KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par mediju un vārda brīvības apspiešanu Kirgizstānā

12.7.2023 - (2023/2782(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0333/2023 (Verts/ALE)
B9‑0336/2023 (S&D)
B9‑0338/2023 ("Renew")
B9‑0353/2023 (ECR)

Tonino Picula, Pedro Marques, Karsten Lucke
S&D grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Nicola Beer, Izaskun Bilbao Barandica, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Bernard Guetta, Svenja Hahn, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Karen Melchior, Urmas Paet, Dragoş Pîslaru, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Ramona Strugariu, Róża Thun und Hohenstein, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas "Renew" vārdā
Viola von Cramon‑Taubadel
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Karol Karski, Ryszard Czarnecki, Witold Jan Waszczykowski, Assita Kanko, Zbigniew Kuźmiuk, Adam Bielan, Waldemar Tomaszewski, Joachim Stanisław Brudziński, Eugen Jurzyca, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Anna Zalewska, Carlo Fidanza
ECR grupas vārdā
Fabio Massimo Castaldo

Eiropas Parlamenta rezolūcija par mediju un vārda brīvības apspiešanu Kirgizstānā

(2023/2782(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kirgizstānu,

– ņemot vērā Reglamenta 144. panta 5. punktu un 132. panta 4. punktu,

A. tā kā Kirgizstāna kopš tās neatkarības iegūšanas 1991. gadā tiek uzskatīta par visdemokrātiskāko Vidusāzijas valsti, kuru raksturo dinamiska pilsoniskā sabiedrība un brīvi mediji;

B. tā kā demokrātijas standarti un cilvēktiesību ievērošana Kirgizstānā pēdējos gados ir satraucoši strauji pasliktinājušies; tā kā organizācijas “Reportieri bez robežām” 2023. gada indeksā šīs valsts pozīcija ir nokritusies par 50 vietām un šobrīd tā ir 122. vietā no 180 valstīm;

C. tā kā ar vairākiem tiesību aktiem tiek mēģināts apspiest neatkarīgus medijus un vārda brīvību; tā kā raidstacija “Radio Azattyk” bija spiesta savu darbību pārtraukt, saistībā ar “Kaktus Media” tiek veikta kriminālizmeklēšana, pētnieciskais žurnālists Bolot Temirov tika nelikumīgi izraidīts no valsts uz Krieviju un televīzijas “Next TV” direktors Taalaibek Duishenbiev tika nepamatoti notiesāts par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu atspoguļošanu;

D. tā kā 2023. gada februārī Kirgizstāna kļuva par ANO Cilvēktiesību padomes dalībnieci,

1. aicina Kirgizstānas iestādes ievērot un atbalstīt pamatbrīvības, jo īpaši mediju brīvību un vārda brīvību, saskaņā ar ES un Kirgizstānas Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu;

2. aicina Kirgizstānas iestādes un parlamenta deputātus atcelt un atsaukt pretrunīgo likumu par „viltus informāciju” un pārskatīt likumprojektus par „ārvalstu pārstāvjiem”, „medijiem” un „bērnu aizsardzību pret kaitīgu informāciju”, tā saukto „LGBTI propagandas likumu”, kas neatbilst Kirgizstānas starptautiskajām saistībām;

3. aicina Kirgizstānas iestādes nekavējoties atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos cilvēktiesību aizstāvjus, mediju darbiniekus un žurnālistus; šajā sakarībā mudina iestādes atcelt visas apsūdzības, kas izvirzītas pret Bolot Temirov un Taalaibek Duishenbiev; tāpat prasa atcelt visas apsūdzības, kas izvirzītas pret visiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp Gulnara Dzhurabayeva, Klara Sooronkulova, Rita Karasartova un Asya Sasykbayeva, kuri ir prasījuši nodrošināt pārredzamību pār valdības lēmumu, ar kuru Kempiras-Abadas ūdenstilpni nodod Uzbekistānai;

4. mudina iestādes pārtraukt vēl nepieredzēto spiedienu, kas tiek vērsts pret raidstaciju “Radio Azattyk” un citiem mediju elementiem un nodrošināt drošu darba vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, žurnālistiem un mediju darbiniekiem;

5. pauž nožēlu par ombudes Atyr Abdrakhmatova neseno priekšlaicīgo atlaišanu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts pilnībā ievērotu Parīzes principus par valsts cilvēktiesību iestāžu standartu kritērijiem;

6. aicina ES iestādes, jo īpaši ES delegāciju Kirgizstānā, visa veida saziņā ar Kirgizstānas iestādēm turpināt paust nopietnas bažas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos valstī;

7. aicina Komisiju atkārtoti izvērtēt labumu, ko Kirgizstāna gūst no vispārējo preferenču shēmas Plus, ņemot vērā tās saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

8. aicina Kirgizstānas valdību nemēģināt apiet sankcijas, ko ES ir noteikusi Krievijai par tās īstenoto agresijas karu pret Ukrainu;

9. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, PV/AP, ES īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, dalībvalstīm, ANO Cilvēktiesību padomei un Kirgizstānas iestādēm.