KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
12.12.2023 - (2023/2987(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0500/2023 (Renew)
B9‑0501/2023 (Verts/ALE)
B9‑0502/2023 (S&D)
B9‑0504/2023 (PPE)
B9‑0505/2023 (ECR)
Michael Gahler, Andrius Kubilius, Vladimír Bilčík, Siegfried Mureşan, Tom Vandenkendelaere, Traian Băsescu, Eugen Tomac, Gheorghe Falcă, Dan‑Ştefan Motreanu, Alexander Alexandrov Yordanov, Michaela Šojdrová, Aušra Maldeikienė, Liudas Mažylis, Dace Melbārde
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Tonino Picula
S&D grupas vārdā
Dacian Cioloş, Petras Auštrevičius, Karen Melchior, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Thomas Waitz
Verts/ALE grupas vārdā
Roberts Zīle
ECR grupas vārdā
Priekšlikums Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Kopenhāgenas kritēriju 30. gadskārtu: turpmāka impulsa sniegšana ES paplašināšanās politikai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 49. pantu,
– ņemot vērā 2023. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas Parlamenta priekšlikumiem attiecībā uz Līgumu grozīšanu[1],
– ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas tika pieņemti 1993. gada 21. un 22. jūnijā Kopenhāgenā un ir pazīstami arī kā Kopenhāgenas kritēriji,
– ņemot vērā 2003. gada 21. jūnija ES un Rietumbalkānu Saloniku samita deklarāciju par Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),
– ņemot vērā 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju[2],
– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita,
– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija un 2023. gada 29. un 30. jūnija secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 8. novembrī izziņoto 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības pamatprincipus, tostarp apņemšanos ievērot demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā paplašināšanās līdz šim ir bijis viens no efektīvākajiem ES ārpolitikas instrumentiem un viena no veiksmīgākajām ES rīcībpolitikām, kas sekmējusi nepieciešamās reformas gan ES, gan valstīs, kas iesniegušas uzņemšanas iesniegumu; tā kā paplašināšanās joprojām ir stratēģisks un uz nākotni vērsts ģeopolitisks ieguldījums Eiropas kontinenta miera, drošības, stabilitātes, sadarbības, kopīgu vērtību un labklājības nodrošināšanā;
B. tā kā iepriekšējās paplašināšanās kārtas ir sekmīgi nostiprinājušas vienoto tirgu, sekmējušas ekonomikas izaugsmi un palielinājušas ES globālo ietekmi;
C. tā kā paplašināšanās efektivitāte pēdējos gados ir ievērojami samazinājusies, jo ES, jo īpaši Padome, nav izpildījusi savus solījumus; tā kā negodīga kavēšanās un veto tiesības Padomē ir ievērojami iedragājušas spēju paļauties uz ES un virzīt politiskās pārmaiņas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; tā kā Eiropas Parlaments neapšaubāmi ir ES iestāde, kas visvairāk atbalsta paplašināšanos;
D. tā kā pirms vairāk nekā 30 gadiem, 1993. gada 21. un 22. jūnijā, toreizējo divpadsmit ES valstu un valdību vadītāji tikās Kopenhāgenā un pieņēma kritēriju kopumu dalībai ES, tostarp attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, tirgus ekonomiku un spēju efektīvi īstenot ES acquis; tā kā Kopenhāgenas kritērijiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, ir kopīgas vērtības, stabilas iestādes un tās var veiksmīgi īstenot ES tiesību aktus;
E. tā kā saskaņā ar LES 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošu personu tiesību, ievērošana, kas ir daļa no Kopenhāgenas kritērijiem un ko visām dalībvalstīm ir pienākums vienmēr ievērot; tā kā Eiropas tiesiskuma mehānisms tika izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu tiesiskuma aizsardzību visās dalībvalstīs;
F. tā kā, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un augošos draudus, ko Krievija rada Eiropas mieram un stabilitātei, pastiprināta paplašināšanās politika joprojām ir ļoti spēcīgs ES rīcībā esošs politisks instruments, lai aizsargātu un veicinātu mieru, drošību, stabilitāti, sadarbību un demokrātiskās vērtības Eiropas kontinentā;
G. tā kā pievienošanās Eiropas Savienībai vienmēr ir jābalsta uz nopelniem un pievienošanās procedūrā katrs pieteikuma iesniedzējs jānovērtē pēc tā panākumiem Kopenhāgenas kritēriju izpildē, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pilnīgas ievērošanas garantēšanu, lai nodrošinātu to, ka ES paplašināšanās stiprina, nevis vājina ES un tās vienoto tirgu; tā kā pievienošanās process ir noteikts LES 49. pantā; tā kā ir jāņem vērā arī ES integrācijas spējas, kā paredzēts 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes secinājumos; tā kā Parlaments ir prasījis noteikt skaidrus termiņus sarunu pabeigšanai ar pievienošanās sarunvalstīm vēlākais līdz pašreizējās desmitgades beigām;
H. tā kā ES pārvaldības struktūru reforma, tostarp lēmumu pieņemšanas procedūru racionalizēšana, jau ir nepieciešama pašreizējā ES sastāvā un ir vajadzīga paplašinātas Eiropas Savienības pienācīgai un efektīvai darbībai; tā kā reformēta un labāk funkcionējoša Savienība ir gan pašreizējo, gan turpmāko dalībvalstu interesēs;
I. tā kā paplašināšanās programma 2022. gada jūnijā ieguva jaunu impulsu; tā kā Komisija savā 2023. gada paplašināšanās dokumentu kopumā ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku, kā arī ar Bosniju un Hercegovinu, tiklīdz tā būs īstenojusi nepieciešamos pasākumus, un piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu, tiklīdz būs panākta attiecīga atbilstība dalības kritērijiem; tā kā 2023. gada 14. un 15. decembra Eiropadome pieņems lēmumu par šiem ieteikumiem; tā kā pašlaik kandidātvalstis, kas gatavojas iestāties ES, ir Melnkalne, Serbija, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Turcija, Moldovas Republika un Ukraina; tā kā Kosovu un Gruziju uzskata par potenciāliem kandidātiem; tā kā Eiropadome 2022. gada 23. un 24. jūnijā piešķīra Ukrainai un Moldovas Republikai kandidātvalsts statusu, bet 2022. gada 15. decembrī arī Bosnijai un Hercegovinai;
J. tā kā Komisija savā 2023. gada paziņojumā par ES paplašināšanās politiku norāda, ka paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būs ar stingrāku apņēmību jāīsteno nepieciešamās reformas un jāpanāk taustāms progress attiecībā uz pamatjautājumiem, lai pilnībā izmantotu jauno impulsu;
K. tā kā 2023. gada 17. oktobrī Eiropas Parlamentā Armēnijas premjerministrs Nikol Pashinyan paziņoja, ka Armēnijas Republika ir gatava tuvināties Eiropas Savienībai, cik vien Eiropas Savienība to uzskata par iespējamu,
1. ņemot vērā iepriekš minēto, mudina Eiropadomi 2023. gada 14. un 15. decembrī apstiprināt Komisijas ieteikumus, kas izklāstīti tās 2023. gada 8. novembra paplašināšanās dokumentu kopumā, un lemt par pievienošanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovas Republiku un pievienošanās sarunu sākšanu ar Bosniju un Hercegovinu un piešķirt kandidātvalsts statusu Gruzijai ar nosacījumu, ka tiks veikti konkrēti pasākumi; atzinīgi vērtē jauno Rietumbalkānu izaugsmes plānu, par ko Komisija paziņoja, iepazīstinot ar 2023. gada paplašināšanās paketi; aicina Padomi arī nekavējoties pieņemt sarunu programmu, tiklīdz būs izpildītas attiecīgās katrai kandidātvalstij izvirzītās prasības, lai ātri sāktu pievienošanās sarunas;
2. atzīmē Kopenhāgenas kritēriju 30. gadadienu, novērtējot to vēsturisko nozīmi skaidras un efektīvas sistēmas nodrošināšanā ES paplašināšanās procesam, un cildinot sasniegumus un progresu, ko dažādas valstis guvušas ceļā uz dalību ES; atzinīgi vērtē tik daudzu valstu izrādīto interesi un politisko gribu pievienoties ES un atzīst daudzu kandidātvalstu nopietnos centienus izpildīt dalības prasības; atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu dalību ES; uzsver nepieciešamību noteikt skaidru ES paplašināšanās grafiku ES kandidātvalstīm, lai tās līdz pašreizējās desmitgades beigām varētu pabeigt sarunas par pievienošanos ES; uzsver, ka paātrinātam iestāšanās procesam nevajadzētu būt iespējamam; uzsver, ka nedrīkst piekāpties pamatvērtību jautājumos;
3. atkārtoti apstiprina to, ka Kopenhāgenas kritēriji ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis izrāda konsekventu un ilgstošu apņemšanos attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, un ekonomikas reformām, vienlaikus pielāgojoties ES mainīgajām vajadzībām un problēmām; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) piemērot uzticamāku un nopelnos pamatotu pieeju, kas stingri balstīta uz Kopenhāgenas kritērijiem;
4. uzskata, ka paplašināšanās ir stratēģiski svarīga ES, vēl jau vairāk laikā, kad norisinās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu; uzsver to, ka pastiprinātā paplašināšanās politika ir kļuvusi par vienu no spēcīgākajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, kas ir ES rīcībā, un ka tās kaimiņreģionā vairs nav “pelēko zonu”; norāda, ka paplašināšanās ir stratēģisks ieguldījums mierā, drošībā un labklājībā, kā arī demokrātijas un Eiropas vērtību virzītājspēks kontinentā;
5. akcentē ģeopolitisko nozīmību iekļaut Rietumbalkānu valstis, Ukrainu, Moldovas Republiku un Gruziju ES, uzsverot šo valstu pašreizējos daudzos centienus un to, cik svarīga to integrācija ir reģionālajai stabilitātei un drošībai, un veicinot nepārtrauktu dialogu un sadarbību ar mērķi atrisināt pašreizējos konfliktus un domstarpības; šajā sakarībā pauž dziļu nožēlu par Ungārijas premjerministra paziņojumiem saistībā ar pievienošanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un izmaiņas valsts politikā attiecībā uz Kosovu un norāda, ka V. Orban paziņojumi kavē ES paplašināšanās procesu; atgādina Padomei par iespējamām negatīvām sekām, kas varētu rasties, kad Ungārija 2024. gada jūlijā pārņems ES prezidentūru;
6. atkārtoti pauž bažas par ziņojumiem, ka kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs Olivér Várhelyi apzināti cenšas apiet un mazināt ES pievienošanās sarunvalstīs notiekošo demokrātisko un tiesiskuma reformu centrālo nozīmi ES kandidātvalstīs; atkārtoti aicina Komisiju sākt neatkarīgu izmeklēšanu par šo jautājumu un ziņot Parlamentam un Padomei par šīs izmeklēšanas rezultātiem;
7. atzinīgi vērtē Armēnijas valdības vēlmi tuvināties Eiropas Savienībai un aicina Komisiju apsvērt iespēju divpusējās attiecībās veikt pasākumus papildus Visaptverošajam un pastiprinātajam partnerības nolīgumam;
8. uzsver, ka pievienošanās ES ir jānotiek saskaņā ar LES 49. pantu, pamatojoties uz attiecīgo procedūru ievērošanu un ar nosacījumu, ka ir izpildīti noteiktie kritēriji, jo īpaši Kopenhāgenas kritēriji dalībai ES; uzsver, ka pievienošanās procesam vienmēr jābalstās uz nopelniem, un tā īstenošanai Rietumbalkānu valstīs, Ukrainā, Moldovas Republikā un Gruzijā ir jāpieņem un jāīsteno attiecīgās reformas, jo īpaši tādās jomās kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, pamatbrīvības, minoritāšu tiesību ievērošana un aizsardzība, tirgus ekonomika un ES acquis īstenošana; atzinīgi vērtē daudzu kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu iestāžu centienus virzīt uz priekšu reformu programmu un mudina tās divkāršot centienus, lai panāktu virzību uz dalību ES saskaņā ar Komisijas ieteikumiem; sagaida, ka nākamajā periodā tiks panākts konkrēts progress, izmantojot ES veicināto Belgradas un Prištinas dialogu, un sagaida, ka puses pildīs savas saistības; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi atcelt pret Kosovu vērstos ierobežojošos pasākumus; uzsver, ka ES paplašināšanās procesā ir jāizvairās no neatrisinātu divpusēju un reģionālu strīdu izmantošanas, lai bloķētu kandidātvalstu pievienošanās procesus; aicina Komisiju ierosināt mehānismu, kas nodrošinātu, ka šo strīdu atrisināšana un izšķiršana šķīrējtiesā ir nošķirta no kandidātvalstu pievienošanās ES; ņem vērā — tas, ka dalībvalstis izmanto divpusējus jautājumus savās interesēs, ir pretrunā ES Līgumu garam; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis uzstāj uz vienpusējām vēsturiskām prasībām un tādējādi kavē atsevišķu kandidātvalstu virzību uz ES, ievērojami mazinot uzticēšanos ES;
9. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par Ukrainas mehānisma izveidi[3], ar kuru tiks atbalstītas arī ar pievienošanos saistītas reformas; vēlreiz pauž 2023. gada oktobrī pieņemto nostāju par šo mehānismu; pauž bažas par progresa trūkumu likumdošanas procedūrā un mudina Padomi ātri pieņemt vispārēju pieeju attiecībā uz regulu un vispārējo daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanu, lai bez turpmākas kavēšanās varētu sākt iestāžu sarunas;
10. ir stingri pārliecināts, ka pieskaņošanās kopējai ārpolitikai un drošības politikai kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm ir absolūti nepieciešama, kā arī kalpo par apliecinājumu, ka pilnībā tiek ievēroti ES pamatprincipi, un svarīgu rādītāju, kas liecina par ilgtspējīgu nākotnes dalību; atkārto, ka pievienošanās var notikt tikai tad, ja attiecīgā valsts pieņem ES noteiktās sankcijas pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
11. aicina ES un tās dalībvalstis paātrināt to valstu integrāciju, kuras izrāda stratēģisku ievirzi un nelokāmu apņemšanos īstenot ar ES saistītas reformas, demokrātisko konsolidāciju, pamatvērtības un ārpolitiku un drošības politiku;
12. mudina konsekventi piemērot standartus un noteikumus visām kandidātvalstīm un aicina Komisiju nodrošināt pastāvīgu rezultativitāti, pārredzamību un integritāti paplašināšanās procesā un to, ka visi lēmumi tiek pieņemti taisnīgi, objektīvi un atspoguļo Savienības pamatprincipus;
13. aicina Komisiju piemērot stingrus nosacījumus un oficiāli novērtēt pievienošanās sarunvalstis, balstoties uz ES tiesiskuma mehānismu, lai gūtu objektīvu un skaidru priekšstatu par reālo situāciju nolūkā novērst pastāvīgu progresa trūkumu, būtiskus trūkumus un regresu; atzīmē, ka dažas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis nemaz īpaši necenšas izpildīt dalības prasības, ko paredz Kopenhāgenas kritēriji; pauž nožēlu par dažu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu nopietno un satraucošo progresa trūkumu un pat regresu ceļā uz pievienošanos ES; šajā sakarā aicina Komisiju līdzekļus izmaksāt tikai tām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, kuras uzrāda taustāmus rezultātus un īsteno reformas pamatjautājumos;
14. aicina ES nodrošināt, ka tā arī gatavosies ikvienu ES kandidātvalsti, kas ir pievienošanās procesā, uzņemt ES vienotajā tirgū, tiklīdz attiecīgā valsts būs pierādījusi savu spēju uzņemties nepieciešamos pienākumus un nodrošināt stabilu tiesiskumu; šajā kontekstā aicina ieviest pozitīvu nosacījumu modeļus gadījumiem, kad tiek panākts progress, nodrošināt piekļuvi ES vienotajam tirgum, kā arī citām ES rīcībpolitikām un iniciatīvām, balstoties uz prioritārās rīcības plānu un attiecīgām nozaru programmām, un nodrošināt piekļuvi attiecīgajiem ES fondiem, kandidātvalstu pilsoņiem dodot iespēju labumu no pievienošanās procesa gūt jau tā laikā, nevis tikai pēc tā pabeigšanas; turklāt aicina iedarbināt negatīvu nosacījumu sistēmu regresa vai pastāvīga progresa trūkuma gadījumā, apturot pirmspievienošanās finansējumu un pievienošanās sarunas; jo īpaši aicina ieviest stingrāku pārskatatbildību, kuras izpildi būtu iespējams panākt, attiecībā uz šāda finansējuma izlietojumu; uzsver, ka ieguvumi un tādas iniciatīvas kā Eiropas politiskā kopiena nav alternatīva paplašināšanās procesam, jo tas iedragātu valstu leģitīmos centienus kļūt par ES dalībvalstīm;
15. aicina apsvērt iespēju attiecībā uz katru valsti iecelt ES galveno sarunu vedēju, kas būtu atbildīgs Eiropas Parlamentam un risinātu sarunas atbilstoši plašām pilnvarām;
16. uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka parlamentārā uzraudzība pār ES paplašināšanās politiku; uzstāj, ka ir jāstiprina Parlamenta loma visā pievienošanās procesā, cita starpā jādod tam iespēja pilnībā pārbaudīt daudzo kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu panākto progresu ikvienā no politikas jomām; aicina Komisiju un Padomi pienācīgi ņemt vērā Parlamenta paustās bažas un prasības; uzsver parlamentāro struktūru īpašo lomu paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs un aicina stiprināt to lomu ES pievienošanās procesā, ņemot vērā īpašo un būtisko lomu vajadzīgajā reformu procesā, ko tās pilda, veicinādamas tiesību aktu tuvināšanu, pārraudzību un iedzīvotāju iesaisti;
17. uzsver, ka līdztekus paplašināšanās procesam ir vajadzīgas iekšējas ES reformas, lai uzlabotu Savienības spēju reāli integrēt jaunas dalībvalstis, kā paredzēts 1993. gada Eiropadomes Kopenhāgenas sanāksmes secinājumos, lai nodrošinātu, ka paplašināšanās process dod pozitīvu ieguldījumu Savienības vispārējā kohēzijā un stabilitātē, un lai uzlabotu ES spēju rīkoties, reformējot lēmumu pieņemšanu, tostarp ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu, arī par ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem un jomās, kas ir relevantas pievienošanās procesam; jo īpaši aicina atcelt vienprātības prasību attiecībā uz lēmumiem par sarunu procesa sākšanu, kā arī atsevišķu sarunu kopu un sadaļu atvēršanu un slēgšanu, taču uzsver, ka galīgajam lēmumam par katras kandidātvalsts pievienošanos būtu jāpaliek balstītam uz vienprātību; turklāt aicina nodrošināt visas paplašinātās Savienības rezultatīvu darbību; atgādina, ka progresu ceļā uz atteikšanos no vienprātības prasības būtu iespējams panākt, arī pilnībā izmantojot Lisabonas līguma potenciālu; atgādina, ka reformas var nodrošināt rezultatīvu visas paplašinātās Savienības darbību līdztekus pievienošanās sarunām ar kandidātvalstīm tā, ka ES būtu sagatavota jaunu dalībvalstu uzņemšanai saprātīgā termiņā, vēlākais — līdz šīs desmitgades beigām;
18. aicina izveidot stingru mehānismu, ar ko sekot līdzi kandidātvalstu reformām un panāktajam progresam visu politisko kritēriju izpildē; jo īpaši aicina izveidot īpašu un rezultatīvu uzraudzības mehānismu, lai pievienošanās procedūrās aizsargātu Savienības pamatvērtības un finanšu intereses; aicina pirms nākamās paplašināšanās stiprināt tiesiskuma un ES pamatprincipu un vērtību aizsardzības mehānismu, kā arī uzraudzības kapacitāti, lai nodrošinātu to ievērošanu; uzsver, ka ir vajadzīgs plašāks tiesiskuma nosacījumu mehānisms, kas aptvertu visu Savienības budžetu un visas Savienības pamatvērtības, kuras noteiktas LES 2. pantā;
19. vēlreiz aicina Komisiju īstenot ieteikumus, kas izklāstīti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, lai nodrošinātu reālu ES finansiālās palīdzības ietekmi par labu tiesiskumam Rietumbalkānos un trīs Austrumu partnerības pievienošanās sarunvalstīs, jo īpaši — izstrādājot skaidras vadlīnijas un etalonus attiecībā uz to, kā piemērot Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) noteikumus par modulāciju un nosacījumiem; aicina Komisiju IPA III iekļaut jaunās pievienošanās sarunvalstis;
20. aicina Komisiju paplašināšanās procesā ņemt vērā pašreizējās pārdomas par ES rīcībpolitiku ilgtermiņa reformu perspektīvu;
21. aicina ES un tās dalībvalstis ievērojami pastiprināt sabiedrības iesaisti un stiprināt stratēģisko komunikāciju par paplašināšanās priekšrocībām gan pievienošanās sarunvalstīs, gan dalībvalstīs; aicina pievienošanās sarunvalstu iestādes sniegt pilnīgu ieguldījumu šajos centienos; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi iesaistīties konfliktu risināšanā un labu kaimiņattiecību veicināšanā pievienošanās sarunvalstīs; aicina Komisiju finansiāli atbalstīt pievienošanās sarunvalstis, kuras patiešām strādā pie tā, lai panāktu labas kaimiņattiecības un ilgtspējīgu izlīgumu, un kuras darbojas pilnīgā saskaņā ar ES stratēģiskajiem mērķiem, vērtībām un interesēm, ieskaitot ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku;
22. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt medijpratību un mediju neatkarību, kā arī pilsonisko sabiedrību kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs un atbalstīt tās cīņā pret manipulācijām ar informāciju un ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos, lai stiprinātu demokrātiskās institūcijas un vērtības; uzsver, ka ir svarīgi paplašināšanās procesā strukturāli iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas; šajā kontekstā aicina ES piešķirt papildu resursus pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kas iestājas par ES vērtībām un principiem, demokrātiju, miera veidošanu un savstarpējiem cilvēku kontaktiem; uzsver nepieciešamību šajās jomās integrēt dzimumu līdztiesību, cilvēktiesības (jo īpaši vārda brīvību), minoritāšu aizsardzību un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību, kā arī pilnībā īstenot nediskriminēšanas principu visā pievienošanās procesā; uzsver, ka ir svarīgi palielināt savstarpējos cilvēku kontaktus starp ES dalībvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm;
23. aicina nākamo komisāru kolēģiju izvirzīt komisāru paplašināšanās jautājumos, kā arī atjaunot Paplašināšanās ģenerāldirektorātu;
24. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī pievienošanās sarunvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0427.
- [2] OV C 167, 11.5.2023., 105. lpp.
- [3] 2023. gada 20. jūnija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Ukrainas mehānisma izveidi (COM(2023)0338).