1. pants : Darba dokumenti

1.    Drukā un izdala šādus dokumentus:

a)    Komisijas paziņojumu par maksimālo likmi, kas noteikta EOTK līguma 78. panta 9. punktā, EK līguma 272. panta 9. punktā un EAEK līguma 177. panta 9. punktā;

b)    Komisijas vai Padomes priekšlikumu noteikt jaunu likmi;

c)    Padomes apspriežu pārskatu saistībā ar Parlamenta pieņemtajiem budžeta projekta grozījumiem un ierosinātajiem labojumiem;

d)    Padomes izdarītos labojumus Parlamenta pieņemtajos budžeta projekta grozījumos;

e)    Padomes nostāju attiecībā uz jaunas maksimālās likmes noteikšanu;

f)    jauno budžeta projektu, kas sagatavots saskaņā ar EOTK līguma 78. panta 8. punktu, EK līguma 272. panta 8. punktu un EAK līguma 177. panta 8. punktu;

g)    lēmumu projektus par provizoriskajām divpadsmitdaļām, kas noteiktas EOTK līguma 78.b pantā, EK līguma 273. pantā un EAEK līguma 178. pantā.

2.    Šos dokumentus nodod atbildīgajai komitejai. Visas attiecīgās komitejas var sniegt atzinumu.

3.    Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu, kurā komitejām, kas vēlas sniegt atzinumu, tas jādara zināms atbildīgajai komitejai.

2. pants : Likme

1.    Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt priekšlikumus un izteikties par lēmumu noteikt jaunu maksimālo likmi.

2.    Šādi priekšlikumi ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski un ja tos ir parakstījuši vismaz četrdesmit deputāti, vai ja tie ir iesniegti politiskās grupas vai komitejas vārdā.

3.    Parlamenta priekšsēdētājs nosaka termiņu šādu priekšlikumu iesniegšanai.

4.    Pirms šos priekšlikumus apspriež plenārsēdē, atbildīgā komiteja par tiem sagatavo ziņojumu.

5.    Parlaments par šiem priekšlikumiem balso.

Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trīs piektdaļām nodoto balsu.

Ja Padome ir paziņojusi Parlamentam par tās piekrišanu noteikt jaunu likmi, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka grozītā likme ir pieņemta.

Pretējā gadījumā Padomes nostāju nodod atbildīgajai komitejai.

3. pants : Budžeta projekta izskatīšana - pirmais posms

1.    Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt un izteikties par:

-    budžeta projekta grozījumu projektiem;

-    budžeta projekta ierosinātajiem labojumiem.

2.    Grozījumu projekti ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski, ja tos ir parakstījuši vismaz četrdesmit deputāti vai ja tie ir iesniegti politiskās grupas vai komitejas vārdā, norādot, uz kuru budžeta pozīciju tie attiecas, un ja ir ievērots ieņēmumu un izdevumu līdzsvara princips.

Grozījumu projektos ir visi vajadzīgie norādījumi attiecībā uz paskaidrojumiem, kuri jāpievieno attiecīgajai budžeta pozīcijai.

Tas pats attiecas uz ierosinātajiem labojumiem.

Visiem budžeta projekta grozījumu projektiem un visiem ierosinātajiem labojumiem pievieno rakstisku pamatojumu.

3.    Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu projektu un ierosināto labojumu iesniegšanas termiņu.

Parlamenta priekšsēdētājs grozījumu projektu un ierosināto labojumu iesniegšanai nosaka divus termiņus - pirmo pirms, otro pēc tam, kad ir pieņemts atbildīgās komitejas ziņojums.

4.    Atbildīgā komiteja sniedz atzinumu par iesniegtajiem tekstiem, pirms tos apspriež plenārsēdē.

Par tiem grozījumu projektiem un ierosinātajiem labojumiem, kurus atbildīgā komiteja ir noraidījusi, plenārsēdē balso tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā to rakstiski pieprasa kāda komiteja vai vismaz četrdesmit deputāti; šis termiņš jebkurā gadījumā ir vismaz divdesmit četras stundas pirms balsošanas sākuma.

5.    Parlamenta tāmes grozījumu projektus, kas ir līdzīgi tiem, kurus Parlaments ir noraidījis, sastādot šo tāmi, apspriež tikai tad, ja atbildīgā komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu.

6.    Atkāpjoties no Reglamenta 55. panta 2. punkta noteikumiem, Parlaments balso atsevišķi un secīgi par:

-    katru grozījumu projektu un katru ierosināto labojumu;

-    katru budžeta projekta iedaļu;

-    rezolūcijas priekšlikumu par budžeta projektu.

Tomēr piemēro Reglamenta 161. panta 4. līdz 8. punkta noteikumus.

7.    Tos budžeta projekta pantus, nodaļas, sadaļas un iedaļas, par kuriem nav iesniegti grozījumu projekti vai ierosinātie labojumi, uzskata par pieņemtiem.

8.    Lai grozījumu projektus pieņemtu, par tiem jānobalso Parlamenta deputātu vairākumam.

Ierosinātos labojumus pieņem ar nodoto balsu vairākumu.

9.    Ja Parlamenta pieņemtie grozījumi paredz palielināt budžeta projekta izdevumu daļu, pārsniedzot noteikto maksimālo likmi, atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam priekšlikumu noteikt jaunu maksimālo likmi saskaņā ar EOTK līguma 78. panta 9. punkta pēdējo daļu, EK līguma 272. panta 9. punkta pēdējo daļu un EAEK līguma 177. panta 9. punkta pēdējo daļu. Par šo priekšlikumu balso pēc balsojuma par budžeta projekta dažādām iedaļām. Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trīs piektdaļām nodoto balsu. Ja šo priekšlikumu noraida, budžeta projektu kopumā nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai.

10.    Ja Parlaments budžeta projektu nav grozījis vai nav pieņēmis ierosinātos labojumus un ja tas nav pieņēmis priekšlikumu budžeta projektu noraidīt, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

Ja Parlaments ir grozījis budžeta projektu vai pieņēmis ierosinātos labojumus, šādi grozīto vai ar ierosinātajiem labojumiem papildināto budžeta projektu kopā ar pamatojumu nosūta Padomei un Komisijai.

11.    Tās sēdes protokolu, kuras laikā Parlaments ir sniedzis atzinumu par budžeta projektu, nosūta Padomei un Komisijai.

4. pants : Budžeta pieņemšana galīgajā variantā pēc pirmā lasījuma

Ja Padome ir informējusi Parlamentu par to, ka tā nav labojusi Parlamenta grozījumus un ka tā ir pieņēmusi vai nav noraidījusi ierosinātos labojumus, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina tā publicēšanu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

5. pants : Padomes apspriežu rezultātu izskatīšana - otrais posms

1.    Ja Padome ir labojusi vienu vai vairākus Parlamenta pieņemtos grozījumus, tekstu ar Padomes izdarītajiem labojumiem nodod atbildīgajai komitejai.

2.    Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt Padomes labotā teksta grozījumu projektus un izteikties par tiem.

3.    Šādi grozījumu projekti ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski, ja tos ir parakstījuši vismaz četrdesmit deputāti vai ja tie ir iesniegti komitejas vārdā, un ja ir ievērots ieņēmumu un izdevumu līdzsvara princips. Reglamenta 49. panta 5. punktu nepiemēro.

Ir pieņemami tikai tie grozījumu projekti, kuri attiecas uz Padomes laboto tekstu.

4.    Parlamenta priekšsēdētājs nosaka grozījumu projektu iesniegšanas termiņu.

5.    Atbildīgā komiteja izsakās par Padomes labotajiem tekstiem un sniedz atzinumu par šo tekstu grozījumu projektiem.

6.    Neskarot 3. panta 4. punkta otrās daļas noteikumus, plenārsēdē balso par Padomes laboto tekstu grozījumu projektiem. Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trīs piektdaļām nodoto balsu. Ja šos grozījumu projektus pieņem, Padomes laboto tekstu noraida. Ja tos noraida, uzskata, ka ir pieņemts Padomes labotais teksts.

7.    Par Padomes apspriežu pārskatu saistībā ar Parlamenta pieņemtajiem ierosinātajiem labojumiem notiek debates, kuru nobeigumā var balsot par rezolūcijas priekšlikumu.

8.    Ja šajā pantā noteiktā procedūra ir pabeigta un ja 6. panta noteikumi ir izpildīti, Parlamenta priekšsēdētājs plenārsēdē paziņo, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina tā publicēšanu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”.

6. pants : Pilnīgs noraidījums

1.    Ja tam ir svarīgi iemesli, kāda komiteja vai vismaz četrdesmit deputāti var iesniegt priekšlikumu noraidīt budžeta projektu kopumā. Šis priekšlikums ir pieņemams, ja tas ir iesniegts kopā ar rakstisku pamatojumu un Parlamenta priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Noraidījuma iemesli nedrīkst būt pretrunīgi.

2.    Atbildīgā komiteja sniedz atzinumu par šādu priekšlikumu, pirms par to balso plenārsēdē.

Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un divām trešdaļām nodoto balsu. Ja priekšlikumu pieņem, budžeta projektu kopumā nodod atpakaļ Padomei.

7. pants : Provizorisko divpadsmitdaļu sistēma

1.    Ikviens deputāts saskaņā ar turpmāk noteikto kārtību var iesniegt priekšlikumu pieņemt no Padomes pieņemtā lēmuma atšķirīgu lēmumu, kas ļauj iztērēt summu, kura ir lielāka par provizorisko divpadsmitdaļu, tiem budžeta izdevumiem, kas tieši neizriet no Līguma vai saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem.

2.    Lēmuma priekšlikumi ir pieņemami, ja tie ir iesniegti rakstiski, ja tos ir parakstījuši vismaz četrdesmit deputāti vai ja tie ir iesniegti politiskās grupas vai komitejas vārdā, un ja tie ir pamatoti.

3.    Atbildīgā komiteja sniedz atzinumu par iesniegtajiem tekstiem, pirms tos apspriež plenārsēdē.

4.    Parlaments pieņem lēmumu ar tā deputātu vairākumu un trīs piektdaļām nodoto balsu.

8. pants : Procedūra, kuru piemēro Parlamenta tāmes izstrādāšanai

1.    Par jautājumiem, kas attiecas uz Parlamenta budžetu, Prezidijs un par budžetu atbildīgā komiteja pieņem lēmumus šādā secībā:

a)    par amatu sarakstu,

b)    par provizorisko tāmes projektu un par tāmes projektu.

2.    Lēmumus par amatu sarakstu pieņem saskaņā ar šādu procedūru:

a)    Prezidijs nosaka amatu sarakstu katram finanšu gadam;

b)    ja par budžetu atbildīgās komitejas atzinums atšķiras no Prezidija sākotnēji pieņemtajiem lēmumiem, uzsāk saskaņošanas procedūru;

c)    procedūras nobeigumā galīgo lēmumu par tāmi amatu sarakstam pieņem Prezidijs saskaņā ar Reglamenta 207. panta 3. punktu, neskarot tos lēmumus, kuri pieņemti saskaņā ar EK līguma 272. pantu.

3.    Attiecībā uz pašu tāmi, tās sastādīšanas procedūra sākas uzreiz pēc tam, kad Prezidijs ir pieņēmis galīgo lēmumu par amatu sarakstu. Šīs procedūras posmi ir tādi, kā izklāstīti Reglamenta 79. pantā, proti:

a)    Prezidijs izstrādā provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu (1. punkts);

b)    par budžeta atbildīgā komiteja izstrādā provizorisko ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu (2. punkts);

c)    saskaņošanas procedūru piemēro gadījumos, kad par budžetu atbildīgās komitejas un Prezidija nostājas ir ļoti atšķirīgas.