Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un Krimas pussalas aneksijas 2014. gada 19. februārī,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada 1. augusta Helsinku Nobeiguma aktu, EDSO 1990. gada 21. novembra Parīzes Hartu jaunai Eiropai un ANO memorandu par drošības garantijām saistībā ar Ukrainas pievienošanos 1994. gada 5. decembra Kodolieroču neizplatīšanas līgumam (Budapeštas memorands par drošības garantijām),

–  ņemot vērā 2014. gadā parakstīto Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(1), un tā ietvaros izveidoto padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropas Savienību un Ukrainu,

–  ņemot vērā ANO Statūtus, Hāgas konvencijas, Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada 14. decembra lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu pēc Komisijas 2023. gada 8. novembra pozitīvā ieteikuma šajā sakarā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/792 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Ukrainas mehānismu(2), un cita veida ES atbalstu Ukrainai,

–  ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas 2025. gada 24. februāra kopīgo paziņojumu par Krievijas iebrukuma Ukrainā trešo gadadienu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2025. gada 24. februārī pieņemto rezolūciju ES-11/7 Advancing a comprehensive, just and lasting peace in Ukraine (“Visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera veicināšana Ukrainā”),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2025. gada 6. marta ārkārtas sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

A.  tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra ir izvērsusi nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu; tā kā Krievijas karš pret Ukrainu sākās 2014. gadā ar Krimas pussalas nelikumīgo okupāciju un aneksiju un tai sekojošo Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju; tā kā šis agresijas karš klaji un rupji pārkāpj ANO Statūtus un starptautisko tiesību un starptautisko humanitāro tiesību, kas noteiktas 1949. gada Ženēvas konvencijās, pamatprincipus;

B.  tā kā Ukrainā pēdējos trijos gados īstenotās Krievijas darbības turpina apdraudēt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē; tā kā Krievijas agresijas karš ir lielākais militārais konflikts Eiropas kontinentā kopš Otrā pasaules kara beigām un atspoguļo autoritārisma un demokrātijas sadursmi, kas arvien saasinās;

C.  tā kā Ukraina un tās pilsoņi ir izrādījuši nelokāmu apņēmību, pretojoties Krievijas agresijas karam un sekmīgi aizstāvot savu valsti par spīti lielajam civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru skaitam papildus uzbrukumiem dzīvojamajiem rajoniem, iznīcinātai civilajai un publiskajai infrastruktūrai, jo īpaši ūdensapgādes un enerģētikas infrastruktūrai, kā arī sagrautai dabiskajai videi un kultūras mantojuma objektiem, piespiedu deportācijai, deportēto bērnu pazušanai un nelikumīgai adopcijai, nelikumīgiem ieslodzījumiem, masveida nogalināšanai, civiliedzīvotāju, karavīru un karagūstekņu sodīšanai ar nāvi, spīdzināšanai un seksuālas vardarbības un masveida izvarošanas izmantošanai par kara ieroci un okupēto Ukrainas teritoriju etniskā sastāva mainīšanai, kas visi ir kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci; tā kā miljoniem ukraiņu joprojām ir pārvietoti gan savas valsts iekšienē, gan ārpus tās; tā kā ANO ir apstiprinājusi, ka kopš 2022. gada februāra ir nogalināti vairāk nekā 12 500 civiliedzīvotāju, tai skaitā simtiem bērnu; tā kā Ukrainas iestādes lēš, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī vismaz 20 000 Ukrainas bērni ir deportēti un piespiedu kārtā pārvietoti no savām mājām uz Krieviju un Krievijas okupētajām teritorijām; tā kā Krievijas Federācija cenšas liegt Ukrainai un tās iedzīvotājiem viņu etnisko, lingvistisko un vēsturisko identitāti, dzēšot ukraiņu identitātes pazīmes okupētajās teritorijās; tā kā varonīgajai Ukrainas tautai tika piešķirta 2022. gada Saharova balva, tādējādi godinot tās drosmi un izturību;

D.  tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā nekavējoties kvalificēja Krievijas karu pret Ukrainu kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums, un 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, tostarp atlīdzinot nodarītos zaudējumus un kaitējumu;

E.  tā kā 2022. gada 2. martā Starptautiskās Krimināltiesas prokurors sāka izmeklēšanu par stāvokli Ukrainā, galveno uzmanību pievēršot Ukrainas teritorijā no 2013. gada 21. novembra pastrādātajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdam, un 2023. gada 17. martā izdeva Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina un tā dēvētās Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas apcietināšanas orderi par kara noziegumu — Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju, Sergeja Šoigu un Valērija Gerasimova apcietināšanas orderi par noziegumiem pret cilvēci, tostarp par kara noziegumu — uzbrukumu vēršanu pret civilajiem objektiem un par kara noziegumu — pārmērīga nejauša kaitējuma nodarīšanu civiliedzīvotājiem vai postījumu nodarīšanu civilajiem objektiem; tā kā ES atbalsta īpaša agresijas nozieguma tribunāla izveidi;

F.  tā kā vairākas trešās valstis, jo īpaši Irāna, Ziemeļkoreja un Baltkrievija, ir veikušas ievērojamas ieroču un munīcijas piegādes Krievijai un Baltkrievija ir atļāvusi Krievijai izmantot tās teritoriju, lai uzbruktu Ukrainai, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzskatāmi par agresijas aktiem; tā kā kaujas laukā ir izvietots Ziemeļkorejas karaspēks, kas cīnās kopā ar Krievijas armiju; tā kā Krievija un Ķīna 2022. gada 4. februārī parakstīja “bezierobežojumu partnerību” un tādējādi Ķīna ir kļuvusi par galveno Krievijas kara centienu veicinātāju, sniedzot milzīgu atbalstu Krievijas ekonomikai un tās aizsardzības rūpnieciskajai bāzei un piegādājot divējāda lietojuma ekipējumu;

G.  tā kā jaunākajā ātrā postījumu un vajadzību novērtējuma ziņojumā ir aplēsts, ka no 2024. gada decembra atjaunošanas un atveseļošanas kopējās izmaksas Ukrainā nākamajā desmitgadē būs vismaz 506 miljardi EUR, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā Ukrainas aplēstais nominālais iekšzemes kopprodukts 2024. gadā; tā kā atveseļošanas un atjaunošanas vajadzībām 2025. gadā saglabājas kopējais finansējuma deficīts 9,62 miljardu EUR apmērā;

H.  tā kā ES nesen pieņēma 16. sankciju paketi pret Krieviju, lai vājinātu tās ekonomisko bāzi, liegtu tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un ierobežotu tās spēju karot; tā kā jaunās sankcijas ir vērstas pret vēl citām personām un vienībām, tostarp militāriem uzņēmumiem, tiem, kas izvairās no sankcijām, atbalstītājiem trešās valstīs, Kremļa propagandistiem, ēnu flotes tīkliem un personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu deportācijā; tā kā ES sankcijas tagad piemēro vairāk nekā 2400 personām un vienībām, uz kurām attiecas aktīvu iesaldēšana, finansēšanas aizliegumi un ceļošanas ierobežojumi;

I.  tā kā ES un tās dalībvalstis kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir sniegušas Ukrainai visbūtiskāko kumulatīvo atbalstu visās jomās un finansiālu atbalstu gandrīz 140 miljardu EUR apmērā, tostarp atbalstu Ukrainai vairāk nekā 67 miljardu EUR apmērā humānās un ārkārtas palīdzības veidā, budžeta atbalstu, makrofinansiālo palīdzību un militāro palīdzību vairāk nekā 48 miljardu EUR apmērā; tā kā dažādās jurisdikcijās tika iesaldēti Krievijas valsts aktīvi aptuveni 300 miljardu EUR apmērā; tā kā 2024. gada maijā ES dalībvalstis apstiprināja, ka Ukrainas atbalstam tiks izmantoti finanšu ieņēmumi, kas gūti no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem, kuri tiek turēti ES un kuru vērtība tiek lēsta aptuveni 210 miljardu EUR apmērā, lai sniegtu līdz 3 miljardiem EUR gadā Ukrainas atjaunošanas un noturības centienu atbalstam;

J.  tā kā daudzas ES dalībvalstis no Krievijas turpina iegādāties fosilo kurināmo, tostarp sašķidrināto dabasgāzi, kuras imports pieaug, kā arī urānu, tā stimulējot Krievijas ekonomiku un palielinot karošanai izmantojamos resursus; tā kā kopš pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma Eiropas Savienībai ir pārdots Krievijas fosilais kurināmais vairāk nekā 200 miljardu EUR vērtībā;

K.  tā kā ES ir uzņēmusi vairāk nekā četrus miljonus bēgļu no Ukrainas un ir paudusi atbalstu Ukrainas tautai un tās vadībai, uzsākot sarunas par Ukrainas pievienošanos ES;

L.  tā kā pēc Komisijas pozitīvā ieteikuma Eiropadome pieņēma lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu; tā kā 2024. gada 25. jūnijā notika pirmā starpvaldību konference, kurā tika aizsākts sarunu process un pieņemta sarunu programma;

M.  tā kā ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā ASV ir būtiski mainījušas savu nostāju attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu; tā kā prezidents Tramps izvirza prasības Ukrainai, bet nav paudis nekādas prasības pret Krievijas pusi, turklāt viņš nav pienācīgi atzinis Maskavas atbildību par kara uzsākšanu un, iespējams, plāno īstermiņā piešķirt Krievijai sankciju atvieglojumu; tā kā laikā no prezidenta Trampa un prezidenta Zelenska tikšanās 2025. gada 28. februārī līdz 2025. gada 9. martam vien Krievija veica vairāk nekā 2100 gaisa uzbrukumus, tostarp 1200 uzbrukumus, izmantojot vadāmās aviobumbas, un aptuveni 870 dronu uzbrukumus;

N.  tā kā nesenās ASV un Krievijas sarunās Rijādā Ukraina un ES netika iesaistītas un Amerikas Savienotās Valstis neapspriedās ar saviem Eiropas sabiedrotajiem, pirms tās pārtrauca savu līdzdalību centienos izolēt Krieviju; tā kā jaunā ASV administrācija kopā ar Krieviju un tās sabiedrotajiem balsoja pret ANO Ģenerālās asamblejas 2025. gada 24. februārī pieņemto rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija; tā kā Amerikas nostājas maiņa attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu apdraud Ukrainas spēju izturēt Krievijas agresiju un skaidri parāda, ka Vašingtonas apņemšanās saukt Krieviju pie atbildības vairs nav uzticama un apdraud starptautiskos centienus risināt krīzi;

O.  tā kā 2025. gada 3. martā Amerikas Savienotās Valstis apturēja militāro palīdzību Ukrainai, tostarp iepriekšējās ASV administrācijas apstiprināto palīdzību, kā arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu; tā kā pēc tam tās liedza Ukrainai piekļuvi komerciāliem satelītattēliem, ko ASV valdības sistēma bija ieguvusi 2025. gada 7. martā;

P.  tā kā saskaņā ar plaši atzītiem demokrātijas principiem un Ukrainas konstitūciju vēlēšanas nevar rīkot kara laikā un kamēr ir spēkā karastāvoklis, jo īpaši ņemot vērā, ka miljoniem ukraiņu ir pārvietoti; tā kā karastāvoklis tika pasludināts un joprojām ir spēkā Ukrainā tikai Krievijas agresijas kara dēļ; tā kā ES turpina atzīt prezidentu Zelenski par Ukrainas leģitīmo līderi līdz brīdim, kad varēs notikt demokrātiskas vēlēšanas;

Q.  tā kā prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu par ASV palīdzības ārvalstīm masveida iesaldēšanu, apturot simtiem kritiski svarīgu projektu Ukrainā, tostarp tādās jomās kā atmīnēšanas darbības, kara veterānu rehabilitācija, humānā palīdzība, neatkarīgi mediji un korupcijas apkarošanas iniciatīvas, Krievijas kara noziegumu izmeklēšana, kā arī tos projektus, kas stiprina Ukrainas telekomunikāciju tīklus pret Krievijas kiberuzbrukumiem;

R.  tā kā Krievijas agresijas karš liecina par tās imperiālistisko attieksmi pret kaimiņvalstīm; tā kā, kamēr Krievija turpinās būt valsts, kas īsteno revizionisma politiku, tā arī turpmāk apdraudēs drošību Eiropas kontinentā; tā kā Krievijas agresijas karš ir daļa no plašāka mērķu kopuma, kas vērsti pret Rietumiem un to interesēm un vērtībām, uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, demokrātiju un drošību, kā to Vladimirs Putins atklāti paziņoja nedēļās pirms pilna mēroga iebrukuma; tā kā daudzi starptautiskie dalībnieki ir atzinuši Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu un izmanto terorisma līdzekļus;

S.  tā kā Ukrainas sakāve tiktu lielā mērā uzskatīta par stratēģisku sakāvi Eiropai, Amerikas Savienotajām Valstīm un visai NATO aliansei un par balvu Krievijai kā agresoram ar tālejošām sekām drošībai, kuru apmēru nevar pārvērtēt; tā kā atkarībā no Ukrainā notiekošā kara iznākuma tas, iespējams, radīs viļņveida efektu citur pasaulē, jo īpaši Indijas un Klusā okeāna reģionā, un tas varētu mudināt citas revizionistiskas lielvaras īstenot savus hegemoniskos mērķus;

T.  tā kā 2025. gada 6. martā notika Eiropadomes ārkārtas sanāksme, kas bija veltīta situācijai Ukrainā un nepieciešamībai stiprināt Eiropas aizsardzību; tā kā Eiropadome apstiprināja Komisijas ierosināto aizsardzības tiesību aktu kopumu par Eiropas aizsardzības stiprināšanu, izmantojot plānu ReArm Europe, ar ko varētu mobilizēt pat 800 miljardus EUR, un atkārtoti pauda atbalstu Ukrainai, jo īpaši uzsverot, ka sarunas par Ukrainu nevar notikt bez Ukrainas klātbūtnes, sarunas, kas ietekmē Eiropas drošību, nevar notikt bez Eiropas iesaistīšanās un turklāt Ukrainas drošība un Eiropas, transatlantiskā un globālā drošība ir savstarpēji saistītas;

U.  tā kā kopš kara sākuma pret zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā un galveno infrastruktūru ir vērsti, domājams, ar Krieviju un Ķīnu saistītu dalībnieku uzbrukumi,

1.  saistībā ar trešo gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga agresijas kara sākuma pret Ukrainu, godina tūkstošiem cilvēku, kuri ir upurējuši savu dzīvību cīņā par brīvu un demokrātisku Ukrainu; atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; stingri uzsver Ukrainas neatņemamās tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu;

2.  atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu par nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas, Ziemeļkorejas un Irānas iesaistīšanos; prasa Krievijai un tās pastarpinātajiem spēkiem nekavējoties pilnībā un bez nosacījumiem pārtraukt visus uzbrukumus dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, izbeigt jebkādu militāro darbību Ukrainā un izvest visus militāros spēkus, pastarpinātos spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas; atkārtoti uzsver savu politiku, kas neatzīst Krievijas uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas, tostarp, bet ne tikai, Krimu; prasa, lai Krievijas Federācija uz visiem laikiem beigtu pārkāpt vai apdraudēt Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; nosoda Krievijas iebrucēju spēku zvērību noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem un Ukrainas infrastruktūras neselektīvu iznīcināšanu; prasa izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot un atgriezt visus aizturētos ukraiņus, jo īpaši bērnus;

3.  atkārtoti nosoda Krievijas pilna mēroga agresiju pret Ukrainu kā eksistenciālu apdraudējumu Eiropas drošībai un stabilitātei; uzsver, ka agresijas noziegums pret Ukrainu ir smags starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums; uzsver, ka Krievijas agresijas karš ir būtiski mainījis ģeopolitisko situāciju Eiropā un citur pasaulē un apdraud tās drošības arhitektūru un ka, reaģējot uz to, ES ir jāpieņem izlēmīgi, drosmīgi un visaptveroši politiskie, drošības un finanšu lēmumi; uzskata, ka Ukraina, kas spēj efektīvi aizstāvēties, ir stabilas un paredzamas Eiropas drošības vides neatņemama daļa;

4.  uzskata, ka kara iznākumam un starptautiskās sabiedrības nostājai būs izšķiroša nozīme, lai ietekmētu citu autoritāro režīmu turpmāko rīcību, kuri cieši seko līdzi kara gaitai un izvērtē, cik lielā mērā tie varētu īstenot agresīvu ārpolitiku, cita starpā izmantojot militārus līdzekļus;

5.  pauž dziļas bažas par acīmredzamajām izmaiņām attiecībā uz Krievijas agresijas karu paustajā Amerikas Savienoto Valstu nostājā, kas ietver atklātu Ukrainas vainošanu notiekošajā karā, ASV militārās palīdzības apturēšanu un mēģinājumu piespiest Ukrainu atteikties no savām likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību un piekrist teritoriālām koncesijām; uzsver — ņemot vērā šīs pārmaiņas, ES un tās dalībvalstis tagad ir Ukrainas galvenās stratēģiskās sabiedrotās un tām ir jāturpina īstenot sava lielākā līdzekļu devēja Ukrainai loma un ievērojami jāpalielina tik ļoti nepieciešamā palīdzība, ko tās sniedz, lai atbalstītu Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību un, ciktāl iespējams, palīdzētu aizstāt apturēto USAID finansējumu, vienlaikus nodrošinot ilgtermiņa palīdzību atjaunošanai un atveseļošanai;

6.  atkārtoti aicina dalībvalstis būtiski palielināt un paātrināt militāro atbalstu, jo īpaši ieroču un munīcijas piegādi, kā arī apmācību, reaģējot uz neatliekamām vajadzībām (cita starpā pēc tāldarbības ieroču sistēmām, pretgaisa aizsardzības sistēmām, artilērijas sistēmām, elektroniskās karadarbības sistēmām, pretdronu spējām un inženiertehniskā aprīkojuma); mudina dalībvalstis un to aizsardzības nozares ieguldīt Ukrainas aizsardzības rūpniecībā un sadarboties ar to, lai, sekojot Dānijas un Nīderlandes paraugam, maksimāli palielinātu tās ražošanas spēju potenciālu pēc iespējas efektīvāk saražot kritiski svarīgu aprīkojumu; atkārtoti pauž savu nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO dalībvalstīm kopīgi un individuāli būtu jāapņemas militāri atbalstīt Ukrainu ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP gadā; aicina ES un tās dalībvalstis izmantot savu satelītattēlu iegūšanas infrastruktūru Ukrainas labā; atgādina, ka militārajam atbalstam Ukrainai ir jābūt pietiekamam, lai galu galā apturētu Krievijas agresijas karu un ļautu Ukrainai atbrīvot visus savus iedzīvotājus, atjaunot pilnīgu kontroli pār visu savu teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās un atturēt Krieviju no jebkādas turpmākas agresijas; šajā sakarā norāda, ka vairākas ES dalībvalstis savu nostāju nav pielāgojušas, un mudina tās palielināt atbalstu Ukrainai saskaņā ar to konstitūcijām;

7.  atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas vēlmi pēc taisnīga un ilgstoša miera un sekot miera formulai un uzvaras plānam, ar ko iepazīstināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis; uzskata, ka tas ir visaptverošs plāns Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanai un ietver visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera Ukrainā pamatelementus, pamatojoties uz ANO Statūtu un starptautisko tiesību principiem, kas prasa pilnībā atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti, saukt pie atbildības par kara noziegumiem un agresijas noziegumu, paredz Krievijas reparācijas par Ukrainai nodarīto milzīgo kaitējumu, pilnu vainīgo atbildību un jebkādas turpmākas Krievijas agresijas izslēgšanu; mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu, ka miera sarunas notiek tā, ka tiek ievēroti iepriekš minētie principi;

8.  uzsver, ka jebkādas patiesas miera sarunas ir jārisina godprātīgi un tajās jāiekļauj Ukraina; atgādina, ka jebkurš risinājums, kas izslēdz Ukrainu vai apdraud tās likumīgās vēlmes, piemēram, tās tiesības izvēlēties savus drošības pasākumus, vai kas neparedz ticamas drošības garantijas Ukrainai, kuras palīdzētu atturēt no turpmākas Krievijas agresijas, nebūs ne taisnīgs, ne dzīvotspējīgs;

9.  uzstāj, ka ES ir jāveicina stingras drošības garantijas Ukrainai, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas; uzsver, ka Ukrainai ir jābūt spējīgai pretoties turpmākiem Krievijas uzbrukumiem un novērst tos, un noraidīt sasteigtus darījumus, kas vājina tās drošību vidējā termiņā un ilgtermiņā un rada risku Ukrainai un citām Eiropas valstīm tikt pakļautām atkārtotai Krievijas agresijai; uzsver, ka Krievijas kara ekonomika nav ilgtspējīga un organizēta ekonomiskā spiediena apvienošana ar paātrinātu militāro atbalstu Ukrainai ļautu Ukrainas spēkiem uzlabot savas pozīcijas, vienlaikus kaitējot Krievijas ekonomikai, lai nodrošinātu, ka Ukrainai ir spēcīgāka sarunu pozīcija brīdī, kad tā piekritīs iesaistīties miera sarunās;

10.  pauž dziļu nožēlu par jebkādiem mēģinājumiem šantažēt Ukrainas vadību, lai tā pakļautos Krievijas agresoram ar vienīgo mērķi paziņot par tā dēvēto miera vienošanos; uzskata, ka tādi pašreizējie ASV administrācijas mēģinājumi vest sarunas ar Krieviju par pamiera un miera nolīgumu, neiesaistot Ukrainu un citas Eiropas valstis, kuros Eiropas valstīm bez to jēgpilnas iesaistīšanas tiek tikai paziņots sarunu rezultāts, ved pie vēlamajam pretēja rezultāta un ir bīstami, jo tie spēcina agresorvalsti, tādējādi parādot, ka agresīva politika netiek sodīta, bet gan atalgota; secina, ka, ņemot vērā Krievijas iepriekšējo nolīgumu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpumu vēsturi, šādu mieru var panākt tikai, esot stipriem un ietverot efektīvas drošības garantijas;

11.  uzsver, ka finansiālais atbalsts, ko ES un tās dalībvalstis sniedz Ukrainai, pārsniedz jebkuras citas valsts finansiālo atbalstu un apliecina Savienības bezprecedenta apņemšanos iestāties par Ukrainu un līdz ar to arī Eiropas drošību; uzsver, ka ES lomai visās sarunās, kas ietekmē Eiropas drošību, ir jābūt samērīgai ar tās politisko un ekonomisko ietekmi; atkārtoti apstiprina, ka sarunas, kas skar Eiropas drošību, nevar notikt bez Eiropas Savienības līdzdalības pie sarunu galda; atzinīgi vērtē Francijas prezidenta E. Makrona un Apvienotās Karalistes premjerministra K. Stārmera pūles, kas veltītas Eiropas ārkārtas samitu rīkošanai Parīzē un Londonā; atzinīgi vērtē “rīkoties gribošo koalīcijas” izveidi, lai Eiropas vadībā varētu panākt iespējama miera nolīguma izpildi;

12.  pauž satraukumu par ASV administrācijas politiku izdabāt Krievijai un vērsties pret saviem sabiedrotajiem; brīdina, ka šī politika grauj tradicionālo ASV sabiedroto uzticēšanos visā pasaulē un var postoši ietekmēt transatlantiskās saites, mieru un stabilitāti Eiropā un ārpus tās;

13.  prasa ES un tās dalībvalstīm ņemt vērā jaunākās norises ASV un Ukrainas attiecībās kā galīgo brīdinājumu par nepieciešamību iesaistīties kā Ukrainas vadošajam partnerim un aktīvi strādāt pie tā, lai saglabātu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai, cita starpā ar līdzīgi domājošiem partneriem no visas pasaules veidojot “rīkoties spējīgo un gribošo koalīciju” Ukrainas atbalstam un spiediena pastiprināšanai uz Krieviju;

14.  Atzinīgi novērtē Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu kopīgo paziņojumu pēc sanāksmes 2025. gada 11. martā Saūda Arābijas Karalistē, tostarp ASV militārās palīdzības un dalīšanās ar izlūkdatiem atsākšanu, kā arī priekšlikumu par 30 dienu pamiera vienošanos; atgādina, ka pamiers var būt efektīvs instruments karadarbības apturēšanai tikai tādā gadījumā, ja agresors to ievēro; tāpēc sagaida, ka Krievija tam piekritīs un ievēros to, apturot visus uzbrukumus Ukrainai, tās militārajām pozīcijām, civiliedzīvotājiem, infrastruktūrai un teritorijai;

15.  pauž bažas par pieaugošo spriedzi Baltijas jūrā ar hibrīdkara darbībām pret kritisko infrastruktūru un uzskata, ka izšķiroša nozīme ir ciešākai sadarbībai starp Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju;

16.  atzinīgi vērtē 2025. gada 6. marta Eiropadomes ārkārtas sanāksmes secinājumus un tās atbalstu ātrai Eiropas aizsardzības stiprināšanai, izmantojot plānu “ReArm Europe”, kā arī atkārtoti pausto atbalstu Ukrainai, sekojot pieejai “miers stiprumā”, un jo īpaši uzsver, ka Ukrainas drošība un Eiropas, transatlantiskā un globālā drošība ir nesaraujami saistītas;

17.  atkārtoti uzsver, ka Krievijas apzinātie uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana, seksuālās vardarbības un izvarošanas kā kara ieroča izmantošana, tūkstošiem Ukrainas pilsoņu deportācija uz Krievijas Federācijas teritoriju, Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošana un adopcija, kā arī citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir kara noziegumi, par kuriem vainīgie ir saucami pie atbildības;

18.  uzsver, ka visi tie, kas ir atbildīgi par kara noziegumiem Ukrainā, ir jāsauc pie atbildības, un uzsver, ka bez tiesiskuma miers nebūs ilgtspējīgs; atkārtoti aicina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis sadarboties ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību, lai izveidotu īpašu tribunālu, kas izmeklētu Krievijas līderu un viņu sabiedroto izdarīto agresijas noziegumu pret Ukrainu un sauktu pie atbildības par to, un uzsver, ka šā tribunāla jurisdikcijai jāaptver visa Krievijas un Baltkrievijas vadība, kas ir atbildīga par agresiju pret Ukrainu; atzinīgi vērtē to, ka Hāgā ir izveidots Starptautiskais centrs saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu;

19.  uzsver pilnīgu atbalstu izmeklēšanai, kuru SKT prokurors patlaban veic par stāvokli Ukrainā, pamatojoties uz iespējamiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu; atzinīgi vērtē to, ka Ukraina ir ratificējusi SKT Romas statūtus, kas tai ļāva no 2025. gada janvāra kļūt par tās pusi; šajā sakarā pauž nopietnas bažas par ASV sankcijām pret SKT, tās prokuroriem, tiesnešiem un darbiniekiem, kas ir nopietns uzbrukums starptautiskajai tiesu sistēmai; aicina Komisiju steidzami aktivizēt Bloķēšanas statūtu un dalībvalstis steidzami pastiprināt diplomātiskos centienus, lai aizsargātu un nodrošinātu SKT kā neatņemamu starptautiskās tiesu sistēmas stūrakmeni;

20.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu, tiklīdz būs izpildīti Komisijas ieteikumi; atkārtoti apstiprina, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē progresu ar pievienošanos saistīto reformu īstenošanā, neraugoties uz kara apstākļiem; aicina paātrināt pievienošanās sarunas, atzīstot Ukrainas integrāciju ES par stratēģisku prioritāti; uzsver, ka liela nozīme ir nepārtrauktai ES finansiālajai palīdzībai, kas piesaistīta konkrētai reformai, kā galvenajam instrumentam, kurš ļauj uzturēt un paātrināt Ukrainas pārveidi atbilstoši Eiropas standartiem; uzsver, ka Kopenhāgenas kritēriji un nepieciešamās reformas, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, demokrātiju, pamatbrīvībām un cilvēktiesībām, ir būtiski svarīgi uz nopelniem balstītam pievienošanās procesam; uzskata, ka Ukrainas dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā un ka ar to tiek apliecināta līderība, apņēmība un redzējums;

21.  atgādina par NATO apņemšanos uzņemt Ukrainu aliansē; šajā sakarā norāda uz NATO konsekvento atvērto durvju politiku, saskaņā ar kuru NATO joprojām ir atvērta visām Eiropas demokrātijām, kam ar aliansi ir kopīgas vērtības, un saskaņā ar kuru lēmumi par dalību ir jāpieņem tikai NATO dalībvalstīm bez iespējas kādai trešai pusei ietekmēt šo procesu;

22.  aicina Ukrainas iestādes stiprināt iekšējo politisko vienotību Ukrainā, uzturēt parlamentāro plurālismu un iesaistīties konstruktīvā sadarbībā ar politiskajām partijām Augstākajā radā; aicina Ukrainas politiskās ieinteresētās personas turpināt stiprināt politisko vienotību un parlamentāro plurālismu un iesaistīties konstruktīvā sadarbībā Augstākajā radā; prasa pienācīgi ņemt vērā vietējo pašpārvaldes iestāžu pilnvaras un tiesības; prasa garantēt mediju plurālismu saskaņā ar demokrātijas principiem un vērtībām, ko ukraiņi aizstāv tik apņēmīgi un drosmīgi; ierosina, ņemot vērā pievienošanās ES procesu, izbeigt visus ierobežojumus Ukrainas Augstākās radas locekļu ceļošanai uz ārvalstīm;

23.  atzinīgi vērtē Ukrainas, Eiropas un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas par atbalsta sniegšanu nolaupīto Ukrainas bērnu, karagūstekņu un nelikumīgi aizturēto civiliedzīvotāju ģimenēm; prasa ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai atbalstīt to centienus un pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā atgrieztu visus nolaupītos un aizturētos ukraiņus;

24.  norāda uz aplēsi jaunākajā ātrajā postījumu un vajadzību novērtējumā par to, ka Ukrainai nākamās desmitgades laikā atveseļošanai un rekonstrukcijai būs nepieciešami vismaz 506 miljardi EUR; atzinīgi vērtē ES Ukrainas mehānismu, kura budžets ir gandrīz 50 miljardi EUR, un ES Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu, kas sadarbībā ar G7 piedāvā aizdevumus Ukrainai līdz 45 miljardu EUR apmērā; tomēr mudina ES sagatavoties Ukrainas rekonstrukcijai, atvēlot un nodrošinot jaunus resursus; prasa ES, dalībvalstīm un līdzīgi domājošajiem partneriem sniegt visaptverošu un koordinētu politisko, ekonomisko, tehnisko un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainas ilgtspējīgu un iekļaujošu pēckara rekonstrukciju un atveseļošanu; atkārtoti apstiprina ES apņemšanos sniegt Ukrainai ilgtspējīgu un ilgtermiņa finansiālu un ekonomisku atbalstu, tostarp makrofinansiālo palīdzību, atbalstu rekonstrukcijai un ekonomiskajai un sociālajai atveseļošanai un veikt pasākumus Ukrainas ekonomikas un kritiskās infrastruktūras noturības nodrošināšanai; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir jāmaksā par milzīgo kaitējumu, kas nodarīts Ukrainai, un tādēļ prasa konfiscēt Krievijas valsts aktīvus, kas ir iesaldēti saskaņā ar ES sankcijām, un tos izmantot Ukrainas aizsardzības un rekonstrukcijas atbalstam;

25.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis palielināt pret Krieviju vērsto sankciju efektivitāti un ietekmi, lai galīgi mazinātu Krievijas spēju turpināt brutālo agresijas karu pret Ukrainu un apdraudēt citu Eiropas valstu drošību; prasa aizliegt Krievijas importu uz ES vai noteikt tam mērķtiecīgus tarifus, lai pilnībā izbeigtu graudu, potaša un mēslošanas līdzekļu, kā arī izejvielu, tostarp tērauda, urāna, titāna, niķeļa, koksnes un koksnes produktu, un visu veidu naftas un gāzes plūsmu; aicina Padomi saglabāt, pēc iespējas atspoguļot un paplašināt savu sankciju politiku pret Krieviju un visām palīdzošām valstīm, piemēram, Baltkrieviju, Irānu, Ziemeļkoreju, un piemērot sankcijas Ķīnas struktūrām, kas piegādā divējāda lietojuma preces un militāras preces, vienlaikus uzraugot, pārskatot un uzlabojot politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visu sankciju pakešu ātru īstenošanu un stingru izpildi un stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm; prasa Komisijai veikt ietekmes novērtējumu par sankciju efektivitāti Krievijas kara centienu kavēšanā un par to pasākumu efektivitāti, kuru mērķis ir novērst sankciju apiešanu; aicina Padomi sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic Eiropas Savienībā reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis, un pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus pret visām struktūrām, kas veicina sankciju apiešanu un nodrošina Krievijas militāro kompleksu ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un aprīkojumu;

26.  prasa noteikt papildu sankcijas pret Krievijas ekonomikai īpaši svarīgām nozarēm, jo īpaši banku, metalurģijas, kodolenerģijas, ķīmijas un lauksaimniecības nozarēm, tādām izejvielām kā alumīnijs, tērauds, urāns, titāns un niķelis, kā arī veikt pretapiešanas pasākumus pret visām valstīm un vienībām, kas nodrošina Krievijai militāras un divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas; prasa veikt turpmākas darbības pret Krievijas ēnu floti, ņemot vērā sankciju apiešanu, kritiskās infrastruktūras sabotāžu un vides riskus; aicina Komisiju kopīgi sadarboties ar karoga un ostas valstīm ārpus ES un veikt pasākumus pret īpašniekiem, operatoriem un apdrošinātājiem trešās valstīs, kas ļauj darboties Krievijas ēnu flotei; mudina dalībvalstis labāk koordinēt operatīvo sadarbību starp krasta apsardzes aģentūrām, lai palielinātu kopējās jūras uzraudzības spējas; uzsver, ka Krievija arvien vairāk paļaujas uz mēslošanas līdzekļiem, kas iegūti no gāzes un kas nodrošina arvien lielāku ieņēmumu avotu, vienlaikus apdraudot ES ekonomiku un apdraudot nodrošinātību ar pārtiku; sagaida, ka ES saglabās sankcijas pret Krieviju tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgstošu mieru, un kamēr tā nesāks atbildēt par nodarīto;

27.  aicina nākamajā ES sankciju paketē noteikt sankcijas visiem zināmajiem ēnu flotes tankkuģiem un to īpašniekiem, vienlaikus ieviešot sankcijas pret visiem naftas tankkuģiem, kas pārkāpj Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, un panākot, ka visas dalībvalstis stingri īsteno pasākumus, ar kuriem Eiropas ūdeņos vai uz jebkuru ES dalībvalsts ostu aizliedz kuģot tiem kuģiem neatkarīgi no karoga, kuri nav ievērojuši starptautiskos noteikumus par pārkraušanu jūrā no kuģa uz kuģi (STS) vai ir nelikumīgi izslēguši automātiskās identifikācijas sistēmu; mudina Komisiju un dalībvalstis ES ūdeņos aizliegt Krievijas naftas pārkraušanu no kuģa uz kuģi;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis nolūkā atbalstīt pašreizējo sankciju izpildes panākšanu izstrādāt plašākas sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas koksni, cita starpā īpaši aizliedzot importēt vai iegādāties koksnes izstrādājumus, kuri pārstrādāti trešās valstīs un kuru sastāvā ir koksne, jo īpaši bērza saplāksnis, ar izcelsmi Krievijā vai Baltkrievijā;

29.  stingri nosoda Ungārijas valdību par draudiem bloķēt ES sankciju sistēmas atjaunošanu, kā arī ierobežot attiecīgu ES reakciju atbilstoši situācijas nopietnībai; aicina dalībvalstis izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nepieļautu, ka Ungārijas valdība veic turpmāku bloķēšanu;

30.  prasa vēl vairāk ierobežot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu ES, jo īpaši ar stingrākām drošības pārbaudēm, ieskaitot prasību iesniegt militārā dienesta informāciju Šengenas vīzas pieteikuma procesa laikā, neskatoties uz to, ka tiem ir jāizsniedz humanitāras vīzas;

31.  stingri nosoda Krievijas spēku veikto Ukrainas karagūstekņu nogalināšanu; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautiskos partnerus palielināt spiedienu uz Krieviju, lai tā ievērotu savas starptautiskās saistības, jo īpaši Ženēvas konvenciju, un ļautu starptautiskajām organizācijām piekļūt ieslodzītajiem;

32.  nosoda Krievijas kara postošo ietekmi uz bērniem; aicina palielināt ES atbalstu bērnu izglītībai, veselības aprūpei, garīgās veselības pakalpojumiem un bērnu aizsardzībai, tostarp rehabilitācijai pēc traumām un drošai mācību videi; mudina ES un Ukrainu piešķirt prioritāti bērnu vajadzībām palīdzības un atjaunošanas centienos, zemes atmīnēšanā un bērnu labklājības integrēšanā saistībā ar pievienošanās ES procesu;

33.  atkārtoti pauž bažas par situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā, ko nelikumīgi kontrolē Krievija; atbalsta centienus saglabāt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras klātbūtni Zaporižjas atomelektrostacijā; atkārtoti pauž dziļas bažas par kara plašāku ilgtermiņa ietekmi uz vidi;

34.  prasa ES un tās dalībvalstīm stiprināt ES stratēģisko komunikāciju, jo īpaši publiski atklāt patieso ainu par ES vadošo atbalstu Ukrainai, jo īpaši ņemot vērā apgalvojumus, kas vērsti uz tās ieguldījuma nozīmes mazināšanu, apkarot hibrīddraudus un “pelēkās zonas” darbības un novērst Krievijas iejaukšanos politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos Ukrainā un Eiropā; mudina proaktīvi informēt par ieguvumiem, ko sniedz ES paplašināšanās, lai gan Ukrainā, gan dalībvalstīs uzlabotu sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas pievienošanās procesam; uzsver, ka Ukrainas integrācija ES ir iespēja attīstīt gan pierobežas reģionus, gan dalībvalstis; stingri aicina ES un dalībvalstis apkarot Krievijas dezinformāciju par karu, stiprinot digitālo pratību, veicinot uz faktiem balstītus naratīvus un pieprasot sociālo mediju platformām atbildību par kaitīga satura izplatīšanu, stingri piemērojot Digitālo pakalpojumu aktu(3);

35.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2014/295/oj. (2) OV L, 2024/792, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/792/oj. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts), OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj.