Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0482/2022Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0482/2022

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu

21.11.2022 - (2022-2896(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0482/2022 (Renew)
B9‑0483/2022 (PPE)
B9‑0487/2022 (ECR)

Andrius Kubilius, Michael Gahler, Rasa Juknevičienė, David McAllister, Peter van Dalen, Isabel Wiseler-Lima, Siegfried Mureşan, Vangelis Meimarakis, Ewa Kopacz, Jerzy Buzek, Vladimír Bilčík, Gheorghe Falcă, Tomasz Frankowski, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Aušra Maldeikienė, Lukas Mandl, Liudas Mažylis, Janina Ochojska, Radosław Sikorski, Michaela Šojdrová, Eugen Tomac, Inese Vaidere, Alexander Alexandrov Yordanov, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Vlad Gheorghe, Bernard Guetta, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew Europe” vārdā
Anna Fotyga, Charlie Weimers, Zbigniew Kuźmiuk, Kosma Złotowski, Witold Jan Waszczykowski, Dominik Tarczyński, Ryszard Czarnecki, Elżbieta Rafalska, Bogdan Rzońca, Jacek Saryusz-Wolski, Joachim Stanisław Brudziński, Eugen Jurzyca, Beata Kempa, Hermann Tertsch, Ryszard Antoni Legutko, Roberts Zīle, Elżbieta Kruk, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová, Assita Kanko, Anna Zalewska, Beata Mazurek, Adam Bielan, Beata Szydło, Patryk Jaki, Grzegorz Tobiszowski, Zdzisław Krasnodębski, Jadwiga Wiśniewska, Joanna Kopcińska
ERC grupas vārdā
Włodzimierz Cimoszewicz, Juozas Olekas, Łukasz Kohut, Marina Kaljurand, Sven Mikser, Raphaël Glucksmann, Thijs Reuten


Procedūra : 2022/2896(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B9-0482/2022
Iesniegtie teksti :
RC-B9-0482/2022
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu

(2022-2896(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, tostarp 2022. gada 6. oktobra rezolūciju par Krievijas īstenotu eskalāciju agresīvajā karā pret Ukrainu[1], 2022. gada 19. maija rezolūciju par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā[2] un 2021. gada 25. novembra rezolūciju par privātu militāro un apsardzes uzņēmumu, jo īpaši Vāgnera grupas, izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem[3],

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

 ņemot vērā starptautisko tiesisko regulējumu terorisma novēršanai un apkarošanai, tostarp 2017. gada 13. februārī pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2341 par kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret terora aktiem,

 ņemot vērā 1977. gada 27. janvāra Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu un tai sekojošās starptautiskās konvencijas,

 ņemot vērā ES pretterorisma tiesisko regulējumu, tostarp Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu[4] un Padomes 2001. gada 27. decembra Regulu (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām[5],

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2022. gada 13. oktobra rezolūciju Nr. 2463 par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu turpmāku eskalāciju,

 ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela 2022. gada 10. oktobra paziņojumu par Krievijas vardarbīgajiem uzbrukumiem Kijivai un citām pilsētām Ukrainā,

 ņemot vērā Eiropas Savienības vārdā sniegto Augstā pārstāvja 2022. gada 22. septembra deklarāciju par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 14. novembra rezolūciju, kurā ieteikts izveidot reģistru, lai dokumentētu Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu izraisīto kaitējumu,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija atsāka nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, tās spēki ir veikuši neselektīvus uzbrukumus apdzīvotām teritorijām un civilajai infrastruktūrai, nogalinājuši tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un veikuši terora aktus visā valstī, vēršoties pret dažādiem civilās infrastruktūras objektiem, piemēram, dzīvojamiem rajoniem, skolām, slimnīcām, dzelzceļa stacijām, teātriem un ūdens un elektroenerģijas tīkliem; tā kā šīs brutālās un necilvēcīgās darbības izraisa nāvi, ciešanas, postu un iedzīvotāju pārvietošanu;

B. tā kā Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotās personas ir veikušas tūlītēju nāvessodu izpildi, nolaupīšanu, seksuālu vardarbību, spīdzināšanu un citus nežēlīgus noziegumus nesen un iepriekš okupētajās Ukrainas teritorijās, tostarp civiliedzīvotāju masveida slepkavošanu tādās pilsētās kā Buča, Irpiņa, Izjuma un Limana, tīšu uzbrukumu teātrim Mariupolē, kurā gāja bojā simtiem cilvēku, un uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kurā gāja bojā 60 civiliedzīvotāji;

C. tā kā Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotās personas Ukrainā ir noslepkavojuši daudzus tūkstošus civiliedzīvotāju, tostarp simtiem bērnu, un vēl daudzi ir tikuši spīdzināti, vajāti, seksuāli izmantoti, nolaupīti, piespiedu kārtā pārvietoti vai ir pazuduši; tā kā cilvēktiesību aizstāvības grupas un starptautiskās novērošanas misijas ir rūpīgi dokumentējušas daudzos nežēlīgos noziegumus, ko Krievijas bruņotie spēki un tiem pietuvinātie kaujinieki pastrādājuši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp tūlītēju nāvessodu izpildi, spīdzināšanu, izvarošanu un masveida ieslodzīšanu tā dēvētajās filtrācijas nometnēs, kā arī ukraiņu bērnu piespiedu adopciju un piespiedu deportāciju; tā kā dokumentēto kara noziegumu skaits Ukrainā jau sasniedz gandrīz 40 000 un ir sagaidāms, ka pēc kara noziegumu dokumentēšanas nesen atbrīvotajās Hersonas apgabala daļās tas pieaugs vēl vairāk; tā kā saskaņā ar Ukrainas Plašsaziņas informācijas institūta apkopotajiem uzraudzības datiem Krievijas Federācija ir izdarījusi 457 noziegumus pret žurnālistiem un medijiem Ukrainā un Krievijas okupanti kopš agresijas kara sākuma ir nogalinājuši vairāk nekā 40 Ukrainas un ārvalstu žurnālistus;

D. tā kā Krievijas Federācija turpina pastāvīgi pārkāpt ANO Statūtu principus, veicot agresijas aktus pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, kā arī klaji un rupji pārkāpt starptautiskās humanitārās tiesības, cita starpā apzināti vēršoties pret civiliem objektiem, kas saskaņā ar 1949. gada Ženēvas konvenciju 1977. gada I papildprotokola 52. panta 1. punktu nedrīkst būt uzbrukuma objekts; tā kā šie noziegumi liecina par grotesku vienaldzību pret kara noteikumiem un likumiem, kas ierobežo militārās varas īstenošanu, un to apliecina, piemēram, necilvēcīgā izturēšanās pret karagūstekņiem, plaši izplatītā Ukrainas karagūstekņu spīdzināšana un tūlītēja nāvessoda izpilde, kā arī piekļuves liegšana starptautiskām humānās palīdzības organizācijām, piemēram, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai;

E. tā kā Krievijas Federācija jau ir raidījusi pret Ukrainu vairāk nekā 4000 raķešu un vairāk nekā 24 000 reižu ir apšaudījusi valsti, tostarp no Baltkrievijas teritorijas; tā kā Krievijas raķešu, dronu un artilērijas uzbrukumi līdz šim ir sapostījuši vai iznīcinājuši 60 982 civilās infrastruktūras objektus visā Ukrainā, tostarp 42 818 dzīvojamās ēkas un mājas, 1960 izglītības iestādes, 396 medicīnas iestādes, 392 kultūras un 87 reliģiskus objektus, kā arī 5315 ūdensapgādes un elektroapgādes objektus; tā kā Krievijas Federācijas uzsāktie tīšie raķešu un dronu uzbrukumi, tostarp ar Irānas piegādātajiem droniem, ir sapostījuši vai iznīcinājuši apmēram 40 % kritiskās enerģētikas infrastruktūras objektu visā Ukrainā;

F. tā kā Mariupoles aplenkuma laikā Krievijas Federācijas varasiestādes izraisīja plaša mēroga humanitāro krīzi, kuras rezultātā gāja bojā desmitiem tūkstoši civiliedzīvotāju un tika iznīcināti 95 % no pilsētas;

G. tā kā kopš 2022. gada oktobra Krievija mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai visā valstī, lai terorizētu iedzīvotājus un liegtu viņiem piekļuvi gāzei, elektroenerģijai, ūdenim, internetam un citām pamatprecēm un pamatpakalpojumiem, un tam būs jo īpaši smagas sekas, kad iestāsies ziema; tā kā šo uzbrukumu mērķis ir terorizēt Ukrainas iedzīvotājus, apspiest viņu pretestību un apņēmību turpināt aizstāvēt savu valsti un piespiest viņus pieņemt okupācijas varu un piekrist nelikumīgajam mēģinājumam anektēt vairākas Ukrainas daļas; tā kā šo uzbrukumu laikā ir skarta arī Polijas teritorija un gājuši bojā divi Polijas pilsoņi;

H. tā kā Krievija ir atbildīga par globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi, ko izraisījis tās agresijas karš pret Ukrainu un Ukrainas jūras ostu bloķēšana; tā kā Krievija kopš kara sākuma ir izmantojusi pārtiku un badu kā ieroci; tā kā Krievijas apzinātās darbības, tostarp krājumu iznīcināšana, ražošanas traucēšana un kvotu noteikšana savam pārtikas produktu un mēslošanas līdzekļu eksportam, ir saasinājušas globālo pārtikas nodrošinājuma krīzi;

I. tā kā Krievija ir nelikumīgi anektējusi Ukrainas Krimas Autonomo Republiku un Sevastopoles pilsētu, kā arī Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus; tā kā Krievijas īstenotā Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) okupācija nopietni apdraud tās drošumu un drošību; tā kā Krievija ir nolaupījusi šīs AES darbiniekus un piespiedusi viņus strādāt, ir glabājusi militāro ekipējumu objektā un atklājusi uguni uz mērķiem tās tiešā tuvumā; tā kā Krievija ir arī apdraudējusi Černobiļas AES drošumu un drošību;

J. tā kā Krievija ar saviem centieniem mazināt Ukrainas kodoliekārtu drošību un drošumu un draudiem izmantot kodolieročus apdraud visa Eiropas kontinenta drošumu un drošību un uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību;  tā kā Krievijas amatpersonas vairākkārt ir draudējušas Eiropas valstīm, tostarp paužot draudus veikt „militārtehniskus pasākumus”, jo tās atbalsta Ukrainu un/vai vēlas pievienoties NATO; tā kā Krievijas mēģinājums izmantot enerģijas eksportu kā ģeopolitiska spiediena līdzekli nozīmē enerģijas piegāžu kā ieroča izmantošanu; tā kā “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” cauruļvadu postījumi 2022. gada 26. septembrī izraisīja gāzes noplūdi Baltijas jūrā, ko var uzskatīt arī par uzbrukumu ES videi;

K. tā kā Krievijas bruņotie spēki un Krievijas valsts kontrolētie grupējumi un pilnvarotie, piemēram, Vāgnera grupa, ir atkārtoti mērķtiecīgi vērsušies pret civiliedzīvotājiem vairākās citās vietās, tostarp Otrā Čečenijas kara, 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara un Sīrijas pilsoņu kara laikā, kā arī Lībijā, Centrālāfrikas Republikā un Mali; tā kā Vāgnera grupa saņem ievērojamu politisko, ekonomisko un loģistikas atbalstu no Krievijas valsts, jo īpaši Krievijas Aizsardzības ministrijas;

L. tā kā Krievija daudzus gadus ir atbalstījusi un finansējusi teroristiskus režīmus un organizācijas, jo īpaši Asada režīmu Sīrijā, kuram Krievija ir piegādājusi ieročus un kura aizsardzībai tā ir veikusi apzinātus uzbrukumus Sīrijas civiliedzīvotājiem, pilsētām un civilajai infrastruktūrai; tā kā Krievija ir veikusi uzbrukumus citās suverēnās valstīs un savā teritorijā, tostarp Skripaļu ģimenes indēšanu ar neiroparalītiskām vielām Apvienotajā Karalistē, Aleksandra Ļitviņenko, Vladimira Karamurzas, Alekseja Navaļnija un citu indēšanu, un 2014. gadā spridzinājusi munīcijas noliktavas Čehijas Republikā; tā kā pašreizējā Krievijas režīma sistemātiskās represijas pret savu tautu ir kļuvušas tādas, kas raksturīgas totalitāram režīmam, un tā kā tas jau sen izmanto vardarbību pret saviem politiskajiem oponentiem;

M. tā kā 2022. gada 15. novembrī Nīderlandes tiesa notiesāja in absentia divus Krievijas pilsoņus un vienu Ukrainas separātistu, kas atbalsta Maskavu, par 298 cilvēku slepkavību saistībā ar Malaysia Airlines reisa Nr. 17 lidmašīnas notriekšanu; tā kā Krievijas valsts joprojām noliedz savu atbildību par Malaysia Airlines reisa Nr. 17 lidmašīnas notriekšanu un atsakās sadarboties ar starptautiskajām tiesu iestādēm; tā kā Krievijas Federācija joprojām atsakās atdot tā Polijas valdības lidaparāta TU-154 atlūzas un melnās kastes, kas 2010. gada aprīlī nogāzās netālu no Smoļenskas Krievijas Federācijā;

N. tā kā Krievija ir iesaistījusies arī aktīvā informācijas karā, izplatot dezinformāciju par Ukrainu, Eiropu un liberālām demokrātiskajām vērtībām un veicot īpašas operācijas, kuru nolūks ir destabilizēt sabiedrību Ukrainā un diskreditēt Ukrainas attiecības ar starptautiskajiem partneriem;

O. tā kā ES uztur to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kuras ir iesaistītas terora aktos un uz kurām attiecas sankcijas, taču ES pašreizējais tiesiskais regulējums atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādas neparedz valsts atzīšanu par tādu valsti, kas atbalsta terorismu;

P. tā kā Krievijas un tās pilnvaroto spēku veiktās darbības atbilst ES, ANO Drošības padomes un ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajai terorisma definīcijai, kas ietverta ANO Drošības padomes 2004. gada Rezolūcijā Nr. 1566, ANO Ģenerālās asamblejas 1994. gada 9. decembra Rezolūcijā Nr. 49/60 un Padomes Kopējās nostājās 2001/931/KĀDP un 2009/468/KĀDP[6];

Q. tā kā pēdējo mēnešu laikā Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas un Čehijas parlamenti vai parlamentu palātas, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un Eiropas Savienības parlamentu Eiropas lietu komiteju konference (COSAC) ir pieņēmuši rezolūcijas, ar kurām Krieviju pasludina par teroristisku valsti vai valsti, kas atbalsta terorismu, vai arī pašreizējo Krievijas režīmu atzīst par teroristisku režīmu; tā kā ASV Senāta 2022. gada 27. jūlija rezolūcijā un ASV Pārstāvju palātas 2022. gada 12. maija rezolūcijā ASV Valsts departaments tika aicināts Krievijas Federāciju atzīt par valsti, kas atbalsta terorismu;

R. tā kā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels savās piezīmēs Parlamenta 2022. gada 1. marta ārkārtas debatēs par Krievijas agresiju pret Ukrainu norādīja, ka Krievijas agresija ir “ģeopolitiskais terorisms — pavisam vienkārši”; tā kā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels 2022. gada 23. septembra runā ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijā par Krievijas Federāciju norādīja: “ja kāda pastāvīgā Drošības padomes locekle sāk neprovocētu un nepamatotu karu, ko ir nosodījusi Ģenerālā asambleja, tā būtu automātiski jāizslēdz no Drošības padomes”;

S. tā kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdētājs Zbigņevs Raus savā 2022. gada 14. marta paziņojumā klasificēja Krievijas Federācijas valdības uzbrukumus nevainīgiem civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā kā “valsts terorismu”,

1. atkārtoti apliecina savu nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; atkārtoti nosoda Krievijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu; prasa Krievijai un tās pilnvarotajiem spēkiem izbeigt visas militārās darbības, jo īpaši uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, izvest visus militāros spēkus, pilnvarotos spēkus un militāro aprīkojumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un Ukrainas bērnu piespiedu adopciju, atbrīvot visas personas, ko tā ir aizturējusi Ukrainā, un galīgi pārtraukt uzbrukumus vai draudus Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei;

2. uzsver, ka tīšie uzbrukumi un zvērības, ko Krievijas Federācija pastrādājusi pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem pret Ukrainas iedzīvotājiem un uzskatāmi par kara noziegumiem; pauž visdziļāko sašutumu un nosodījumu par šiem uzbrukumiem un zvērībām un citām darbībām, ko Krievija ir veikusi, īstenojot savus destruktīvos politiskos mērķus Ukrainā un citu valstu teritorijā; ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas izmanto terorisma līdzekļus;

3. atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu, kas nepārtraukti demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem, kuri notiek kopš 2022. gada 24. februāra un pēdējos deviņus gadus ilgušās Krievijas agresijas laikā, kā arī savu nelokāmo solidaritāti ar citiem, kuri cietuši no Krievijas agresijas visā pasaulē; pauž solidaritāti ar 2022. gada 15. novembrī Polijā notikušā raķešu incidenta upuru ģimenēm un pauž atbalstu Polijai;

4. aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt ES tiesisko regulējumu, lai atzītu valstis, kas atbalsta terorismu, un valstis, kuras terorismu izmanto kā līdzekli, un saskaņā ar kuru varētu veikt vairākus būtiskus ierobežojošus pasākumus pret šīm valstīm un būtiski ierobežot ES attiecības ar tām; aicina Padomi pēc tam apsvērt iespēju iekļaut Krievijas Federāciju tādu valstu ES sarakstā, kas atbalsta terorismu; aicina ES partnerus pieņemt līdzīgus pasākumus;

5. aicina ES un tās dalībvalstis rīkoties, lai sāktu Krievijas Federācijas visaptverošu starptautisku izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību tādās starptautiskās organizācijās un struktūrās kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome, un atturēties no jebkuru oficiālu pasākumu rīkošanas Krievijas Federācijas teritorijā; aicina vēl vairāk samazināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju un aprobežoties ar absolūti nepieciešamo minimumu kontaktos ar tās pārstāvjiem visos līmeņos; aicina ES dalībvalstis slēgt un aizliegt ar Krievijas valsti saistītas iestādes, piemēram, Krievijas zinātnes un kultūras centrus un Krievijas diasporas organizācijas un apvienības, kas darbojas Krievijas diplomātisko pārstāvniecību aizgādībā un vadībā un popularizē Krievijas valsts propagandu visā pasaulē;

6. aicina Padomi iekļaut Vāgnera grupu un 141. īpašo motorizēto pulku, ko dēvē arī par kadiroviešiem, kā arī citus Krievijas finansētus bruņotus grupējumus, kaujiniekus un pilnvarotās personas, piemēram, tās, kas darbojas Ukrainas okupētajās teritorijās, terora aktos iesaistītu personu, grupu un organizāciju ES sarakstā (ES teroristu saraksts); atzinīgi vērtē ES 2021. gada 13. decembra lēmumu piemērot sankcijas pašai Vāgnera grupai, kā arī astoņām personām un trim ar to saistītām vienībām saskaņā ar četriem dažādiem ES sankciju režīmiem; mudina visas valstis pārtraukt attiecības ar uzņēmumiem, kas saistīti ar Vāgnera grupu, un īstenot savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, aicinot saukt pie atbildības visus vainīgos, kas izdarījuši smagus cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus to teritorijā;

7. aicina Padomi ņemt vērā Krievijas Federācijas īstenotos aizvien smagākos terora aktus pret Ukrainas iedzīvotājiem un tāpēc ātri pabeigt darbu pie devītās sankciju paketes; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visu sankciju ātru īstenošanu un stingru izpildi; aicina dalībvalstis aktīvi novērst un izmeklēt jebkādu sankciju apiešanu un saukt pie atbildības par to; aicina visas dalībvalstis saglabāt vienotību, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un visas ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņot savu politiku ar ES sankciju politiku; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespējamus pasākumus pret valstīm, kuras cenšas palīdzēt Krievijai apiet noteiktās sankcijas; mudina Komisiju nodrošināt, ka valstu sodi par ES sankciju pārkāpšanu ir efektīvi, samērīgi un preventīvi;

8. aicina Padomi paplašināt to indivīdu sarakstu, pret kuriem vērstas sankcijas, lai iekļautu personas, kuras iesaistītas piespiedu deportācijās, Ukrainas bērnu piespiedu adopcijā, nelikumīgajos “referendumos” Luhanskā, Hersonā, Zaporižjā un Doneckā un nelikumīgajās “vēlēšanās” Krimā un Sevastopolē, kā arī visus Valsts domes partiju biedrus, kuri ieņem amatus vēlētos parlamentos visos līmeņos, tostarp reģionālā un pašvaldību līmenī; aicina aizliegt Krievijas Federācijas izcelsmes dimantu tiešu vai netiešu importu, pirkšanu vai nodošanu neapstrādātā vai apstrādātā veidā; aicina iekļaut Krieviju un Baltkrieviju ES augsta riska trešo valstu sarakstā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai; mudina dalībvalstis novērst nepilnības sankciju īstenošanā, piemēram, attiecībā uz kriptoaktīviem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neievērošanu, ko veic profesionāli veicinātāji, un apturēt jebkādu automātisku nodokļu informācijas apmaiņu un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas nolīgumus gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju; aicina nekavējoties un pilnībā noteikt embargo fosilā kurināmā un urāna importam no Krievijas uz ES un pilnībā pamest “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2” cauruļvadus, lai pārtrauktu finansēt Krievijas agresijas karu; aicina ES un tās dalībvalstis aizliegt publiski izmantot un izrādīt simbolus, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju un kara noziegumiem tādā veidā, kas atbalsta vai attaisno šīs darbības;

9. aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu pašreizējo ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likumu), paplašinot tā darbības jomu, lai tajā iekļautu korupcijas aktus, ātri pieņemtu mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas atbildīgas par augsta līmeņa korupciju Krievijā un Baltkrievijā, kā arī pret šo personu ES reģistrētajiem veicinātājiem un labuma guvējiem;

10. prasa atjaunot atbalstu Krievijas pastrādāto kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci neatkarīgai izmeklēšanai, kam būtu jānodrošina, ka šo noziegumu plānošanā, organizēšanā, pastrādāšanā vai veicināšanā iesaistītās personas katra atsevišķi tiek sauktas pie atbildības; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt pienācīgu atbalstu, lai izveidotu īpašu tribunālu, kurš izskatītu agresijas noziegumu, ko pret Ukrainu izdara Krievija; aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, savos tiesību aktos iekļaut agresijas noziegumus; pilnībā atbalsta SKT prokurora uzsākto izmeklēšanu par situāciju Ukrainā, izmeklēšanas komisijas darbu Augstā cilvēktiesību komisāra biroja pakļautībā, kā arī neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju centienus vākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem; mudina ES dalībvalstis vēl plašāk izmantot universālās jurisdikcijas principu un pastiprināt savu atbalstu starptautiskiem centieniem izmeklēt un saukt pie atbildības visus Ukrainā pastrādātajos kara noziegumos vainīgos un par tiem atbildīgās personas; uzsver, ka ES ir jānodrošina dzimumperspektīvas iekļaušana šajās izmeklēšanās, tostarp kriminālvajāšanā par seksuālās vardarbības noziegumiem pret sievietēm, kurus var uzskatīt arī par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai izveidotu visaptverošu starptautisku kompensācijas mehānismu, tostarp starptautisku postījumu reģistru, un aktīvi sadarboties ar Ukrainas iestādēm šajā jautājumā; aicina Komisiju un likumdevējus pabeigt tāda tiesiskā režīma izveidi, kas ļautu ES konfiscēt Krievijas iesaldētos aktīvus un tos izmantot, lai novērstu dažādās sekas, ko radījusi Krievijas agresija pret Ukrainu, tostarp izlietotu tos Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem;

12. aicina Padomi un dalībvalstis steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresijas karu un pret Krievijas mēģinājumiem destabilizēt Ukrainas valsts iestādes, graut valsts makroekonomisko stabilitāti un iznīcināt kritisko infrastruktūru enerģētikas, komunikācijas, ūdens un transporta jomā un civilo infrastruktūru izglītības, veselības un kultūras jomā;

13. pauž gandarījumu par Komisijas 2022. gada 9. novembra priekšlikumu par bezprecedenta atbalsta paketi Ukrainai 18 miljardu EUR apmērā 2023. gadā, lai nodrošinātu tās makroekonomisko stabilitāti, atjaunotu kritisko infrastruktūru un uzturētu būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, un apstiprina atbalstu priekšlikuma ātrai pieņemšanai; uzsver, cik būtiski ir ātri īstenot saistības sniegt finansiālu un tehnisku palīdzību, jo īpaši ņemot vērā tuvojošos ziemu, kad ievērojamam skaitam Ukrainas iedzīvotāju visdrīzāk nebūs pieejami tādi pamatpakalpojumi kā ūdens, apkure un elektroenerģija;

14. nosoda Krievijas īstenoto Zaporižjas spēkstacijas okupāciju, kuras mērķis ir terorizēt Ukrainas iedzīvotājus, un nosoda Krieviju par to, ka tā spēkstacijas uzskata par militāriem mērķiem;

15. aicina visus Krievijas iedzīvotājus ne tikai atteikties iesaistīties šajā karā, bet arī protestēt pret nežēlīgajiem kara noziegumiem pret Ukrainas tautu, ko Krievijas Federācija pastrādājusi Krievijas tautas vārdā; pauž atbalstu Krievijas iedzīvotājiem, kuri protestē un cīnās pret pašreizējo režīmu Krievijā vai ārpus tās vai atbalsta bēgļus no Ukrainas; aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un brīvajiem medijiem Ukrainā un Krievijā un sadarbību ar tiem, un turpināt sniegt aizsardzību un pagaidu patvērumu tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuri tiek vajāti par pretošanos režīmam; atzinīgi vērtē to Ukrainas un ārzemju žurnālistu darbu, kuri pasaulei vēsta patiesību par karu Ukrainā, bieži vien šajā procesā riskējot ar savu dzīvību; aicina izmeklēt Krievijas noziegumus pret žurnālistiem Ukrainā un to personu darbības, kas iesaistītas noziedzīgās dezinformācijas kampaņās, kuras ir neatņemama daļa no pilna mēroga kara pret Ukrainu;

16. uzsver, ka Krievijas pašreizējais agresijas karš pret Ukrainu skaidri parāda, ka ir jāveic rūpīgs vēsturisks un juridisks padomju režīma noziegumu novērtējums un jārīko pārredzamas publiskas debates par tiem, jo īpaši pašā Krievijā, jo pārskatatbildības un taisnīguma trūkums tikai izraisa līdzīgu noziegumu atkārtošanos;

17. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā cilvēktiesību komisāra birojam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Starptautiskajai Krimināltiesai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 23. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika