KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par mediju brīvības pārkāpumiem un žurnālistu drošības aizskārumiem Gruzijā
8.6.2022 - (2022/2702(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0300/2022 (Verts/ALE)
B9‑0302/2022 (S&D)
B9‑0303/2022 (ECR)
B9‑0304/2022 (PPE)
B9‑0309/2022 (Renew)
Željana Zovko, Miriam Lexmann, Michael Gahler, David McAllister, Rasa Juknevičienė, Sandra Kalniete, Andrius Kubilius, Andrzej Halicki, Isabel Wiseler‑Lima, Krzysztof Hetman, Adam Jarubas, Antonio López‑Istúriz White, Paulo Rangel, Traian Băsescu, Tom Vandenkendelaere, Arba Kokalari, Vangelis Meimarakis, Janina Ochojska, José Manuel Fernandes, Ivan Štefanec, Michaela Šojdrová, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, David Lega, Seán Kelly, Christian Sagartz, Vladimír Bilčík, Andrey Kovatchev, Magdalena Adamowicz, Tomáš Zdechovský, Sara Skyttedal, Romana Tomc, Stanislav Polčák, Stelios Kympouropoulos, Eugen Tomac, Peter Pollák
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Andrea Cozzolino, Sven Mikser, Isabel Santos
S&D grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Nicola Beer, Olivier Chastel, Klemen Grošelj, Svenja Hahn, Ilhan Kyuchyuk, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Markéta Gregorová
Verts/ALE grupas vārdā
Raffaele Fitto, Anna Fotyga, Adam Bielan, Angel Dzhambazki, Beata Kempa, Elżbieta Kruk, Hermann Tertsch, Jadwiga Wiśniewska, Ladislav Ilčić, Nicola Procaccini, Valdemar Tomaševski, Veronika Vrecionová, Vincenzo Sofo, Witold Jan Waszczykowski, Zbigniew Kuźmiuk
ERC grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par mediju brīvības pārkāpumiem un žurnālistu drošības aizskārumiem Gruzijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, jo īpaši 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Gruzijas asociācijas nolīguma īstenošanu[1],
– ņemot vērā EDSO pārstāves mediju brīvības jautājumos neseno vizīti Gruzijā 2022. gada 28. un 29. aprīlī,
– ņemot vērā vienošanos, kura 2021. gada 19. aprīlī panākta starp Gruzijas politiskajiem spēkiem un kuras panākšanā vidutāja lomu uzņēmās Eiropadomes priekšsēdētājs,
– ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kurš pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā[2],
– ņemot vērā organizācijas “Reportieri bez robežām” 2021. un 2022. gada Pasaules Preses brīvības indeksu,
– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,
A. tā kā asociācijas nolīgumā, kas ir spēkā kopš 2016. gada 1. jūlija, Gruzija un ES apņēmās veidot politisko dialogu, lai stiprinātu demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, cita starpā mediju brīvības, ievērošanu;
B. tā kā Gruzija 2022. gada 3. martā iesniedza pieteikumu dalībai ES, ar to apliecinot Gruzijas tautas vēlmi integrēties Eiropā — vēlmi, ko plaši atbalsta sabiedrība un visa politiskā spektra dalībnieki, arī opozīcija;
C. tā kā vārda brīvība, mediju brīvība un žurnālistu drošība ir vitāli svarīgi dinamiskas demokrātijas elementi un to aizsardzība, ko nodrošina varasiestādes, ir svarīgs demokrātijas nostiprināšanas rādītājs; tā kā plurālistiski, brīvi un neatkarīgi mediji ir demokrātijas stūrakmens un viens no galvenajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju;
D. tā kā saistībā ar 19. aprīļa vienošanos, kuras panākšanā vidutāja lomu uzņēmās Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, ir uzsvērta vajadzība pievērsties priekšstatiem par politizētām tiesu iestādēm, cita starpā pieņemot un īstenojot vērienīgu tiesu iestāžu reformu, lai palielinātu tiesu sistēmas neatkarību, pārredzamību un pārskatatbildību;
E. tā kā 2021. gada 5. jūlijā tika vardarbīgi uzbrukts vairāk nekā 50 žurnālistiem, mediju pārstāvjiem un miermīlīgiem demonstrantiem, kad viņi ziņoja par Tbilisi praida “Cieņas aizstāvības gājienu”, ko galu galā piespiedu kārtā atcēla, un uzbrucēji galvenokārt bija galēji labējie aktīvisti; tā kā TV Pirveli operators Alexander Lashkarava drīz pēc šā uzbrukuma mira gūto traumu dēļ;
F. tā kā pēc vairāku gadu ilgas uzlabošanās pēdējos gados ir strauji pasliktinājies stāvoklis Gruzijas mediju vidē un kopš masveida vardarbības, kas tika vērsta pret Tbilisi praida gājienu 2021. gada 5. jūlijā, Gruzijā noticis nepieredzēti liels skaits vardarbīgu fizisku uzbrukumu žurnālistiem, un tas licis paust bažas vairākām starptautiskajām organizācijām, iestājoties par mediju brīvību, kā arī būtiski pazemināt Gruzijas rādītājus pasaules preses brīvības indeksā (no 71,36 punktiem un 60. vietas 180 valstu sarakstā 2021. gadā uz 59,9 punktiem un 89. vietu 180 valstu sarakstā 2022. gadā);
G. tā kā ir pieaudzis pret žurnālistiem vērstu mutisku uzbrukumu skaits un neslavas celšanas tiesas procesu skaits, cita starpā tādu tiesas procesu skaits, kurus pret kritiski noskaņotiem mediju pārstāvjiem un uzņēmumiem sākušas valdības amatpersonas un ar valdošo partiju saistītas privātpersonas; tā kā saskaņā ar organizācijas “Transparency International Georgia” novēroto izmaiņas tiesas praksē uzliek pierādīšanas pienākumu žurnālistiem, neraugoties uz nepārprotamu noteikumu Gruzijas tiesību aktos, kurā paziņots pretējais; tā kā žurnālisti, jo īpaši tie, kas strādā valdību kritizējošos mediju kanālos, saskaras ar grūtībām piekļūt informācijai, kurai vajadzētu būt publiski pieejamai;
H. tā kā izmeklēšanas procesi nav bijuši pārredzami un efektīvi un tāpēc radies plašs iespaids par to personu nesodāmību, kuras vainīgas noziegumos pret žurnālistiem;
I. tā kā 2022. gada 4. aprīlī Tbilisi pilsētas tiesa sešiem cilvēkiem piesprieda piecu gadu cietumsodu par uzbrukumu diviem operatoriem un žurnālistam pret Tbilisi praida gājienu vērsto vardarbīgo uzbrukumu laikā 2022. gada 5. jūlijā;
J. tā kā 2022. gada 16. maijā TV kanāla “Mtavari” direktoram Nika Gvaramia tika piespriests trīsarpus gadu cietumsods saskaņā ar Kriminālkodeksa 220. pantu, pamatojoties uz apšaubāmām apsūdzībām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kukuļošanu un dokumentu viltošanu saistībā ar viņa iepriekšējo darbību Rustavi 2 TV direktora amatā, un šis spriedums Gruzijā tiek plaši uzskatīts par mēģinājumu apklusināt balsi, kas ir kritiski noskaņota pret pašreizējo valdību; tā kā Gruzijas tiesībsargs šo lietu novērtēja negatīvi jau 2019. gadā;
K. tā kā selektīva izmeklēšana un kriminālvajāšana, ko mērķtiecīgi vērš pret pašreizējās valdības opozicionāriem, mazina sabiedrības uzticēšanos ne tikai tiesu iestādēm, bet arī pašai valdībai, savukārt līdzīgu lietu atkārtošana pret plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, kuri saistīti ar opozīciju, kaitē centieniem palielināt tiesu iestāžu neatkarību;
L. tā kā bijušais prezidents Mihails Sakašvili, kura veselības stāvoklis ir pastāvīgi pasliktinājies, beidzot ir pārcelts uz civilu slimnīcu pēc neatkarīgu ārstu atzinuma, ka citādi viņa stāvoklis neuzlabosies;
M. tā kā Elektronisko sakaru likuma reforma piešķir Gruzijas Valsts sakaru komisijai (GNCC) tiesības iecelt īpašus vadītājus telekomunikāciju uzņēmumos, kas izpilda GNCC lēmumus;
N. tā kā ir ierosinātas tiesas lietas pret citu lielu un kritiski noskaņotu mediju kanālu īpašniekiem vai viņu tuvajiem ģimenes locekļiem, proti, ar Formula TV saistīto David Kezerashvili un neatkarīgās televīzijas stacijas TV Pirveli dibinātāju Vakhtang Tsereteli; tā kā Tbilisi pilsētas tiesa 2022. gada janvārī atzina TBC bankas un politiskās partijas “Lelo Gruzijai” dibinātājus Mamuka Khazaradze un Badri Japaridze, kā arī Vakhtang Tsereteli tēvu Avtandil Tsereteli par vainīgiem krāpšanā un piesprieda viņiem septiņu gadu cietumsodu; tā kā viņiem piespriestais sods tomēr tika mīkstināts, jo noilguma termiņš attiecībā uz krāpšanu bija beidzies;
O. tā kā Gruzija pēdējos gados un sevišķi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir piedzīvojusi to, ka pieaug Krievijas dezinformācija un pret ES vērsta propaganda, kuras objekts jo īpaši ir sievietes, LGBTQI+ kopiena, cilvēktiesību aktīvisti un etniskās minoritātes;
P. tā kā ir apstiprināts, ka starp tiem Gruzijas sabiedrības locekļiem, kuru sarunas tikušas ierakstītas, ir daudzi žurnālisti, par ko liecina 2021. gada septembrī paustie atklājumi par plaši izplatīto nelikumīgo noklausīšanos;
Q. tā kā vēl nav gūti reāli rezultāti Azerbaidžānas žurnālista Afgan Mukhtarli — kuru, iespējams, slepeni vienojoties ar Gruzijas drošības amatpersonām, 2017. gada maijā nolaupīja Gruzijā un nelikumīgi pārveda pāri robežai ar Azerbaidžānu, lai viņš stātos tiesas priekšā Baku, — lietas izmeklēšanā;
1. pauž bažas par to, ka pēdējos gados Gruzijā ir ievērojami pasliktinājusies situācija saistībā ar medijiem un žurnālistu drošību, neraugoties uz Gruzijas stabilo tiesisko regulējumu vārda brīvības un mediju brīvības garantēšanai;
2. nosoda to, ka arvien biežāk notiek žurnālistu iebiedēšana, arvien biežāk pret viņiem tiek vērsti draudi un vardarbība un viņi tiek vajāti, tostarp arvien biežāk notiek kriminālizmeklēšana saistībā ar mediju darbiniekiem un īpašniekiem; aicina Gruzijas varasiestādes rūpīgi izmeklēt visus vardarbības gadījumus un saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par kūdīšanu uz vardarbīgiem uzbrukumiem žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem un to veikšanu, tādējādi novēršot iespaidu par nesodāmību par šādiem noziegumiem; aicina Gruziju ierobežot stratēģisku tiesas prāvu izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem un mediju pārstāvjiem un kavē viņu kritisko un neatkarīgo darbu;
3. aicina Gruziju nodrošināt mediju brīvību, kam būtu jāietver redakcionālā neatkarība, pārredzama mediju piederība un politisko uzskatu ziņā plurālistisks, objektīvs un nediskriminējošs atspoguļojums privāto un jo īpaši sabiedrisko raidorganizāciju programmās, sevišķi vēlēšanu kampaņu laikā; aicina Gruziju garantēt netraucētu piekļuvi informācijai, kurai vajadzētu būt publiski pieejamai, un nodrošināt žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošību, aizsardzību un tiesību nostiprināšanu;
4. nosoda galvenā opozīciju atbalstošā TV kanāla “Mtavari” direktora Nikas Gvaramias notiesāšanu 2022. gada 16. maijā, kas liecina par pastāvīgo neuzticēšanos Gruzijas tiesu sistēmai; atbalsta organizācijas “Reportieri bez robežām” aicinājumu pārskatīt Nikas Gvaramias notiesājošo spriedumu; vēlreiz uzsver, ka valdībai steidzami ir patiesi jāvirza tiesu sistēmas reforma, izmantojot plašu un iekļaujošu starppartiju procesu ar mērķi palielināt tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti saskaņā ar saistībām, ko tā uzņēmusies kā asociēta ES partnere;
5. aicina visus Gruzijas valdības pārstāvjus atturēties no agresīvas retorikas un diskriminējošas attieksmes pret mediju pārstāvjiem Gruzijā un savos publiskajos paziņojumos iestāties par iecietīgu pieeju, kas respektē cilvēktiesības;
6. stingri nosoda to, ka joprojām netiek veikta rūpīga izmeklēšana vai sākta kriminālvajāšana pret tiem, kas ir atbildīgi par vardarbību pret žurnālistiem un miermīlīgiem demonstrantiem Tbilisi praida gājienā 2021. gada 5. jūlijā; uzstāj, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut šādu nodarījumu izdarītāju nesodāmību, jo viņi pārkāpj gan Gruzijas tiesību aktus, gan starptautiskās un Eiropas saistības, un prasa efektīvi izmeklēt 2021. gada 5. jūlija incidentus; nosoda nepārtraukto LGBTQI+ personu diskrimināciju; mudina Gruzijas varasiestādes pilnībā īstenot cilvēktiesību un diskriminācijas novēršanas tiesību aktus praksē;
7. aicina Gruzijas varasiestādes veikt efektīvu izmeklēšanu par sarunu noklausīšanās skandālu un ieviest pienācīgus mehānismus, lai demokrātiski pārraudzītu to, kā valsts iestādes veic novērošanu un datu vākšanu;
8. uzsver nepieciešamību gan tiesību aktos, gan praksē garantēt drošu un labvēlīgu darba vidi žurnālistiem, mediju darbiniekiem un mediju elementiem, tostarp tiem žurnālistiem, kuri meklē patvērumu no Krievijas, Baltkrievijas un citiem autoritāriem režīmiem; tādēļ mudina Gruziju izmantot starptautisko sadarbību, lai uzlabotu mediju vidi un attiecīgos tiesību aktus saskaņā ar labāko starptautisko praksi;
9. pauž atzinību Gruzijas tiesībsardzei Nino Lomjariai par viņas darbībām, aizsargājot mediju brīvību, neraugoties uz regulāriem valdības uzbrukumiem;
10. atzīst dažādo un plurālistisko mediju vidi Gruzijā, taču pauž nožēlu par ārkārtīgi saspringtajām attiecībām starp valdošo partiju un kritiskajiem medijiem, kā arī starp opozīcijas partijām un valdību atbalstošiem medijiem; pauž dziļu nožēlu par mediju vides polarizāciju, kas atspoguļo pieaugošo un postošo politiskās vides polarizāciju;
11. atkārtoti mudina Gruzijas varasiestādes neiejaukties mediju brīvībā un nevirzīt politiski motivētas tiesas lietas, kas ierosinātas pret mediju īpašniekiem vai pārstāvjiem;
12. aicina Gruzijas varasiestādes atbrīvot bijušo prezidentu Mihailu Sakašvili no cietuma humānu apsvērumu dēļ, lai viņš varētu saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi ārvalstīs;
13. pauž bažas par Krievijas dezinformācijas un informācijas manipulāciju pastāvīgo pieaugumu Gruzijā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un mudina Gruzijas valdību izstrādāt iedzīvotājiem domātas medijpratības izglītības programmas, atbalstīt pilsonisko sabiedrību faktu pārbaudes mehānismu izveidē un aktīvi rīkoties, lai novērstu ārvalstu vai iekšzemes dalībnieku dezinformācijas kampaņas pret valsti, neaizsargātām grupām vai personām, piemēram, tām, kas dzīvo etnisko minoritāšu kopienās vai konfliktu skartās teritorijās, un politiskajām partijām;
14. mudina visus Gruzijas politiskos dalībniekus neizmantot Krievijas dezinformācijas mēģinājumus tam, lai vērstos pret saviem politiskajiem oponentiem, jo tas tikai veicina dezinformācijas tālāku izplatīšanos un apdraud sociālo kohēziju un demokrātiju;
15. mudina Gruziju pēc iespējas labāk izmantot visus instrumentus un iniciatīvas, kas paredzētas noturības stiprināšanai Austrumu partnerības ietvaros, un aicina Komisiju un ES dalībvalstis sniegt politisku, tehnisku un finansiālu atbalstu neatkarīgiem medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai Gruzijā;
16. atzinīgi vērtē Gruzijas dalību programmā “Radošā Eiropa” 2021.–2027. gadam; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt darbības, ar kurām Gruzijā uzrauga un novērtē riskus mediju plurālismam un brīvībai, aizsargā apdraudētos žurnālistus un veicina ziņu mediju nozares pārveidi un konkurētspēju;
17. aicina Gruzijas varasiestādes apņēmīgi ievērot visaugstākos demokrātijas, tiesiskuma, tiesu neatkarības, taisnīgas tiesas un pamatbrīvību standartus, tostarp mediju brīvības jomā, un tādējādi nepārprotami apliecināt savu politisko apņemšanos īstenot Gruzijas tautas vērienīgos centienus tuvināties Eiropai, par ko liecina valsts 2022. gada 3. marta pieteikums dalībai ES; pauž pārliecību, ka Gruzijas tautas leģitīmā vēlme ir jāapmierina, un tādēļ aicina ES iestādes strādāt pie tā, lai Gruzijai piešķirtu ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, pamatojoties uz nopelniem un ar nosacījumu, ka Gruzijas iestādes atbilst visiem kritērijiem;
18. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Gruzijas prezidentam, valdībai un parlamentam.