KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi
18.1.2023 - (2022/3017(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0063/2023 (Verts/ALE)
B9‑0064/2023 (PPE)
B9‑0068/2023 (Renew)
B9‑0069/2023 (S&D)
B9‑0072/2023 (ECR)
Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, Željana Zovko, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Siegfried Mureşan, Jerzy Buzek, Isabel Wiseler‑Lima, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan‑Rareş Bogdan, Cristian‑Silviu Buşoi, Peter van Dalen, Tomasz Frankowski, Andrzej Halicki, Sandra Kalniete, Arba Kokalari, Ewa Kopacz, Andrey Kovatchev, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Aušra Maldeikienė, Lukas Mandl, Marian‑Jean Marinescu, Liudas Mažylis, Dace Melbārde, Dan‑Ştefan Motreanu, Gheorghe‑Vlad Nistor, Janina Ochojska, Radosław Sikorski, Michaela Šojdrová, Eugen Tomac, Inese Vaidere, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Tonino Picula, Juozas Olekas, Raphaël Glucksmann, Domènec Ruiz Devesa
S&D grupas vārdā
Petras Auštrevičius, José Ramón Bauzá Díaz, Nicola Beer, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Javier Nart, Urmas Paet, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Roberts Zīle, Beata Kempa, Zbigniew Kuźmiuk, Beata Mazurek, Witold Jan Waszczykowski, Bogdan Rzońca, Elżbieta Kruk, Elżbieta Rafalska, Jan Zahradil, Ryszard Czarnecki, Izabela‑Helena Kloc, Joachim Stanisław Brudziński, Veronika Vrecionová, Assita Kanko, Kosma Złotowski, Charlie Weimers, Alexandr Vondra, Tomasz Piotr Poręba, Eugen Jurzyca, Hermann Tertsch, Patryk Jaki, Jacek Saryusz‑Wolski, Adam Bielan, Dominik Tarczyński, Jadwiga Wiśniewska
ECR grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo
Eiropas Parlamenta rezolūcija par īpaša pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2022. gada 19. maija rezolūciju par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā,[1] un 2022. gada 23. novembra rezolūciju par Krievijas Federācijas atzīšanu par valsti, kas atbalsta terorismu[2],
– ņemot vērā 1942. gada 13. janvāra Londonas deklarāciju,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Rezolūciju Nr. 3314 (XXIX) par agresijas definīciju un 1950. gada 3. novembra rezolūciju Nr. 377 (“Vienoti mieram”),
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus, jo īpaši to 8.a pantu un to Kampalas grozījumus par agresijas noziegumu, kā arī 2006. gada SKT un ES nolīgumu par sadarbību un palīdzību,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijas Nr. 2433(2022), 2436(2002), 2463(2002) un 2473(2002),
– ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2022. gada 16. marta rīkojumu par aizdomām par genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā rezolūciju par Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu un tās tautu un Krievijas Federācijas radītajiem draudiem drošībai visā EDSO reģionā, ko pieņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas 29. ikgadējā sesijā, kura notika no 2022. gada 2. līdz 6. jūlijam,
– ņemot vērā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru 2022. gada 16. oktobra kopīgo paziņojumu, kurā prasīts izveidot īpašu pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunālu,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūciju “Pret Ukrainu vērstā agresija”,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. novembra rezolūciju “Starptautiskās Krimināltiesas ziņojums” un 2022. gada 14. novembra rezolūciju “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”,
– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 20. un 21. oktobra un 2022. gada 15. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2022. gada 30. novembra paziņojumu par Krievijas atbildību un iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, kurā viņa atsaucas uz nepieciešamību izveidot specializētu tiesu, kas ar ANO atbalstu izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu un sauktu pie atbildības par to, un turpmākos ar to saistītos Vācijas, Polijas un citu valstu augsta līmeņa paziņojumus,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem visām valstīm ir vienādas tiesības uz suverenitāti un tām savās starptautiskajās attiecībās jāatturas no draudiem lietot spēku vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību;
B. tā kā kopš 2014. gada februāra Krievija ir vedusi nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, ko tā atsāka 2022. gada 24. februārī ar masveida iebrukumu Ukrainā;
C. tā kā ar Krievijas Federācijas agresijas karu pret Ukrainu tiek klaji pārkāpti ANO Statūti, starptautisko tiesību pamatprincipi un dažādi starptautiski nolīgumi, piemēram, Helsinku Nobeiguma akts, Parīzes Harta jaunai Eiropai un Budapeštas memorands;
D. tā kā šajā laikā Krievijas spēki ir neselektīvi uzbrukuši dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, ir nogalinājuši tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un veikuši terora aktus visā valstī, mērķtiecīgi vēršoties pret civilo infrastruktūru;
E. tā kā jau ir nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, tostarp bērni, un vēl daudz vairāk ir to, kuri ir spīdzināti, vajāti, pārcietuši seksuālus uzbrukumus, nolaupīti vai piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā šī Krievijas bruņoto spēku un tiem pietuvināto personu necilvēcīgā rīcība ir pilnībā pretrunā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;
F. tā kā ziņas par nežēlīgajiem noziegumiem, ko Krievijas bruņotie spēki pastrādājuši Bučā, Irpiņā un daudzās citās Ukrainas pilsētās Krievijas okupācijas laikā, liecina par Krievijas Federācijas brutalitāti pret Ukrainu vērstajā agresijas karā un uzsver, cik svarīga ir koordinēta starptautiska rīcība, lai sauktu pie atbildības par agresijas noziegumu un visiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem;
G. tā kā 2022. gada 30. septembrī Krievija vienpusēji paziņoja par Krievijas daļēji okupēto Ukrainas apgabalu — Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas — aneksiju;
H. tā kā Eiropas Parlaments un daudzi valstu parlamenti un asamblejas ir atzinuši Krievijas Federāciju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas izmanto terorisma līdzekļus;
I. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir vissmagākais agresijas akts, ko kopš 1945. gada īsteno kādas Eiropas valsts politiskā vadība, un tādēļ ir pienācīgi tiesiski jāreaģē starptautiskā līmenī; tā kā ANO Ģenerālā asambleja savās rezolūcijās[3] ir atzinusi, ka Krievijas Federācijas agresija pret Ukrainu ir ANO 2. panta 4. punkta pārkāpums un ka Krievijas Federācija ir jāsauc pie atbildības par jebkādiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kuri pastrādāti Ukrainā vai pret to, tostarp par agresiju, kas ir ANO Statūtu pārkāpums; tā kā tie, kas ir atbildīgi par agresijas noziegumu pret Ukrainu, nedrīkst palikt nesodīti;
J. tā kā Krievijas agresiju ir skaidri nosodījuši arī dažādu valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, piemēram, Eiropas Padomes, EDSO, ES, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO), Āfrikas Savienības, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas, Klusā okeāna salu foruma, Amerikas valstu organizācijas, Karību valstu kopienas, Ziemeļu Padomes u.c. pārstāvji;
K. tā kā 2022. gada 16. martā Starptautiskā Tiesa izdeva rīkojumu Krievijas Federācijai nekavējoties apturēt militārās operācijas Ukrainas teritorijā;
L. tā kā kopš 2022. gada 2. marta SKT prokurors veic izmeklēšanu par situāciju Ukrainā saistībā ar iepriekšējiem un pašreizējiem apgalvojumiem par Krievijas Federācijas kopš 2013. gada 21. novembra pastrādātajiem noziegumiem, tostarp genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; tā kā, lai gan Ukraina nav SKT dalībniece, tā ir devusi piekrišanu šai izmeklēšanai;
M. tā kā ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Rezolūcijā Nr. 3314(XXIX) agresija ir definēta kā “valsts īstenota bruņota spēka izmantošana, lai vērstos pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, vai jebkādā citā veidā, kas neatbilst ANO Statūtiem”, un tajā arī norādīts, ka “agresijas karš ir noziegums pret starptautisko mieru” un ka “agresija rada starptautisku atbildību”; tā kā Romas statūtu 8.a pantā agresijas noziegums ir definēts kā tāda agresijas akta plānošana, sagatavošana, sākšana vai izpilde, kuru pastrādā persona, kas spēj reāli kontrolēt vai vadīt valsts politisko vai militāro darbību un kurš pēc sava rakstura, smaguma pakāpes un mēroga ir nepārprotams Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums; tā kā agresijas akts ir valsts īstenota bruņota spēka izmantošana, lai vērstos pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, vai jebkādā citā veidā, kas neatbilst ANO Statūtiem; tā kā saskaņā ar SKT Romas statūtiem agresijas noziegums atšķiras no kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; tā kā agresijas noziegums parasti ir līderības noziegums, jo to var izdarīt tikai tie, kuriem ir pilnvaras veidot valsts agresijas politiku; tā kā Starptautiskais militārais tribunāls Nirnbergā, kas pievērsās agresijas noziegumam, 1946. gadā nolēma, ka agresija ir “lielākais starptautiskais noziegums”;
N. tā kā agresijas karš ir ļoti smags starptautisks noziegums, jo īpaši saistībā ar visu veidu masu iznīcināšanas ieroču iespējamu izmantošanu, kas radītu katastrofālas sekas pasaules mieram un cilvēku iztikas līdzekļiem, kā arī ievērojamu ilgtermiņa kaitējumu dabiskajai videi un klimatam;
O. tā kā Barcelona Traction lietā Starptautiskā Tiesa norādīja, ka pienākumi, kas izriet no agresijas aktu aizlieguma, ir pienākumi pret starptautisko sabiedrību kopumā, nevis pret atsevišķām valstīm;
P. tā kā pēc diviem Ukrainas ad hoc paziņojumiem SKT jurisdikcijā tagad ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds, kas kopš 2013. gada novembra pastrādāti Ukrainas teritorijā, bet tai šajā situācijā nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumu, kā tas definēts Romas statūtu 8.a pantā, jo nedz Ukraina, nedz Krievijas Federācija nav ratificējušas Romas statūtus un grozījumus, kas saistīti ar agresijas noziegumu; tā kā SKT prokurors kopš 2022. gada 2. marta veic izmeklēšanu par situāciju Ukrainā; tā kā īpaša tribunāla izveide saistībā ar agresijas noziegumu neietekmēs SKT jurisdikciju attiecībā uz citiem noziegumiem, bet gan to papildinās;
Q. tā kā Eiropas Parlaments un Čehijas, Igaunijas, Francijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Polijas parlamenti ir pieņēmuši rezolūcijas, kas atbalsta ad hoc starptautiskā īpašā tribunāla izveidi;
R. tā kā 2022. gada 30. novembrī Komisija piedāvāja alternatīvus risinājumus, kā izveidot atbildības mehānismu attiecībā uz agresijas noziegumu pret Ukrainu, proti, izveidot īpašu neatkarīgu starptautisku tribunālu, kura pamatā būtu daudzpusējs līgums, vai specializētu tiesu, kas būtu integrēta valsts tiesu sistēmā ar starptautiskiem tiesnešiem, un abos gadījumos būtu vajadzīgs stingrs ANO atbalsts;
S. tā kā Eiropadome 2022. gada 15. decembra secinājumos mudināja turpināt centienus panākt pilnīgu atbildību par kara noziegumiem un nodrošināt saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumu un aicināja Komisiju, Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Padomi turpināt šo darbu saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, uzsverot, ka kriminālvajāšana par agresijas noziegumu ir svarīga visai starptautiskajai sabiedrībai,
T. tā kā ANO Drošības padomes rīcība attiecībā uz stāvokli Ukrainā ir paralizēta, jo Krievija var uzlikt veto jebkuram būtiskas rīcības mēģinājumam; tā kā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcija Nr. 377 radīja precedentu, nodrošinot ANO alternatīvu rīcības iespēju gadījumiem, kad vismaz viens ANO Drošības padomes pastāvīgais loceklis izmanto veto tiesības, lai kavētu Drošības padomi pildīt ANO Statūtos noteiktās funkcijas,
1. atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un aicinājumu Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
2. uzsver, ka Krievijas agresijas noziegums pret Ukrainu neapstrīdami ir klajš ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai ir jāreaģē, lai sargātu globālo drošību un uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību; vēlreiz aicina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis atbalstīt pilnīgu saukšanu pie atbildības par visiem noziegumiem, ko Krievija un tās sabiedrotie un starpnieki pastrādājuši agresijas karā pret Ukrainu;
3. uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību, vēlams, ar ANO starpniecību, ir steidzami jāmudina izveidot īpašu starptautisku tribunālu, kas sauktu pie atbildības par Krievijas Federācijas un tās sabiedroto politiskās un militārās vadības agresijas noziegumu pret Ukrainu, un šajā jautājumā rast juridiski pareizu un kopīgu risinājumu; uzskata, ka šāda tribunāla izveide aizpildītu lielo robu pastāvošajā starptautiskajā institucionālajā krimināltiesību kārtībā un ka tai būtu jābalstās uz standartiem un principiem, ko piemēro SKT, kā noteikts Romas statūtos;
4. aicina ES iestādes un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Ukrainu strādāt pie tā, lai ANO Ģenerālajā asamblejā un citos starptautiskos forumos, tostarp Eiropas Padomē, EDSO un G7, meklētu un attīstītu politisko atbalstu īpašā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveidei;
5. uzskata, ka īpašā tribunāla izveide papildinātu SKT un tās prokurora izmeklēšanas centienus, jo tas galveno uzmanību veltītu iespējamajam Ukrainā pastrādātajam genocīdam, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; vēlreiz pauž pilnīgu atbalstu pašreiz notiekošajai SKT prokurora izmeklēšanai par stāvokli Ukrainā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Ukraina ratificētu SKT Romas statūtus un to grozījumus un oficiāli kļūtu par SKT locekli;
6. prasa aktīvi izmantot ES publisko diplomātiju un stratēģisko komunikāciju, lai atbalstītu īpašā tribunāla izveidi;
7. uzsver, ka, lai gan vēl ir jānosaka precīzs īpašā tribunāla sastāvs un darbības metodes, būs jāievēro visaugstākie pārredzamības un objektivitātes kritēriji; turklāt uzskata, ka īpašajam starptautiskajam tribunālam ir jābūt jurisdikcijai izmeklēt ne tikai Vladimira Putina un Krievijas Federācijas politiskās un militārās vadības, bet arī Aleksandra Lukašenko un Baltkrievijas politiskās un militārās vadības darbību, ņemot vērā, ka Baltkrievija ir valsts, kas ļauj Krievijas Federācijai no tās teritorijas īstenot agresijas karu pret Ukrainu un šajā nolūkā sniedz loģistisko atbalstu, un ka šāda rīcība atbilst agresijas nozieguma aprakstam saskaņā ar Romas statūtu 8.a pantu;
8. uzsver, ka ES sagatavošanās darbam pie īpašā tribunāla izveides būtu jāsākas nekavējoties, sevišķa uzmanība šajā darbā būtu jāveltī tam, lai sadarbībā ar Ukrainu noteiktu īpašā tribunāla darbības kārtību, un būtu jāpalīdz Ukrainas un starptautiskajām iestādēm vākt pierādījumus, ko gaidāmajā īpašajā tribunālā izmantot;
9. aicina ES iestādes, it īpaši Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu, pa to laiku sniegt atbalstu pagaidu prokuratūras izveidei un atzīmē, ka šādas prokuratūras izveide būtu ļoti svarīgs praktisks solis uz priekšu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, ko nākotnē veiks īpašais pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāls;
10. nosoda Krievijas praksi bloķēt jebkādu rīcību ANO līmenī, kuras mērķis būtu saukt to pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu;
11. uzsver, ka īpašs pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāls pildītu svarīgu lomu, cenšoties panākt taisnīgumu Ukrainas tautai, atturot citus starptautiskos rīcībspēkus no Krievijas nelikumīgās agresijas atdarināšanas, atvieglojot reparāciju pieprasīšanu un palīdzot jebkāda turpmāka izlīguma panākšanā;
12. aicina ES un dalībvalstis, kā arī to partnerus un sabiedrotos iesaistīties diskusijā par juridisko iespēju izmantot Krievijas valsts aktīvus reparācijām par Krievijas izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā, cita starpā, iespējams, liedzot šādiem aktīviem aizsardzību, ko nodrošina valsts aktīvu imunitāte, vai ierobežojot šādu aizsardzību minēto pārkāpumu smaguma dēļ;
13. stingri uzskata, ka šā īpašā pret Ukrainu vērstā agresijas nozieguma tribunāla izveide būtu ļoti skaidrs signāls gan Krievijas, gan starptautiskajai sabiedrībai, ka Putinu un Krievijas politisko un militāro vadību ir iespējams notiesāt par agresijas noziegumu pret Ukrainu; uzsver, ka šā tribunāla izveide būtu arī skaidrs signāls Krievijas un tās sabiedroto politiskajai un biznesa elitei, ka Krievijas Federācijai Putina vadībā vairs nebūs iespējams atgriezties pie ierastās lietu kārtības attiecībās ar Rietumiem;
14. atbalsta ANO Ģenerālās asamblejas ieteikumu kā pirmo soli ceļā uz to, lai ANO dalībvalstis sadarbībā ar Ukrainu izveidotu starptautisku kaitējuma reģistru, kurā tiktu dokumentēta informācija, ko izmantot nākotnes reparācijām par visām attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām nodarīto kaitējumu, zaudējumiem vai miesas bojājumiem, par ilgstošo, plašo un smago kaitējumu dabiskajai videi un klimatam, kā arī Ukrainas valstij, kurus radījušas Krievijas Federācijas un tās sabiedroto starptautiski nelikumīgās darbības Ukrainā vai pret Ukrainu, un ar kuru varētu veicināt un koordinēt pierādījumu vākšana;
15. aicina ES pieņemt kopēju nostāju attiecībā uz agresijas noziegumu un attiecībā uz SKT Romas statūtu Kampalas grozījumiem par agresijas noziegumu; aicina Bulgāriju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Rumāniju un Ungāriju pieņemt un ratificēt Kampalas grozījumus;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, ANO augstā cilvēktiesību komisāra birojam, ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Starptautiskajai Krimināltiesai, G7 valstīm, Baltkrievijas iestādēm, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 479, 16.12.2022., 68.–74. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0405.
- [3] ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta rezolūcija “Agresija pret Ukrainu”, 2022. gada 24. marta rezolūcija “Agresijas pret Ukrainu humanitārās sekas” un 2022. gada 15. novembra rezolūcija “Tiesiskās aizsardzības līdzekļu un reparāciju veicināšana saistībā ar agresiju pret Ukrainu”.