KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju nemitīgo apspiešanu Krievijā: cilvēktiesību organizācijas “Memoriāls” lieta
15.12.2021 - (2021/3018(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9-0604/2021 (Verts/ALE)
B9-0605/2021 (S&D)
B9-0606/2021 (Renew)
B9-0607/2021 (ECR)
B9-0608/2021 (PPE)
Željana Zovko, Andrius Kubilius, Michael Gahler, David McAllister, Sandra Kalniete, Andrzej Halicki, Paulo Rangel, Radosław Sikorski, Jerzy Buzek, Rasa Juknevičienė, Isabel Wiseler-Lima, Traian Băsescu, Eugen Tomac, Sara Skyttedal, Miriam Lexmann, Tomáš Zdechovský, Inese Vaidere, Krzysztof Hetman, Christian Sagartz, Antonio López-Istúriz White, Adam Jarubas, José Manuel Fernandes, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Peter Pollák, Eva Maydell, Tom Vandenkendelaere, David Lega, Arba Kokalari, Stanislav Polčák, Loránt Vincze, Jiří Pospíšil, Benoît Lutgen, Ivan Štefanec, Andrey Kovatchev, Vladimír Bilčík, Seán Kelly, Michaela Šojdrová, Luděk Niedermayer, Janina Ochojska
EPP grupas vārdā
Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Evin Incir, Raphaël Glucksmann
S&D grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Martin Hojsík, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Dragoş Pîslaru, Michal Šimečka, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache
grupas “Renew” vārdā
Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Jan Zahradil, Jacek Saryusz-Wolski, Alexandr Vondra, Elżbieta Kruk, Jadwiga Wiśniewska, Ryszard Czarnecki, Bogdan Rzońca, Evžen Tošenovský, Dace Melbārde, Adam Bielan, Roberts Zīle, Angel Dzhambazki, Raffaele Fitto, Witold Jan Waszczykowski, Assita Kanko, Hermann Tertsch
ERC grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju nemitīgo apspiešanu Krievijā: cilvēktiesību organizācijas “Memoriāls” lieta
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par Krieviju,
– ņemot vērā starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, ko Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dalībvalsts, kā arī kā citu cilvēktiesību līgumu parakstītāja,
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus, jo īpaši 10. pantu par tiesībām uz vārda brīvību un 11. pantu par tiesībām uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību,
– ņemot vērā Venēcijas komisijas atzinumus par Krievijas likumu par t. s. “ārvalstu aģentiem”,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2021. gada 13. novembra paziņojumu par juridiskajiem pasākumiem pret nevalstisko organizāciju (NVO) “Memoriāls”,
– ņemot vērā Eiropas Padomes ģenerālsekretāres Marija Pejčinović Burić 2021. gada 12. novembra paziņojumu un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres Dunja Mijatović 2021. gada 30. novembra vēstuli Krievijas Federācijas ģenerālprokuroram,
– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,
A. tā kā “Memoriāls” ir ne tikai viena no vecākajām un cienījamākajām cilvēktiesību organizācijām Krievijā, bet arī starptautisks paraugs organizācijām, kas darbojas politisko represiju vēsturiskās atceres un cilvēktiesību aizsardzības jomā; tā kā “Memoriāls” jau gadu desmitiem ir sekmējis dinamisku un humānisma caurstrāvotu atceres kultūru par padomju režīma noziegumiem gan pret krievu, gan citām Padomju Savienības un citu valstu tautām, kā arī aktīvi un pilsoniski iesaistījies cilvēktiesību aizstāvībā un upuru un neaizsargātu grupu aizsardzībā; tā kā “Memoriāls” turpina sniegt nenovērtējamu ieguldījumu patiesības atklāšanā par padomju noziegumiem, vēstures pārvērtēšanā, politiski vajāto un netaisnīgi notiesāto personu reabilitācijā un ir simbols neatlaidīgai cīņai par brīvību, demokrātiju un cilvēktiesībām postpadomju telpā un ārpus tās;
B. tā kā Eiropas Parlaments Saharova balvu par domas brīvību nosauca “Memoriāla” līdzdibinātāja un pirmā priekšsēdētāja Andreja Saharova vārdā un 2009. gada balvu piešķīra „Memoriālam”, ko pārstāvēja Ludmila Aleksejeva, Sergejs Kovaļovs un Oļegs Orlovs;
C. tā kā “Memoriāla” divām juridiskām struktūrām — biedrībai “Starptautiskais Memoriāls” un Cilvēktiesību centram “Memoriāls” pašlaik draud likvidācija; tā kā 2021. gada 11. novembrī “Starptautiskais Memoriāls” saņēma paziņojumu par Krievijas Federācijas ģenerālprokurora uzsāktu tiesvedību, kuras mērķis ir tā darbības izbeigšana saistībā ar it kā notikušiem atkārtotiem valsts tiesību aktu pārkāpumiem tā saukto “ārvalstu aģentu” jomā un jo īpaši par dažu publicētu materiālu nemarķēšanu ar apzīmējumu “ārvalstu aģents”; tā kā 2021. gada 12. novembrī Cilvēktiesību centrs “Memoriāls” tika informēts par līdzīgu Maskavas pilsētas prokuratūras iesniegtu prasību, kas pamatota ar vēl papildu apgalvojumiem, ka centra publikācijās esot attaisnota teroristisku un ekstrēmistisku organizāciju darbība, jo NVO tīmekļa vietnē publicēti politisko ieslodzīto saraksti un paziņojumi, cita starpā aizstāvot Krimas tatāru un Jehovas liecinieku cilvēktiesības; tā kā Cilvēktiesību centra “Memoriāls” lietu sāka skatīt 2021. gada 23. novembrī, bet biedrības “Starptautiskais Memoriāls” lietu — 2021. gada 25. novembrī; tā kā nākamā uzklausīšana Cilvēktiesību centra “Memoriāls” lietā notiks 2021. gada 16. decembrī, bet “Starptautiskais Memoriāls” lietā — 2021. gada 28. decembrī;
D. tā kā pat Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padome 2021. gada 12. novembrī nosauca ierosināto lietu par nesamērīgu, apgalvojot, ka pēdējo 14 mēnešu laikā nav konstatēts neviens biedrības “Starptautiskais Memoriāls” veikts tiesībpārkāpums un bijuši tikai divi nelieli pārkāpumi, ko pieļāvis Cilvēktiesību centrs “Memoriāls”;
E. tā kā centieni likvidēt šīs plaši pazīstamās NVO uzsākti pēc gadiem ilgas abu organizāciju vajāšanas; tā kā 2014. un 2016. gadā šīs organizācijas tika apzīmētas par “ārvalstu aģentiem”, tām piemērotas pārmērīgas soda naudas par it kā notikušu “ārvalstu aģentu” likuma neievērošanu, pret to darbiniekiem uzsākta patvaļīga kriminālvajāšana, viņi aizskarti un pakļauti uzbrukumiem; tā kā šie uzbrukumi, piemēram, Cilvēktiesību centra “Memoriāls” pētnieces Natālijas Estemirovas slepkavība 2009. gadā, nav pienācīgi izmeklēti un vainīgie joprojām nav sodīti; tā kā Cilvēktiesību centra “Memoriāls” Čečenijas biroja vadītājs Ojubs Titjevs un biedrības “Starptautiskais Memoriāls” Karēlijas filiāles vadītājs Jurijs Dmitrijevs ir ieslodzīti cietumā politiski motivētu apsūdzību dēļ; tā kā pavisam nesen, 2021. gada 14. oktobrī, biedrības “Starptautiskais Memoriāls” Maskavas birojā ielauzās vardarbīgs pūlis un pēc tam biroju pārmeklēja policija;
F. tā kā “Memoriāla” vajāšana notiek apstākļos, kad Krievijas valdība atkārtoti un sistemātiski cenšas pārrakstīt vēsturi un ierobežot brīvas debates par vēsturisko noziegumu un notikumu izvērtēšanu, jo īpaši to, kas saistīti ar padomju valdību darbību; tā kā varas iestādes ir falsificējušas vēstures faktus, lai noliegtu Cilvēktiesību centra “Memoriāls” atklāto par represijām un vajāšanu J. Staļina laikā;
G. tā kā mēģinājumi iebiedēt, apklusināt un galu galā slēgt “Memoriālu” simboliski apliecina Krievijas varas iestāžu īstenoto aizvien represīvāko politiku, tādējādi pievienojot jaunu nodaļu Krievijas politisko represiju vēsturei; tā kā “Memoriāls” 1987.-1992. gadā tika izveidots tieši ar mērķi dokumentēt, pētīt, pieminēt un izglītot par tematiem, kas saistīti ar pagātnes represijām un traģisko vēstures mantojumu valstī;
H. tā kā aktīva pilsoniskā sabiedrība ir būtisks demokrātiskas un atvērtas sabiedrības aspekts un izšķiroši svarīga cilvēktiesību un tiesiskuma aizsardzībai; tā kā NVO ir būtiska loma mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā un tāpēc tām ir jāspēj brīvi darboties bez valsts iestāžu nepamatotas iejaukšanās; tā kā tiesvedība pret “Memoriālu” ir jaunākais piemērs tam, kā Krievijas iestādes vēršas pret pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem un galu galā kaitē Krievijas iedzīvotāju interesēm un atklāta un brīva dialoga iespējām;
I. tā kā Krievijas „ārvalstu aģentu” likumu valsts parlaments pieņēma 2012. gadā, bet pagājušajā gadā likumu vēl paplašināja, un tagad to var attiecināt uz jebkuru sabiedrības kritiķi vai aktīvistu; tā kā pēdējo mēnešu laikā ir krasi pieaudzis to organizāciju un personu skaits, kuras varas iestādes ir atzinušas par “ārvalstu aģentiem”; tā kā Krievijas iestādes šo likumu izmanto, lai veicinātu represijas pret Krievijā darbojošos neatkarīgo pilsonisko sabiedrību, vēršoties pret NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, juristiem, sieviešu tiesību, LGBTIK+ tiesību aktīvistiem un arī vides aktīvistiem; tā kā šis likums, kā arī tiesību akti par “nevēlamām organizācijām” vai “ekstrēmistu darbības apkarošanu” pārkāpj Krievijas konstitūciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz biedrošanās un vārda brīvību, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām piedalīties sabiedrisko lietu risināšanā, kā arī diskriminācijas aizliegumu; tā kā “Memoriāla” piemērs skaidri parāda, kā Krievijas iestādes šos tiesību aktus izmanto par instrumentu kritiķu iebiedēšanai un neatkarīgu viedokļu apklusināšanai,
1. nosoda atkārtoto vajāšanu un nesenos politiski motivētos mēģinājumus slēgt biedrību “Starptautiskais Memoriāls” un Cilvēktiesību centru “Memoriāls”; aicina Krievijas iestādes nekavējoties atsaukt visas pret “Memoriālu” izvirzītās apsūdzības un nodrošināt, ka “Memoriāls” var turpināt droši veikt savu svarīgo darbu bez valsts iejaukšanās; pieprasa, lai varas iestādes tikmēr nodrošina pilnīgu aizsardzību un piekļuvi visiem “Memoriāla” materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem, tostarp tā arhīviem, kā arī neatkarīgo teātru, žurnālistu un mākslinieku priekšnesumiem un darbiem;
2. atzinīgi vērtē Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāres 2021. gada 30. novembra vēstuli Krievijas Federācijas ģenerālprokuroram; uzstāj, ka likvidācijas prasībām nav saprātīga juridiska pamatojuma; aicina Komisijas un Padomes priekšsēdētājus un ES dalībvalstis nākt klajā ar atklātiem atbalsta paziņojumiem, pieprasot Krievijas iestādēm nodrošināt “Memoriāla” drošību un attaisnot to saistībā ar visām apsūdzībām; aicina ES delegāciju un dalībvalstu pārstāvniecības Krievijā publiski paust solidaritāti ar “Memoriālu”;
3. aicina PV/AP saskaņā ar ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu piemērot sankcijas tām Krievijas amatpersonām, kas iesaistītas nelikumīgajās represijās pret “Memoriālu” un tiesvedībā pret tās organizācijām un locekļiem;
4. mudina Krieviju pārtraukt pašreizējās represijas pret pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgajiem medijiem, atceļot likumus par „ārvalstu aģentiem” un „nevēlamām organizācijām”, pārtraucot izstrādāt īpašus tiesību aktus vai ļaunprātīgi izmantot spēkā esošos krimināltiesību vai administratīvos tiesību aktus, lai vērstos pret disidentiem valstī vai ārvalstīs, un saskaņojot savus tiesību aktus ar saistībām, ko Krievija brīvprātīgi uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un savu konstitūciju, tostarp pilnībā atjaunojot biedrošanās un vārda brīvību, kā arī mediju un interneta brīvību; aicina Krievijas iestādes nodrošināt, ka tiek ieviesti restitūcijas un reparācijas pasākumi, lai novērstu pārkāpumus, kas pieļauti, īstenojot likumus par “ārvalstu aģentiem” un “nevēlamām organizācijām”;
5. pauž solidaritāti ar Krievijas tautu un mudina Krievijas iestādes pārtraukt vajāt “Memoriālu”, tā darbiniekus un visas pārējās NVO, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, juristus, zinātniekus, vēsturniekus, sieviešu tiesību un LGBTIK+ tiesību aktīvistus un vides aktīvistus Krievijā; atkārtoti apliecina atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību aizstāvjiem un aicina Krieviju izveidot skaidru tiesisko regulējumu un drošu darba vidi pilsoniskajai sabiedrībai saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; uzsver, ka ir jānodrošina efektīvas un iedarbīgas tiesiskās aizsardzības procedūras pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuru brīvība veikt savu darbu ir apdraudēta;
6. atkārtoti uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju un mediju brīva un neatkarīga darbība ir uz tiesiskumu balstītas demokrātiskas sabiedrības stūrakmens; tādēļ aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgām NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem, vēsturniekiem un neatkarīgiem medijiem, kas darbojas Krievijā, tostarp sniegt ilgtspējīgu un elastīgu finansiālo atbalstu un ārkārtas palīdzību un veicināt lielāku starptautisko atbalstu šiem dalībniekiem un to plašāku iekļaušanu starptautiskajos pilsoniskās sabiedrības tīklos; aicina Krievijas akadēmiskās aprindas uzņemties atbildību nodrošināt šiem pētniekiem un vēsturniekiem atbilstošas un drošas iespējas turpināt akadēmisko darbību;
7. atzinīgi vērtē “Memoriāla” nozīmīgo ieguldījumu dokumentēšanā, pētniecībā un izglītošanā par politiskajām represijām Padomju Savienībā un uzsver, ka šis darbs kļuvis par pamatu starptautiskiem standartiem; atzinīgi vērtē organizācijas nenogurstošo darbu cilvēktiesību aizsardzībā mūsdienu Krievijā un ārpus tās; jo īpaši atzinīgi vērtē tādas tās iniciatīvas kā, piemēram, prasību Sīrijas upuru vārdā sākt kriminālvajāšanu pret Vāgnera grupas locekļiem un pastāvīgos centienus saukt pie atbildības par noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā; uzsver, ka tādēļ biedrības “Starptautiskais Memoriāls” un Cilvēktiesību centra “Memoriāls” likvidācijai būtu ievērojama negatīva ietekme uz pilsonisko sabiedrību kopumā un jo īpaši uz cilvēktiesību aizsardzību Krievijā;
8. uzsver, ka līdz ar šo organizāciju likvidāciju pienāktu gals arī “Memoriāla” unikālajām datubāzēm un dokumentu kolekcijām, un pauž viedokli, ka šie dokumenti ir unikāls visas cilvēces mantojums; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tās tiktu aizsargātas un saglabātas un arī turpmāk būtu pieejamas visiem interesentiem, tostarp studentiem, pētniekiem un upuru ģimenēm; tādēļ aicina Komisiju un EĀDD kopā ar pilsonisko sabiedrību un Krievijas cilvēktiesību ekspertiem izmantot “Memoriāla” savāktās liecinieku liecības un datubāzes un sagatavot visaptverošu ziņojumu ar mērķi nezūdošā piemiņā paturēt tos miljonus cilvēku, kuri kļuva par Padomju Savienības politiskā terora upuriem;
9. nosoda Krievijas valdības un iestāžu atbalstīto vēstures revizionisma un staļinisma glorifikācijas politiku, ko izmanto ne tikai pašreizējos mēģinājumos likvidēt Cilvēktiesību centru “Memoriāls”, bet arī daudzos citos gadījumos, piemēram, saistībā ar masu kapu atklāšanu Sandarmohā Karēlijas Republikā un tam sekojošo politiski motivēto cietumsodu “Memoriāla” vietējās nodaļas vadītājam Jurijam Dmitrijevam, pamatojoties uz safabricētām apsūdzībām, kā arī konfiscēto Agneses Haikaras grāmatu par Norvēģijas un Somijas kolonistu Kolas pussalā traģisko likteni; uzsver, ka pieminēt totalitāro un autoritāro režīmu upurus, atzīt komunistu, nacistu un citu diktatūru pastrādātos noziegumus un veicināt izpratni par tiem ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas vienotībai un noturības veicināšanai pret mūsdienu demokrātijas apdraudējumiem, turklāt jo īpaši svarīgi tas būtu jaunākajām paaudzēm;
10. aicina ES delegāciju un valstu diplomātiskās pārstāvniecības Krievijā cieši uzraudzīt situāciju un tiesas prāvas saistībā ar “Memoriālu”, nodrošināt, ka to centieni ir pamanāmi, un sniegt organizācijām jebkādu nepieciešamo atbalstu, tostarp tiešu finansiālu palīdzību juristu un ekspertu apmaksai, kā arī psihosociālo un medicīnisko atbalstu darbiniekiem visā šajā ārkārtējā spiediena periodā;
11. aicina ES dalībvalstis turpināt atbalstīt “Memoriāla” filiāles šajās valstīs; mudina dalībvalstis apsvērt iespēju nodrošināt patvērumu apdraudētām vai aizliegtām Krievijas NVO un vajadzības gadījumā ļaut tām darboties no ES teritorijas, kā arī izsniegt ārkārtas vīzas “Memoriāla” darbiniekiem un citiem apdraudētiem aktīvistiem, lai viņi varētu pamest Krieviju un atrast pagaidu patvērumu ES;
12. mudina PV/AP un dalībvalstis veikt koordinētus pasākumus ar līdzīgi domājošām valstīm, lai palielinātu Krievijas ierobežojošo tiesību aktu, politikas virzienu un darbību starptautisko kontroli un neatlaidīgi aktualizētu un nosodītu Krievijas iestāžu veiktos pamatbrīvību un cilvēktiesību ierobežojumus, tostarp izmantojot augsta līmeņa un publisku iejaukšanos, koordinētu rīcību, pastāvīgu kontroli starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību forumos un regulārus cilvēktiesību ietekmes novērtējumus, un tādējādi nodrošinātu, ka sadarbība ar Krieviju neapdraud cilvēktiesību mērķus un tieši vai netieši neveicina cilvēktiesību pārkāpumus;
13. aicina ES un dalībvalstu vēstniekus Krievijā pēc tiesas sēžu rezultātiem kopīgi un publiski apmeklēt biedrības “Starptautiskais Memoriāls” biroju un Cilvēktiesību centru “Memoriāls”;
14. aicina EĀDD turpināt aktualizēt jautājumu par Krievijas nemitīgajām represijām pret pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgajiem medijiem, jo īpaši neseno “Memoriāla” lietu, un sākt uzraudzības un novērtēšanas procedūras visos attiecīgajos forumos, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Eiropas Padomē un ANO Cilvēktiesību padomē, un jo īpaši ANO Cilvēktiesību padomes nākamās 2022. gada februāra sesijas darba kārtībā iekļaut jautājumu par Krievijas nerimstošajām represijām pret pilsonisko sabiedrību;
15. aicina EĀDD un Komisiju pastāvīgi cieši uzraudzīt likuma par “ārvalstu aģentiem” ietekmi, jo īpaši nolūkā detalizēti uzskaitīt organizācijas un personas, kas pasludinātas par “ārvalstu aģentiem” un kurām tāpēc piemērotas sankcijas, un novērtēt juridiskās izmaiņas tiesību aktos un to ietekmi uz Krievijas pilsonisko sabiedrību; aicina ES un tās dalībvalstis visās sanāksmēs ar Krievijas pārstāvjiem sistemātiski paust bažas par “ārvalstu aģentu” likumu un citiem pret pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem vērstiem ierobežojošiem tiesību aktiem, kā arī aicināt Krieviju nekavējoties atcelt likumu par “ārvalstu aģentiem” un saskaņot tās tiesību aktus ar starptautiskajām saistībām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;
16. aicina Padomi, EĀDD un Komisiju visos ES, tās dalībvalstu un Krievijas dialogos un iesaistīšanās jomās integrēt konsultācijas cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības jautājumos, kā arī ievērot apņemšanos par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, biedrībai “Starptautiskais Memoriāls” un Cilvēktiesību centram “Memoriāls”, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts domei.