Palestīnas bēgļu neaizsargātību un uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgu, paredzamu un daudzlīmeņu finansējumu ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un citiem dalībniekiem, kas strādā ar bēgļiem, lai nodrošinātu pilnīgu pamatpakalpojumu sniegšanu bēgļu kopienām šajā valstī; uzsver, ka ir jāuzlabo sadarbība un dialogs ar NVO un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz bēgļiem Libānā;

    9. mudina jauno Libānas valdību un prezidentu darīt visu, kas ir nepieciešams, lai izskaustu korumpētu praksi — cita starpā arī valsts kapitāla pārvedumus un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas —, nodrošināt nākamo Valsts pretkorupcijas iestādes locekļu pilnīgu neatkarību un lūgt starptautisko sabiedrību ar ANO mehānismiem un saskaņā ar ANO Pretkorupcijas konvenciju sniegt valstij tehnisko palīdzību, lai Libānas tautai būtu garantēta gan pārredzamība, gan pilnīga pārskatatbildība; atgādina, ka ES, Pasaules Banka un ANO ir pieprasījušas izveidot neatkarīgu un pārredzamu tiesu varu, pieņemt mūsdienīgu publiskā iepirkuma likumu un ieviest korupcijas apkarošanas stratēģiju, un nosoda secīgo Libānas valdību rīcības trūkumu pēdējo gadu laikā;

    10. uzsver organizācijas “Hezbollah” un citu grupējumu īpašo atbildību par Libānas 2019. gada tautas kustības apspiešanu un Libānas politisko un ekonomisko krīzi; aicina visus ārējos spēkus atturēties no jaukšanās Libānas iekšējās lietās un prasa respektēt valsts suverenitāti un politisko neatkarību; mudina visas valdības politiskās frakcijas izbeigt sektantismu un bez reliģiskas vai etniskas diskriminācijas īstenot vitāli svarīgas reformas visiem cilvēkiem, kuri dzīvo Libānā;

    11. ņemot vērā jaunākos notikumus un nemitīgo saspīlējumu pie Libānas dienvidu robežas, pauž nopietnas bažas par to, ka vēl arvien nav panākts progress attiecībā uz pastāvīgu pamieru un citiem ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1701 (2006) galvenajiem noteikumiem; atkārtoti apstiprina, ka stingri atbalsta Libānas teritoriālo integritāti, suverenitāti un politisko neatkarību atbilstoši ANO Drošības padomes nesen pieņemtajai rezolūcijai Nr. 2591 (2021); atgādina par ES nostāju, proti, to, ka ir pilnībā jāievēro attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1559 (2005) un Nr. 1701 (2006);

    12. aicina starptautisko sabiedrību sniegt nepieciešamo finansiālo atbalstu, lai Libānas bruņotie spēki un iekšējās drošības spēki varētu pildīt savu būtisko lomu, novēršot turpmāku valsts iestāžu sabrukumu, nodrošinot humāno palīdzību un nodrošinot drošību un stabilitāti, vienlaikus ievērojot tiesības protestēt un vārda brīvību; atkārtoti norāda, ka valsts ierēdņu pārskatatbildība ir būtisks aspekts, un nosoda jebkādu vardarbību pret protestētājiem;

    13. aicina EĀDD sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot Libānas atbildīgo iestāžu sarakstu; aicina izmantot mērķtiecīgas sankcijas saskaņā ar regulējumu, ko Padome pieņēmusi 2021. gada 30. jūlijā, attiecībā uz visām personām vai vienībām, kas atbilst minētā regulējuma kritērijiem; uzsver, ka mērķtiecīgu sankciju ieviešana par demokrātiskā politiskā procesa kavēšanu vai apdraudēšanu joprojām ir iespēja, ko varētu īstenot, ja atbildīgie dalībnieki Libānā turpinātu bloķēt reformas un cīņu pret korupciju; aicina visas ES dalībvalstis bez izņēmuma pilnībā ievērot un stiprināt ES jaunās mērķtiecīgās sankcijas pret korumpētiem līderiem un tiem, kas ir atbildīgi par demokrātijas un tiesiskuma apdraudēšanu Libānā; mudina EĀDD un Padomi steidzami piešķirt pietiekamus resursus jaunā mehānisma efektīvai attīstībai; aicina ES dalībvalstis un to partnerus, piemēram, Apvienoto Karalisti un Šveici, sadarboties cīņā pret to, ka vairākas Libānas amatpersonas, iespējams, piesavinājušās publiskos līdzekļus; ierosina dalībvalstīm sākt tiesvedību savā jurisdikcijā pret nelikumīgi iegūta kapitāla, kas atrodas to teritorijā, īpašniekiem un veicināt centienus atdot nelikumīgi iegūtos līdzekļus Libānas iedzīvotājiem;

    14. atgādina, ka Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp ES un Libānas Republiku, ir paredzēts īstenot Parlamenta un jaunā Libānas parlamenta politisko dialogu, pamatojoties uz abu šo iestāžu politiskās sadarbības veidošanu, un ka šādu dialogu — pēc Libānas varasiestāžu lūguma — var izmantot kā papildu sistēmu, lai atbalstītu nesen izveidoto valdību un pārvarētu iestāžu stagnācijas problēmu;

    15. atgādina, ka stingri atbalsta visus cilvēktiesību aizstāvjus Libānā un viņu darbu; mudina pilsonisko sabiedrību, kā arī sociālos un ekonomiskos partnerus pildīt katram savu uzdevumu nacionālā dialoga procesā, paužot cerības un piedāvājot risinājumus, kā panākt mieru, attīstību un nodrošināt valsts nākotni, un izsaka atzinību par vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām; ir ārkārtīgi nobažījies par Libānas iedzīvotāju aizvien lielāku emigrāciju un līdz ar to arī intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas ietekmē cilvēkresursus, kuri ir ļoti svarīgi Libānas un tās demokrātiskās dzīves atjaunošanai un atveseļošanai;

    16. aicina Libānu nodrošināt nepieciešamo aizsardzību pret piespiedu darbu, tostarp pamatprincipus un tiesības darbā, kā noteikts valsts darba tiesībās un starptautiskajos cilvēktiesību standartos un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2011. gada Konvencijā Nr. 189 par mājsaimniecībās nodarbinātajām personām, lai risinātu jautājumu par kafala sistēmu, kas pieļauj ekspluatāciju;

    17. atkārtoti pauž atbalstu ES centieniem palīdzēt Libānai tās ekonomikas pārstrukturēšanā un infrastruktūras rekonstrukcijā; aicina Komisiju īstenot ilgtermiņa finansējuma reformu un atbilstoši jaunajam Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam — “Eiropa pasaulē” pārformulēt Libānai paredzēto stratēģiju un atveseļošanas plānu ES un Libānas partnerības prioritāšu sistēmā, turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju finansēt vēl citus potenciālos pilsoniskās sabiedrības partnerus, sevišķi tādēļ, lai ar atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp saules enerģijas paneļiem, steidzami atrisinātu energoresursu trūkuma problēmu;

    18. aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk atbalstīt Libānas vakcinācijas kampaņu, kurai vajadzīga starptautiska palīdzība, un mazināt Libānā veselības krīzi; prasa sniegt atbalstu slimnīcu personāla algām un medicīnisko palīgmateriālu iegādei;

    19. atkārtoti apstiprina, ka tam ir spēcīga partnerība ar Libānu un tās tautu un ka šī partnerība stabili balstās uz kopīgām demokrātijas, plurālisma, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībām; atkārtoti norāda, ka atbalsta ES apņemšanos palīdzēt Libānai pārstrukturēt ekonomiku; pauž līdzjūtību Beirūtas ostā notikušajā sprādzienā cietušajiem; atkārtoti apstiprina savu solidaritāti un atbalstu Libānas pilsoniskajai sabiedrībai, sevišķi žurnālistiem un trauksmes cēlējiem; aicina Padomi un Komisiju turpināt centienus atbalstīt Libānas atjaunošanu un ekonomikas atveseļošanu, veidot ciešāku sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām valstī un nodrošināt to labāku finansēšanu;

    20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam, kā arī Libānas valdībai un parlamentam.

     

    Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 15. septembris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika