Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0575/2022Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0575/2022

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par militārās huntas īstenotām represijām pret miermīlīgām demonstrācijām Čadā

14.12.2022 - (2022/2993(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0575/2022 (Verts/ALE)
B9‑0576/2022 (Renew)
B9‑0577/2022 (S&D)
B9‑0579/2022 (ECR)

Pedro Marques, Hannes Heide
S&D grupas vārdā
Javier Nart, Petras Auštrevičius, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Katalin Cseh, Svenja Hahn, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Pierrette Herzberger‑Fofana
Verts/ALE grupas vārdā
Angel Dzhambazki, Karol Karski, Assita Kanko, Joachim Stanisław Brudziński, Adam Bielan, Dominik Tarczyński, Valdemar Tomaševski, Witold Jan Waszczykowski, Carlo Fidanza, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Ryszard Czarnecki
ERC grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo

Procedūra : 2022/2993(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B9-0575/2022
Iesniegtie teksti :
RC-B9-0575/2022
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par militārās huntas īstenotām represijām pret miermīlīgām demonstrācijām Čadā

(2022/2993(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 20. maija rezolūciju par stāvokli Čadā[1] un 2020. gada 16. septembra rezolūciju par ES un Āfrikas sadarbību drošības jomā Sāhelas reģionā, Rietumāfrikā un Āfrikas ragā[2],

 ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 20. aprīļa paziņojumu par prezidenta Idriss Déby Itno nāvi,

 ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas Čadā 2022. gada 19. oktobra paziņojumu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra runaspersonas 2021. gada 20. aprīļa paziņojumu par Čadu,

 ņemot vērā ziņojumu par Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes faktu vākšanas misiju Čadā, kas notika no 2021. gada 29. aprīļa līdz 6. maijam,

 ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes pilnvarotos un ES Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda atbalstītos daudznacionālos apvienotos spēkus (MNJTF) cīņai pret organizāciju “Boko Haram”,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2359 (2017) par Sāhelas apvienoto spēku Piecu grupas (FC-G5S) izvēršanu,

 ņemot vērā Eiropadomes un Sāhelas G5 grupas dalībvalstu 2020. gada 28. aprīļa kopīgo deklarāciju par drošību, stabilitāti un attīstību Sāhelā,

 ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumus par Eiropas Savienības integrēto stratēģiju attiecībā uz Sāhelu, kuros atkārtoti apstiprināts, cik svarīga ir stabila un ilgtermiņa partnerība starp ES un Sāhelu,

 ņemot vērā Eiropas Attīstības fonda 2014.–2020. gada valsts indikatīvo programmu Čadai,

 ņemot vērā Čadas konstitūciju,

 ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses[3] (Kotonū nolīgums),

 ņemot vērā Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, kuru pieņēma 1981. gada 27. jūnijā un kura stājās spēkā 1986. gada 21. oktobrī,

 ņemot vērā 2007. gada 30. janvārī pieņemto Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

 ņemot vērā pārskatīto Čadas Pārejas hartu,

 ņemot vērā 2019. gada globālo terorisma indeksu,

 ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā kopš bijušā prezidenta Idriss Déby Itno nāves 2021. gada aprīlī Čadu vada viņa dēls Mahamat Idriss Déby Itno; tā kā Pārejas militārā padome (TMC) ir apturējusi konstitūcijas darbību, atlaidusi valdību un Nacionālo asambleju;

B. tā kā TMC apņēmās sarīkot demokrātiskas vēlēšanas 18 mēnešu laikā pēc varas pārņemšanas; tā kā 2022. gada 1. oktobrī nacionālā dialoga procesa ietvaros oficiāli pieņēma pasākumus, ar kuriem izziņota vēlēšanu atlikšana vēl par diviem gadiem; tā kā Āfrikas Savienība izvirzīja nosacījumus, tostarp noraidīja jebkādu sākotnējā 18 mēnešu pārejas grafika pagarināšanu, kā arī pieprasīja cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

C. tā kā tika organizēts nacionālais dialogs, lai izstrādātu pārejas procesu; tā kā ne visas opozīcijas grupas piedalījās šajā procesā; tā kā dialogs noslēdzās ar ieteikumiem atlikt pārejas procesu un neizslēgt iespēju nevienam, jo īpaši pašreizējam prezidentam, kandidēt nākamajās vēlēšanās;

D. tā kā Čadas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir izstrādājušas pārejas plānu krīzes izbeigšanai; tā kā vairākas Čadas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir rosinājušas, ka starptautiskajam atbalstam būtu jāizpaužas kā stabilizācijas mehānismam, kura mērķis būtu atjaunot konstitucionālo kārtību un atbalstīt pārejas plānu;

E. tā kā laikā no 2022. gada 13. marta līdz 8. augustam Čadas valdība sarunu par miera nolīgumu risināšanai Dohā sasauca 53 politiskās militārās kustības, no kurām tikai sešas bija reāli eksistējošas;

F. tā kā uz Ndžamenā notikušo Pagaidu militāro padomi sasauca vairāk nekā 1300 delegātu, no kuriem gandrīz visus tieši norīkoja valdība, lai viņi piedalītos tā dēvētajā nacionālajā iekļaujošajā un suverēnajā dialogā;

G. tā kā šos divus pasākumus boikotēja svarīgākās politiskās partijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un reāli pastāvošas politiski militārās grupas;

H. tā kā 2022. gada 20. oktobrī tūkstošiem cilvēku protestēja visā Čadā, pieprasot nekavējoties atjaunot demokrātisku pārvaldi; tā kā šo notikumu priekšvakarā sabiedriskās drošības ministrs 19. oktobrī aizliedza visas demonstrācijas valstī; tā kā, reaģējot uz šiem protestiem, policija atklāja uguni un izmantoja asaru gāzi pret miermīlīgiem protestētājiem, turpinot plašas represijas visā valstī;

I. tā kā iestādes paziņoja par septiņu politisko grupu darbības pagaidu apturēšanu; tā kā iestādes arī noteica, ka visā valstī tiek aizliegta lielāko opozīcijas grupu un pilsoniskās sabiedrības koalīcijas “Wakit Tamma” darbība; tā kā vairākās pilsētās un rajonos tika ierobežota piekļuve interneta tīklam;

J. tā kā 2022. gada 4. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Komitejas pret spīdzināšanu sanāksmē referents Sébastien Touzé ziņoja par aplēsēm, ka pret valdību vērstajos protestos ir gājuši bojā no 50 līdz 150 cilvēkiem, pazuduši no 150 līdz 184 cilvēkiem, arestēti 1369 cilvēki un no 600 līdz 1100 cilvēkiem ir pārvesti uz Koro Toro augstas drošības cietumu tuksnesī, kas atrodas aptuveni 600 km attālumā no galvaspilsētas;

K. tā kā 400 aizturēto tika notiesāti četru dienu laikā, nepiedaloties nevienam aizstāvības pārstāvim; tā kā 2022. gada 5. decembrī 262 aizturētajiem protestētājiem tika piespriesti cietumsodi uz laiku līdz trim gadiem, 80 tika piespriests nosacīts cietumsods un 59 tika attaisnoti;

L. tā kā tiesas procesi notika nepārredzami un nesniedzot informāciju sabiedrībai;  tā kā protestētājiem tika liegta iespēja vērsties tiesā; tā kā Čadas Advokātu asociācija nosauca šos procesus par tiesas parodiju un ir pārsūdzējusi tiesas lēmumus, un tā kā tās advokāti tādēļ boikotēja tiesas prāvas;

M. tā kā ANO Komiteja pret spīdzināšanu savos konstatējumos secināja, ka satraucoša ir vardarbības izplatība cietumos, tostarp cietumu darbinieku vardarbība pret ieslodzītajiem, un aicināja valsts iestādes veikt izmeklēšanu par visiem nāves gadījumiem ieslodzījuma vietās un visiem apgalvojumiem par cietuma personāla veiktu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos;

N. tā kā drošības situācija Sāhelas reģionā pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies, radot nopietnus draudus reģionālajai un starptautiskajai drošībai; tā kā cilvēktiesību pārkāpumi un masveida slepkavības ir plaši izplatītas un pieaugošais pārtikas trūkums, korupcija, galēja nabadzība un plūdi ir palielinājuši nedrošību; tā kā Sāhelā 2019. gadā straujāk nekā jebkurā citā reģionā pieauga vardarbīga ekstrēmistu aktivitāte;

O. tā kā Padomes 2021. gada 16. aprīlī pieņemtajā integrētajā stratēģijā attiecībā uz Sāhelu ES ir apņēmusies atbalstīt svarīgākās demokrātiskās norises reģionā, pievērst īpašu politisku uzmanību centieniem pārvaldības un tiesiskuma jomā un turpināt aicināt iekšējās drošības spēkus uzņemties svarīgāku lomu uzticības stiprināšanā starp cilvēkiem un valsti;

P. tā kā saskaņā ar ANO datiem Čada ir uzņēmusi vairāk nekā 577 000 bēgļu, tostarp no Darfūras, Centrālāfrikas Republikas, Nigērijas un Kamerūnas, turklāt valstī ir arī 381 000 iekšzemē pārvietotu cilvēku; tā kā Čadas stabilitāte ir ļoti svarīga Sāhelai un Ziemeļāfrikai un Austrumāfrikai;

Q. tā kā Čada atrodas stratēģiskā reģionā un saskaras ar nopietnām drošības problēmām, ņemot vērā valsts tuvumu reģionālajiem kaujinieku atbalsta punktiem, jo īpaši ap Čadas ezera reģionu, kurā darbojas “Islāma valsts Rietumāfrikas provincē” un Nigērijā bāzētais islāmistu kaujinieku grupējums Boko Haram; tā kā Čadai ir būtiska loma reģionālajos miera uzturēšanas centienos Sāhelas G5 kopīgajos spēkos, kā arī MNJTF,

1. pauž nožēlu par vardarbību, kuras rezultātā iet bojā cilvēki, un par represijām, kas 2022. gada oktobra protestos tika vērstas pret demokrātiju atbalstošiem protestētājiem, un pauž dziļu nožēlu par cilvēku bojāeju; atkārtoti nosoda TMC 2021. gada 20. aprīlī veikto militāro apvērsumu un tam sekojošo Čadas konstitūcijas apturēšanu un Nacionālās asamblejas un valdības atlaišanu;

2. nosoda pamattiesību uz demonstrācijām ierobežošanu un vardarbības izmantošanu pret protestētājiem un pilsonisko sabiedrību Čadā; pauž dziļu nožēlu par to, ka šie valdības veiktie pasākumi var apdraudēt notiekošo procesu virzībai uz demokrātiju; mudina iestādes pilnībā ievērot valsts un starptautiskās saistības, jo īpaši tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās brīvību un biedrošanās brīvību, kā arī tiesības uz fizisko neaizskaramību;

3. prasa ANO un Āfrikas Savienībai sākt neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par ziņojumiem par vardarbību, tostarp ziņojumiem par spīdzināšanu Čadas cietumos, lai sauktu pie atbildības vainīgos vardarbībā pret personām un pilsonisko sabiedrību; prasa saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par vardarbību un nogalināšanu, un mudina Čadas iestādes nodrošināt, ka Čadas militārie spēki, žandarmi un policija ir apmācīti un ievēro ANO Rīcības kodeksu tiesībaizsardzības amatpersonām un pamatprincipus par to, kā tiesībaizsardzības amatpersonas izmanto spēku un šaujamieročus;

4. nosoda demokrātiju atbalstošo protestētāju kriminālvajāšanu masveida tiesas procesos, kuros netika ievēroti starptautiskie pārredzamības un tiesu pieejamības standarti; prasa atcelt spriedumus un atbrīvot protestētājus;

5. stingri mudina valdību nodrošināt, lai visām personām, kas apsūdzētas pēc 20. oktobra protestiem, būtu pilnīga piekļuve tiesiskajai aizsardzībai; uzsver, ka ES ļoti cieši sekos līdzi tiesvedības turpināšanai un ka tās rezultāts būs arī būtisks faktors turpmākajās ES un Čadas attiecībās;

6. pauž dziļu nožēlu par to, ka režīms nav pildījis savu apņemšanos īstenot pāreju uz demokrātiju; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir ātri atgriezties pie konstitucionālās kārtības un īstenot laikā ierobežotu civilpersonu vadītu pāreju, kas garantē cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, atgādinot, ka būtiska ir jēgpilna sadarbība ar visiem pilsoniskās un politiskās jomas dalībniekiem, lai garantētu pašreizējā procesa uzticamību un leģitimitāti;

7. aicina steidzami un pēc iespējas drīzāk organizēt jaunas pārredzamas, iekļaujošas un ticamas likumdevēja un prezidenta vēlēšanas, pilnībā ievērojot valsts konstitūciju un starptautiskos vēlēšanu standartus, tostarp nodrošinot opozīcijas partiju pilnīgu līdzdalību; norāda, cik svarīga ir neatkarīga un pārredzama valsts vēlēšanu komisija un sadarbība ar starptautiskajiem partneriem šajā jomā; pauž dziļu nožēlu par to, ka valdošās iestādes nav ievērojušas Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes skaidro direktīvu, kuras pamatā ir Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības harta, un TMC iepriekšējo publisko apņemšanos, ka tās vadītāji gaidāmajās vēlēšanās nebūs kandidāti;

8. atgādina, ka patiesai demokrātiskai pārejai un reformām ir jābūt civilpersonu vadītām un jābūt iespējai tajās pilnībā un aktīvi iesaistīties pilsoniskās sabiedrības organizācijām, opozīcijas partijām, sievietēm, jauniešiem un brīvajai presei, kam jāspēj darboties, nebaidoties no vardarbības, iebiedēšanas vai ierobežojumiem;

9. pauž nožēlu par nepārtraukto vardarbību un teroristu uzbrukumiem, kas joprojām notiek Čadā; atkārtoti pauž bažas par ieilgušo krīzi valstī un nestabilo drošības situāciju ziemeļos, kā arī stingri nosoda atkārtotos cilvēktiesību, starptautisko tiesību un humanitāro tiesību pārkāpumus;

10. aicina valdību censties gūt atbalstu no valstu un starptautiskajiem starpniekiem, ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja, Āfrikas Savienības, ES īpašā pārstāvja Sāhelā, Centrālāfrikas valstu ekonomikas kopienas un citām starptautiskām organizācijām, lai pārvarētu pašreizējo strupceļu un virzītu uz priekšu nacionālo dialogu un demokrātiskās pārejas procesu;

11. pauž nopietnas bažas par joprojām augsto korupcijas un nesodāmības līmeni Čadā; norāda, ka nespēja novērst nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem veicina šādu pārkāpumu turpināšanos un mazina sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm;

12. aicina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis palielināt atbalstu neatkarīgām nevalstiskajām organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas darbojas Čadā, tostarp finansējot un atbalstot tos, kam nepieciešama aizsardzība;

13. mudina ES un tās dalībvalstis apspriest šīs cilvēktiesību problēmas ar Čadas iestādēm, sniegt tehnisku atbalstu Čadai visā pārejas periodā un apsvērt iespēju sākt procedūru saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu, kuras rezultātā kā galējais līdzeklis var tikt apturēta ES attīstības sadarbība ar Čadu līdz brīdim, kad tiks atjaunota likumīga konstitucionālā kārtība;

14. atgādina, ka klimata pārmaiņas, pārtikas trūkums, iedzīvotāju skaita pieaugums, dabas resursu pārmērīga izmantošana, nabadzība un izglītības un ekonomisko iespēju trūkums ir pamatcēloņi nestabilitātei, vardarbībai un teroristu vervēšanai visā Sāhelā; uzsver, ka ir nepieciešama drošības, attīstības, humānās palīdzības un demokrātijas atbalsta koordinācija, lai ilgstošu ilgtspējīgu attīstību nodrošinātu visā reģionā;

15. norāda, ka reģionālā sadarbība un iniciatīvas, tostarp Āfrikas Savienība un Sāhelas G5 grupa, ir būtiskas, lai atbalstītu Āfrikas vadītu stratēģiju terorisma un nestabilitātes novēršanai Sāhelā; uzsver atbalstu Eiropas Miera mehānismam un tā sadarbībai ar reģionālo daudznacionālo apvienoto darba grupu;

16. atzinīgi vērtē kopējās drošības un aizsardzības politikas klātbūtnes reģionalizāciju Sāhelas reģionā ar mērķi stiprināt reģionālo pieeju ES darbam šajā reģionā, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību Sāhelā un starp reģionālās sadarbības struktūrām, kā arī lai uzlabotu Sāhelas G5 valstu spējas; prasa ES un tās dalībvalstīm ātri īstenot Eiropas komandas iniciatīvas priekšlikumu Čadai par pārvaldību, demokratizāciju, mieru un drošību;

17. prasa ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai steidzami reaģēt uz humanitāro situāciju, kas saistīta ar cilvēktiesību situācijas Čadā, un sniegt valstij nepieciešamo palīdzību, lai tā varētu ātri reaģēt uz neatliekamajām vajadzībām saistībā ar iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu aizsardzību;

18. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai un tās iestādēm, kā arī Čadas valdībai un Nacionālajai asamblejai.

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 14. decembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika