Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā Irānas Islāma Republikas un tās “tikumības policijas” sistemātiskie sieviešu tiesību pārkāpumi prezidenta M. Pezeshkian vadībā nav samazinājušies;

B.  tā kā Irānas valdība 1983. gadā ieviesa noteikumus par obligātu galvassegu nēsāšanu; tā kā Uzraudzības padome 2024. gada septembrī apstiprināja likumu “Ģimenes aizsardzība, veicinot hidžāba un tikumības kultūru” un tas vēl vairāk stiprinās valdības īstenoto sieviešu apspiešanu; tā kā sievietes, kuras iziet sabiedrībā bez galvas lakata, bieži tiek aizskartas, ieslodzītas, spīdzinātas un pat nogalinātas;

C.  tā kā universitātes drošības spēki aizskaroši izturējās pret Ahoo Daryaei par iespējamu galvas lakata nēsāšanas pārkāpumu; tā kā, īstenojot drosmīgu nepakļaušanos, Ahoo Daryaei protesta veidā novilka atlikušo apģērbu un pēc tam tika aizturēta un tāpat kā neskaitāmas citas sievietes tika dēvēta par “garīgi nepiemērotu” un ieslodzīta psihiatriskā iestādē;

D.  tā kā Irānas valdība paziņoja par savu nodomu atvērt tā dēvēto ārstēšanas klīniku sievietēm, kuras neievēro stingrus hidžāba likumus; tā kā pretošanās patoloģizācija ir daļa no Irānas varas iestāžu sistemātiskiem centieniem ierobežot sieviešu autonomiju un sodīt tos, kuri iebilst pret diskriminējošiem tiesību aktiem, piemēram, obligātas galvassegas valkāšanu un dzimumu segregāciju;

E.  tā kā augstākā līdera Ayatollah Ali Khamenei parakstītajā 1991. gada “Baha’i jautājuma” memorandā ir pausts aicinājums “bloķēt” Bahá’í kopienas “progresu un attīstību”; tā kā 2024. gada martā un aprīlī vismaz 72 no 93 Bahá’í locekļiem, kuri bija uzaicināti uz tiesu vai ieslodzīti, bija sievietes,

1.  stingri nosoda pieaugošo un sistemātisko sieviešu apspiešanu Irānā, izmantojot likumus un noteikumus, kas stingri ierobežo viņu brīvības un tiesības; pauž nožēlu par to, ka iestādes aizturēja Ahoo Daryaei, norādot, ka viņa ir „garīgi nepiemērota”, un apņēmās viņu ievietot psihiatriskajā iestādē; uzskata, ka politiska sieviešu apspiešana, ieslogot viņas psihiatriskās iestādēs, ir spīdzināšana;

2.  aicina Irānas varas iestādes atcelt visus tiesību aktus, kas diskriminē sievietes un meitenes, un steidzami atcelt „tikumības policiju” un visas pārējās represīvās aģentūras;

3.  stingri nosoda etnisko un reliģisko minoritāšu vajāšanu; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus sieviešu tiesību aizstāvjus un patvaļīgas aizturēšanas upurus, tostarp Bahá’ís sievietes Neda Emadi un Parastoo Hakim, kā arī ES pilsoņus;

4.  atkārtoti aicina Padomi noteikt Islāma revolucionāro gvardu korpusu par teroristu organizāciju, norādot, ka Diseldorfas Augstākās reģionālās tiesas nolēmums par 2022. gada uzbrukumu Bohumas sinagogai tagad rada nepieciešamo juridisko pamatu;

5.  mudina Irānas valdību piešķirt neierobežotu piekļuvi ANO faktu vākšanas misijai un īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Irānā; prasa atjaunot un paplašināt tās pilnvaras, lai iekļautu pārskatatbildības mehānismu;

6.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt kustību “Sievietes, dzīvība, brīvība”;

7.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, PV/AP, Islāma konsultatīvajai asamblejai un Irānas Islāma Republikas augstākā vadītāja birojam.