Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0538/2022/REV1Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0538/2022/REV1

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību stāvokli saistībā ar FIFA Pasaules kausu Katarā

23.11.2022 - (2022/2948(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0538/2022 (Renew)
B9‑0541/2022 (ECR)
B9‑0542/2022 (S&D)
B9‑0543/2022 (PPE)

Michael Gahler
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Nacho Sánchez Amor, Tonino Picula, Isabel Santos
S&D grupas vārdā
Katalin Cseh, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Vlad Gheorghe, Klemen Grošelj, Svenja Hahn, Pierre Karleskind, Karin Karlsbro, Moritz Körner, Javier Nart, Max Orville, Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos, Michal Šimečka, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu
grupas “Renew” vārdā
Anna Fotyga, Beata Mazurek, Assita Kanko, Joachim Stanisław Brudziński, Zbigniew Kuźmiuk, Witold Jan Waszczykowski, Anna Zalewska
ERC grupas vārdā


Procedūra : 2022/2948(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B9-0538/2022
Iesniegtie teksti :
RC-B9-0538/2022
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli saistībā ar FIFA Pasaules kausu Katarā

(2022/2948(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Padomes 2022. gada 20. jūnija secinājumus par stratēģisku partnerību ar Persijas līča reģionu,

 ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2022. gada 18. maija kopīgo paziņojumu par stratēģisku partnerību ar Persijas līča valstīm (JOIN(2022)0013),

 ņemot vērā ES un Kataras cilvēktiesību dialoga ceturto kārtu, kas notika 2022. gada 12. septembrī Briselē,

 ņemot vērā EK un Kataras 2018. gada 7. marta sadarbības nolīgumu,

 ņemot vērā 1990. gada 18. decembra ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

 ņemot vērā Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) 2010. gada 2. decembra paziņojumu par Kataras izvēlēšanos par norises vietu 2022. gada Pasaules kausa izcīņai futbolā,

 ņemot vērā Kataras valdības 2020. gadā pieņemtos Likumus Nr. 17, 18 un 19 par pārvietošanās brīvību un minimālo algu migrējošiem darba ņēmējiem,

 ņemot vērā organizācijas “Human Rights Watch” ziņojumu “Qatar: Security Forces Arrest, Abuse LGBT People” (“Katāra: drošības spēki aiztur un pārkāpj LGBT personu tiesības”),

 ņemot vērā Kataras Kriminālkodeksa 285. pantu un 2002. gada Likumu Nr. 17/2002 par sabiedrības aizsardzību,

 ņemot vērā 1984. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem,

 ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu,

 ņemot vērā 2022. gada 31. oktobra progresa ziņojumu par Kataras valdības un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) tehniskās sadarbības programmu,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Katara ratificēja 2018. gada 21. maijā,

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kataru, jo īpaši 2013. gada 21. novembra rezolūciju par Kataru: viesstrādnieku stāvoklis[1],

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā Katara ir reģiona pirmā valsts, kurā notiek FIFA Pasaules kausa izcīņa, tā kā 2010. gadā FIFA piešķīra Katarai Pasaules kausa izcīņu, nepārliecinoties, ka ir ievērota pienācīga rūpība cilvēktiesību un vides jomā, un neparedzot nosacījumus migrējošo darba ņēmēju aizsardzībai; tā kā Katara uzvarēja konkursā par tiesībām rīkot FIFA Pasaules kausa izcīņu, taču pastāv ticami apgalvojumi par kukuļošanu un korupciju šajā sakarā, kā rezultātā tika sākta izmeklēšana;

B. tā kā tiek lēsts, ka Katarā ir vairāk nekā 2 miljoni ārvalstnieku, kas ir aptuveni 94 % no tās darbaspēka; tā kā migranti galvenokārt ir nodarbināti celtniecībā, pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās; tā kā ir ziņots, ka šajās nozarēs ir pārkāptas darba ņēmēju tiesības; tā kā, ņemot vērā minēto skaitli, Katarā ir pasaulē visaugstākā migrējošo darba ņēmēju attiecība pret iekšzemes iedzīvotāju skaitu;

C. tā kā, lai strādātu Katarā, daudzi darba ņēmēji bija spiesti palikt parādā darbā pieņemšanas uzņēmumiem, kas no viņiem nelikumīgi iekasēja maksu, un daudzi no viņiem cieta no algu zādzībām un ārkārtēja karstuma apstākļos piedzīvoja nežēlīgus darba apstākļus, kas viņus pakļāva slimības, ievainojumu un nāves riskam;

D. tā kā tiek ziņots, ka ar Pasaules kausa izcīņu Katarā saistīto būvdarbu laikā tūkstošiem migrējošo darba ņēmēju ir gājuši bojā un vēl daudz vairāk ir guvuši ievainojumus;

E. tā kā saskaņā ar SDO sniegto informāciju daži Eiropas uzņēmumi ir atteikušies iesaistīties apvienotajās komitejās, kuru mērķis ir apvienot vadības un darba ņēmēju pārstāvjus, lai apspriestu, novērstu un atrisinātu konfliktus darbavietā;

F. tā kā pirms Katarā veiktajām reformām Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) 2014. gadā pret Kataru iesniedza sūdzību SDO par to, ka tā neievēro 1930. gada Piespiedu darba konvenciju un 1947. gada Konvenciju par darba inspekciju; tā kā saskaņā ar ITUC sniegto informāciju Kataras tiesību akti ir mainīti un valsts turpina sekmīgi īstenot šīs izmaiņas;

G. tā kā Katara ir pirmā Persijas līča sadarbības padomes (GCC) valsts, kur ir atvērts SDO projektu birojs; tā kā, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības, Katara ir parakstījusi vairākas partnerības ar SDO, ANO organizācijām un ES dalībvalstīm, piemēram, saprašanās memorandu ar Zviedriju 2020. gada janvārī un Franciju 2022. gada martā; tā kā SDO ir konstatējusi, ka piecu gadu laikā pirms 2022. gada FIFA Pasaules kausa ir noticis jūtams progress, jo īpaši attiecībā uz darbaspēka migrācijas pārvaldību, darba tiesību īstenošanu un tiesu iestāžu pieejamību, kā arī darba ņēmēju viedokļa paušanas un sociālā dialoga stiprināšanu; tā kā saskaņā ar SDO sniegto informāciju migrējošiem darba ņēmējiem joprojām nav likumīgu tiesību pievienoties arodbiedrībām un veidot tās;

H. tā kā Katarā darba ņēmējiem iepriekš bija vajadzīga darba devēju atļauja mainīt darbu vai pamest valsti; tā kā šīs prasības bija visproblemātiskākās kafala sponsorēšanas sistēmas iezīmes, jo tās darba ņēmējus padarīja pārāk atkarīgus no darba devējiem un tādējādi radīja ekspluatācijas un piespiedu darba iespējas; tā kā šo izmaiņu rezultātā Darba ministrija divu gadu laikā kopš šo reformu ieviešanas ir apstiprinājusi aptuveni 420 000 migrējošo darba ņēmēju pieteikumus mainīt darbu; tā kā daudzi darba ņēmēji tomēr joprojām saskaras ar šķēršļiem, kad viņi vēlas aiziet no darba un pāriet uz jaunu darbu, piemēram, ar darba devēju represijām;

I. tā kā 2021. gada martā Katara kļuva par pirmo Persijas līča reģiona valsti, kura pieņēma nediskriminējošu minimālo algu, ko piemēro visiem darba ņēmējiem, visu valstu valstspiederīgajiem, visās nozarēs, tostarp mājsaimniecībā nodarbinātām personām; tā kā saskaņā ar SDO datiem kopš jauno tiesību aktu ieviešanas kopumā 13 % darbaspēka, proti, 280 000 cilvēkiem, alga ir palielinājusies līdz jaunajam minimālajam slieksnim;

J. tā kā jaunie tiesību akti nodrošina Kataras darba ņēmējiem lielāku aizsardzību pret pārmērīgu karstumu;

K. tā kā Katara ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu darba ņēmēju piekļuvi tiesu iestādēm, izveidojot jaunu darba ņēmējiem paredzētu tiešsaistes platformu sūdzību iesniegšanai un jaunas darba tiesas strīdu izšķiršanai;

L. tā kā tomēr tiek ziņots, ka Katarā un citās GCC valstīs joprojām pastāv dažas diskriminējošas prakses, kas saistītas ar ārvalstu darba ņēmējiem, piemēram, patvaļīgi atskaitījumi no algas, algu nemaksāšana un ceļošanas dokumentu atņemšana;

M. tā kā Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) 2014. gadā pret Kataru iesniedza sūdzību Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO) par to, ka tā neievēro 1930. gada Piespiedu darba konvenciju un 1947. gada Konvenciju par darba inspekciju;

N. tā kā Kataras Kriminālkodeksa 285. pantā par ārlaulības dzimumattiecībām, tostarp viendzimuma dzimumattiecībām, paredzēts cietumsods līdz septiņiem gadiem; tā kā tiek ziņots, ka LGBTQ+ personu patvaļīgas apcietināšanas pamatā ir 2002. gada Likums Nr. 17 par sabiedrības aizsardzību, kas saskaņā ar organizācijas “Human Rights Watch” sniegto informāciju paredz pagaidu apcietinājumu bez apsūdzības izvirzīšanas vai tiesas procesa uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja “pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka apsūdzētais, iespējams, ir izdarījis noziegumu”, tostarp “aizskāris sabiedrības morāli”, kā rezultātā bieži notiek pārkāpumi pret LGBTQ+ personām; tā kā Kataras FIFA Pasaules kausa vēstnieks publiski dalījās ar homofobisku paziņojumu; tā kā septiņas futbola federācijas, tostarp Eiropā, ir nolēmušas, ka to spēlētāji var valkāt “OneLove” rokas apsēju varavīksnes krāsās; tā kā FIFA tomēr nolēma, ka spēlētāji var saņemt dzelteno kartīti vai tikt noraidīti no laukuma, ja viņi valkātu šo rokas apsēju, jo tas ir iespējams politisks vēstījums;

O. tā kā 2016. gadā FIFA apņēmās piemērot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, kas liek FIFA atturēties no iejaukšanās cilvēktiesību jomā un novērst tās darbību negatīvo ietekmi cilvēktiesību jomā;

P. tā kā laikā, kad gan Eiropā, gan Persijas līča reģionā valda nedrošība, pastāv būtiski izaicinājumi uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai un pasaule saskaras ar sekām, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu un Covid-19 pandēmija, kā arī ar zaļās un digitālās pārkārtošanās neatliekamo nepieciešamību, ES var daudz iegūt no spēcīgākas un stratēģiskākas partnerības ar GCC un tās dalībvalstīm, tostarp Kataru; tā kā 2021. gadā tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp Kataru un Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Bahreinu un Ēģipti;

Q. tā kā 2018. gadā parakstītais ES un Kataras sadarbības nolīgums nodrošina satvaru politiskām un sektorālajām apspriedēm par abpusēji interesējošām jomām; tā kā Katara ir svarīga ES partnere un savstarpējās attiecības aptver daudzas svarīgas jomas; tā kā Katarai ir būtiska nozīme Eiropas enerģētiskās drošības stratēģijas īstenošanā; tā kā ES un Kataras mijiesaiste ir ievērojami pastiprinājusies, kā rezultātā 2022. gadā Dohā tika atvērta ES delegācija; tā kā Katara 2022. gada februārī bija viena no ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas līdzatbalstītājām, aicinot Krieviju aiziet no Ukrainas, un balsoja par rezolūcijām, kurās tika nosodīts Krievijas iebrukums Ukrainā;

R. tā kā 2022. gada 12. septembrī norisinājās ES un Kataras cilvēktiesību dialoga ceturtā kārta; tā kā cilvēktiesību dialogs ir izšķirošs brīdis, kad paveras iespēja iesaistīties cilvēktiesību veicināšanā,

1. pauž nožēlu par to, ka Pasaules kausa sagatavošanas darbos ir gājuši bojā tūkstošiem migrējošo darba ņēmēju un citi ir guvuši ievainojumus; izsaka līdzjūtību šo darba ņēmēju ģimenēm un pieprasa nodrošināt pārskatatbildību;

2. uzsver, ka ES ir apņēmusies savās attiecībās ar Kataru atbalstīt cilvēktiesības, tostarp jautājumus, kas izvirzīti saistībā ar FIFA Pasaules kausa izcīņu; pauž bažas par ziņojumiem, ka Katarā simtiem tūkstošu migrējošo darba ņēmēju joprojām saskaras ar diskriminējošiem tiesību aktiem un praksi; pauž nožēlu par to, ka tiesību rīkot FIFA Pasaules kausa izcīņu piešķiršana Katarai 2010. gadā nebija pārredzama un ka tai acīmredzami trūka atbildīgas riska izvērtēšanas; atgādina savu jau izsenis pausto viedokli, ka, neraugoties uz mēģinājumiem reformēt FIFA, piemēram, ieviešot prasības attiecībā uz cilvēktiesībām, korupcija šajā organizācijā ir plaši izplatīta, sistēmiska un dziļi iesakņojusies, un joprojām uzskata, ka FIFA ir nodarījusi nopietnu kaitējumu pasaules futbola tēlam un integritātei;

3. atzīst migrējošo darba ņēmēju būtisko ieguldījumu Kataras ekonomikā un FIFA 2022. gada Pasaules kausa izcīņā; mudina Kataras iestādes pilnībā izmeklēt migrējošo darba ņēmēju nāves gadījumus; atbalsta Kataras centienus uzlabot viņu darba apstākļus un tiesības, uz ko ir vērsusi uzmanību starptautiskā sabiedrība; prasa pilnībā īstenot pieņemtās reformas; atzinīgi vērtē Kataras sadarbību ar SDO; aicina Kataru turpināt iesaistīties sarunās ar SDO par reformām; uzsver, ka uzņēmumu, tostarp Eiropas uzņēmumu, atbildība ietver darba ņēmēju tiesību ievērošanu un tādu pašu pienācīgas rūpības standartu piemērošanu, kādus prasīts izmantot Eiropas Savienībā;

4. tomēr atzīst, ka SDO un Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (ITUC) uzskata Katarā veiktās reformas par piemēru Persijas līča reģionam;

5. uzsver, ka no cilvēktiesību pārkāpumos cietušo personu rīcībā ir juridiski ceļi, kā vērsties tiesu iestādēs un panākt, ka ES iedibināti uzņēmumi ir atbildīgi, saskaņā ar dažās dalībvalstīs spēkā esošajiem pienācīgas rūpības tiesību aktiem; atzīmē notiekošo ES līmeņa darbu pie direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, jo tā vēl vairāk paplašinās šādas juridiskās iespējas; uzskata, ka attiecīgie uzņēmumi nav pilnībā ievērojuši savus Direktīvā 2014/95/ES[2] noteiktos pienākumus, kā arī pienākumus, kas izriet no starptautiski atzītām cilvēktiesību konvencijām;

6. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar SDO informāciju Kataras valdība ar Darba ņēmēju atbalsta un apdrošināšanas fonda starpniecību ir atmaksājusi 320 miljonus USD personām, kas cietušas no ļaunprātīgas rīcības darba samaksas jomā; tomēr pauž nožēlu par to, ka šis fonds sāka darboties tikai 2018. gadā, kā rezultātā miljoniem darba ņēmēju un to ģimenes palika izslēgti no tā darbības jomas; mudina Kataru rūpīgi pārskatīt savus datu vākšanas un izmeklēšanas standartus, ko piemēro darba traumas gūšanas vai nāves gadījumā; prasa paplašināt fonda darbības jomu, lai tajā iekļautu visas personas, kas cietušas, kopš sākās darbi saistībā ar 2022. gada FIFA Pasaules kausa izcīņu, tostarp visus nāves gadījumus un citus darba ņēmēju cilvēktiesību pārkāpumus, kuri saistīti ar gatavošanos Pasaules kausa izcīņai, piemēram, darba samaksas zādzību, ievainojumu gūšanu un visus neizmeklētos nāves gadījumus, par kuriem nav izmaksāta kompensācija; aicina FIFA sniegt ieguldījumu visaptverošā darba ņēmēju ģimenēm paredzētas kaitējuma atlīdzināšanas programmā, lai atlīdzinātu par darba apstākļiem, no kuriem viņi cietuši;

7. atzinīgi vērtē reformas, ko Kataras iestādes, apspriežoties ar SDO, ir ieviesušas ar tiesību aktiem, lai pievērstos darbaspēka migrācijas pārvaldībai, nodrošinātu darba tiesību aktu īstenošanu un tiesu iestāžu pieejamību, kā arī lai palielinātu darba ņēmēju iespējas paust savu viedokli un pastiprinātu sociālo dialogu; atzīmē, ka šīs izmaiņas jau ir uzlabojušas simtiem tūkstošu darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus; tomēr pauž nožēlu par to, ka daudzi darba ņēmēji joprojām negūst labumu no šīm reformām, jo viņi saskaras ar šķēršļiem, kas kavē piekļuvi šiem uzlabojumiem, un viņu darba devēju īstenotām represijām; atzīmē savas bažas par dokumentētajiem un atkārtotajiem apgalvojumiem, ka mājsaimniecībā nodarbinātie migrējošie darba ņēmēji tiek pakļauti ļaunprātīgai izmantošanai un ekspluatācijai;

8. aicina Kataru atcelt visus tiesību aktus, kas uzņēmumiem ļauj piemērot darbā pieņemšanas maksu ārvalstu darba ņēmējiem;

9. atzinīgi vērtē Kataras jaunos tiesību aktus, kas vērsti pret karstumu būvlaukumos; aicina visas GCC valstis pieņemt līdzīgus tiesību aktus un tos pilnībā īstenot;

10. atkārtoti aicina Kataru ratificēt ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

11. mudina Kataru sadarbībā ar SDO nodrošināt, ka visi darba ņēmēji un darba devēji var gūt labumu no kafala reformām darbaspēka mobilitātes jomā, racionalizēt tiesu iestāžu pieejamību un pienākošos algu atgūšanu un pilnībā īstenot tiesību aktus par mājsaimniecībā nodarbināto personu tiesībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka vairāk nekā 420 000 darba ņēmēju Katarā ir mainījuši darbu un vairāk nekā 300 000 ir guvuši labumu no minimālās darba samaksas ieviešanas;

12. norāda, ka būtu jāatzīst visu darba ņēmēju, tostarp migrantu, biedrošanās un pašorganizēšanās tiesības; aicina Kataras valdību nodrošināt, ka darba ņēmējiem ir tiesības brīvi un bez represijām biedroties un ka viņiem ir iespējas drošā veidā vērsties tiesā, tostarp, iestājoties valsts arodbiedrībās vai veidojot šādas arodbiedrības;

13. atzinīgi vērtē ES pastāvīgo iesaistīšanos sarunās ar Kataru par cilvēktiesībām, tostarp, izmantojot ES un Kataras cilvēktiesību dialogu, kas būtu jāpastiprina, un uzlabojot institucionālo satvaru ES un Kataras sadarbībai; uzsver, ka Kataras Valsts cilvēktiesību komiteja ir izveidojusi regulāru sadarbību ar ES iestādēm un ka Katara ir uzaicinājusi ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos apmeklēt šo valsti; uzsver, ka migrējošo darba ņēmēju tiesības, darba reformas, sieviešu tiesības un vārda brīvība ir jautājumi, kas bieži atgriežas darba kārtībā;

14. aicina dalībvalstis un ES delegāciju Katarā cieši uzraudzīt Kataras sociālās reformas, īpašu uzmanību pievēršot tiesību aktu konkrētai īstenošanai, tostarp tam, kā tos īsteno Eiropas uzņēmumi Katarā, un aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri informēt Parlamentu par progresu šo reformu norisē; šajā sakarā atzinīgi vērtē Kataras darba ministra Ali Bin Samikh Al Marri iesaistīšanos sarunās ar Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteju par notiekošajām reformām un atlikušajām nepilnībām, kas jānovērš, un atzīmē viņa apņemšanos izmaksāt kompensāciju visiem darba ņēmējiem vai viņu ģimenēm, kas nav saņēmuši pienākošos atlīdzību;

15. aicina Kataras iestādes turpināt centienus nodrošināt to, ka Valsts cilvēktiesību komiteja pilnībā ievēro principus attiecībā uz valsts cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības iestāžu statusu un ka šī komiteja spēj pilnībā, efektīvi un neatkarīgi īstenot savas pilnvaras, tostarp, veicinot savu locekļu un personāla plurālismu un daudzveidību;

16. aicina Kataras iestādes nodrošināt to spēkā esošo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu, kuri aizliedz spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;

17. atgādina par savu apņemšanos panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu un aicina Kataras iestādes šajā jautājumā pieņemt moratoriju;

18. mudina Kataras iestādes pastiprināt pasākumus, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību — tostarp atceļot sieviešu aizbildniecības paliekas —, vienlaikus pastiprinot centienus panākt sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību oficiālajā darba tirgū, kā arī publiskajā un politiskajā sfērā, tostarp “šūra” padomē un izpildstruktūrās, it īpaši ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem kā pret mājsaimniecības galvu; aicina Kataras iestādes grozīt Valstspiederības likumu, lai nodrošinātu, ka Kataras sievietēm un vīriešiem ir vienlīdzīgas tiesības nodot savu valstspiederību saviem bērniem un laulātajiem, kas ir ārvalstnieki; mudina Kataru nodrošināt, ka tiek vākti dati par vardarbību pret sievietēm, ka visi pret sievietēm vērstas vardarbības gadījumi, tostarp vardarbība ģimenē, tiek rūpīgi izmeklēti, nozieguma pastrādātāji tiek vajāti tiesas ceļā un notiesāšanas gadījumā viņiem tiek piemērots atbilstošs sods;

19. atzīmē globālo tendenci dekriminalizēt abpusēji labprātīgas viendzimuma attiecības; aicina Kataras iestādes atcelt Kriminālkodeksa 285. pantu un visus citus tiesību aktus, ko izmanto, lai kriminalizētu abpusēji labprātīgas viendzimuma dzimumattiecības, un ieviest tiesību aktus, kas vērstos pret diskrimināciju seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes vai dzimuma pašizpausmes dēļ; pauž nožēlu par ziņojumiem, ka Kataras Preventīvās drošības departamenta spēki uzbrūk LGBTQ+ kopienai un izmanto 2002. gada Likumu Nr. 17 par sabiedrības aizsardzību, kas atļauj personu turēt pirmstiesas apcietinājumā bez apsūdzības izvirzīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

20. aicina Kataras iestādes nodrošināt, ka tiek ievērotas visu 2022. gada Pasaules kausa izcīņas apmeklētāju, tostarp ārvalstu viesu un valsts iedzīvotāju, cilvēktiesības, tostarp reliģijas un ticības brīvība;

21. atzīmē un atzinīgi vērtē Kataras paustās dziļā bažas saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; atzinīgi vērtē Kataras nozīmīgos lēmumus balsot par visām attiecīgajām ANO rezolūcijām šajā jautājumā, atšķirībā no vairākām citām GCC dalībvalstīm;

22. atzinīgi vērtē sadarbību un dialogu starp ES un Kataru, kā arī ar citām Persijas līča valstīm, kas ir būtiski, lai sasniegtu ES pamatmērķus, it īpaši šādus: mierīgi un pārtikuši Persijas līča un Tuvo Austrumu reģioni, spēcīga ekonomiskā atveseļošana, ilgtspējīga, cenas ziņā pieejama un droša energoapgāde, cieša sadarbība zaļās pārkārtošanās jomā un spēcīga atbildes reakcija uz globālām humanitārajām un attīstības vajadzībām; šajā sakarā atzinīgi vērtē attiecību normalizēšanos starp Kataru un tās kaimiņvalstīm; cildina Kataras lomu desmitiem tūkstošu cilvēku evakuācijā no Afganistānas pēc tam, kad 2021. gada septembrī varu valstī vardarbīgā ceļā pārņēma talibi;

23. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kataras valdībai un parlamentam, Starptautiskajai Futbola federācijai (FIFA), Eiropas Futbola asociāciju savienībai (UEFA), Starptautiskajai Darba organizācijai un ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 24. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika