11. pants

6.   Deputāti atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas aizskarošas izturēšanās un ievēro Kodeksu par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, kurš Reglamentam ir pievienots kā pielikums.

Ja deputāts nav parakstījis deklarāciju par minēto kodeksu, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un nevar piedalīties iestāžu sarunās.

196. pants : Pastāvīgo komiteju izveide

Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma izveido pastāvīgās komitejas. To pienākumi ir noteikti Reglamenta pielikumā(1), ko pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Šo komiteju locekļus ieceļ jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā.

197. pants : Īpašās komitejas

1.   Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot īpašās komitejas, kuru pienākumus, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi(2).

2.   Īpašo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc minētā termiņa beigām Parlaments to pagarina. Ja vien Parlamenta lēmumā par īpašās komitejas izveidi nav noteikts citādi, tās pilnvaru laiks sākas no tās izveidošanas sanāksmes dienas.

3.   Īpašajām komitejām nav tiesību sniegt atzinumus citām komitejām.

198. pants : Izmeklēšanas komitejas

1.   Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 226. pantu un 2. pantu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumā 95/167/EK, Euratom, EOTK(3) Parlaments pēc ceturtās daļas deputātu pieprasījuma var izveidot izmeklēšanas komiteju, lai izmeklētu gadījumus, kad ir aizdomas par to, ka, īstenojot Savienības tiesību aktus, Eiropas Savienības iestāde vai struktūra, kādas dalībvalsts valsts pārvaldes iestāde vai persona, kuru Savienības tiesību akti pilnvaro tās īstenot, ir izdarījusi Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Par izmeklēšanas mērķi, ko noteikusi ceturtā daļa Parlamenta deputātu, un par 11. punktā noteikto termiņu grozījumus nevar iesniegt.

2.   Lēmumu par izmeklēšanas komitejas izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī viena mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.

3.   Izmeklēšanas komitejas darbības veidu reglamentē šī Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz komitejām, izņemot īpašos noteikumus, kurus nosaka šis pants un Lēmums 95/167/EK, Euratom, EOTK.

4.   Pieprasījumā izveidot izmeklēšanas komiteju precīzi jānorāda izmeklēšanas mērķis un jāsniedz sīki izstrādāts pieprasījuma pamatojums. Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma pieņem lēmumu par komitejas izveidi un, ja šāds lēmums ir pieņemts, tad lemj par tās skaitlisko sastāvu(4).

5.   Izmeklēšanas komitejām nav tiesību sniegt atzinumus citām komitejām.

6.   Jebkurā procedūras posmā izmeklēšanas komitejā balsstiesības ir tikai tās pilntiesīgajiem locekļiem vai — viņu prombūtnes laikā — viņu aizstājējiem.

7.   Izmeklēšanas komiteja ievēlē priekšsēdētāju un vietniekus, kā arī ieceļ vienu vai vairākus referentus. Turklāt komiteja var uzdot īpašus darbus vai uzdevumus vai uzticēt pienākumus saviem locekļiem, kuri tai sniedz sīku atskaiti.

8.   Sanāksmju starplaikā steidzamos vai vajadzības gadījumos komitejas koordinatori īsteno komitejas pilnvaras, kuras minētā komiteja apstiprina savā nākamajā sanāksmē.

9.   Attiecībā uz valodu lietošanu komiteja piemēro 158. panta noteikumus. Tomēr komitejas prezidijs:

-   var noteikt, ka mutisko tulkošanu sniegs tikai tajās oficiālajās valodās, kurās runā komitejas apspriedēs iesaistītie deputāti, ja tā uzskata, ka tas vajadzīgs konfidencialitātes apsvērumu dēļ, un,

-   attiecībā uz saņemto dokumentu rakstisko tulkošanu pieņem tādus lēmumus, lai varētu veikt savu darbu efektīvi un ātri, kā arī ievērojot vajadzīgo slepenību un konfidencialitāti.

10.   Ja par Savienības tiesību aktu īstenošanā pieļautajiem iespējamiem pārkāpumiem vai administratīvām kļūmēm varētu būt atbildīga dalībvalsts struktūra vai iestāde, izmeklēšanas komiteja var aicināt attiecīgās dalībvalsts parlamentu sadarboties izmeklēšanas veikšanā.

11.   Izmeklēšanas komiteja savu darbu pabeidz, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tās izveidošanas sanāksmes iesniedzot Parlamentam ziņojumu par paveikto. Parlaments var šo termiņu pagarināt divas reizes par trim mēnešiem. Vajadzības gadījumā ziņojumā var iekļaut mazākuma viedokļus saskaņā ar 52.a panta nosacījumiem. Šo ziņojumu publicē.

Pēc izmeklēšanas komitejas pieprasījuma Parlaments rīko debates par šo ziņojumu sesijā pēc tā iesniegšanas.

12.   Komiteja var iesniegt Parlamentam arī ieteikuma projektu, kas adresēts Eiropas Savienības iestādēm vai struktūrām vai dalībvalstīm.

13.   Parlamenta priekšsēdētājs uzdod V pielikuma nozīmē atbildīgajai komitejai uzraudzīt, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar izmeklēšanas komitejas darba rezultātiem, un vajadzības gadījumā par to sagatavot ziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs veic jebkuras citas darbības, kuras uzskata par vajadzīgām, lai praktiski piemērotu izmeklēšanas secinājumus.

199. pants : Komiteju sastāvs

1.   Komiteju, īpašo komiteju un izmeklēšanas komiteju locekļus ieceļ politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti.

Priekšsēdētāju konference nosaka termiņu, kurā politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti paziņo izvirzītās kandidatūras Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tās paziņo Parlamentam.

2.   Komitejas sastāvam pēc iespējas jāatspoguļo Parlamenta sastāvs. Komitejas amatu sadalei starp politiskajām grupām ir jāatbilst aprēķinātajai proporcionalitātei tuvākajam veselajam skaitlim, kas ir par to vai nu lielāks, vai mazāks.

Ja politiskās grupas nespēj vienoties par savas pārstāvības īpatsvaru vienā vai vairākās īpašajās komitejās, lēmumu pieņem Priekšsēdētāju konference.

3.   Ja kāda politiskā grupa nolemj neieņemt amatus komitejā vai Priekšsēdētāju konferences noteiktajā termiņā nav iecēlusi komitejas locekļus, attiecīgās vietas paliek brīvas. Politiskajām grupām nav atļauts mainīties ar locekļu vietām.

4.   Ja deputāta pāriešana uz citu politisko grupu izjauc amata vietu komitejā proporcionālu sadalījumu, kā noteikts 1.a punktā, un ja politiskās grupas nespēj vienoties, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajiem principiem, attiecīgo lēmumu pieņem Priekšsēdētāju konference.

5.   Visas izmaiņas politisko grupu un pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu izvirzīto kandidatūru sastāvā paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, kurš tās paziņo Parlamentam vēlākais nākamās sēdes sākumā. Minētie lēmumi stājas spēkā to paziņošanas dienā.

6.   Politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti katrā komitejā var iecelt pastāvīgos aizstājējus, kuru skaits nepārsniedz to pilntiesīgo locekļu skaitu, ko politiskā grupa vai pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti drīkst iecelt komitejā. Par to informē Parlamenta priekšsēdētāju. Minētie aizstājēji ir tiesīgi piedalīties un izteikties komitejas sanāksmēs un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā.

7.   Pilntiesīgā locekļa prombūtnē un ja viņam nav iecelti pastāvīgie aizstājēji vai to prombūtnē, komitejas pilntiesīgo locekli sanāksmēs var aizstāt kāds cits tās pašas politiskās grupas deputāts vai, ja komitejas pilntiesīgais loceklis ir pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts, attiecīgi cits pie politiskajām grupām nepiederošs deputāts, un tam ir tiesības balsot. Par to informē komitejas priekšsēdētāju vēlākais līdz balsošanas sākumam.

200. pants - Aizstājēji : (svītrots)

204. pants : Komiteju prezidiji

1.   Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 199. pantu un vēlreiz pēc divarpus gadiem komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas, ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts.

2.   Ja kandidātu skaits ir vienāds ar ievēlamo locekļu skaitu, balsošana notiek ar aklamāciju. Tomēr, ja konkrētā balsošanas kārtā ir vairāk nekā viens kandidāts vai deputāti vai politiskās grupas vai grupu locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz augstāko obligāto minimumu, pieprasa balsošanu, ievēlēšana notiek, balsojot aizklāti.

Ja ir tikai viens kandidāts, viņš ir ievēlēts, ja ir saņēmis absolūtu nodoto balsu vairākumu, par nodotajām balsīm uzskatot gan balsis “par”, gan balsis “pret”.

Ja ir vairāki kandidāti, ievēlēts ir tas kandidāts, kurš pirmajā balsošanas kārtā ieguvis absolūtu nodoto balsu vairākumu. Otrajā kārtā ievēlēts ir tas kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu. Ja balsu skaits ir vienāds, ievēlē gados vecāko kandidātu.

3.   Komitejām pēc analoģijas piemēro šādus pantus par Parlamenta amatpersonām: 14. pants (Pagaidu priekšsēdētājs), 15. pants (Kandidātu izvirzīšana un vispārīgi noteikumi), 16. pants (Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana — atklāšanas runa), 19. pants (Amata pilnvaru laiks) un 20. pants (Brīvas deputātu vietas).

212. pants : Parlamentu sadarbības delegāciju izveide un to pienākumi

1.   Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments izveido pastāvīgas parlamentu sadarbības delegācijas un atkarībā no delegācijas pienākumiem nosaka to darbības jomu un locekļu skaitu. Delegāciju locekļus ieceļ politiskās grupas un pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti pirmās vai otrās sesijas laikā pēc Parlamenta vēlēšanām uz visu Parlamenta sasaukuma laiku.

2.   Politiskās grupas pēc iespējas nodrošina dalībvalstu, politisko uzskatu un dzimumu taisnīgu pārstāvību. Nav pieļaujams, ka vairāk nekā vienai trešdaļai delegācijas locekļu ir viena un tā pati valstspiederība. Pēc analoģijas piemēro 199. pantu.

3.   Delegāciju prezidijus izveido, piemērojot procedūru, kas noteikta pastāvīgajām komitejām saskaņā ar 204. pantu.

4.   Dažādo delegāciju vispārīgās kompetences nosaka Parlaments. Tas var jebkurā laikā tās paplašināt vai sašaurināt.

5.   Pēc Delegāciju priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Priekšsēdētāju konference nosaka delegāciju darbībai vajadzīgos īstenošanas noteikumus.

6.   Delegācijas vadītājs regulāri ziņo par ārlietām atbildīgajai komitejai par delegācijas darbību.

7.   Ja kādas komitejas darba kārtībā ir punkts, kas skar delegācijas kompetenci, delegācijas vadītājam ir iespēja sniegt paskaidrojumus minētajai komitejai. Tādu pašu noteikumu delegācijas sanāksmēs piemēro minētās komitejas priekšsēdētājam vai referentam.