1.
Parlaments pēc deputātu ceturtās daļas pieprasījuma var izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka, piemērojot Kopienu tiesības, Eiropas Kopienu iestāde vai struktūra, kādas dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde vai persona, kuru Kopienu tiesības pilnvaro tās īstenot, ir izdarījusi pārkāpumu vai pieļāvusi kļūdu pārvaldē
Lēmumu par izmeklēšanas komitejas izveidi viena mēneša laikā publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”. Turklāt Parlaments dara visu vajadzīgo, lai šo lēmumu darītu pēc iespējas plašāk zināmu.
2.
Izmeklēšanas komitejas darbības veidu reglamentē šī reglamenta noteikumi, kas attiecas uz komitejām, izņemot īpašos noteikumus, kurus nosaka šis pants un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmums par sīki izstrādātiem Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanas noteikumiem
(1), kurš pievienots Reglamentam.
3.
Pieprasījumā izveidot izmeklēšanas komiteju jānorāda izmeklēšanas mērķis un jāsniedz sīki izstrādāts pieprasījuma pamatojums. Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma pieņem lēmumu par šādas komitejas izveidi un, ja šāds lēmums ir pieņemts, tad lemj par tās sastāvu saskaņā ar 177. panta noteikumiem.
4.
Izmeklēšanas komiteja savu darbu beidz, kad tā ir iesniegusi ziņojumu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc tās izveidošanas. Parlaments var šo termiņu pagarināt divas reizes par trim mēnešiem.
Komitejā balsstiesības ir tās pilntiesīgajiem locekļiem vai viņu prombūtnes laikā - viņu pastāvīgajiem aizstājējiem.
5.
Izmeklēšanas komiteja ievēlē priekšsēdētāju un divus vietniekus, kā arī ieceļ vienu vai vairākus referentus. Turklāt komiteja var uzdot īpašus darbus vai uzdevumus vai uzticēt pienākumus saviem locekļiem, kuri tai sniedz sīku atskaiti.
Sanāksmju starplaikā steidzamos vai vajadzības gadījumos komitejas birojs īsteno komitejas pilnvaras, kuras apstiprina nākamās sanāksmes laikā.
6.
Ja izmeklēšanas komiteja uzskata, ka nav ievērotas kādas no tās tiesībām, tā ierosina Parlamenta priekšsēdētājam veikt attiecīgus pasākumus.
7.
Izmeklēšanas komiteja var vērsties pie 2. punktā minētā lēmuma 3. pantā uzskaitītajām iestādēm vai personām, lai tās uzklausītu vai saņemtu dokumentus.
Kopienas iestāžu un struktūrvienību deputātu un ierēdņu ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz Kopienas iestādes un struktūrvienības. Ceļa un uzturēšanās izdevumus pārējām personām, kuras sniedz liecības izmeklēšanas komitejā, Eiropas Parlaments atmaksā saskaņā ar noteikumiem par speciālistu uzklausīšanu.
Visas personas, kuras izmeklēšanas komiteja ir uzaicinājusi sniegt liecību, var atsaukties uz tām tiesībām, kuras tām būtu kā lieciniekiem tiesā savā valstī. Par šīm tiesībām uzaicinātā persona ir jāinformē, pirms viņa sniedz liecību komitejai.
Attiecībā uz valodu lietošanu komiteja piemēro 138. panta noteikumus. Tomēr komitejas birojs:
-
var noteikt, ka mutisko tulkošanu sniegs tikai tajās oficiālajās valodās, kurās runā komitejas darbā iesaistītie, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs konfidencialitātes apsvērumu dēļ, un
-
attiecībā uz saņemto dokumentu rakstisko tulkošanu pieņem tādus lēmumus, lai varētu veikt savu darbu efektīvi un ātri, ievērojot vajadzīgo slepenību un konfidencialitāti.
8.
Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs kopā ar biroju nodrošina darbības slepenības vai konfidencialitātes ievērošanu un to pienācīgi dara zināmu komitejas locekļiem.
Tāpat priekšsēdētājs nepārprotami atsaucas uz iepriekšminētā lēmuma 2. panta 2. punkta noteikumiem. Piemēro Reglamenta VII pielikuma A daļas noteikumus.
9.
Nosūtītos slepenos vai konfidenciālos dokumentus izskata ar tādiem tehniskiem līdzekļiem, kas nodrošina, ka tie ir personiski pieejami tikai tiem komitejas locekļiem, kuru pienākumos ietilpst to izskatīšana. Minētie komitejas locekļi svinīgi apņemas citām personām liegt piekļuvi slepenai vai konfidenciālai informācijai šī panta nozīmē un šo informāciju izmantot, vienīgi lai sagatavotu ziņojumu izmeklēšanas komitejas vajadzībām. Sanāksmes notiek telpās, kuras ir aprīkotas tā, lai nepiederošas personas nevar noklausīties to norisi.
10.
Kad izmeklēšanas komiteja ir beigusi darbu, tā iesniedz Parlamentam ziņojumu par paveikto; ja vajadzīgs, ziņojumam pievieno mazākuma viedokli saskaņā ar 148. panta nosacījumiem. Šo ziņojumu publicē.
Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma Parlaments rīko debates par šo ziņojumu sesijā pēc ziņojuma iesniegšanas.
Komiteja var iesniegt Parlamentam arī ieteikuma projektu, kas adresēts Eiropas Kopienu iestādēm vai struktūrvienībām vai arī dalībvalstīm.
11.
Parlamenta priekšsēdētājs uzdod VI pielikuma nozīmē atbildīgajai komitejai pārbaudīt izmeklēšanas komitejas ziņojumā doto norādījumu izpildi un vajadzības gadījumā par to sagatavot ziņojumu. Viņš veic jebkuras citas darbības, kuras uzskata par vajadzīgām, lai praktiski piemērotu komitejas secinājumus.
Grozījumi saskaņā ar 177. panta 2. punktu iespējami tikai Priekšsēdētāju konferences priekšlikumam par izmeklēšanas komitejas sastāvu (3. punkts).
Grozījumus nevar iesniegt par izmeklēšanas mērķi, kā to definējusi ceturtā daļa Parlamenta deputātu (3. punkts), un par 4. punktā noteikto termiņu.