Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B9-0253/2024Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B9-0253/2024

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām

24.4.2024 - (2024/2665(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B9‑0253/2024 (S&D)
B9‑0255/2024 (Verts/ALE)
B9‑0256/2024 (Renew)
B9‑0259/2024 (ECR)
B9‑0260/2024 (PPE)

Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, David McAllister, Vladimír Bilčík, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev
PPE grupas vārdā
Pedro Marques, Tonino Picula, Eero Heinäluoma
S&D grupas vārdā
Bernard Guetta, José Ramón Bauzá Díaz, Fabio Massimo Castaldo, Vlad Gheorghe, Michael Kauch, Moritz Körner, Nathalie Loiseau, Karen Melchior, Urmas Paet, Ramona Strugariu, Hilde Vautmans
grupas “Renew” vārdā
Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Anna Fotyga, Ryszard Czarnecki, Bogdan Rzońca, Elżbieta Rafalska, Roberts Zīle, Witold Jan Waszczykowski, Assita Kanko, Anna Zalewska, Angel Dzhambazki
ECR grupas vārdā


Procedūra : 2024/2665(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B9-0253/2024
Iesniegtie teksti :
RC-B9-0253/2024
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas nedemokrātiskajām prezidenta vēlēšanām un to nelikumīgo attiecināšanu uz okupētajām teritorijām

(2024/2665(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un par Ukrainu,

 ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir apņēmusies ievērot kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

 ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

 ņemot vērā EDSO 1990. gada Kopenhāgenas dokumentu,

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 12. oktobra Rezolūciju ES-11/4 “Ukrainas teritoriālā integritāte: ANO Statūtu principu aizstāvība” un ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta Rezolūciju 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte”,

 ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2023. gada 17. jūnija paziņojumu par nodomu rīkot t. s. vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās,

 ņemot vērā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2024. gada 29. janvāra paziņojumu par Krievijas Federācijas lēmumu neuzaicināt EDSO novērot Krievijas prezidenta vēlēšanas,

 ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 18. marta paziņojumu ES vārdā par Krievijas prezidenta vēlēšanām un to nepiemērojamību Ukrainas teritorijā,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas priekšsēdētāja Theodoros Rousopoulos 2024. gada 18. marta paziņojumu par t. s. prezidenta vēlēšanām Krievijā,

 ņemot vērā ANO īpašās referentes par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Marianas Kacarovas 2023. gada 15. septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Krievijas Federācijā,

 ņemot vērā Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) 2021. gada 23. marta Atzinumu Nr. 992/2020 par konstitūcijas grozījumiem un to pieņemšanas procedūru Krievijas Federācijā,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2023. gada 13. oktobra Rezolūciju Nr. 2519 (2023) par pašreizējā Krievijas Federācijas prezidenta ad hominem pilnvaru termiņa atcelšanas leģitimitātes un likumības pārbaudi un tās 2023. gada 22. septembra ziņojumu Nr. 15827 ar tādu pašu nosaukumu, uz kuru rezolūcija balstīta,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2024. gada 17. aprīļa Rezolūciju Nr. 2540 (2024) par Alekseja Navaļnija nāvi un nepieciešamību vērsties pret Vladimira Putina totalitāro režīmu un tā karu pret demokrātiju,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2023. gada 11. jūlija ziņojumu “Aizsardzība apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem — ieceļošana ES, uzturēšanās un atbalsts”,

 ņemot vērā ANO Konvencijas par bezvalstnieku statusu 28. pantu,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā visas EDSO dalībvalstis, tostarp Krievijas Federācija, ir vienojušās, ka tautas griba, kas brīvi un taisnīgi pausta godīgās un periodiskās vēlēšanās, ir valdības varas un leģitimitātes pamats;

B. tā kā EDSO dalībvalstis ir apņēmušās ievērot virkni principu, piemēram, 1990. gada Kopenhāgenas dokumentā noteiktos principus, lai cita starpā nodrošinātu, ka vēlēšanu kampaņas var notikt atklātā un taisnīgā gaisotnē bez vardarbības, iebiedēšanas vai bailēm no atriebības pret kandidātiem, partijām vai vēlētājiem, un lai nodrošinātu, ka vēlēšanās balsošana notiek aizklāti un nodotās balsis tiek godīgi saskaitītas un paziņotas;

C. tā kā tā dēvētās prezidenta vēlēšanas, ko Krievija rīkoja no 2024. gada 15. līdz 17. martam, notika bez jebkādas politiskās konkurences, stingri ierobežotos sistēmisku un smagu represiju apstākļos un Krievijas Federācijas nelikumīgā agresijas kara pret Ukrainu laikā; tā kā tika saņemti ziņojumi par vēlētāju iebiedēšanu, viņu balsstiesību liegšanu, biļetenu nelikumīgu ievietošanu vēlēšanu urnās, vēlēšanu iecirkņu protokolu masveida viltošanu un neatkarīgo vietējo vēlēšanu novērotāju aizturēšanu; tā kā Krievija nelikumīgi organizēja balsošanu okupētajās Ukrainas teritorijās Krimā, Doņeckā, Hersonā, Luhanskā un Zaporižjā, nereti bruņotu Krievijas karavīru vardarbības un draudu apstākļos; tā kā Krievija jau iepriekš rīkojusies līdzīgi, organizējot nelikumīgas vēlēšanas Abhāzijā, Dienvidosetijā un Piedņestrā pret Gruzijas un Moldovas iestāžu gribu;

D. tā kā Krievijas iestādes neuzaicināja EDSO/ODIHR novērot vēlēšanas, kas ir pretrunā Krievijas kā EDSO dalībvalsts saistībām un pienākumiem; tā kā šīs bija otrās vēlēšanas Krievijā pēc kārtas, kas notika bez objektīvu un neatkarīgu starptautisku vēlēšanu novērotāju klātbūtnes valstī;

E. tā kā Krievijas Federācijas Centrālā vēlēšanu komisija nepamatoti atteicās reģistrēt par kandidātiem politiķus, kuri kritizē režīmu vai agresijas karu, tostarp dažus, kuri bija savākuši vairāk nekā 100 000 atbalstītāju parakstu, kā noteikts valsts tiesību aktos;

F. tā kā ietekmīgākais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis A. Navaļnijs, kurš bija 2021. gada Saharova balvas par domas brīvību ieguvējs, tika nogalināts Sibīrijas soda izciešanas iestādē 2024. gada 16. februārī – vien dažas nedēļas pirms tā sauktajām prezidenta vēlēšanām; tā kā A. Navaļnijs izcieta nepamatotu, politiski motivētu cietumsodu; tā kā par viņa slepkavību pilnībā ir atbildīga Krievijas valsts un jo īpaši tās prezidents V. Putins;

G. tā kā ar Krievijas 1993. gada konstitūciju prezidenta pilnvaras tika ierobežotas līdz diviem secīgiem pilnvaru termiņiem, bet V. Putins ir pie varas nepārtraukti kopš 2000. gada, atrodot dažādus veidus, kā šo ierobežojumu apiet; tā kā 2020. gada fiktīvo referendumu nevar uzskatīt par spēkā esošu un tas tika īstenots, pārkāpjot gan Krievijas Federācijas tiesību aktus, gan valsts starptautiskās saistības; tā kā daudzi eksperti uzskata, ka V. Putina prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšana ir antikonstitucionāla; tā kā kopš 2022. gada Kremļa režīms ir ieviesis dažādus ierobežojošus vēlēšanu uzraudzības likumus, bet opozīcijas partiju atbalstītāji regulāri tiek vajāti, aizturēti un bieži apsūdzēti, galvenokārt saskaņā ar 2024. gada februārī pieņemto jauno likumu, kas ļauj konfiscēt īpašumu un aktīvus ikvienam, kurš kritizē karu Ukrainā;

H. tā kā Krievijas autoritārais režīms gadu desmitiem ir izmantojis šādas aizvien vairāk krāpnieciskas un farsam pielīdzināmas tā sauktās vēlēšanas, lai radītu demokrātijas šķietamību un turpinātu koncentrēt visu varu V. Putina rokās; tā kā valdība apspiež jebkādu neapmierinātību, par atbalstu izmantojot režīmam lojālus drošības spēkus, pakļāvīgu tiesu varu, valsts kontrolētu mediju vidi, kas nodrošina nepārtrauktu propagandas un dezinformācijas plūsmu, un likumdevēju varu, kas sastāv no valdošās partijas un padevīgām opozīcijas frakcijām;

I. tā kā pārējie kandidāti, kas piedalījās šajās fiktīvajās vēlēšanās, bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas, partijas “Jaunie ļaudis” un Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvji, uz kuriem pašlaik attiecas ES un ASV sankcijas par atbalstu karam Ukrainā;

J. tā kā V. Putina “vēlēšanu uzvara” ar 87 % balsu, kas brīvās un godīgās vēlēšanās būtu acīmredzami neiedomājams skaitlis, izrietēja no nepārprotami sagrozītiem rezultātiem vēlēšanu iecirkņos visā valstī – sākot no Adigejas un līdz pat Jamalas Ņencu apvidum; tā kā tas liecina par to, cik atklāti un nekaunīgi V. Putina režīms manipulē ar vēlēšanu rezultātiem, lai 24 gadus noturētos pie varas;

K. tā kā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gadā Krievijas iestādes ir pastiprinājušas represijas pret politisko opozīciju, plašsaziņas līdzekļiem, pilsonisko sabiedrību un LGBTIQ kopienu, vēl vairāk ierobežojot tiesības un individuālās brīvības, lai apslāpētu iekšzemes opozīciju;

L. tā kā daudzi Krievijas vēlētāji ar pretošanās akcijām vēlēšanu iecirkņos drosmīgi pauda dusmas un pretestību Kremļa režīmam un farsam, ko tas nosauca par vēlēšanām; tā kā daudz cilvēku tā saukto vēlēšanu pēdējās dienas pusdienlaikā ieradās vēlēšanu iecirkņos, atbalstot akciju “Pusdienlaiks pret Putinu”, uz kuru aicināja arī A. Navaļnijs, pirms viņu pēc spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās nogalināja cietumā;

M. tā kā Kremļa režīms ir iznīcinājis vairāku paaudžu Krievijas pilsonisko sabiedrību, demokrātisko politisko opozīciju un cilvēktiesību organizācijas, tostarp “Memoriālu” un Maskavas Helsinku grupu; tā kā tiek lēsts, ka Krievijā ir vismaz 1000 politisko ieslodzīto, un tas pārsniedz pat padomju perioda beigu skaitu, turklāt ievērojami pieaudzis to cilvēku daudzums, kuri aizturēti par V. Putina politikas kritiku, jo īpaši saistībā ar karu Ukrainā; tā kā saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas datiem Krievija ieslodzījumā atrodas vismaz 22 žurnālisti;

N. tā kā ES ir daudzkārt paudusi nepārprotamu solidaritāti ar visiem tiem disidentiem un Krievijas iedzīvotājiem, kuri, neraugoties uz draudiem viņu brīvībai un dzīvībai un Kremļa un Krievijas varas iestāžu spiedienu, turpina cīnīties par brīvību, cilvēktiesībām un demokrātiju; tā kā ES ir uzņēmusi daudzus Krievijas disidentus un mediju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri bija spiesti pamest Krieviju, jo viņu kritika pret valdību radīja ievērojamu varas iestāžu atriebības risku;

O. tā kā ANO īpašā referente cilvēktiesību jautājumos Krievijā secinājusi, ka šajā valstī vairs nav drošas telpas pilsoniskai rīcībai vai politiskajai opozīcijai;

P. tā kā Venēcijas komisija savā Atzinumā Nr. 992/2020 secināja, ka 2020. gada konstitūcijas grozījumu sagatavošanas ātrums bija acīmredzami nepiemērots, ka steidzami pieņemtie 2020. gada grozījumi Krievijas Konstitūcijā ir nesamērīgi nostiprinājuši prezidenta pozīciju un ka pašreizējo un iepriekšējo prezidentu pilnvaru termiņa ierobežojumu ad hominem izslēgšana ir pretrunā pieņemto grozījumu loģikai, ar kuriem prezidenta pilnvaru laiks tiek ierobežots līdz diviem pilnvaru termiņiem;

Q. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja rezolūcijās Nr. 2519 (2023) un Nr. 2540 (2024) aicināja Eiropas valstu valdības atzīt Vladimiru Putinu par neleģitīmu pēc viņa pašreizējā prezidenta pilnvaru termiņa beigām un pārtraukt jebkādu saskarsmi ar viņu, izņemot humānus mērķus un miera nodrošināšanas nolūkā;

R. tā kā 2021. gada ieteikumā par ES un Krievijas politisko attiecību virzību[1] Parlaments secināja, ka 2020. gada jūnijā īstenotās konstitucionālās izmaiņas ir nelikumīgas, tāpat kā to secināja Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savā Rezolūcijā 2519 (2023);

S. tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu; tā kā šis agresijas karš ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums;

T. tā kā 2023. gada 17. martā Starptautiskā Krimināltiesa izdeva Vladimira Putina apcietināšanas orderi, ņemot vērā viņa atbildību par kara noziegumu — Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un pārsūtīšanu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu laikā,

1. stingri nosoda visus vēlēšanu pārkāpumus, ko Vladimira Putina režīms izdarījis tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu laikā no 2024. gada 15. marta līdz 17. martam, kā arī pirms tam notikušās ilgstošās un sistēmiskās represijas un pilsoņu un politisko tiesību pārkāpumus; uzsver, ka Krievijas tā sauktās prezidenta vēlēšanas notika baiļu un represiju gaisotnē un kontekstā, kad notiek nelikumīgs, neprovocēts un nepamatots agresijas karš pret Ukrainu; norāda, ka tā sauktajās prezidenta vēlēšanās nebija reālu alternatīvu kandidātu, brīvu mediju, uzticamu novērotāju, ne arī politisko brīvību; secina, ka tā dēvētās prezidenta vēlēšanas Krievijā bija nelikumīgas un nedemokrātiskas;

2. secina, ka šādas Krievijas iestāžu rīcības vienīgais mērķis bija radīt priekšstatu par vēlēšanu leģitimitāti attiecībā uz Vladimiru Putinu, viņa piekopto politiku, kurā valda nemitīgas iekšējās represijas, un, jo īpaši, agresijas karu pret Ukrainu;

3. nepārprotami nosoda nelikumīgās tā sauktās “vēlēšanas” Ukrainas teritorijās, kuras Krievija ir uz laiku okupējusi, proti, Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē, kā arī Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas reģionu daļās; uzsver, ka vēlēšanu rīkošana šajās teritorijās ir nepārprotams Ukrainas suverenitātes pārkāpums un klajš starptautisko tiesību, jo īpaši ANO Statūtu, pārkāpums; pauž nožēlu par Krievijas iestāžu pielietotajiem vardarbības draudiem, jo cilvēki tika spiesti balsot bruņotu Krievijas karavīru klātbūtnē; atkārtoti norāda — kā to jau ES vārdā paziņoja Augstais pārstāvis, ES neatzīs ne šo tā saukto “vēlēšanu” rīkošanu Ukrainas teritorijā, ne to iznākumu; aicina ES noteikt ierobežojošus pasākumus pret personām, kas iesaistītas nelikumīgo vēlēšanu rīkošanā un īstenošanā;

4. uzsver, ka atteikums atļaut veikt Krievijas prezidenta vēlēšanu neatkarīgu starptautisku novērošanu saskaņā ar Krievijas kā EDSO dalībvalsts starptautiskajām saistībām liecina par demokrātijas regresu nepieredzētā līmenī un kritisku nevēlēšanos ievērot starptautiskās saistības un ievērot iedibinātos sadarbības principus starptautiskajās institūcijās; uzsver, ka Krievijas iestāžu lēmums neuzaicināt EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misiju novērot vēlēšanas liecina, ka tās vēlas liegt vēlētājiem objektīvu un neatkarīgu novērtējumu par vēlēšanām;

5. mudina Eiropas Savienības dalībvalstis un starptautisko sabiedrību neatzīt Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus par likumīgiem, jo tās tika rīkotas nelikumīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, un tās — pat Krievijā — nebija ne brīvas, ne godīgas, tās neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu pamatstandartiem un līdz ar to tām trūkst demokrātiskās leģitimitātes, un mudina ierobežot attiecības ar V. Putinu tikai līdz tādiem jautājumiem, kas ir nepieciešami mieram reģionā, kā arī humāniem un cilvēktiesību mērķiem, piemēram, veikt ieslodzīto apmaiņu, deportēto bērnu atgriešanos Ukrainā vai aicinājumu atbrīvot politieslodzītos;

6. atzinīgi vērtē drosmi, ko izrādījuši tie tūkstoši Krievijas iedzīvotāju, kuri protestē pret Putina režīmu un cenšas pārveidot savu valsti par demokrātiju, tostarp ar pretošanās aktiem tā saukto vēlēšanu laikā, piemēram, protestos, kas svētdien, 2024. gada 17. martā, plkst. 12.00 pulcēja cilvēkus vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietās Krievijā un ārvalstīs;

7. atkārtoti norāda, ka Kremļa režīms un Vladimirs Putins personīgi ir krimināli un politiski atbildīgi par viņu nozīmīgākā oponenta Alekseja Navaļnija nāvi; aicina veikt starptautisku izmeklēšanu par viņa nāves apstākļiem, lai sauktu vainīgos pie atbildības;

8. joprojām aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp Vladimiru Kara-Murzu, Oļegu Orlovu, Alekseju Gorinovu, Aleksandru Skočiļenko, Dmitriju Ivanovu, Joanu Kurmojarovu, Viktoriju Petrovu, Mariju Ponomarenko, Dmitriju Talantovu, Juriju Dmitrijevu, Liliju Caniševu, Kseniju Fadejevu, Ivanu Safronovu un Iļju Jašinu, netaisnīgi ieslodzītos žurnālistus, tostarp Alsu Kurmaševu un Evanu Gerškoviču, un viņu ģimenes, atjaunot vārda un biedrošanās brīvību Krievijā un īstenot pastiprinātu starptautisko kontroli un uzraudzību attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā;

9. mudina Krievijas iestādes nodrošināt tūlītēju piekļuvi visaptverošai medicīniskajai aprūpei politieslodzītajiem, kuru veselība ir kritiskā stāvoklī, jo īpaši tas attiecas uz Vladimiru Kara-Murzu; atgādina Krievijai, ka tai ir jāievēro tās starptautiskās saistības par ieslodzīto tiesībām;

10. aicina Krievijas iestādes nodrošināt konsulāro iestāžu amatpersonām piekļuvi ieslodzītajiem, kuriem ir dubultpilsonība;

11. atkārtoti uzsver, ka ES vajadzētu pilnībā solidarizēties ar Krievijas pilsonisko sabiedrību, kas ir atbalstījusi vispārējas demokrātiskas vērtības un noraidījusi imperiālismu, un ka tai būtu jāizmanto Eiropas cilvēktiesību pārkāpumu sankciju režīms, lai sodītu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājus; nosoda Kremļa režīma īstenoto cilvēktiesību pārkāpumu eskalāciju un joprojām notiekošās represijas pret valdības kritizētājiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pretkara un vides aktīvistiem un neatkarīgajiem žurnālistiem, kā arī arvien pieaugošās represijas pret LGBTIK aktīvistiem;

12. aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un organizācijām, lai sniegtu atbalstu politieslodzītajiem, jo īpaši medicīnisko un juridisko palīdzību, kas viņiem ir ierobežota vai liegta, un meklēt veidus, kā panākt viņu atbrīvošanu; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības turpināt cieši uzraudzīt tiesas procesus pret Krievijas politiskās opozīcijas pārstāvjiem un viņu ieslodzījuma apstākļus; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt palielināt informētību par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā un izdarīt spiedienu uz Krievijas valdību, lai tā pildītu savas starptautiskās saistības;

13. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt aktīvi atbalstīt neatkarīgas Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, neatkarīgas raidorganizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Krievijas demokrātisko opozīciju, kas protestē pret Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un piedāvāt atbalstu;

14. mudina dalībvalstis nodrošināt humanitārās vīzas un cita veida atbalstu Krievijas disidentiem, tostarp juristiem, kuriem draud politiska vajāšana; atkārtoti aicina izveidot ES mēroga vairākkārtējas ieceļošanas vīzu shēmu cilvēktiesību aizstāvjiem un politiski vajātām personām un izmantot esošās elastības iespējas, lai novērstu nepilnības tiesību aktos, kā ierosinājusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra savā 2023. gada ziņojumā ”Protecting Human Rights Defenders at Risk: EU entry, stay and support” (Riskam pakļauto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzība. Iekļūšana ES, uzturēšanās ES un ES atbalsts); šajā sakarībā uzsver, ka šādas shēmas varētu paredzēt arī attiecībā uz opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un citādi politiski vajātām personām;

15. mudina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt, lai tās būtu sagatavojušās tādai situācijai, kad Krievija tāpat kā Baltkrievija pārtrauc izsniegt pases savos konsulātos, un šādā gadījumā var būt nepieciešams ES un visām dalībvalstīm ieviest de facto bezvalstniecības atzīšanu un izsniegt ceļošanas dokumentus, kā paredzēts ANO Konvencijas par bezvalstnieku statusu 28. pantā;

16. aicina vienkāršot procesus attiecībā uz Krievijas disidentiem Eiropas Savienībā, lai reģistrētu organizācijas un struktūras, atvērtu bankas kontus un veiktu citus administratīvus uzdevumus, kas ļautu viņiem turpināt darbu trimdā;

17. pauž nožēlu par to, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izvēlējās nepievienoties ES nostājai un apsveikt Vladimiru Putinu par viņa ievēlēšanu “vēlēšanu farsā”;

18. pauž atbalstu darbam, ko veic ANO īpašā referente par cilvēktiesību stāvokli Krievijas Federācijā Marijana Kacarova, un aicina dalībvalstis nodrošināt, lai ANO Cilvēktiesību padome 2024. gadā atkal pagarinātu viņas pilnvaras;

19. atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; tādēļ atkārtoti pauž stingru nosodījumu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un pieprasa, lai Krievija un tās pastarpinātie spēki izbeidz visas militārās darbības, pārtrauc uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, izved visus militāros spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeidz Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportācijas, atbrīvo visus aizturētos ukraiņus, jo īpaši bērnus, un pilnībā izbeidz Ukrainas suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes pārkāpšanu vai apdraudējumu;

20. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Krievijas iestādēm.

 

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 24. aprīlis
Juridisks paziņojums - Privātuma politika