122. pants : Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem

1.    Ja komiteja, parlamentu sadarbības delegācija, politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti ir iesnieguši Parlamenta priekšsēdētājam rakstisku pieprasījumu, var notikt debates par steidzīgi izskatāmiem cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem (137. panta 3. punkts).

2.    Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem pieprasījumiem un saskaņā ar IV pielikuma noteikumiem Priekšsēdētāju konference sagatavo to jautājumu sarakstu, kuri jāiekļauj galīgajā darba kārtības projektā nākamajām debatēm par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem. Darba kārtībā iekļauto jautājumu skaits nedrīkst pārsniegt trīs, ieskaitot apakšpunktus.

Saskaņā ar 140. panta noteikumiem Parlaments var pieņemt lēmumu svītrot kādu jautājumu no debatēm un to aizstāt ar kādu citu jautājumu, kas nebija iekļauts debatēs. Rezolūciju priekšlikumus par izvēlētajiem jautājumiem iesniedz vēlākais tās dienas vakarā, kad pieņem darba kārtību, un Parlamenta priekšsēdētājs nosaka precīzu termiņu šādu rezolūcijas priekšlikumu iesniegšanai.

3.    Politisko grupu un pie tām nepiederošo deputātu debatēm kopējo atvēlēto laiku — ne vairāk par sešdesmit minūtēm vienā sesijā — sadala saskaņā ar 149. panta 4. un 5. punktu.

Laiku, kas atlicis pēc tam, kad klātesošie ir iepazīstināti ar rezolūciju priekšlikumiem, ir notikusi balsošana un ir uzstājušies Komisijas un Padomes pārstāvji, sadala starp politiskajām grupām un pie tām nepiederošajiem deputātiem.

4.    Debašu noslēgumā notiek balsošana. Reglamenta 170. panta noteikumus nepiemēro.

Balsošanu saskaņā ar šo pantu var apvienot, Parlamenta priekšsēdētājam un Priekšsēdētāju konferencei par to uzņemoties atbildību.

5.    Ja par vienu un to pašu jautājumu ir iesniegti divi rezolūcijas priekšlikumi vai vairāk, piemēro 110. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

6.    Parlamenta priekšsēdētājs un politisko grupu priekšsēdētāji var nolemt, ka par kādu rezolūcijas priekšlikumu balsos bez debatēm. Šādam lēmumam vajadzīga vienprātīga visu politisko grupu priekšsēdētāju piekrišana.

Reglamenta 174., 175. un 177. panta noteikumus nepiemēro tiem rezolūcijas priekšlikumiem, kas iekļauti darba kārtībā debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem.

Rezolūcijas priekšlikumus par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem iesniedz debatēm tikai pēc tam, kad ir pieņemts apspriežamo jautājumu saraksts. Rezolūcijas priekšlikumi, kurus nevar izskatīt debatēm atvēlētajā laikā, zaudē spēku. Tas pats attiecas uz rezolūcijas priekšlikumiem, par kuriem pēc pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar 155. panta 3. punktu konstatē, ka nav kvoruma. Deputāti ir tiesīgi atkārtoti iesniegt šos rezolūciju priekšlikumus, lai tos vai nu nodotu izskatīšanai komitejā saskaņā ar 120. pantu, vai lai pieteiktu nākamās sesijas debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem.

Debatēs par cilvēktiesību, demokrātijas vai tiesiskuma principu pārkāpumiem neiekļauj jautājumu, kas jau ir iekļauts sesijas darba kārtībā.

Reglaments neparedz kopīgas debates par tādu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar 2. punkta otro daļu, un komitejas ziņojumu par tādu pašu jautājumu.

Ja saskaņā ar 155. panta 3. punktu prasa noteikt, vai ir kvorums, šis pieprasījums attiecas tikai uz to rezolūcijas priekšlikumu, par kuru balsos, bet ne uz turpmākajiem priekšlikumiem.