171. pants : Uzstāšanās laika sadale (1)

1.   Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs uzstāšanās laiku sadalītu. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm.

2.   Deputāti  var  uzstāties  tikai  tad,  ja  Parlamenta  priekšsēdētājs  viņiem  ir  devis  vārdu. Deputāti uzstājas no savas vietas un uzrunā Parlamenta priekšsēdētāju. Ja kāds runātājs novirzās no debašu temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda.

3.   Parlamenta priekšsēdētājs īpaši iedalītā debašu laika pirmajai daļai var sagatavot runātāju sarakstu ar vienu vai vairākām runātāju kārtām, iekļaujot tajā visas politiskās grupas, kas vēlas izteikties, un ņemot vērā minēto politisko grupu relatīvo lielumu.

4.   Šīs debašu daļas uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem:

(a)   pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām;

(b)   otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās;

(c)   pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu;

(d)   sadalot uzstāšanās plenārsēdē laiku, ņem vērā to, ka deputātiem ar invaliditāti var būt nepieciešams ilgāks laiks.

5.   Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu.

6.   Pārējo debatēm paredzēto laiku iepriekš īpaši nepiešķir. Tā vietā Parlamenta priekšsēdētājs var aicināt deputātus uzstāties parasti ne ilgāk kā vienu minūti. Parlamenta priekšsēdētājs cik vien iespējams nodrošina, ka pēc kārtas tiek uzklausīti runātāji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.

7.   Pēc   pieprasījuma   Parlamenta   priekšsēdētājs   vārdu   vispirms   var   piešķirt   atbildīgās komitejas priekšsēdētājam un referentam, kā arī to politisko grupu priekšsēdētājiem, kas vēlas izteikties savas politiskās grupas vārdā, vai runātājiem, kuri viņus aizstāj.

8.   Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti un ir saistīts  ar  minētā  runātāja  teikto. To Parlamenta priekšsēdētājs var darīt vienīgi tad, ja  runātājs  tam  piekrīt  un  Parlamenta  priekšsēdētājs  ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi un ka secīga zilo kartīšu pacelšana, lai uzdotu jautājumus, neradīs lielu nelīdzsvarotību attiecībā uz to, kā, deputātiem uzstājoties minētajās debatēs, ir pārstāvētas politiskās grupas.

9.   Deputātu uzstāšanās  par  sēdes  protokolu,  priekšlikumiem  attiecībā  uz  procedūru,  grozījumiem galīgajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

10.   Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents savu ziņojumu ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu uzstāšanos.

11.   Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku paziņojumu, kurš nepārsniedz 200 vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai.

12.   Pienācīgi ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 230. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju, Padomi un Eiropadomes priekšsēdētāju par tiem piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu.