163. pants : Steidzami gadījumi

1.   Parlamenta priekšsēdētājs, komiteja, politiskā grupa, deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, Komisija vai Padome var pieprasīt, lai Parlaments saskaņā ar 48. panta 1. punktu rīko tam iesniegtā priekšlikuma steidzamu apspriešanu. Šādus pieprasījumus iesniedz rakstiski, un tiem jābūt pamatotiem.

2.   Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs saņem pieprasījumu rīkot steidzamu apspriešanu, viņš par to informē Parlamentu. Balsošana par šo pieprasījumu notiek tās sēdes sākumā, kas notiek pēc sēdes, kuras laikā paziņoja par šo pieprasījumu, ar noteikumu, ka priekšlikums, uz kuru pieprasījums attiecas, ir deputātiem izdalīts oficiālajās valodās. Ja ir saņemti vairāki pieprasījumi rīkot steidzamu apspriešanu par vienu un to pašu jautājumu, lēmums par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu attiecas uz visiem šādiem pieprasījumiem par vienu un to pašu jautājumu.

3.   Pirms balsošanas vārdu dod tikai pieprasījuma iesniedzējam un vienam runātājam “pret”, kā arī atbildīgās komitejas priekšsēdētājam vai referentam vai abiem. Katram no minētajiem runātājiem ir atvēlētas ne vairāk kā trīs minūtes.

4.   Jautājumus, par kuriem ir pieņemts lēmums, ka tie jāizskata steidzamā kārtā, izskata pirms visiem pārējiem darba kārtības punktiem. Parlamenta priekšsēdētājs nosaka laiku, kad tos apspriedīs un kad par tiem balsos.

5.   Steidzamības procedūru var piemērot bez ziņojuma sagatavošanas vai izņēmuma gadījumā — pamatojoties uz atbildīgās komitejas mutisku ziņojumu.

Ja piemēro steidzamības procedūru un notiek sarunas starp iestādēm, 70. un 71. pantu nepiemēro. Pēc analoģijas piemēro 74. pantu.