KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Mjanmu vienu gadu pēc valsts apvērsuma
9.3.2022 - (2022/2581(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0141/2022 (The Left)
B9‑0142/2022 (Verts/ALE)
B9‑0143/2022 (S&D)
B9‑0144/2022 (Renew)
B9‑0145/2022 (ECR)
B9‑0148/2022 (PPE)
Željana Zovko, Tomáš Zdechovský, Michael Gahler, David McAllister, Sandra Kalniete, Isabel Wiseler‑Lima, Tom Vandenkendelaere, José Manuel Fernandes, Gabriel Mato, Antonio López‑Istúriz White, Paulo Rangel, Luděk Niedermayer, Loránt Vincze, Sara Skyttedal, Janina Ochojska, Seán Kelly, Christian Sagartz, Arba Kokalari, Loucas Fourlas, Jiří Pospíšil, Peter Pollák, Stanislav Polčák, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Miriam Lexmann, David Lega, Stelios Kympouropoulos, Michaela Šojdrová, Krzysztof Hetman, Adam Jarubas, Ivan Štefanec, Vangelis Meimarakis, Vladimír Bilčík, Romana Tomc, Inese Vaidere, Lefteris Christoforou
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Evin Incir
S&D grupas vārdā
Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Olivier Chastel, Dacian Cioloş, Vlad Gheorghe, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Hilde Vautmans, Dragoş Pîslaru
grupas “Renew” vārdā
Heidi Hautala
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Karol Karski, Adam Bielan, Bogdan Rzońca, Elżbieta Kruk, Elżbieta Rafalska, Raffaele Fitto, Ryszard Czarnecki, Valdemar Tomaševski, Witold Jan Waszczykowski, Carlo Fidanza, Bert‑Jan Ruissen, Assita Kanko, Vincenzo Sofo
ECR grupas vārdā
Pernando Barrena Arza
grupas “The Left” vārdā
Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Mjanmu vienu gadu pēc valsts apvērsuma
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu, proti, 2016. gada 7. jūlija[1], 2016. gada 15. decembra[2] un 2017. gada 14. septembra[3] rezolūciju Mjanmu un jo īpaši par rohingu stāvokli, 2018. gada 14. jūnija rezolūciju rohindžu bēgļu stāvokli, īpaši bērnu smago situāciju[4], 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Mjanmu, jo īpaši žurnālistu Wa Lone un Kyaw Soe Oo lietu[5], 2019. gada 19. septembra rezolūciju par Mjanmu, jo īpaši rohindžu stāvokli[6], 2021. gada 11. februāra rezolūciju par stāvokli Mjanmā[7] un 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, tostarp reliģisko un etnisko grupu stāvokli[8],
– ņemot vērā Padomes 2022. gada 21. februāra Regulu (ES) Nr. 2015/238 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmu[9],
– ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. februāra secinājumus par Mjanmu,
– ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) (2021. gada 29. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā[10],
– ņemot vērā 2022. gada 1. februāra kopīgo paziņojumu par Mjanmā notikušā militārā apvērsuma gadadienu, ko Eiropas Savienības vārdā parakstījis Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī Albānijas, Austrālijas, Kanādas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Korejas Republikas, Šveices, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministri,
– ņemot vērā ES vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 31. janvāra paziņojumu par vardarbības turpmāku saasināšanos Mjanmā, 2021. gada 8. novembra un 6. decembra paziņojumus par stāvokli Mjanmā, 2021. gada 13. oktobra paziņojumu par atbalstu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) īpašā sūtņa darbam un 2021. gada 30. aprīļa paziņojumu par ASEAN līderu sanāksmes iznākumu,
– ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2022. gada 11. janvāra paziņojumu par valsts padomnieces Daw Aung San Suu Kyi neseno notiesāšanu,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,
– ņemot vērā ASEAN 2021. gada 24. aprīļa piecu punktu konsensu,
– ņemot vērā ASEAN priekšsēdētāja 2009. gada 2. februāra paziņojumu par stāvokli Mjanmā;
– ņemot vērā ziņojumus par Mjanmu, ko 2021. gada 23. septembrī sniedzis ANO augstais cilvēktiesību komisārs un 2021. gada 22. septembrī sniedzis ANO īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā,
– ņemot vērā 2021. gada 16. septembra ziņojumu, ko par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā sniedzis ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojs,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2021. gada 29. decembra paziņojumu par situāciju Mjanmā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2022. gada 2. februāra paziņojumu presei par stāvokli Mjanmā,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2022. gada 30. janvāra paziņojumu par stāvokli Mjanmā,
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2022. gada 28. janvāra paziņojumu par stāvokli Mjanmā,
– ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā ziņojumus, jo īpaši 2022. gada 22. februāra ziņojumu „Nežēlības veicināšana: ANO dalībvalstu ieroču nodošana Mjanmas militārajiem spēkiem”,
– ņemot vērā to, ka 2022. gada 28. februārī tika pabeigta atklātā uzklausīšana par Mjanmas sākotnējiem iebildumiem lietā par Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to piemērošanu (The Gambia pret Mjanmu),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2021. gada 18. jūnija rezolūciju 75/287 par stāvokli Mjanmā,
– ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja 2021. gada decembra ziņojumu “Humanitāro vajadzību pārskats — Mjanma”,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa 2021. gada 27. decembra paziņojumu par Mjanmu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumus par rohindžu musulmaņu un citu minoritāšu cilvēktiesību stāvokli Mjanmā,
– ņemot vērā ANO Neatkarīgā Mjanmas lietu izmeklēšanas mehānisma 2021. gada ziņojumu,
– ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas 2019. gada 22. augusta ziņojumu par Mjanmu “Seksuālā un ar dzimumu saistītā vardarbību Mjanmā un etnisko konfliktu ietekme uz dzimumu līdztiesību”,
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas uzraudzības mehānisma ziņojumus par Mjanmu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,
– ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,
A. tā kā 2021. gada 1. februārī Mjanmas bruņotie spēki, kas ir pazīstami ar nosaukumu Tatmadaw, klaji pārkāpjot Mjanmas konstitūciju un 2020. gada vēlēšanu rezultātus, arestēja prezidentu Win Myint, valsts padomnieci Aung San Suu Kyi un vadošus valdības locekļus, valsts apvērsuma ceļā sagrāba valsts likumdošanas, tiesu un izpildu varas atzarus un izsludināja vienu gadu ilgu ārkārtas stāvokli; tā kā 2021. gada augustā militārās huntas bruņoto spēku virspavēlnieks Min Aung Hlaing paziņoja, ka ieceļ pats sevi ministru prezidenta amatā un ka ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts līdz 2023. gada augustam; tā kā saskaņā ar valsts konstitūciju tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli ir tikai Win Myint kā Mjanmas prezidentam;
B. tā kā, reaģējot uz militāro apvērsumu, dažādās Mjanmas pilsētās izcēlās miermīlīgi protesti un demonstrācijas, kurās pieprasīja atjaunot demokrātiju; tā kā tajās piedalījās dažādas grupas, tostarp Pilsoniskās nepakļaušanās kustība; tā kā drošības spēki pret demonstrantiem izmantoja pārmērīgu un nāvējošu spēku; tā kā iedzīvotāju pretestība turpinās un Tatmadaw vardarbība, ko tā īsteno, atbildot uz to, katru dienu palielinās;
C. tā kā nolūkā pārstāvēt Mjanmas tautas demokrātiskās vēlmes, tika izveidota komiteja, kas pārstāv “Pyidaungsu Hluttaw”, (CRPH) un nacionālās vienotības valdība;
D. tā kā 2021. gada 24. aprīlī ASEAN līderi Džakartā tikās ar militārās huntas virspavēlnieku Min Aung Hlaing un panāca piecu punktu konsensu; tā kā līdz šodienai militārā hunta nav veikusi nekādus pasākumus, lai īstenotu minēto konsensu; tā kā kopš konsensa pieņemšanas vardarbība patiesībā ir saasinājusies un krasi palielinājusies;
E. tā kā 2021. gada maijā militārā hunta veica priekšdarbus tam, lai likvidētu Aung San Suu Kyi politisko partiju, kura bija pārstāvēta valdībā līdz apvērsumam 2021. gada februārī; tā kā valsts padomniece Aung San Suu Kyi un prezidents Win Myint joprojām atrodas ieslodzījumā un ir saņēmuši pirmos spriedumus saistībā ar dažādām pret viņiem vērstām apsūdzībām; tā kā Aung San Suu Kyi sākotnēji tika piespriests četru gadu cietumsods, ko vēlāk samazināja līdz diviem gadiem, bet kopumā viņai tika izvirzītas vismaz divpadsmit apsūdzības;
F. tā kā hunta ir izdarījusi slepkavības, organizējusi piespiedu pazušanu, spīdzināšanu un izvarošanu un citus seksuālās vardarbības noziegumus; tā kā kopš 2021. gada 1. februāra politiķi, valdības amatpersonas, cilvēktiesību aizstāvji, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, reliģiskās autoritātes, miermīlīgie protestētāji un rakstnieki tiek nelikumīgi arestēti vai atrodas mājas arestā; tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja jaunākajā 2022. gada 28. janvāra paziņojumā presei ir norādīts, ka kopš valsts apvērsuma vismaz 1500 cilvēku ir nogalināti un militārās iestādes patvaļīgi aizturējušas vismaz 11 787 cilvēkus; tā kā kopš 2022. gada 21. janvāra hunta ir ieslodzījusi cietumā 649 opozīcijas Nacionālās demokrātijas līgas locekļus un 14 ir miruši aizturēšanas laikā vai neilgi pēc tās; tā kā līdz 2022. gada 4. martam militārās tiesas 84 cilvēkiem bija piespriedušas nāvessodu; tā kā laikposmā no 2021. gada februāra līdz 2022. gada janvārim ir notikušas vismaz 4924 sadursmes ar civiliedzīvotājiem un 1724 uzbrukumi viņiem;
G. tā kā hunta ir vērsusies pret sievietēm, piemērojot nogalināšanu bez tiesas sprieduma, plaši izplatītu patvaļīgu aizturēšanu, seksuālu vardarbību un ar dzimumu saistītu vardarbību; tā kā vairāk nekā 2000 no personām, kas aizturētas kopš 2021. gada 1. februāra, ir sievietes; tā kā 2021. gada decembrī huntas drošības spēki uzbrukumos, pratināšanās un pret huntu vērstās manifestācijās nogalināja 94 sievietes;
H. tā kā pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm tiek pastrādāti reliģijas vai ticības brīvības un citu cilvēktiesību pārkāpumi; tā kā kopš apvērsuma sākuma ir saņemti vairāk nekā 35 dokumentēti ziņojumi par uzbrukumiem baznīcām un citām kulta vietām un ticīgajiem, tostarp kristiešiem un musulmaņiem;
I. tā kā līdztekus militārie spēki pastiprina represijas pret plašsaziņas līdzekļiem Mjanmā, un arvien vairāk žurnālistu tiek patvaļīgi arestēti, aizturēti un apsūdzēti, lai apklusinātu plašsaziņas līdzekļus un izskaustu vārda brīvību; tā kā hunta arvien vairāk izmanto novērošanas un cenzūras instrumentus, ierobežojot telekomunikācijas un internetu; tā kā kopš 2022. gada 21. janvāra hunta ir apcietinājusi 120 žurnālistus un nogalinājusi trīs no viņiem, tādēļ Mjanma tagad ieņem otro vietu pasaulē to valstu vidū, kurās ir vislielākais ieslodzīto žurnālistu skaits; tā kā militārie spēki ir apsūdzējuši 12 ziņu kanālus par noziegumiem un/vai atsaukuši to licences;
J. tā kā kopš valsts apvērsuma ir nogalināti vismaz 27 arodbiedrību aktīvisti un ir arestēti 116 darbinieki un arodbiedrību aktīvisti; tā kā 16 darba tiesību organizācijas tika pasludinātas par nelikumīgām un daudzas no tām, lai sevi aizsargātu, bija spiestas turpināt darbību pagrīdē; tā kā divas nedēļas pēc apvērsuma armija ieviesa būtiskas izmaiņas Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, kas ir kļuvušas par galvenajām tiesību normām, kuras izmanto, lai sauktu pie atbildības tos, kuri iebilst pret militāro režīmu, tostarp arodbiedrību vadītājus un darba tiesību aizstāvjus;
K. tā kā huntu veido tie paši spēki, kas 2017. gadā uzsāka genocīdu uzbrukumus, kā arī turpina genocīda politiku un rada segregāciju rohindžu vidū; tā kā tie aptuveni 600 000 rohindžu, kuri ir palikuši Rakhainas pavalstī, ir pakļauti nepārtrauktai diskriminācijas politikai un praksei, sistemātiskiem viņu pamattiesību pārkāpumiem, patvaļīgiem arestiem, ieslodzīšanai pārpildītās nometnēs iekšzemē pārvietotām personām un viņiem ir ļoti ierobežota piekļuve izglītībai un veselības aprūpei; tā kā Mjanmas pilsonības likumā rohindži ir pasludināti par “nepilsoņiem” vai “ārvalstniekiem”, tādēļ viņiem ir liegta pilsonība, kas vēl vairāk pasliktina viņu nestabilo situāciju; tā kā rohindžu minoritātes vajāšana, neraugoties uz daudziem starptautiskās sabiedrības aicinājumiem, nav beigusies;
L. tā kā Mjanmas hunta atsakās nopietni izmeklēt pret rohindžiem veiktos cilvēktiesību pārkāpumus un saukt pie atbildības vainīgos; tā kā iestādes atsakās sadarboties ar ANO mehānismiem; tā kā tādēļ Starptautiskā Krimināltiesa sāka izmeklēšanu tieši par rohindžu minoritātes stāvokli;
M. tā kā kopš 2021. gada decembra militārā hunta ir palielinājusi gaisa uzbrukumus ciematiem etnisko minoritāšu administratīvo reģionos, kuros traģiski iesaistīti vismaz 200 000 civiliedzīvotāji; tā kā saskaņā ar ANO datiem 2021. gada decembrī militārie spēki nogalināja vairākus neapbruņotus cilvēkus, tostarp piecus nepilngadīgos, kuri tika sadedzināti dzīvi;
N. tā kā ANO ģenerālsekretārs ir brīdinājis, ka “liela mēroga bruņota konflikta riska dēļ ir vajadzīga kolektīva pieeja, lai izvairītos no daudzdimensionālas katastrofas Dienvidaustrumāzijas centrā un ārpus tā”;
O. tā kā vairāk nekā 453 000 nesen pārvietoto personu, no kurām lielākā daļa ir sievietes un bērni, joprojām ir iesprostotas konflikta zonās, kas ir papildus tiem 370 400 cilvēkiem, kuri jau pirms 2021. gada februāra dzīvoja piespiedu pārvietošanas apstākļos, un gandrīz vienam miljonam Mjanmas bēgļu, kuri atrodas kaimiņvalstīs; tā kā ANO ir aprēķinājusi, ka Mjanmā humānā palīdzība ir vajadzīga 14,4 miljoniem cilvēku, no kuriem 5 miljoni ir bērni un 13,3 miljoni ir cilvēki, kuriem draud nenodrošinātība ar pārtiku un bads (2,8 miljoni cilvēku pirms militārā apvērsuma); tā kā 2021. gada decembrī ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs nāca klajā ar 2022. gada humānās palīdzības plānu, kurā norādīts, ka ir vajadzīgi 826 miljoni USD, lai piekļūtu 6,2 miljoniem cilvēku, kuru dzīvības glābšanai ir nepieciešama humānā palīdzība;
P. tā kā režīms līdz šim nopietni apgrūtina un tīši kavē humānās palīdzības pieejamību un izplatīšanu, iznīcinot infrastruktūru trūcīgajās teritorijās, apcietinot veselības aprūpes darbiniekus, liedzot trūcīgiem cilvēkiem piekļuvi zālēm un skābeklim un apcietinot un nogalinot reliģiskos vadītājus un vietējos brīvprātīgos, kuri sniedz humāno palīdzību;
Q. tā kā humanitāro situāciju Mjanmā ir pasliktinājusi arī huntas nolaidīgā rīcība Covid-19 krīzes pārvarēšanā; tā kā militārie spēki ir izmantojuši Covid-19 ierobežošanas pasākumus, lai apspiestu demokrātiju atbalstošos aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus; tā kā hunta ir slēgusi slimnīcas un mērķtiecīgi vērsusies pret medicīnas darbiniekiem, izraisot veselības aprūpes sistēmas sabrukumu, kamēr valstī vēršas plašumā Covid-19 uzliesmojums; tā kā kareivji ir iznīcinājuši medicīnas preces un aprīkojumu un pārņēmuši desmitiem medicīnas iestāžu, kā rezultātā Mjanmas iedzīvotāji izvairās no medicīnas iestādēm, jo baidās, ka varētu tikt aizturēti vai nošauti; tā kā pārpildītie cietumi un vispārējā nevērība pret ieslodzīto veselību ir veicinājuši Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu;
R. tā kā Tatmadaw un šo spēku ģenerāļi nelikumīgi iegūst finansējumu, nelikumīgi pārdodot kokmateriālus, dārgakmeņus, gāzi un naftu, un pret viņiem ir vērsti plaši izplatīti apgalvojumi par korupciju; tā kā vēl nav ieviesti pienācīgi uzticamības pārbaudes pasākumi, lai noteiktu Eiropas uzņēmumu un to patērētāju pirkto dārgakmeņu izcelsmes avotus; tā kā ieņēmumi no gāzes ir militāro spēku lielākais ienākumu avots ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar aplēsēm ik gadu dod 1 miljardu USD lielu peļņu no nodevām, nodokļiem, honorāriem, maksām, tarifiem un citiem ieņēmumiem; tā kā 19 starptautiskās bankas ir ieguldījušas vairāk nekā 65 miljardus USD 18 uzņēmumos, kuriem ir tiešas un ilgstošas komerciālās attiecības vai nu ar Mjanmas armiju, vai ar valsts struktūrām, kuras militārie spēki mēģina kontrolēt valsts apvērsuma rezultātā;
S. tā kā 2022. gada 21. februārī ES paziņoja par to, ka tiek pieņemtas papildu sankcijas pret atsevišķām personām un vienībām par to iesaisti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos Mjanmā; tā kā Mjanmas naftas un gāzes uzņēmums (MOGE), kas ir viena no sarakstā iekļautajām vienībām, ir valstij piederošs uzņēmums, kuru kopš pagājušajā gadā notikušā apvērsuma kontrolē militārā hunta; tā kā atkāpe no sankciju režīma skaidri ļauj Mjanmā palikušajiem ES naftas un gāzes nozares operatoriem veikt finanšu darījumus ar MOGE;
T. tā kā militārā hunta no Ķīnas un Krievijas saņem kaujas lidmašīnas un bruņumašīnas; tā kā kopš pagājušajā gadā notikušā apvērsuma tās ir izmantotas pret civiliedzīvotājiem; tā kā Serbija ir atļāvusi eksportēt raķetes un artilēriju Mjanmas militāro spēku vajadzībām; tā kā Ķīna un Krievija ir īstenojušas daudz politisku, militāru un ekonomisku pasākumu ar mērķi leģitimizēt huntu; tā kā tās abas ir saistītas ar Mjanmas bruņotajiem spēkiem kā lielākās ieroču piegādātājas šai valstij; tā kā abas valstis ir vairākkārt bloķējušas ANO Drošības padomes mēģinājumus vienoties par deklarāciju par stāvokli Mjanmā;
U. tā kā Mjanmas hunta ir paudusi atbalstu V. Putina karam pret Ukrainu;
V. tā ka ANO īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā oficiālā paziņojumā norādīja, ka militāro spēku plašie un sistemātiskie uzbrukumi Mjanmas iedzīvotājiem, visticamāk, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi; tā kā ANO īpašais referents skaidri norādīja, ka valsts apvērsuma un šo pārkāpumu autori un veicēji būtu jāsauc pie atbildības;
W. tā kā Komisija līdz šim vēl nav sākusi izmeklēšanu saskaņā ar Vispārējo preferenču sistēmas regulas[11] 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu nolūkā apturēt to tirdzniecības preferenču darbību, no kurām gūst labumu Mjanma, kā to Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu oficiāli pieprasīja 2018. gada jūnijā, 2018. gada septembrī, 2019. gada septembrī, 2021. gada februārī un 2021. gada oktobrī,
1. stingri nosoda 2021. gada 1. februārī notikušo valsts apvērsumu, ko virspavēlnieka Min Aung Hlaing vadībā īstenoja Tatmadaw, un tam sekojušo briesmīgo nežēlību, masveida slepkavības un plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus, kas vērsti pret Mjanmas iedzīvotājiem;
2. aicina Tatmadaw pilnībā ievērot 2020. gada novembra demokrātisko vēlēšanu rezultātus, atjaunot civilo valdību un izbeigt ārkārtas stāvokli; atbalsta komiteju, kas pārstāv “Pyidaungsu Hluttaw”, nacionālās vienotības valdību un Nacionālās vienotības konsultatīvo padomi kā vienīgās likumīgās Mjanmas iedzīvotāju demokrātisko vēlmju pārstāves;
3. aicina Mjanmas militāros spēkus nekavējoties pārtraukt jebkādu vardarbību un uzbrukumus Mjanmas iedzīvotājiem visās valsts daļās, nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Aung San Suu Kyi un visus pārējos politieslodzītos, tai skaitā reliģiskos līderus, un veikt pasākumus dialoga izveidei un izlīguma panākšanai, iesaistot visas attiecīgās puses, tostarp nacionālās vienotības valdību, komiteju, kas pārstāv “Pyidaungsu Hluttaw”, un visu iesaistīto etnisko grupu pārstāvjiem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērotas pamatbrīvības — vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvība, kā arī reliģijas vai ticības brīvība;
4. pauž sašutumu par Tatmadaw noziegumiem pret Mjanmas etniskajām un reliģiskajām grupām; stingri nosoda Tatmadaw uzbrukumus Karenas, Kajas, Kačinas, Šanas un Činas štatā un Magves un Sikainas reģionā, kuru rezultātā ir masveidā pārvietoti iedzīvotāji, gājuši bojā civiliedzīvotāji, tai skaitā bērni, iznīcinātas reliģiskās celtnes un īstenoti citi cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumi;
5. atkārtoti nosoda šos cilvēktiesību pārkāpumus un sistemātiskos un plaši izplatītos uzbrukumus rohindžu tautai; uzsver, ka ES turpinās cieši uzraudzīt militārās vadības darbības, kas vērstas pret valstī dzīvojošajām minoritātēm, jo īpaši rohindžiem;
6. nosoda kristiešu vajāšanu šajā valstī; mudina Tatmadaw izbeigt kristiešu nogalināšanu un apcietināšanu un izbeigt baznīcu apšaudes un uzbrukumus tām; uzsver, ka starptautiskā sabiedrība ir paudusi dziļas bažas par vardarbīgo vēršanos pret Mjanmas kristiešu kopienām;
7. nosoda jebkādu vardarbību, ko hunta vērš pret saviem pilsoņiem, kā arī cita veida vajāšanu, jo īpaši pret cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un žurnālistiem; pauž nožēlu par vārda brīvības un citu cilvēktiesību ierobežojumiem; mudina huntu atcelt visus ierobežojumus, kas attiecas uz telekomunikācijām un internetu, arī neatkarīgu mediju tīmekļa vietņu un sociālo mediju platformu bloķēšanu;
8. stingri nosoda un noraida jebkādu seksuālu un dzimumbalstītu vardarbību, ko īsteno militārie spēki saskaņā ar apzinātu stratēģiju, kuras mērķis ir iebiedēt, terorizēt un sodīt civiliedzīvotājus, tostarp etniskās minoritātes; nosoda jebkādu vardarbību pret sievietēm, kas ir nopietns sieviešu un meiteņu cilvēktiesību un cieņas pārkāpums;
9. nosoda darba tiesību pārkāpumu skaita pieaugumu, jo īpaši apģērbu ražošanas nozarēs, kā arī uzbrukumus arodbiedrībām un darba tiesību aizstāvjiem un ļaunprātīgu izturēšanos pret viņiem; prasa nekavējoties izbeigt vardarbību pret darba ņēmējiem un arodbiedrībām un aizsargāt arodbiedrību un to biedru tiesības, tostarp tiesības brīvi darboties;
10. nosoda militāro iestāžu uzbrukumus medicīnas speciālistiem un iestādēm, kā arī to reakciju uz Covid-19 pandēmiju; mudina huntu atjaunot ierobežošanas stratēģiju un kontaktu izsekošanas sistēmu un nodrošināt, ka cilvēkiem ir pieejami veselības aprūpes pakalpojumi un vakcīnas; aicina Komisiju palielināt šajā saistībā sniegto atbalstu, tostarp sagādājot Covid-19 vakcīnu devas, un nodrošināt, ka tās sasniedz Mjanmas iedzīvotājus;
11. pauž nožēlu par to, ka ANO Drošības padome nav apspriedusi projektu rezolūcijai par Mjanmu, un aicina ES dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienestu palielināt spiedienu uz ANO Drošības padomi, lai panāktu vienotību, pieņemot mērķtiecīgas sankcijas, tostarp globālus ceļošanas aizliegumus un huntas vadības un militārpersonām piederošo konglomerātu aktīvu iesaldēšanu, nosakot Mjanmai vispārēju ieroču embargo un apturot visu ieroču un divējāda lietojuma preču, munīcijas un citu militāro un drošības iekārtu tiešu un netiešu piegādi, pārdošanu vai nodošanu, kā arī apmācības vai citas militāras un drošības palīdzības sniegšanu; aicina dalībvalstis un asociētās valstis saglabāt embargo attiecībā uz visu ieroču, munīcijas un citu militāro, drošības un novērošanas iekārtu un sistēmu tiešu un netiešu piegādi, pārdošanu un nodošanu, tostarp tranzītu, sūtījumiem un starpniecību, kā arī apmācības, uzturēšanas un citas militārās un drošības palīdzības sniegšanu; uzsver, ka Starptautiskajai Krimināltiesai ir jāturpina izmeklēt situāciju;
12. stingri nosoda ieroču un militārā aprīkojuma piegādi Tatmadaw, ko veic Ķīna, Krievija un Serbija; uzsver, ka tās valstis, kuras piegādā ieročus Mjanmas huntai, piemēram, Ķīna, Krievija un Serbija, ir tieši atbildīgas par zvērībām, kas pastrādātas ar šiem ieročiem;
13. stingri nosoda Mjanmas huntas atbalstu nelikumīgajam karam, ko Krievija ved Ukrainā;
14. uzskata, ka ASEAN piecu punktu konsenss vēl nav devis nekādus rezultātus; aicina ASEAN, tās dalībvalstis un it sevišķi tās īpašo sūtni Mjanmā proaktīvāk izmantot savu īpašo lomu Mjanmā, sadarboties ar ANO īpašo sūtni un sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši ar nacionālās vienotības valdību un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, sevišķi sievietēm un etniskajām grupām, lai vismaz veicinātu piecu punktu konsensa efektīvu un jēgpilnu īstenošanu nolūkā tuvākajā nākotnē panākt ilgtspējīgu un demokrātisku pašreizējās krīzes risinājumu; pauž nožēlu par Kambodžas premjerministra Hun Sen vizīti, 2022. gada 7. janvārī tiekoties ar Mjanmas militāro vadītāju Min Aung Hlaing, ar ko — pirmo kāda valdības vadītāja vizīti kopš valsts apvērsuma nolūkā tikties ar huntu — huntai tika piešķirta leģitimitāte;
15. mudina visas Mjanmas krīzē iesaistītās puses veicināt drošu un netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai un atļaut humānās palīdzības sniedzēju piekļuvi; aicina Komisiju atteikties no darba attiecībām ar huntu humānās palīdzības sniegšanā, tādējādi liedzot tai izmantot humāno palīdzību kā ieroci; aicina Komisiju pārorientēt un pastiprināt humāno palīdzību, tostarp veselības aprūpes atbalstu, izmantojot pārrobežu kanālus, vietējos humānās palīdzības tīklus, etniskos pakalpojumu sniedzējus, kā arī kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina Komisiju analizēt to, kādā veidā varētu īstenot attīstības projektus ar šīm grupām, un attiecīgi virzīt attīstības palīdzību;
16. nosoda to, ka kaimiņvalstis raida bēgļus atpakaļ uz Mjanmu, pārkāpjot neizraidīšanas principu; aicina kaimiņvalstis, jo īpaši Taizemi, Indiju un Ķīnu, nodrošināt piekļuvi bēgļiem, kuri šķērso robežu; aicina šīs valdības nodrošināt, ka palīdzības organizācijām un vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir atļauts piekļūt iekšzemē pārvietotu personu atrašanās vietām pie to robežām ar Mjanmu;
17. prasa ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai steidzami izpildīt savas finansiālās saistības saskaņā ar ANO 2021. gada Mjanmas humānās palīdzības reaģēšanas plānu;
18. atzinīgi vērtē četras ES sankciju kārtas saistībā ar militāro apvērsumu un tam sekojušajām represijām; mudina Padomi to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, iekļaut Valsts Administratīvo padomi kā struktūru tās individuālu locekļu vietā; atzinīgi vērtē ES lēmumu iekļaut MOGE to vienību sarakstā, kurām piemēro sankcijas; aicina Padomi atcelt atkāpi, kas skaidri ļauj Mjanmā palikušajiem ES naftas un gāzes nozares operatoriem veikt finanšu darījumus ar MOGE, un mudina dalībvalstis atturēties no atkāpes īstenošanas; mudina Komisiju un ES dalībvalstis saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām nodrošināt, ka to ES uzņēmumu izstāšanās, kuri ievēro sankcijas, nedod labumu huntai, arī precizējot, ka saskaņā ar sankciju izpildi uzņēmumu akcijas nevar pārdot vai nodot MOGE vai citiem huntas uzņēmumiem; uzsver, ka ļoti svarīga ir turpmāka starptautiska koordinācija ar jurisdikcijām, kam ir līdzīga nostāja; aicina Padomi nākamajā sankciju kārtā vērsties arī pret centrālās bankas rezervēm; uzsver, ka tam būtu nepieciešama aktīvu iesaldēšana un aizliegums veikt starptautiskus finanšu pārvedumus divām valstij piederošajām bankām — Mjanmas Ārējās tirdzniecības bankai un Mjanmas Investīciju un komercbankai;
19. mudina ES un tās dalībvalstis izpētīt visas iespējas nodrošināt tiesiskumu un saukt pie atbildības par smagiem starptautiskiem noziegumiem, ko pastrādājuši drošības spēki, tostarp pēc apvērsuma izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci, kā arī noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un genocīda aktiem, kas vairāku desmitu gadu garumā pastrādāti Rakhainā un citos etniskajos štatos, atbalstot to, ka ANO Drošības padome nodod šo situāciju izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā, oficiāli atbalstot lietu, ko Gambija ierosinājusi pret Mjanmu Starptautiskajā Tiesā saistībā ar Konvenciju pret genocīdu, un arī turpmāk nodrošinot, ka Neatkarīgais Mjanmas lietu izmeklēšanas mehānisms tiek pilnībā finansēts un atbalstīts;
20. aicina Komisiju cieši uzraudzīt, vai nebūtu jāsāk izmeklēšana par shēmas “Viss, izņemot ieročus” atcelšanu nolūkā apturēt to tirdzniecības preferenču darbību, no kurām konkrētās nozarēs gūst labumu Mjanma, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem, kuri pieder Mjanmas militārpersonām, un pienācīgi informēt Parlamentu par veicamajiem pasākumiem;
21. uzsver, ka vietējiem un daudznacionālajiem uzņēmumiem, kas darbojas Mjanmā, ir jāievēro cilvēktiesības un jāizbeidz pieļaut pārkāpumu izdarītāju izrīcības; stingri mudina ES uzņēmumus šajā ziņā nodrošināt, ka tiem nav saiknes ar Mjanmas drošības spēkiem, to individuālajiem locekļiem vai vienībām, kas ir to īpašumā vai kontrolē, un ka tie (ne tiešā, ne netiešā veidā) neveicina vēršanos ar militāro spēku pret demokrātiju un cilvēktiesībām;
22. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Mjanmas likumīgajam prezidentam un nacionālās vienotības valdībai, komitejai, kas pārstāv “Pyidaungsu Hluttaw”, Mjanmas valsts padomniecei, Tatmadaw, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN dalībvalstīm, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.
- [1] OV C 101, 16.3.2018., 134. lpp.
- [2] OV C 238, 6.7.2018., 112. lpp.
- [3] OV C 337, 20.9.2018., 109. lpp.
- [4] OV C 28, 27.1.2020., 80. lpp.
- [5] OV C 433, 23.12.2019., 124. lpp.
- [6] OV C 171, 6.5.2021., 12. lpp.
- [7] OV C 465, 17.11.2021., 135. lpp.
- [8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0417.
- [9] OV L 40, 21.2.2022., 8. lpp.
- [10] OV L 147, 30.4.2021., 17. lpp.
- [11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu, OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.