1.    Parlamenta piekrišanas balsojumam par Komisijas kolēģiju kopumā piemēro šādus principus, kritērijus un kārtību.

a)    Vērtēšanas pamats

Parlaments vērtē izvirzītos komisāra amata kandidātus, ņemot vērā viņu vispārējo kompetenci, gatavību strādāt Eiropas Savienības labā un personisko neatkarību. Tas izvērtē kandidātu zināšanas jomā, kurā viņi izvirzīti komisāra amatam, kā arī viņu saziņas prasmi.

Parlaments īpaši ņem vērā dzimumu līdzsvaru. Tas var izteikt viedokli par komisāra amata kandidātu atbildības jomu sadalījumu, ko paredzējis izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs.

Parlaments var pieprasīt jebkādu informāciju, kas ir būtiska lēmuma pieņemšanai par izvirzīto kandidātu piemērotību komisāra amatam. Parlaments sagaida, ka komisāra amata kandidāti tam pilnībā atklās informāciju par viņu finansiālajām interesēm.

b)    Uzklausīšanas

Katru izvirzīto komisāra amata kandidātu aicina uz individuālu uzklausīšanu attiecīgajā komitejā vai komitejās. Uzklausīšanas ir atklātas.

Uzklausīšanas kopīgi organizē Priekšsēdētāju konference un Komiteju priekšsēdētāju konference. Jauktu atbildības jomu gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, lai sasauktu kopā visas attiecīgās komitejas. Ir iespējami trīs varianti:

(i)    ja komisāra amata kandidāta atbildības joma atbilst tikai vienas komitejas kompetencei, šo kandidātu uzklausa tikai attiecīgā komiteja,

(ii)    ja komisāra amata kandidāta atbildības joma lielākā vai mazākā mērā vienādi atbilst vairāku komiteju kompetencei, attiecīgās komitejas šo kandidātu uzklausa kopīgi, un

(iii)    ja komisāra amata kandidāta atbildības joma atbilst galvenokārt vienas komitejas kompetencei un tikai nelielā mērā vismaz vienas citas komitejas kompetencei, šo kandidātu uzklausa galvenā atbildīgā komiteja, uzklausīšanā uzaicinot piedalīties otru vai pārējās iesaistītās komitejas.

Par minēto kārtību pilnībā apspriežas ar izvēlēto Komisijas priekšsēdētāju.

Pirms uzklausīšanas komitejas izvirzītajiem komisāra amata kandidātiem savlaicīgi iesniedz rakstiskus jautājumus. Katra atbildīgā komiteja iesniedz ne vairāk kā piecus rakstiskus jautājumus pēc būtības.

Uzklausīšanas notiek tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, lai visiem komisāra amata kandidātiem būtu vienādas un taisnīgas iespējas pastāstīt par sevi un izklāstīt savus uzskatus.

Komisāra amata kandidātus aicina uzklausīšanas sākumā uzstāties ar ne vairāk kā divdesmit minūtes ilgu runu. Uzklausīšanas gaitā jāveido plurālistisks komisāra amata kandidātu un Parlamenta deputātu politiskais dialogs. Pirms uzklausīšanas beigām komisāra amata kandidātiem nodrošina iespēju teikt īsu noslēguma runu.

c)    Novērtēšana

Divdesmit četru stundu laikā dara publiski pieejamus indeksētus uzklausīšanu videoierakstus.

Pēc uzklausīšanas komitejas nekavējoties satiekas, lai novērtētu katru komisāra amata kandidātu. Šīs sanāksmes notiek aiz slēgtām durvīm. Komitejas tiek aicinātas paziņot, vai saskaņā ar to viedokli attiecīgie kandidāti ir atbilstīgi kvalificēti, lai ieņemtu komisāra amatu un pildītu īpašos komisāra pienākumus, kas viņiem tiek uzticēti. Ja attiecīgā komiteja nespēj panākt vienošanos par abiem minētajiem punktiem, tās priekšsēdētājs abus lēmumus nodod aizklātai balsošanai. Komiteju novērtējuma paziņojumus dara zināmus atklātībai un izklāsta Priekšsēdētāju konferences un Komiteju priekšsēdētāju konferences apvienotajā sanāksmē, kas notiek aiz slēgtām durvīm. Ja sanāksmē nenolemj pieprasīt papildu informāciju, pēc viedokļu apmaiņas Priekšsēdētāju konference un Komiteju priekšsēdētāju konference pasludina uzklausīšanas par pabeigtām.

Izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs Parlamenta sēdē, kurā uzaicina piedalīties visu Padomi, iepazīstina ar visu komisāra amata kandidātu kolēģiju un viņu programmu. Pēc šīs iepazīstināšanas seko debates. Lai noslēgtu debates, jebkura politiskā grupa vai vismaz četrdesmit Parlamenta deputāti var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Piemēro Reglamenta 110. panta 3., 4. un 5. punktu. Pēc balsošanas par rezolūcijas priekšlikumu Parlaments balso par to, vai dot piekrišanu izvēlētā Komisijas priekšsēdētāja un komisāra amata kandidātu kā vienotas kolēģijas iecelšanai amatā. Parlaments pieņem lēmumu ar balsu vairākumu, balsojot pēc saraksta. Tas var atlikt balsošanu līdz nākamajai sēdei.

2.    Ja Komisijas pilnvaru laikā mainās tās sastāvs vai notiek būtisks komisāru atbildības jomu pārdalījums, piemēro šādu kārtību:

(a)    ja ir jāaizpilda vakance komisāra atkāpšanās no amata, piespiedu demisijas vai nāves dēļ, Parlaments nekavējoties aicina attiecīgo komisāra amata kandidātu piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri izklāstīti 1. punktā;

(b)    pievienojoties jaunai dalībvalstij, Parlaments aicina tās izvirzīto komisāra amata kandidātu piedalīties uzklausīšanā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri izklāstīti 1. punktā;

(c)    ja ir būtiskas izmaiņas komisāru atbildības jomu sadalījumā, tos komisārus, kurus skar šīs izmaiņas, pirms jauno amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas aicina uz uzklausīšanu attiecīgajās komitejās.

Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta trešajā daļā noteiktās procedūras, gadījumos, kad balsošana plenārsēdē attiecas tikai uz viena komisāra iecelšanu, tā notiek aizklāti.