Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un par Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krimas pussalas okupācijas sākuma 2014. gada 27. februārī un kopš Krievijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada 24. februārī,

–  ņemot vērā Reglamenta 167. panta 2. punktu,

A.  tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, turpinot to, kas sākās 2014. gadā ar Krimas aneksiju un tai sekojošo Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju;

B.  tā kā Ukraina un tās iedzīvotāji ir izrādījuši nelokāmu apņēmību sekmīgi aizstāvēt savu valsti, neraugoties uz lielajām izmaksām, kas saistītas ar civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru skaitu; tā kā Krievija ir tīši veikusi plaša mēroga un sistemātiskas zvērības okupētajās teritorijās, kā arī neselektīvi uzbrukusi dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, piemēram, nesen tā bombardēja Ohmaditas bērnu slimnīcu; tā kā miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas, joprojām ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās; tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto personu necilvēcīgā rīcība ir uzskatāma par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

C.  tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim ir nodrošinājušas aptuveni 108 miljardus EUR finansiālajā, humanitārajā, bēgļu un militārajā palīdzībā Ukrainai, tostarp aptuveni 39 miljardus EUR militārās palīdzības veidā, un tiek ziņots, ka vēl 21 miljards EUR tiks piešķirts līdz 2025. gadam; tā kā Eiropas Savienības militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) ir apmācījusi vairāk nekā 55 000 Ukrainas bruņoto spēku locekļus gan kombinēto spēku apmācībā, gan specializētā apmācībā; tā kā NATO nodrošinās ikgadēju finansiālu ieguldījumu Ukrainai 40 miljardu EUR apmērā;

D.  tā kā ES oficiāli sāka pievienošanās sarunas un 2024. gada 25. jūnijā rīkoja pirmās starpvaldību konferences ar Ukrainu un Moldovu;

E.  tā kā Padomes rotējošās prezidentūras Ungārijas premjerministrs Viktor Orbán attiecīgi 2024. gada 5. un 8. jūlijā devās nekoordinētā un pārsteidzošā vizītē uz Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku; tā kā šīs sanāksmes nav apstiprinājušas ne ES iestādes, ne dalībvalstis,

1.  atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz pastāvīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un ES nelokāmo apņemšanos sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humanitāru, militāru un diplomātisku atbalstu tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai saglabātu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai;

2.  atkārtoti norāda, ka Ukrainai kā agresijas upurim ir likumīgas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu; atgādina, ka ievērojamā, lai gan joprojām nepietiekamā militārā palīdzība, ko sniedz ES, ASV un līdzīgi domājoši partneri, ir paredzēta, lai ļautu Ukrainai efektīvi aizstāvēties pret agresoru valsti un atjaunot pilnīgu kontroli pār visu tās starptautiski atzīto teritoriju;

3.  atzinīgi vērtē nesen sāktās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku par pievienošanos ES; uzskata, ka viņu pastāvīga integrācija ES ir ģeostratēģiska un demokrātiska iespēja un ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā; atgādina, ka pievienošanās ES ir stingri uz nopelniem balstīts process, kas prasa, lai tiktu izpildīti kritēriji dalībai ES, tostarp tie, kas attiecas uz demokrātiju, tiesiskumu, pamatvērtībām un cīņu pret korupciju; atgādina, ka pievienošanās procesam ir nepieciešama pienācīga ES finansiālā un tehniskā palīdzība;

4.  nosoda Ungārijas premjerministra Viktor Orbán neseno vizīti Krievijas Federācijā; uzsver, ka šīs vizītes laikā viņš nepārstāvēja ES, un uzskata, ka vizīte ir klajš ES Līgumu un kopējās ārpolitikas, tostarp lojālas sadarbības principa, pārkāpums; uzsver, ka Ungārijas premjerministrs nevar apgalvot, ka pārstāv ES, pārkāpjot ES kopējās nostājas; uzskata, ka šim pārkāpumam būtu jārada sekas Ungārijai; atgādina, ka tūlīt pēc Ungārijas premjerministra tā dēvētās miera misijas Krievija uzbruka Ohmaditas bērnu slimnīcai Kijevā, parādot, cik nenozīmīgi ir viņa iespējamie centieni, pret kuriem Ukrainas vadība ir izturējusies skeptiski; atkārtoti pauž atbalstu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izklāstītajai miera formulai; pauž nožēlu par to, ka Ungārija ir ļaunprātīgi izmantojusi savas veto tiesības Padomē, liedzot piešķirt būtisku palīdzību Ukrainai; mudina Ungāriju atcelt blokādi attiecībā uz Eiropas Miera mehānisma finansējumu Ukrainai, tostarp saskaņoto atmaksu dalībvalstīm par jau sniegto militāro palīdzību;

5.  atgādina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir daļa no plašāka mērķu kopuma pret Rietumiem, pret mūsu demokrātiju un vērtībām; atzinīgi vērtē NATO augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un atkārtoti pauž pārliecību, ka Ukraina neatgriezeniski virzās uz dalību NATO; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt militāro atbalstu Ukrainai cik vien ilgi nepieciešams un jebkādā nepieciešamajā veidā; atkārtoti pauž savu iepriekšējo nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem kopīgi un individuāli būtu jāapņemas sniegt militāru atbalstu Ukrainai ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP gadā; aicina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt apmācības operācijas Ukrainas bruņotajiem spēkiem, piemēram, EUMAM Ukraine, lai vēl vairāk palielinātu šo spēku operatīvās spējas; uzsver, ka nepietiekamas vai novēlotas ieroču un munīcijas piegādes rada risku, ka tiks zaudēts tas, kas līdz šim jau ir panākts, un tādēļ mudina dalībvalstis būtiski palielināt un ievērojami paātrināt to militāro atbalstu un palielināt militārās rūpniecības jaudu; stingri iestājas par to, lai tiktu atcelti ierobežojumi attiecībā uz Rietumu ieroču sistēmu izmantošanu, kas piegādātas Ukrainai pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā; atzinīgi vērtē NATO lēmumu tuvākajā nākotnē garantēt militārās piegādes vismaz 40 miljardu EUR vērtībā;

6.  nosoda neseno barbarisko uzbrukumu Ohmaditas bērnu slimnīcai Kijevā; pauž pilnīgu solidaritāti un līdzjūtību upuru ģimenēm; atgādina dokumentētos spīdzināšanas, izvarošanas un bērnu nolaupīšanas gadījumus; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalstīt centienus nodrošināt atbildību par kara noziegumiem esošajās starptautiskajās tiesās un iestādēs, kā arī par agresijas noziegumiem, citu metožu starpā arī izveidojot īpašu starptautisku tribunālu; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir jāsniedz finansiāla kompensācija par milzīgo kaitējumu, ko tā nodarījusi Ukrainai; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu novirzīt ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas aktīviem atbalstam Ukrainas kara centieniem, kā arī G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; aicina ES izveidot stabilu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai;

7.  nosoda aizvien lielāko skaitu hibrīduzbrukumu, ko Krievija veic pret ES un tās dalībvalstīm, lai vājinātu Eiropas atbalstu Ukrainai, izmantojot manipulācijas ar informāciju, slēptus destabilizācijas mēģinājumus un politisko personu korupciju; pauž sašutumu par ziņojumiem, ka Krievija ir plānojusi slepkavības mēģinājumu pret Eiropas aizsardzības uzņēmuma izpilddirektoru;

8.  aicina Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas atjaunošanai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar jaunizveidoto Ukrainas mehānismu;

9.  aicina Padomi saglabāt un paplašināt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot, izvērtējot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Padomi sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ES reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis, un pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus pret visām struktūrām, kas veicina sankciju apiešanu un nodrošina Krievijas militāro kompleksu ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu;

10.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai Radai, Moldovas prezidentei, valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Krievijas varas iestādēm.