Procedūra : 2021/2982(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B9-0560/2021

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0560/2021

Debates :

Balsojumi :

PV 25/11/2021 - 8
PV 25/11/2021 - 15

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2021)0482

<Date>{24/11/2021}24.11.2021</Date>
<RepeatBlock-NoDocSe> <NoDocSe>B9-0560/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0561/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0562/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0563/2021</NoDocSe> }
 <NoDocSe>B9-0567/2021</NoDocSe></RepeatBlock-NoDocSe> } RC1
PDF 217kWORD 55k

<TitreType>KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu</TitreRecueil>


<Replacing>nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:</Replacing>

<TablingGroups>B9-0560/2021 (Verts/ALE)

B9-0561/2021 (S&D)

B9-0562/2021 (PPE)

B9-0563/2021 (Renew)

B9-0567/2021 (ECR)</TablingGroups>


<Titre>Cilvēktiesību pārkāpumi, ko izdara privāti militārie un apsardzes uzņēmumi, jo īpaši Vāgnera grupa</Titre>

<DocRef>(2021/2982(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Andrius Kubilius, Isabel Wiseler-Lima, David McAllister, Rasa Juknevičienė, Antonio López-Istúriz White, Miriam Lexmann, Tomáš Zdechovský, Inese Vaidere, Christian Sagartz, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Peter Pollák, José Manuel Fernandes, Adam Jarubas, Tom Vandenkendelaere, Janina Ochojska, David Lega, Krzysztof Hetman, Stanislav Polčák, Ivan Štefanec, Andrey Kovatchev, Vladimír Bilčík, Radosław Sikorski, Andrzej Halicki, Michaela Šojdrová, Luděk Niedermayer</Depute>

<Commission>{PPE}EPP grupas vārdā</Commission>

<Depute>Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Sven Mikser</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

<Depute>Nathalie Loiseau, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Bernard Guetta, Irena Joveva, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Frédérique Ries, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Hilde Vautmans</Depute>

<Commission>{Renew}grupas “Renew” vārdā</Commission>

<Depute>Viola Von Cramon-Taubadel, Hannah Neumann</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

<Depute>Anna Fotyga, Jacek Saryusz-Wolski, Veronika Vrecionová, Charlie Weimers, Elżbieta Kruk, Ryszard Czarnecki, Bogdan Rzońca, Alexandr Vondra, Assita Kanko, Raffaele Fitto, Elżbieta Rafalska, Witold Jan Waszczykowski, Adam Bielan, Carlo Fidanza</Depute>

<Commission>{ECR}ERC grupas vārdā</Commission>

<Depute>Fabio Massimo Castaldo</Depute>

</RepeatBlock-By>


Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara privāti militārie un apsardzes uzņēmumi, jo īpaši Vāgnera grupa

(2021/2982(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ieteikumus, jo īpaši 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par privātajiem apsardzes uzņēmumiem[1], 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā[2], 2021. gada 16. septembra ieteikumu par ES un Krievijas politisko attiecību ievirzi[3] un 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par Somāliju[4],

 ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem (ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms)[5],

 ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

 ņemot vērā 1977. gada Āfrikas Vienotības organizācijas Konvenciju par algotņu prakses izskaušanu Āfrikā,

 ņemot vērā 1989. gada Starptautisko konvenciju pret algotņu rekrutēšanu, izmantošanu, finansēšanu un apmācību,

 ņemot vērā 2008. gada 17. septembrī Montrē pieņemto dokumentu par valstīm piemērojamām starptautiskām juridiskām saistībām un labu praksi saistībā ar privāto militāro un drošības uzņēmumu darbību bruņota konflikta laikā (Montrē dokuments),

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotās neatkarīgās faktu vākšanas misijas Lībijā 2021. gada 1. oktobra ziņojumu,

 ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes ekspertu 2021. gada 31. marta paziņojumu par Krievijas instruktoriem un 2021. gada 27. oktobra paziņojumu par Vāgnera grupu Centrālāfrikas Republikā,

 ņemot vērā 2021. gada 12. novembra Parīzes Starptautiskās konferences par Lībiju deklarāciju,

 ņemot vērā ANO pamatnostādnes par privāto apsardzes uzņēmumu nodrošināto bruņotas apsardzes pakalpojumu izmantošanu,

 ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

 ņemot vērā ANO Darba grupas (ANO Darba grupa algotņu izmantošanas jautājumos) ziņojumus, paziņojumus presei un vēstules par iespējamiem nodarījumiem, kuros norādīts uz algotņu izmantošanu kā līdzekli cilvēktiesību pārkāpšanai un tautu pašnoteikšanās tiesību pārkāpšanai, jo īpaši — kas datēti 2021. gada 24. martā un 2021. gada 27. oktobrī,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētājam adresēto ekspertu grupas Centrālāfrikas Republikas jautājumos, kuras darbība pagarināta saskaņā ar Rezolūciju 2536 (2020), 2021. gada 25. jūnija vēstuli,

 ņemot vērā beztermiņa starpvaldību darba grupu, kuras uzdevums ir izstrādāt starptautiska tiesiskā regulējuma saturu, neskarot tā būtību, attiecībā uz privāto militāro un apsardzes uzņēmumu darbību,

 ņemot vērā Starptautisko rīcības kodeksu privātiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā privātie militārie un apsardzes uzņēmumi (PMAU) ir privāti uzņēmumi, kas sniedz militārus un/vai apsardzes pakalpojumus, kuri cita starpā var ietvert bruņotu apsardzi, ieroču sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju, ieslodzīto aizturēšanu un konsultācijas vai apmācību vietējiem spēkiem un drošības darbiniekiem; tā kā pēdējos gados konfliktu zonās ir ievērojami palielinājusies valsts un nevalstisko dalībnieku paļaušanās uz PMAU; tā kā 21. gadsimta bruņotajos konfliktos, sākot ar kariem Afganistānā un Irākā, PMAU ir bijuši iesaistīti visos līmeņos, sākot no loģistikas atbalsta līdz augstas intensitātes operācijām;

B. tā kā pašreizējā regulējuma situācija šajā nozarē aptver virkni nesaskaņotu noteikumu, kas būtiski atšķiras starp valstīm; tā kā nevienmērīgās valstu tiesību normas un dažu PMAU pieņemta pašregulācija nav pietiekamas, lai atturētu no pārkāpumiem, ņemot vērā sodu trūkumu, un tas var būtiski ietekmēt to, kā PMAU darbojas daudzpusējās intervencēs un konfliktu skartajos reģionos;

C. tā kā privātajiem un militārajiem apsardzes uzņēmumiem, tiem piedaloties karadarbībā, ir saistoši starptautiskie tiesību akti, jo īpaši — kā noteikts Ženēvas konvencijās, ko ratificējušas visas ANO dalībvalstis; tā kā Ženēvas konvenciju tiesību normas ir atzītas par atbilstošām starptautiskajām tiesībām; tā kā Ženēvas konvenciju I papildprotokola 47. pantā ir sniegta algotņu definīcija; tā kā, pamatojoties uz to, algotņi tiek definēti kā civiliedzīvotāji un ka tādi tie nedrīkst piedalīties konfliktā; tā kā Starptautiskā konvencija pret algotņu rektutēšanu, izmantošanu, finansēšanu un apmācību aizliedz algotņus,

D. tā kā turpinās darbs pie PMAU regulējuma, jo īpaši ANO beztermiņa starpvaldību darba grupā, kuras uzdevums ir izstrādāt starptautiska tiesiskā regulējuma saturu, neskarot tā būtību, attiecībā uz privāto militāro un apsardzes uzņēmumu darbību, tā kā ir plānots 2022. gada aprīlī iesniegt PMAU tiesiskā regulējuma projektu; tā kā ES tika ievēlēta Montrē dokumenta foruma priekšsēdētāja draugu grupā;

E. tā kā neskaitāmi PMAU locekļi, darbojoties kā algotņi, ir izdarījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp kara noziegumus, gan pret kaujiniekiem, gan civiliedzīvotājiem — pagātnē, nesenos un notiekošos konfliktos; tā kā lielākā daļa šo pārkāpumu ir palikuši nesodīti un nav izmeklēti, un vainīgie nav saukti pie atbildības un notiesāti;

F. tā kā dažas valstis, piemēram, Krievija, Turcija un Apvienotie Arābu Emirāti, ar PMAU starpniecību nodrošina savu klātbūtni dažādās konfliktu zonās vai pēckonflikta zonās visā pasaulē;

G. tā kā Vāgnera grupa ir paramilitāro struktūru un uzņēmumu tīkls, ko saista īpašumtiesību un loģistikas tīklu pārklāšanās; tā kā Vāgnera grupa izceļas citu PMAU starpā vairākos aspektos, piemēram, tiek ziņots, ka tās sakari iestiepjas līdz pat Krievijas valsts augstākajiem ešeloniem, ir ziņas par tās klātbūtni daudzās valstīs, tās darbības mērogs — ar aptuveni 10 000 darbinieku, kā arī smagie cilvēktiesību pārkāpumi, kas ir dokumentēti un kuros tā ir tikusi apsūdzēta; tā kā Krievijas tiesību akti saskaņā ar Kriminālkodeksa 359. pantu aizliedz izmantot algotņus;

H. tā kā neatkarīgas organizācijas, piemēram, Bellingcat, ir dokumentējušas tās saikni ar Krievijas iestādēm — ziņojumos, kas publicēti laikposmā no 2019. gada janvāra līdz 2021. gada novembrim; tā kā Vāgnera grupa, iespējams, paļaujas uz Krievijas militāro infrastruktūru, tai ir kopīga bāze ar Krievijas militārajiem spēkiem, to transportē ar Krievijas militārajiem gaisa kuģiem un tā izmanto militārās veselības aprūpes pakalpojumus; tā kā to daļēji finansē, izmantojot Krievijas bruņotajiem spēkiem paredzētos vairāku miljonu dolāru vērtus ēdināšanas pakalpojumu un būvniecības līgumus, kas piešķirti uzņēmumiem, kuri saistīti ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvu sabiedroto Jevgeņiju Prigožinu; tā kā Krievijas militārās izlūkošanas aģentūra “GRU”, Aizsardzības ministrija un konsulārie dienesti ir pilnībā iesaistīti Vāgnera grupas finansēšanā, rekrutēšanā, apmācībā un aizsargāšanā;

I. tā kā ES ir noteikusi J. Prigožinam sankcijas par viņa iesaistīšanos Lībijas konfliktā; tā kā saskaņā ar ASV Valsts kases datiem vairākiem viņa kontrolē esošiem uzņēmumiem ir uzliktas ASV sankcijas par „atbalstu Krievijas paramilitārām operācijām, autoritāru režīmu saglabāšanu un dabas resursu ekspluatēšanu”;

J. tā kā 2012. gada 11. aprīlī prezidents V. Putins savā runā Krievijas Valsts domē paziņoja, ka „privātu militāru uzņēmumu grupa būs efektīvs līdzeklis, lai sasniegtu nacionālos mērķus bez Krievijas valsts tiešas iesaistīšanas”; tā kā notiek pakāpeniska atteikšanās no Vāgnera grupas apzīmējuma, lai izvairītos no sabiedrības kontroles un to distancētu no J. Prigožina un prezidenta V. Putina, un šī grupa tiek aizstāta ar citām struktūrām ar atšķirīgiem nosaukumiem; tā kā Kremlis, izmantojot šo kombināciju un tā kā Vāgnera grupai nav juridiska statusa, cenšas uzturēt ticamu noliegumu attiecībā uz grupas darbībām un pastrādātajiem noziegumiem;

K. tā kā Ukrainā PMAU var izmantot nolūkā maskēt militāru iejaukšanos, izvairoties dzīvā spēka zaudējumiem regulārās armijas rindās un tādējādi slēpjot no Krievijas sabiedrības to, kādus cilvēku zaudējumus nodara militārā agresija;

L. tā kā Vāgnera grupa pirmo reizi tika identificēta 2014. gadā, kad tā atbalstīja prokrieviskos separātistus un palīdzēja Krievijas bruņotajiem spēkiem karadarbībā Donbasa reģionā Ukrainā un nelikumīgajā iebrukumā Ukrainai piederošajā Krimā un tās aneksijā; tā kā kopš tā laika grupa ir bijusi iesaistīta konfliktos Sīrijā, Sudānā, Mozambikā, Lībijā, Centrālāfrikas Republikā un Venecuēlā;

M. tā kā 2021. gada oktobrī Centrālāfrikas Republikā ANO eksperti no ANO darba grupām jautājumos par algotņu izmantošanu, par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un par piespiedu pazušanu, kā arī ANO īpašie referenti jautājumos par spīdzināšanu un jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi kopīgi secināja, ka Vāgnera grupa ir veikusi smagus un sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp masveida nāvessodu izpildi, patvaļīgu aizturēšanu, seksuālu vardarbību, laupīšanu, piespiedu pazušanu un spīdzināšanu nopratināšanas laikā;

N. tā kā Vāgnera grupa ir bijusi iesaistīta apjomīgā būtisku resursu, piemēram, kalnrūpniecības un muitas ieņēmumu, pārņemšanā, tādējādi vājinot jaunattīstības valstis un atņemot tām būtiskus valsts resursus; tā kā, piemēram, pēc tam, kad 2018. gadā tika parakstīts militārs nolīgums starp Krieviju un Centrālāfrikas Republiku, zelta un dimantu izpētes tiesības vairākās raktuvēs tika piešķirtas Vāgnera grupas uzņēmumam Lobaye Invest; tā kā CNN 2021. gada jūnija ziņojumā tika atklāts, ka raktuvju teritorijās Krievijas algotņi nogalina civiliedzīvotājus un izraida vietējos iedzīvotājus;

O. tā kā Lībijā Vāgnera grupa vismaz kopš 2018. gada ir iesaistījusies loģistikas atbalsta un kaujas operācijās, lai atbalstītu Lībijas nemiernieku vadītāju ģenerāli Halīfu Haftaru; tā kā saskaņā ar ANO faktu vākšanas misijas Lībijā 2021. gada oktobra ziņojumu Vāgnera grupa ir bijusi iesaistīta kara noziegumos, tostarp civiliedzīvotāju un aizturēto personu masveida nogalināšanā, paverdzināšanā, starptautiski aizliegto kājnieku mīnu uzstādīšanā un civiliedzīvotāju, viņu vidū bērnu, nogalināšanā vai sakropļošanā, — piemēram, Al-Sbeaa ciematā uz dienvidiem no Tripoles; tā kā ziņojumā ir dokumentēti daudzkārtēji un atkārtoti ANO ieroču embargo pārkāpumi un tas, ka Vāgnera grupa izmanto Krievijas militārās kravas lidmašīnas; tā kā Krievijas algotņu un militāro instruktoru atbalsts radikāliem bruņotiem grupējumiem ir vēl vairāk destabilizējis ES dienvidu kaimiņreģionu;

P. tā kā 2021. gada 12. novembrī valstis, kas piedalījās Parīzes konferencē par Lībiju, iebilda pret jebkādu ārvalstu iejaukšanos Lībijas lietās un atbalstīja rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz algotņu, ārvalstu kaujinieku un ārvalstu spēku izvešanu no Lībijas teritorijas; tā kā 2021. gada novembra sākumā Turcija nosūtīja uz Lībiju aptuveni 150 papildu Sīrijas algotņus papildus 7000 algotņiem, kas jau atradās minētajā valstī un ir lojāli Turcijai, — neraugoties uz vietējām un starptautiskajām prasībām atsaukt visus ārvalstu spēkus pirms parlamenta un prezidenta vēlēšanām, ko plānots rīkot 2021. gada 24. decembrī; tā kā saskaņā ar ANO ekspertu grupas Lībijas jautājumos galīgo ziņojumu saskaņā ar Rezolūciju 1973 (2011), kas publicēts 2019. gada septembrī, Emirātu uzņēmums Black Shield Security Services vervēja Sudānas valstspiederīgos dienestam Lībijas konfliktā;

Q. tā kā Sīrijā Vāgnera grupas locekļi ir nosūtīti atbalstīt Krievijas militāros spēku intervenci, ar kuru kopš 2015. gada beigām mēģina glābt B. Asada režīmu; tā kā algotņi ir pastrādājuši un nofilmējuši šaušalīgus noziegumus pret Sīrijas iedzīvotājiem, piemēram, spīdzinot, nogalinot civiliedzīvotājus Palmīras tuvumā, kā arī nocērtot viņiem galvas; tā kā Sīrijas privātā aviosabiedrība “Cham Wings” ir bijusi iesaistīta algotņu transportēšanā no Krievijas uz Lībiju un nesenākā laikā — migrantu transportēšanā uz Minsku;

R. tā kā ANO darba grupa par algotņu izmantošanu nosauca ziņojumus, kuros apgalvots, ka Azerbaidžāna ar Turcijas palīdzību ir izvietojusi Sīrijas algotņus, lai atbalstītu savas militārās operācijas Kalnu Karabahas konflikta reģionā;

S. tā kā 2018. gada 30. jūlijā tika nogalināti trīs godalgoti Krievijas žurnālisti, izmeklējot Vāgnera grupas kalnrūpniecības darbības Centrālāfrikas Republikā; tā kā saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas sniegto informāciju Krievijas žurnālista Maxim Borodin, kurš ziņoja par 2018. gada marta Vāgnera grupas darbībām Sīrijā, nāve bija daļa no to vairāku žurnālistu nogalināšanas, kuri Krievijā gāja bojā, izgaismojot varas iestādēm sensitīvus jautājumus;

T. tā kā 2021. gada 15. novembrī Komisijas priekšsēdētājas vietnieks/Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja par ES ārlietu ministru vienprātību veikt ierobežojošus pasākumus pret Vāgnera grupu gaidāmajā ES Ārlietu padomē 2021. gada decembrī; tā kā 2021. gada 20. septembrī viņš brīdināja par Vāgnera grupas iespējamo iesaistīšanos Mali;

U. tā kā paziņotā vienošanās starp Vāgnera grupu un Mali iestādēm ietver plānus valstī izvietot 1000 līgumslēdzējus; tā kā ES ir izvietojusi Mali kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas;

V. tā kā 2020. gada 7. decembrī Padome pieņēma Regulu (ES) 2020/1998, ar ko izveido ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kurš ļauj ES noteikt ierobežojošus pasākumus pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, tostarp valstīm un nevalstiskiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un nelikumībām visā pasaulē, ir tajos iesaistīti vai ir saistīti ar tiem; tā kā ES ir pienākums pilnībā izmantot šo regulu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā,

1. pauž visdziļākās bažas par daudzajiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, par kuriem joprojām tiek ziņots saistībā ar aizvien pieaugošajām PMAU darbībām un par kuriem lielākoties neviens vēl nav saukts pie atbildības;

2. visstingrākajā veidā nosoda briesmīgos noziegumus, ko pastrādājusi Vāgnera grupa un ar to saistītās privātās militārās vienības; uzsver stingrās norādes, ka Krievijas valsts ir atbildīga par šo paramilitāro grupējumu finansēšanu, apmācību, pārvaldību un operatīvo vadību; uzsver, ka Vāgnera grupas darbības sakrīt ar Krievijas ietekmes izplatību konflikta zonās un atbilst tai; pauž stingru pārliecību, ka Vāgnera grupa un citi Krievijas vadīti drošības līgumslēdzēji būtu jāuzskata par Krievijas valsts pilnvarotajām organizācijām;

3. aicina Krievijas varas iestādes īstenot Krievijas Kriminālkodeksu, jo īpaši tā 359. pantu, kas aizliedz algotņu vervēšanu, apmācību, finansēšanu vai materiālā nodrošinājuma sniegšanu un to izmantošanu bruņotā konfliktā; šajā sakarībā aicina Krievijas iestādes arī aizliegt valsts vadītiem uzņēmumiem veidot privātus militārus uzņēmumus, kas iesaistās algotņu darbībās, kuras pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības;

4. uzsver, ka ir svarīgi vērsties pret Vāgnera grupas un ar to saistīto uzņēmumu stratēģiju, jo īpaši neskaidrību radīšanu par to identitāti, izmantojot dažādus nosaukumus, lai izvairītos no starptautiskās kontroles;

5. aicina visas valstis, kas izmanto Vāgnera grupas un ar to saistīto uzņēmumu pakalpojumus, jo īpaši Centrālāfrikas Republiku, pārtraukt jebkuru saistīšanos ar grupu un tās darbiniekiem; aicina visas valstis pildīt savus pienākumus starptautisko tiesību īstenošanā, izmeklēt ziņotos cilvēktiesību pārkāpumus un saukt pie atbildības to teritorijā iedibinātus uzņēmumus, ja tie iesaistās darbībās, kas pārkāpj starptautiskās tiesības;

6. pauž dziļas bažas par pazīmēm, kas liecina par to, ka Mali pārejas iestāde ir paredzējusi izmantot privātus militārus uzņēmumus, īpaši Vāgnera grupu; mudina Mali mainīt rīcības virzienu; pauž stingru pārliecību, ka Vāgnera grupas iesaistīšanās būtu pretrunā mērķim atjaunot mieru, drošību un stabilitāti Mali un aizsargāt Mali iedzīvotājus, kas veido ES pamatmērķus, īstenojot KDAP misijas, kā arī veido to ES dalībvalstu mērķus, kuras rīkojas pēc Mali iestāžu lūguma;

7. uzskata, ka ES misijas un operācijas nevar pienācīgi nodrošināt un panākt mieru, drošību un stabilitāti partnervalstīs, ja privātie apsardzes uzņēmumi, kas apsūdzēti smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tajā pašā laikā darbojas šajā valstī; norāda uz mērķtiecīgām dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret ES misijām un operācijām Āfrikā, par kurām Vāgnera grupa un tās saistītie uzņēmumi varētu būt atbildīgi Krievijas modernā hibrīdkara ietvaros; aicina Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas attiecīgās nodaļas ziņot par šīm dezinformācijas kampaņām;

8. aicina ES un tās dalībvalstis izmantot visas iespējas, lai informētu attiecīgās valstis par riskiem, kas saistīti ar pievienošanos Vāgnera grupai un ar to saistītajiem uzņēmumiem vai kas saistīti ar sadarbību ar tiem, un uzsvērt šīs grupas milzīgo cilvēktiesību pārkāpumu apjomu; mudina valdības nodrošināt stingrus noteikumus, lai panāktu atbilstību starptautiskajām humanitārajām tiesībām, demokrātisko uzraudzību un pārskatatbildību līgumos ar ārvalstu PMAU par militāro palīdzību un aizsardzības pakalpojumiem; mudina valstis būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz līgumu slēgšanu ar militārā atbalsta dienestiem, jo īpaši attiecībā uz to teritorijā esošo PMAU skaitu, uzdevumiem un komandķēdēm, kā arī attiecībā uz to līgumu izpildei izmantoto aprīkojumu;

9. aicina EĀDD sagatavot ziņojumu par Vāgnera grupas darbību, lai gūtu skaidru pārskatu par tās dažādajiem pārkāpumiem, kas pēc tam palīdzētu nodrošināt saukšanu pie atbildības par tās locekļu dažādajiem noziegumiem un pavērtu iespēju saukt pie atbildības šos vainīgos starptautiskos tribunālos; norāda, ka Parlaments turpinās cieši sekot šim jautājumam, sagatavojot ziņojumu un iespējamas uzklausīšanas;

10. aicina ES dalībvalstis un to sabiedrotos pastiprināt izlūkdatu apmaiņu par Vāgnera grupu un ar to saistītajiem uzņēmumiem;

11. aicina Komisiju nodrošināt, ka saņēmējvalstis nekādos apstākļos nevar izmantot ES līdzekļus, lai finansētu privātus militārus uzņēmumus, kuri ir pastrādājuši šādu cilvēktiesību pārkāpumu daudzumu; aicina Komisiju pievērsties šim jautājumam divpusējā dialogā ar visām attiecīgajām valstīm;

12. atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāvēršas pie privātiem apsardzes uzņēmumiem konfliktu zonās tikai gadījumos, kad jāaizsargā to telpas vai jāgarantē transporta drošība, un tikai tad, ja tie pilnībā ievēro cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības; uzsver, ka PMAU nedrīkst uzticēt darbības, kas saistītas ar spēka lietošanu un/vai aktīvu piedalīšanos karadarbībā, izņemot pašaizsardzības gadījumos, un nekādos apstākļos nedrīkst atļaut PMAU piedalīties nopratināšanās vai vadīt tās; stingri uzskata, ka drošība un aizsardzība pirmām kārtām būtu jānodrošina publiskajām iestādēm;

13. aicina gaidāmajā ES un Āfrikas samitā rūpīgi apspriest jautājumu par Vāgnera grupas un citu privātu militāru uzņēmumu darbību Āfrikā;

14. atkārto 2021. gada 12. novembra Parīzes konferencē par Lībiju pausto aicinājumu visiem ārvalstu kaujiniekiem, tostarp algotņiem, atstāt Lībijas teritoriju; mudina Krieviju, Turciju, Apvienotos Arābu Emirātus un visas pārējās valstis ievērot šo aicinājumu, nekavējoties pārtraukt algotņu nosūtīšanu uz Lībiju un atsaukt tos, kas pašlaik atrodas valstī;

15. mudina Krievijas iestādes atsaukt visus algotņus no Ukrainas austrumdaļas un Krimas;

16. atzinīgi vērtē PV/AP paziņojumu par to, ka Ārlietu padome drīzumā pieņems mērķtiecīgas ES sankcijas pret attiecīgajām personām un vienībām, kas saistītas ar Vāgnera grupu, kā arī pret tām personām un vienībām, kuras sadarbojas ar to, izmantojot esošos ES sankciju režīmus, piemēram, ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; prasa šajās sankcijās iekļaut ceļošanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu Vāgnera grupas locekļiem; aicina partnervalstis, tostarp Āfrikas Savienības dalībvalstis, pieņemt līdzīgas sankcijas; aicina ES sagatavot un pieņemt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz citām PMAU, kas pārkāpj cilvēktiesības;

17. aicina visas ANO dalībvalstis pilnībā ratificēt un īstenot Ženēvas konvenciju papildprotokolus un stiprināt starptautiskās tiesības, lai efektīvi aizliegtu algotņus, pamatojoties uz Āfrikas vienotības organizācijas (ĀVO) 1977. gada Konvenciju par algotņu aizliegumu Āfrikā, 1989. gada Starptautisko konvenciju pret algotņu pieņemšanu darbā, izmantošanu, finansēšanu un apmācību un 2008. gada Montrē dokumentu;

18. aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka ir ieviests skaidrs un saistošs tiesiskais regulējums PMAU, īpaši saistībā ar ANO beztermiņa starpvaldību darba grupu, sevišķi attiecībā uz lieliem projektiem trešās valstīs, kurās tos finansē ES reģistrēti ieguldītāji vai finanšu iestādes, un nodrošināt, ka šādi projekti tiek pārredzami uzraudzīti; ar nepacietību gaida, ka tā regulējuma projekts tiks izplatīts 2022. gada aprīlī; aicina noteikt obligātas pienācīgas pārbaudes prasības struktūrām, kas slēdz līgumus par PMAU;

19. atbalsta ANO darba grupas veikto darbu; aicina valstis, kurās ir ziņots par iespējamiem nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarījuši PMAU, oficiāli aicināt ANO darba grupu par algotņu izmantošanu steidzami veikt valstu apmeklējumus;

20. mudina ES un tās dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai novērstu PMAU pārskatatbildības trūkumu, tostarp attiecībā uz pārredzamības kontroli un uzraudzību; atgādina visām valstīm par to pienākumu nodrošināt, ka PMAU, kas ir to jurisdikcijā vai darbojas to teritorijā, ievēro cilvēktiesības; uzsver, ka ir jānodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp kriminālsankcijas, par cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izriet no PMAU darbībām; prasa visām personām, kas cietušas no pārkāpumiem, tostarp Krievijas algotņu izdarītajiem pārkāpumiem, netraucētu piekļuvi tiesu iestādēm un tiesiskajai aizsardzībai; aicina ES veicināt un atbalstīt centienus valstu un starptautiskajās jurisdikcijās sākt kriminālprocesu, lai sauktu PMAU pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem; šajā nolūkā aicina Krieviju pilnībā sadarboties ar ANO, ES un valstīm, kurās Vāgnera grupa, iespējams, ir izdarījusi noziegumus;

21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas parlamentam.

[1] OV C 334, 19.9.2018., 80. lpp.

[2] OV C 385, 22.9.2021., 24. lpp.

[3] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0383.

[4] OV C 118, 8.4.2020., 113. lpp.

[5] V L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 24. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika