I daļa    – Parlamenta piekrišana attiecībā uz Komisijas kolēģiju kopumā

1. pants : Komisijas atbildības jomu struktūra un organizācija

Saskaņā ar 129. pantu pirms apstiprināšanas uzklausīšanām Parlamenta priekšsēdētājs aicina jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju informēt Priekšsēdētāju konferenci par:

–   jaunās Komisijas plānoto struktūru, tostarp ierosinātajiem atbildības jomu nosaukumiem un to iespējamo grupēšanu;

–   pienākumu (atbildības jomu) sadalījumu ierosinātajā komisāru kolēģijā atbilstoši jaunievēlētā priekšsēdētāja politiskajām vadlīnijām; un

–   citiem horizontāliem jautājumiem, tostarp dzimumu līdzsvaru kolēģijā.

2. pants : Vērtēšanas pamats

1.   Parlaments vērtē izvirzītos komisāra amata kandidātus, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas Savienības labā un personisko neatkarību. Tas izvērtē kandidātu zināšanas jomā, kurā viņi izvirzīti komisāra amatam, kā arī viņu saziņas prasmi.

2.   Parlaments īpaši ņem vērā dzimumu līdzsvaru. Tas var izteikt viedokli par komisāra amata kandidātu atbildības jomu sadalījumu, ko paredzējis izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs.

3.   Parlaments var pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai par izvirzīto kandidātu piemērotību komisāra amatam. Parlaments sagaida, ka komisāra amata kandidāti pilnībā atklās informāciju par savām finansiālajām interesēm. Komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijas nosūta par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajai komitejai rūpīgai pārbaudīšanai.

3. pants : Interešu deklarācijas pārbaude

1.   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja pārbauda interešu deklarācijas un novērtē, vai komisāra amata kandidāta sagatavotās deklarācijas saturs ir pareizs un pilnīgs un vai ir iespējams konstatēt interešu konfliktu.

2.   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību ir būtisks priekšnosacījums tam, lai par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu. Ja šāda apstiprinājuma nav, komisāra amata kandidāta iecelšanas procedūra tiek apturēta un tiek īstenota 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā procedūra.

3.   Par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, pārbaudot interešu deklarācijas, piemēro šādas vadlīnijas:

(a)   ja, pārbaudot interešu deklarāciju, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, uzskata, ka deklarācija ir pareiza un pilnīga un nesatur informāciju, kas norādītu uz faktisku vai iespējamu interešu konfliktu saistībā ar komisāra amata kandidāta atbildības jomu, tās priekšsēdētājs komitejām, kuras ir atbildīgas par apstiprināšanas uzklausīšanu, vai iesaistītajām komitejām, ja šāda procedūra notiek komisāra pilnvaru termiņa laikā, nosūta vēstuli, ar ko apstiprina šos konstatējumus; ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja komisāra amata kandidāta interešu deklarācijā konstatē ar finansiālajām interesēm nesaistītus elementus, kas būtu jāņem vērā komisāra amata kandidāta kopējā novērtējumā, tā nekavējoties informē visas komitejas, kas iesaistītas apstiprināšanas uzklausīšanā;

(b)   ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja uzskata, ka komisāra amata kandidāta interešu deklarācijā ir nepilnīga vai pretrunīga ar finansiālajām interesēm saistīta informācija vai ka ir vajadzīga papildu informācija par finansiālajām interesēm, tā saskaņā ar Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām prasa komisāra amata kandidātam nekavējoties sniegt papildu informāciju un pirms lēmuma pieņemšanas to izskata un pienācīgi analizē; par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja var nolemt attiecīgā gadījumā aicināt komisāra amata kandidātu uz sarunām;

(c)   ja par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, pamatojoties uz komisāra amata kandidāta interešu deklarāciju vai sniegto papildu informāciju, konstatē ar finansiālajām interesēm saistītu interešu konfliktu, tā sagatavo ieteikumus nolūkā novērst šādu interešu konfliktu; šie ieteikumi var ietvert atteikšanos no attiecīgajām finansiālām interesēm vai Komisijas priekšsēdētāja veiktas izmaiņas komisāra amata kandidāta atbildības jomā; nopietnākos gadījumos, ja nav rasts risinājums ar finansiālajām interesēm saistīta interešu konflikta novēršanai, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja var visbeidzot secināt, ka komisāra amata kandidāts nespēj veikt savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem un rīcības kodeksu; Parlamenta priekšsēdētājs tādā gadījumā jautā Komisijas priekšsēdētājam, kādus pasākumus viņš vēl plāno veikt.

4. pants : Uzklausīšanas

1.   Katru izvirzīto komisāra amata kandidātu aicina uz individuālu uzklausīšanu attiecīgajā komitejā vai komitejās.

2.   Apstiprināšanas uzklausīšanas organizē Priekšsēdētāju konference, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu, kurā norāda ierosināto pienākumu sadalījumu starp komitejām, kā arī ierosināto katras atsevišķās apstiprināšanas uzklausīšanas ilgumu. Par sīkāku kārtības izstrādi atbildīgi ir katras komitejas priekšsēdētājs un koordinatori.

3.   Veic atbilstīgus pasākumus, lai uzticētu komitejām pienākumus saistībā ar apstiprināšanas uzklausīšanu. Ir divas iespējas:

(a)   ja komisāra amata kandidāta atbildības joma atbilst vienas vai vairāku komiteju kompetencei, bet vienas komitejas kompetence dominē, šo kandidātu uzklausa tikai attiecīgā komiteja (atbildīgā komiteja); citas komitejas var uzaicināt piedalīties apstiprināšanas uzklausīšanā, ja komisāra atbildības joma lielā mērā ietilpst to kompetencē,

(b)   ja komisāra amata kandidāta atbildības jomas nozīmīga daļa ir divu vai vairāku komiteju kompetencē, bet neviena no tām nedominē, attiecīgās komitejas šo kandidātu uzklausa kopīgi; citas komitejas var uzaicināt piedalīties apstiprināšanas uzklausīšanā, ja komisāra atbildības joma lielā mērā ietilpst to kompetencē.

4.   Par minēto kārtību pilnībā apspriežas ar jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju.

5.   Pirms apstiprināšanas uzklausīšanas komitejas komisāra amata kandidātiem savlaicīgi iesniedz rakstiskus jautājumus. Katram komisāra amata kandidātam ir divi kopēji jautājumi, kurus sagatavo Komiteju priekšsēdētāju konference, — pirmais no tiem attiecas uz vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas Savienības labā un personisko neatkarību un otrais attiecas uz atbildības jomas pārvaldību un sadarbību ar Parlamentu. Atbildīgā komiteja iesniedz vēl piecus jautājumus. Ja komisāra amata kandidātu uzklausa divas vai vairāk komitejas kopīgi, katrai no tām ir tiesības iesniegt trīs jautājumus. Katrai uzaicinātajai komitejai ir tiesības iesniegt vienu jautājumu. Apakšjautājumi nav atļautis.

Komisāra amata kandidātu curriculum vitae un viņu atbildes uz rakstiskajiem jautājumiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē pirms apstiprināšanas uzklausīšanas.

6.   Apstiprināšanas uzklausīšanas notiek tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, lai komisāra amata kandidātiem būtu taisnīgas iespējas pastāstīt par sevi un izklāstīt savus uzskatus. Parasti apstiprināšanas uzklausīšanām ieplāno trīs stundas. Tomēr attiecībā uz komisāra amata kandidātiem, kuru atbildības jomas ir īpaši lielas vai sarežģītas un kurās ir iesaistīta vairāk nekā viena komiteja, Komiteju priekšsēdētāju konference var ieteikt apstiprināšanas uzklausīšanai ieplānot līdz četrām stundām. Ieteicamajā apstiprināšanas uzklausīšanas ilgumā pienācīgi ņem vērā uzaicināto komiteju skaitu, lai katrs no to priekšsēdētājiem varētu uzdot vienu jautājumu.

7.   Komisāra amata kandidātus aicina uzklausīšanas sākumā uzstāties ar runu, kas ilgst ne vairāk kā 15 minūtes. Uzstāšanās laika lielāko daļu politiskajām grupām piešķir, attiecīgi piemērojot Reglamenta 178. pantu. Politiskajai grupai atvēlēto uzstāšanās laiku uzskata par vienotu kopumu ar nosacījumu, ka katrai atsevišķai apstiprināšanas uzklausīšanai ir jāsaglabā vienots un saskaņots formāts. Šā laika sadale starp deputātiem, kuri piedalās uzklausīšanā, ir politiskās grupas ziņā. Pie politiskajām grupām nepiederošiem deputātiem atvēlēto uzstāšanās laiku neuzskata par vienotu kopumu. Komisāra amata kandidāta atbildei tiek dots vidēji divreiz vairāk laika nekā jautājuma uzdošanai. Apstiprināšanas uzklausīšanas gaitā jāveido plurālistisks komisāra amata kandidātu un Parlamenta deputātu politiskais dialogs. Pirms apstiprināšanas uzklausīšanas beigām komisāra amata kandidātiem nodrošina iespēju uzstāties ar īsu noslēguma runu.

8.   Apstiprināšanas uzklausīšanu pārraides tiešraidē audiovizuālā formātā ir par brīvu pieejamas sabiedrībai. 24 stundu laikā dara publiski pieejamus indeksētus apstiprināšanas uzklausīšanu ierakstus.

5. pants : Novērtēšana

1.   Pēc apstiprināšanas uzklausīšanas attiecīgās komitejas priekšsēdētājs un koordinatori nekavējoties rīko sanāksmi, lai novērtētu konkrēto komisāra amata kandidātu. Šīs sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm. Novērtēšanas sanāksmēs aicina piedalīties uzaicināto komiteju priekšsēdētājus. Atbildīgās komitejas koordinatorus aicina paziņot, vai saskaņā ar to viedokli attiecīgie kandidāti ir atbilstīgi kvalificēti, lai ieņemtu komisāra amatu un pildītu konkrētos komisāra pienākumus, kas viņiem tiek uzticēti. Komiteju priekšsēdētāju konference izstrādā standarta veidlapu, lai palīdzētu veikt novērtējumu.

2.   Ja komisāra amata kandidātu uzklausa divas vai vairāk komitejas kopīgi, attiecīgo komiteju priekšsēdētāji un koordinatori darbojas kopīgi visā procedūras norises laikā, tostarp tie rīko kopīgas novērtēšanas sanāksmes.

3.   Par katru komisāra amata kandidātu sagatavo atsevišķu novērtējuma vēstuli. Uzaicināto komiteju atzinumus, ko pieņēmuši koordinatori, kuri pārstāv pie politiskajām grupām piederošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu, pievieno novērtējuma vēstulei.

4.   Koordinatoru novērtējumam piemēro šādus principus:

(a)   ja koordinatori vienprātīgi apstiprina komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz apstiprinājuma vēstuli;

(b)   ja koordinatori vienprātīgi noraida komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz noraidījuma vēstuli;

(c)   ja koordinatoru vairākums, ko veido vismaz divas trešdaļas pie politiskajām grupām piederošo komitejas locekļu, apstiprina komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz vēstuli, norādot, ka liels vairākums apstiprina kandidātu. Pēc pieprasījuma vēstulē norāda mazākuma viedokli;

(d)   ja koordinatori nevar sasniegt vairākumu, ko veido vismaz divas trešdaļas pie politiskajām grupām piederošo komitejas locekļu, lai apstiprinātu kandidātu, koordinatori var pieprasīt:

–   papildu informāciju, iesniedzot papildu rakstiskos jautājumus, kuru skaits nepārsniedz komisāra amata kandidātam sākotnēji iesniegto rakstisko jautājumu skaitu, vai/un

–   pusotru stundu ilgu papildu apstiprināšanas uzklausīšanu, kas jāapstiprina Priekšsēdētāju konferencei;

   Pirmās daļas pirmā ievilkuma nolūkā apakšjautājumi nav atļauti un uzaicinātajām komitejām nav tiesību iesniegt papildu rakstiskus jautājumus.

   Komisāra amata kandidāta novērtēšanā var pieprasīt tikai vienu papildu rakstisko jautājumu kopumu un vienu papildu apstiprināšanas uzklausīšanu.

   Papildu rakstiskos jautājumus un komisāra amata kandidāta atbildes publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.

(e)   ja, piemērojot d) apakšpunktu, koordinatoru vairākums, ko veido vismaz divas trešdaļas pie politiskajām grupām piederošo komitejas locekļu, apstiprina komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs to vārdā iesniedz vēstuli, norādot, ka liels vairākums apstiprina kandidātu. Pēc pieprasījuma vēstulē norāda mazākuma viedokli;

(f)   ja, piemērojot d) apakšpunktu, koordinatori joprojām nav sasnieguši vairākumu, ko veido vismaz divas trešdaļas pie politiskajām grupām piederošo komitejas locekļu, lai apstiprinātu komisāra amata kandidātu, priekšsēdētājs sasauc komitejas sanāksmi un nodod balsošanai abus jautājumus, kas minēti 3. panta 1. punktā. Priekšsēdētājs iesniedz vēstuli, kurā ir sniegts komitejas novērtējumss.

5.   Komiteju novērtējuma vēstules nosūta 24 stundu laikā pēc novērtēšanas procesa pabeigšanas. Komiteju priekšsēdētāju konference vēstules izskata un pēc tam nodod Priekšsēdētāju konferencei. Priekšsēdētāju konference, ja vien tā nepieņem lēmumu iegūt papildu informāciju, pēc viedokļu apmaiņas pasludina uzklausīšanas par pabeigtām un apstiprina visu novērtējuma vēstuļu publicēšanu.

6. pants : Iepazīstināšana ar kolēģiju

1.   Jaunievēlēto Komisijas priekšsēdētāju Parlamenta sēdē, kurā uzaicina piedalīties Eiropadomes priekšsēdētāju un Padomes priekšsēdētāju, aicina veikt iepazīstināšanu ar visu komisāra amata kandidātu kolēģiju un viņu programmu. Pēc šīs iepazīstināšanas seko debates. Lai noslēgtu debates, jebkura politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 136. panta 3. līdz 8. punktu.

2.   Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments balso par to, vai dot piekrišanu jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja un komisāra amata kandidātu kā vienotas kolēģijas iecelšanai amatā. Parlaments pieņem lēmumu ar balsu vairākumu, balsojot atklāti. Tas var atlikt balsošanu līdz nākamajai sēdei.

7. pants : Uzklausīšanā pausto solījumu izpildes uzraudzība

Komisāru amatu kandidātu uzklausīšanā paustos solījumus un minētās prioritātes viņu pilnvaru laikā novērtē atbildīgā komiteja ikgadējā strukturētajā dialogā ar Komisiju, kas sākts saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 4. pielikuma 1. punktu.

II daļa    — Būtiskas izmaiņas atbildības jomu sadalījumā vai izmaiņas Komisijas sastāvā tās pilnvaru laikā

8. pants : Vakances

Ja ir jāaizpilda vakance komisāra atkāpšanās no amata, piespiedu demisijas vai nāves dēļ, Parlaments nekavējoties aicina attiecīgo komisāra amata kandidātu piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri izklāstīti I daļā.

9. pants : Jaunas dalībvalsts pievienošanās

Pievienojoties jaunai dalībvalstij, Parlaments aicina tās izvirzīto komisāra amata kandidātu piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri izklāstīti I daļā.

10. pants : Būtiskas izmaiņas atbildības jomu sadalījumā

Ja Komisijas pilnvaru termiņa laikā notiek būtiskas izmaiņas komisāru atbildības jomu sadalījumā, tos komisārus, kurus skar šīs izmaiņas, pirms jauno amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas aicina piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas izklāstīti I daļā.

11. pants : Balsojums plenārsēdē

Atkāpjoties no 129. panta 7. punktā noteiktās procedūras, gadījumos, kad balsošana plenārsēdē attiecas tikai uz viena komisāra iecelšanu, tā notiek aizklāti.