Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2026. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2024/2111(BUI))

P10_TA(2025)0060 A10-0048/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(1), un kopīgo deklarāciju, par kuru šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija(2), kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas(3),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 15. decembra Regulu (ES, Euratom) 2022/2496, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(4),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (ES, Euratom) 2024/765, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(5) (DFS pārskatītā redakcija),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(6),

–  ņemot vērā 2022. gada 15. decembra rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam uzlabošanu: noturīgs un jaunu problēmu risināšanai piemērots ES budžets(7),

–  ņemot vērā 2023. gada 3. oktobra rezolūciju par priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšanai(8),

–  ņemot vērā 2024. gada 27. februāra rezolūciju par projektu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulu (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)(10) (Finanšu regula),

–  ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai(11),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2025. finanšu gada vispārējo budžetu(12) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2026. finanšu gada tāmes provizoriskā projekta sagatavošanu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavoja 2025. gada 10. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 104. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 104. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A10-0048/2025),

A.  tā kā budžets, ko ģenerālsekretārs 2025. gada 10. februārī ierosināja Parlamenta 2026. gada tāmes provizoriskajā projektā, ir 2 641 609 620 EUR, proti, par 4,30 % jeb 108 914 512 EUR lielāks nekā 2025. gada budžets;

B.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem Savienības gada inflācija 2025. gada janvārī bija pieaugusi līdz 2,8 % no 2,7 % 2024. gada decembrī; tā kā izdevumu līmenis daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam 7. izdevumu kategorijā ir balstīts uz 2 % pieaugumu gadā;

C.  tā kā Parlamenta uzticamība ir atkarīga no tā spējas īstenot savu galveno budžeta, likumdošanas un kontroles darbu saskaņā ar visaugstākajiem standartiem, vienlaikus rādot piemēru citām Savienības iestādēm, kā plānot un īstenot savus izdevumus piesardzīgi un efektīvi un ņemt vērā pastāvošo ekonomisko realitāti,

Vispārējs satvars

1.  pauž bažas par situāciju pašreizējās DFS 7. izdevumu kategorijā; atgādina, ka ierobežojumi izriet no samazinājumiem, ko Padome piemēroja jau tā ļoti nelielajam Komisijas sākotnēji ierosinātajam līdzekļu apmēram, vienojoties par pašreizējo DFS 2021.–2027. gadam; pauž nožēlu par Padomes iebildumiem pret Komisijas priekšlikumu, pārskatot DFS, no 2024. gada palielināt 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; norāda, ka DFS pārskatīšanā nav atrisināts jautājums par 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu; uzsver, ka prognozētā negatīvā rezerve 2026. gadam liek domāt, ka šim nolūkam 7. izdevumu kategorijā būs jāizmanto īpašie instrumenti;

2.  atbalsta samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2025. gada 18. martā panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2025. gada budžetu noteikt 4,09 % apmērā, kas nozīmē, ka 2026. gada tāmes kopējais apmērs ir 2 636 241 620 EUR, un attiecīgi par kopumā 12 378 000 EUR samazināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

1 0 0 6 — Piemaksa par vispārējiem izdevumiem, 1 4 2 — Rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumi, 2 0 0 0 — Īre, 2 0 0 7 — Ēku celtniecība un telpu iekārtošana, 2 0 2 4 — Enerģijas patēriņš, 2 1 0 1 — Korporatīvo lietojumprogrammu pārvaldība, 3 2 0 — Specializēto zināšanu ieguve, 3 2 4 3 — Eiropas Parlamenta apmeklētāju centri, 3 2 4 8 — Izdevumi saistībā ar audiovizuālo informāciju, 4 4 — Pašreizējo un bijušo deputātu sanāksmes un citas darbības;

turklāt tika nolemts par 7 010 000 EUR palielināt Prezidija 2025. gada 10. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru un attiecīgi palielināt apropriācijas, kas ierosinātas šādās budžeta pozīcijās:

1 2 0 0 — Atalgojums un piemaksas, 1 6 3 0 — Sociālais dienests: sociālie izdevumi, 4 0 0 — Kārtējie administratīvie izdevumi un izdevumi saistībā ar politisko grupu un pie grupām nepiederošo deputātu politisko darbību un informācijas pasākumiem un 4 0 3 — Eiropas politisko fondu finansēšana;

visbeidzot, tika panākta vienošanās grozīt budžeta piezīmes 1 6 3 0. postenī “Sociālais dienests: sociālie izdevumi”, lai iekļautu atsauci uz Reģistrēto deputātu palīgu komiteju;

3.  atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas budžeta reglamentē tiesību aktos noteikti pienākumi; norāda, ka no 103,5 miljoniem EUR, ar ko papildināts budžets salīdzinājumā ar 2025. gadu, palielinājums par 85,3 miljoniem EUR ir nepieciešams tiesību aktos noteikto finansiālo saistību izpildei, galvenokārt ierēdņu un pagaidu darbinieku, līgumdarbinieku un reģistrēto deputātu palīgu algu atjauninājumam (attiecīgi 52,7 miljoni EUR, 9,2 miljoni EUR un 15,1 miljons EUR); atgādina, ka saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu algu indeksācijas koeficients, ko Komisija patlaban prognozē 2025. gada aprīlim, 2025. gada jūlijam, 2026. gada aprīlim un 2026. gada jūlijam, ir attiecīgi 1,2 %, 4,6 %, 0,6 % un 3,4 %;

4.  norāda, ka Parlaments — trešo gadu pēc kārtas — nepieprasa papildu amata vietas 2026. gadam;

5.  norāda, ka izdevumi, kas nav noteikti tiesību aktos, ir palielinājušies par 1,96 %, salīdzinot 2025. gadu un 2026. gadu;

6.  atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra iniciatīvu veikt plašu pārbaudi nolūkā apzināt administratīvās vienkāršošanas iespējas, novērst neefektivitāti un nodrošināt jūtamu izmaksu samazinājumu, tādējādi palielinot efektivitāti un nodrošinot resursu lietpratīgu izmantošanu; aicina ģenerālsekretāru reizi pusgadā sniegt Budžeta komitejai jaunāko informāciju par veiktajām darbībām un rīcības plānu vienkāršošanai, kā arī par to ietekmi uz budžetu un personālu; uzsver, ka administratīvās procedūras un cilvēkresursu pārvaldība ir smags slogs deputātiem, jo īpaši, kad tiek pieņemti darbā vietējie palīgi, un aicina šīs jomas vienkāršot;

7.  norāda, ka Parlamenta budžetu vajadzētu veidot uz reālistiska pamata saskaņā ar budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem; uzsver — ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai finansiāla piesardzība un drošība arī turpmāk būtu pamatprioritātes, un vienlaikus garantēt, ka šie pasākumi nekavē iestādes efektivitāti, lietderību un darbības spēju un netraucē tās pamata personālam sekmīgi veikt savus pienākumus; uzsver, ka Parlamentam ir jārāda piemērs sava budžeta pārvaldībā, ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu un investīcijas, kas Savienībai būs jāveic, lai nodrošinātu savu stratēģisko autonomiju;

8.  uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības vērtību un rīcībpolitiku — piemēram, digitālās un zaļās pārkārtošanās — veicināšanā; uzsver, ka pārredzamība, pārskatatbildība, dzimumu līdztiesība un integritāte ir pamatprincipi Savienības iestādēs un jo īpaši Parlamentā kā Eiropas demokrātijas mājvietā;

Parlamenta pamatfunkciju stiprināšana

9.  pieņem zināšanai to, ka 2024. gada septembrī uz iepriekšējā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pamata tika izveidoti četri jauni tematiskie ģenerāldirektorāti, kuri atbild par likumdošanas, budžeta un kontroles darbībām, un tas darīts, lai uzlabotu Parlamenta darbību kā vienam no likumdevējiem, vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; prasa, lai ģenerālsekretārs regulāri informētu Budžeta komiteju par izmaiņām šajos ģenerāldirektorātos darba un personāla ziņā;

10.  atzīst, ka politisku lēmumu pieņemšanā vairāk jābalstās uz pierādījumiem un faktiem; pieņem zināšanai 16,75 miljonu EUR budžetu, kas paredzēts, lai stiprinātu Parlamenta administratīvo spēju atbalstīt deputātus viņu parlamentārajā darbā un nostiprinātu tā spēju pārvarēt sarežģītību un nenoteiktību;

11.  uzsver, ka politiskās grupas pilda ļoti svarīgu lomu, nodrošinot deputātiem speciālās zināšanas un politisko atbalstu likumdošanas un parlamentārajā darbā; uzsver — ir jānodrošina, ka tiek sasniegts svarīgais mērķis stiprināt Parlamenta spēju atbalstīt deputātu darbu;

Digitālā pārkārtošanās

12.  uzsver, ka Parlamenta kiberdrošība ir viena no galvenajām prioritātēm; norāda, ka kopējais IT budžets veido 7,40 % no 2026. gada tāmes kopējā budžeta; uzsver stabilas kiberdrošības infrastruktūras nozīmi ģeopolitiski nemierīgos laikos un atzinīgi vērtē kiberdrošībai paredzēto apropriāciju palielinājumu; atbalsta plānus līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt kiberdrošībai paredzēto finanšu apropriāciju apjomu līdz 10 % no Parlamenta IKT budžeta;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2025. gada 10. februārī pieņēma satvaru iekšējās kiberdrošības riska pārvaldības, pārvaldes un kontroles sistēmai; atgādina, ka investīcijas kiberdrošībā ir svarīgas Parlamenta un Savienības demokrātiskā viedokļa aizsardzībai;

14.  atzinīgi vērtē investīcijas mākslīgajā intelektā (MI) 1 miljona EUR apmērā; aicina uz plašāku MI izmantošanu, lai palielinātu efektivitāti, vienlaikus paturot prātā ar to saistītos riskus, arī saistībā ar ētiku un datu aizsardzību; uzsver MI potenciālu administratīvo procesu racionalizēšanā; uzsver, ka MI ieviešanā inovācija jālīdzsvaro ar nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem; norāda, ka MI attīstība tiks cieši uzraudzīta saskaņā ar Prezidija noteiktajiem principiem, kas cita starpā ietver rūpīgu riska novērtējumu, izmantojot jaunās tehnoloģijas; aicina Ģenerālsekretariātu gādāt par risinājumiem, piemēram, lietojumprogrammām un rīkiem, un tos pēc iespējas drīz darīt pieejamus deputātiem un darbiniekiem;

Zaļā pārkārtošanās

15.  atzinīgi vērtē Parlamenta vides vadības sistēmas (EMAS) mērķus 2025.–2029. gadam; atgādina, ka investīcijas energoefektivitātē ir labs veids, kā panākt ieguldīto līdzekļu atdevi; pieņem zināšanai, ka 2026. gada tāmē ir paredzēts 8,45 miljonu EUR liels budžets investīcijām energoefektivitātē un vidē, lai turpinātu uzlabot ēku vidisko sniegumu; norāda, ka tas atbilst palielinājumam par 74 % salīdzinājumā ar 2025. gada budžetu; tomēr atzīst, ka šīs vides jomas darbības ir daļa no budžeta pozīcijas 2 0 0 7 “Ēku celtniecība un telpu iekārtošana”, kuras kopējā summa 2026. gadā salīdzinājumā ar 2025. gadu ir samazinājusies par 3,7 miljoniem EUR;

16.  atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas no Parlamenta oglekļa pēdas rada cilvēku pārvadājumi; prasa samērīgi samazināt to braucienu skaitu, kas saistīti ar sanāksmēm, kuras var efektīvi rīkot attālināti vai jauktā formātā, un veicināt pāreju uz mazoglekļa alternatīvām visu pārējo braucienu gadījumā, ja vien tas neietekmē likumdošanas un politiskā darba kvalitāti;

17.  pieņem zināšanai prognozēto oglekļa kredītu cenu pieaugumu, kas nozīmē, ka atbilstoši pašreizējam emisiju līmenim 2026. gadā būs vajadzīgi aptuveni 900 000 EUR; aicina administrāciju saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību turpināt samazināt Parlamenta emisijas, nevis iegādāties oglekļa kredītus; atzinīgi vērtē to, ka, sākot no 2025. gada jūlija, ir ieviests plašāks vilcienu satiksmes piedāvājums komandējumiem uz Strasbūru, kas ir pozitīvs solis virzībā uz CO2 emisiju samazināšanu;

18.  norāda, ka Parlaments ir uzstādījis un turpina uzstādīt saules fotoelementu paneļus, lai vēl vairāk palielinātu uz vietas saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un sasniegtu 25 % mērķrādītāju; pieņem zināšanai ģenerālsekretāra sniegtās atbildes saistībā ar Parlamenta 2024. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, kurās norādīts, ka 2022. gadā tika veikts pētījums par fotoelementu paneļu izmantošanu Strasbūras ēkām, kuru pabeidza 2023. gadā, un ka 2024. gadā tiks veikti papildu pētījumi par praktiski iespējamiem risinājumiem, jo īpaši attiecībā uz WEISS ēku;

Daudzvalodība, komunikācija un dezinformācija

19.  uzsver, ka daudzvalodība ir svarīgs princips, uz kuru balstās Parlamenta darbs; pieņem zināšanai to, ka 2025. gada pavasarī ir plānots pārskatīt rīcības kodeksu attiecībā uz daudzvalodību; prasa, lai Parlaments attiecīgā gadījumā ar daudzvalodību saistīto pakalpojumu jomā izmantotu būtisko tehnoloģiju attīstību, arī MI izstrādi un izmantošanu; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi informēt Budžeta komiteju par jebkādu ietekmi uz budžetu saistībā ar šo pārskatīšanu;

20.  uzsver Eiropas Parlamenta vietējo biroju lomu ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanā; šajā saistībā pieņem zināšanai darbu, ko veic EP vietējie biroji, dažādos kanālos un vietējā valodā proaktīvi popularizēdami Parlamenta darbu; uzsver, ka EP vietējie biroji Apvienotajā Karalistē pilda galvenā kontaktpunkta funkciju attiecībā uz Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, sniedz viņiem informāciju par Parlamentu un mudina viņus balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās; prasa Prezidijam paplašināt komunikācijas materiālu sagatavošanu un izplatīšanu pieejamā un iekļaujošā veidā;

21.  uzsver jauniešu zemo līdzdalības līmeni nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās dažos Savienības reģionos un Parlamenta lomu ES pilsoniskuma izglītības stiprināšanā;

22.  atgādina par programmas “Eiropas Parlamenta Vēstnieku skola” nozīmi Eiropas jauniešu aktīvas līdzdalības sekmēšanā un to, cik svarīga ir David Sassoli vārdā nosauktā apmācības programma jaunajiem žurnālistiem, kuras mērķis ir stiprināt žurnālistu izpratni par Savienību un tās darbību, kas ir labākais dezinformācijas apkarošanas līdzeklis, ņemot vērā nesenās tendences, kuras liecina par satraucošu mediju brīvības un neatkarības samazināšanos visā Savienībā;

23.  atzīst, ka apmeklētāju grupas ir svarīgas kā būtisks instruments, kas ļauj iedzīvotājiem labāk iepazīt deputātu darbu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ar 2025. gada 1. janvāri ir palielināts maksimālais apjoms un izmaksu faktori, ko izmanto atbalstītajiem apmeklētājiem paredzētā finansiālā atbalsta aprēķināšanā; prasa Prezidijam izvērtēt ar apmeklētāju grupām saistīto pārskatīto noteikumu ietekmi uz ceļa izdevumiem, ņemot vērā tirgus svārstības, un nepieļaut apmeklētāju netiešu ģeogrāfisko diskrimināciju; norāda, ka deputāti parasti neizmanto aptuveni 15 % no apmeklētāju kvotas; aicina ģenerālsekretāru ierosināt Prezidijam neizmantoto kvotu darīt pieejamu ieinteresētajiem deputātiem; norāda, ka apmeklētāju grupām paredzētais budžets atbilst 22 % no Komunikācijas ģenerāldirektorāta kopējā budžeta;

24.  ar bažām norāda uz iekšējiem noteikumiem, kuri reglamentē deputātu apmeklētāju grupu uzņemšanu un kuru piemērošanas rezultātā reģistrētajiem deputātu palīgiem dažos gadījumos ir jāsedz 30 % no sākotnējām izmaksām; uzsver šādu noteikumu neizpildāmību un finansiālo slogu, ko tie rada reģistrētiem deputātu palīgiem; pieņem zināšanai Parlamenta 2024. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmes sakarā sniegtās ģenerālsekretāra atbildes attiecībā uz divpakāpju pieejas pamatojumu; saprot loģisko pamatojumu, taču uzsver, ka tas rada aizvien lielākus sarežģījumus reģistrētiem deputātu palīgiem, jo īpaši saistībā ar nepārtraukto pāreju uz stingrākiem noteikumiem;

25.  uzsver, ka komunikācijas vide kļūst aizvien sarežģītāka un politiskā komunikācija būtu jāveic daudzos veidos, cita starpā ar saziņu dažādās sociālo mediju platformās un citos medijos; uzsver, ka politiskajām grupām savs vēstījums ir jānodod un jāpauž visās dalībvalstīs, jo tas ir viens no labi funkcionējošas Eiropas demokrātijas pamatprincipiem;

Infrastruktūra

26.  pieņem zināšanai jauno pieeju ēku jomā, kur Parlaments pēc iegādes perioda ir sācis ēku konsolidācijas posmu, ņemot vērā ilgtspēju, piekļūstamību un deputātu un darbinieku mobilitāti;

27.  pieņem zināšanai to, ka 2026. gada tāmē ir iekļauti 4 miljoni EUR izpētei un darbuzņēmēja sagatavošanās darbiem saistībā ar SPAAK ēkas renovāciju, savukārt kopējās izmaksas tiek lēstas 36 miljonu EUR apmērā; tāpēc konstatē, ka ar SPAAK ēkas renovāciju saistītās izmaksas, kas atbilst 32 miljoniem EUR, 2026. gada tāmē nav iekļautas; norāda, ka ģenerālsekretārs plāno šīs izmaksas segt ar apkopojošu pārvietojumu vai izmantojot aizdevumu; prasa ģenerālsekretāram saskaņā ar Finanšu regulas 272. panta 6. punktu pēc iespējas ātrāk sniegt Budžeta komitejai detalizētu informāciju par iespējamu aizdevumu šo izmaksu segšanai, kā arī pilnīgu darbu plānojumu, kas ietver izmaksu plānojumu; uzstāj, ka izmaksas, kas nav tieši saistītas ar renovācijas darbiem, arī būtu skaidri jānorāda un jāiekļauj budžetā; norāda, ka 2024. gada decembrī SPAAK ēkas projekta tiešās izmaksas bija 14,12 miljoni EUR;

28.  atzinīgi vērtē DG INLO izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir likvidēt leģionellas Parlamenta sanitāro cauruļvadu sistēmā, un uzsver, ka vienīgais efektīvais veids, kā apkarot leģionellu tālāku izplatīšanos, ir uz noteiktu laiku paaugstināt ūdens temperatūru cauruļvados līdz 55 grādiem pēc Celsija;

29.  norāda, ka 2026. gadā plānots ieguldīt 11,45 miljonus EUR ekspozīciju centros Europa Experience; pieņem zināšanai Prezidija 2024. gada novembrī pieņemto lēmumu pārskatīt Europa Experience koncepciju un sagaida, ka pārskatītā koncepcija būs izmaksu ziņā efektīvāka un pievilcīgāka apmeklētājiem; pauž nožēlu par to, ka ekspozīciju centru Europa Experience joprojām nav Bukarestē, Rīgā, Madridē, Lisabonā, Nikosijā, Valletā un Viļņā; prasa izveidot Europa Experience visās dalībvalstīs, tiklīdz būs izstrādāta pārskatīta koncepcija; atgādina, ka Europa Experience būtu jānodrošina iespēja iedzīvotājiem labāk izprast Savienības darbību un uzzināt vairāk par mūsu kopīgajām vērtībām; tādēļ atkārtoti norāda, ka centri Europa Experience ir neatņemama daļa no Parlamenta pastāvīgās komunikācijas ar Savienības pilsoņiem;

30.  pieņem zināšanai to, ka nav vajadzīgs papildu finansējums Parlamenta biroju atvēršanai Moldovā un Rietumbalkānos, jo tie tiktu ierīkoti EĀDD telpās; uzsver to, cik svarīga ir Parlamenta klātbūtne šajās valstīs kā apliecinājums Eiropas solidaritātei un Parlamenta apņēmībai īstenot pievienošanās procesu;

31.  pieņem zināšanai ar iepriekšējo Wayenberg bērnudārza pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma pirmstermiņa izbeigšanu pēc vairākām nopietnām apsūdzībām pret darbuzņēmēju; atzinīgi vērtē ar jaunu pakalpojumu sniedzēju noslēgto nolīgumu, kas paredz labākus darba apstākļus bērnudārza darbiniekiem un labākas kvalitātes pakalpojumus bērniem; tomēr atzīst, ka tāpēc ir palielināts šim nolūkam nepieciešamais budžets, taču uzsver, ka principā pienācīgiem ārējā personāla darba apstākļiem attiecīgā gadījumā vajadzētu būt prioritāram apsvērumam Parlamenta publiskajā iepirkumā;

32.  vēlreiz norāda uz nepieciešamību pēc kvalitatīvām bērnu aprūpes telpām Parlamenta telpās un aicina kompetentos dienestus modernizēt pašreizējās telpas aprīkojuma, platības un pieejamības ziņā, lai padarītu tās piemērotas bērniem; prasa veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz ģimenes telpas nepieciešamību Parlamenta mītnes vietā Briselē (to deputātu bērniem, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas Briselē) atbilstoši kārtībai Strasbūrā;

Citi jautājumi

33.  atkārtoti pauž plenārsēdē vairākkārt pieņemto prasību attiecīgajām struktūrām pārdomāt risinājumu, kas ļautu deputātiem izmantot viņu tiesības balsot attālināti grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā un apstiprinātos ilgstošas slimības gadījumos, izmantojot pandēmijas laikā gūto pieredzi attiecībā uz šīs balsošanas metodes tehniskajiem aspektiem;

34.  vēlreiz aicina ģenerālsekretāru uzsvērt pamatprincipu, saskaņā ar kuru pieņemšana darbā jābalsta uz kompetenci, vienlaikus nodrošinot ģeogrāfisko līdzsvaru starp visām dalībvalstīm visos personāla līmeņos; aicina Parlamentu veidot savas informēšanas spējas, lai konkursiem piesaistītu kvalitatīvus kandidātus, kas Parlamentam ir vajadzīgi profila, vecuma, dzimuma un valstspiederības ziņā un jo īpaši no nepietiekami pārstāvētām valstīm; uzsver, ka ir svarīgi panākt taisnīgu ģeogrāfisko pārstāvību, lai veicinātu patiesi eiropeisku civildienestu; norāda, ka Parlaments ir konsekventi pieņēmis pasākumus šā mērķa atbalstam, cita starpā organizējis konkrētām valstspiederībām paredzētus konkursus, vienlaikus ievērojot stingri uz nopelniem balstītas atlases pieeju;

35.  uzskata, ka Parlamentam — gan kā darba devējam, gan kā publiskai iestādei — būtu jārāda piemērs attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām; atzinīgi vērtē Parlamenta politiku, kuras mērķis ir nodrošināt, ka personas ar invaliditāti spēj pilnībā neatkarīgi izmantot Parlamenta ēkas, un atbalsta turpmākus pasākumus un pielāgojumus, kas šajā sakarā būs nepieciešami; atzīmē, ka budžetā šim nolūkam ir paredzēti 3,7 miljoni EUR;

36.  uzsver, ka tad, ja Parlamentam būtu tikai viena mītnes vieta, būtu iespējams samazināt finansiālās un vidiskās izmaksas; atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Parlamentam ir jāatrodas Strasbūrā; norāda, ka paliekošu izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgi grozījumi Līgumā, kuru izdarīšanai ir nepieciešama vienprātība;

37.  norāda, ka Parlamenta budžetā 116 miljoni EUR ir paredzēti deputātu un darbinieku komandējumu izdevumiem; aicina Parlamenta struktūras pārdomāt komandējumu praksi un pārskatīt komandējumu noteikumus un praksi, vispārēji tiecoties turpināt komandējumu rakstura uzlabošanu un vēl vairāk samazināt saistītās finansiālās un vidiskās izmaksas; mudina deputātus transportam izmantot mazoglekļa alternatīvas un atbalsta visizdevīgāko lidojumu iespēju atbildīgu un samērīgu izmantošanu un priekšrokas došanu braucieniem ar vilcienu, ja tas ir lietderīgs risinājums;

38.  pieņem zināšanai to, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu 46. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja finansēt papildu izmaksas, kas saistītas ar parlamentārās palīdzības budžetiem, ar apropriācijām no piemaksas par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta administrāciju veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu iespēju deputātiem, kuri to vēlas, izmantot savas piemaksas par vispārējiem izdevumiem, lai segtu reģistrēto deputātu palīgu komandējumu izmaksas; uzsver, ka šāds pasākums būtu risinājums deputātu biroju izmaksu pieauguma segšanai, neietekmējot budžetu;

39.  aicina Prezidiju neveikt piemaksas par vispārējiem izdevumiem indeksāciju un nepiešķirt bijušajiem deputātiem piemaksu par vispārējiem izdevumiem, tādējādi nodrošinot ievērojamus ietaupījumus tiesību aktos noteikto izmaksu ziņā;

40.  aicina Prezidiju pārskatīt noteikumus un ieviest nogaidīšanas periodu attiecībā uz bijušajiem deputātiem, kura laikā viņi nedrīkstētu iesaistīties lobēšanas vai pārstāvības darbībās saistībā ar Parlamentu un kurš būtu vienāds ar laiku, kādā deputāti saņem pārejas pabalstu;

41.  atgādina, ka Parlaments kopš 2018. gada ir konsekventi balsojis plenārsēdē par to, lai tiktu apsvērta iespēja atcelt vispārējo aizliegumu reģistrētiem deputātu palīgiem piedalīties oficiālās delegācijās un darba braucienos; pauž nožēlu par to, ka Priekšsēdētāju konferences 2025. gada marta lēmumā par īstenošanas noteikumiem, ar ko reglamentē darba braucienus ārpus Eiropas Parlamenta trim darba vietām, plenārsēdēs paustie aicinājumi nav ņemti vērā; saglabā nostāju, ka reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, būtu jāļauj pavadīt deputātus oficiālās delegācijās un darba braucienos; aicina attiecīgās struktūras grozīt attiecīgos iekšējo noteikumu pantus, lai bez turpmākas kavēšanās atļautu reģistrētiem deputātu palīgiem piedalīties oficiālos darba braucienos un delegācijās ārpus Parlamenta trim darba vietām;

42.  atzinīgi vērtē darbu, ko veic Reģistrēto deputātu palīgu komiteja, kas pārstāv aptuveni 2000 reģistrēto deputātu palīgu, kuru darbs ir ļoti svarīgs EP deputātu ikdienas darbību netraucētai norisei; norāda, ka Reģistrēto deputātu palīgu komitejai ir piešķirti 10 000 EUR, lai tā varētu pildīt savas funkcijas un lai tai būtu pietiekami resursi reģistrēto deputātu palīgu efektīvai atbalstīšanai un pienācīgai pārstāvībai;

43.  atzinīgi vērtē to, ka izņēmuma kārtā par 10 % palielinātas stipendijas visiem stažieriem 2026. gadā (tam paredzēts 1 miljons EUR 2026. gada budžetā), lai palīdzētu viņiem segt aizvien lielākās mājokļa izmaksas Briselē un Luksemburgā;

44.  sagaida, ka atbildīgās iestādes piešķirs augstu prioritāti pieprasījumiem, par kuriem nobalsots plenārsēdē;

o
o   o

45.  pieņem 2026. finanšu gada tāmi;

46.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2093/oj. (2) OV C 444 I, 22.12.2020., 4. lpp. (3) OV C 445, 29.10.2021., 252. lpp. (4) OV L 325, 20.12.2022., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2496/oj. (5) OV L, 2024/765, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/765/oj. (6) OV C 445, 29.10.2021., 240. lpp. (7) OV C 177, 17.5.2023., 115. lpp. (8) OV C, C/2024/1195, 23.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1195/oj. (9) OV C, C/2024/6751, 26.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6751/oj. (10) OV L, 2024/2509, 26.9.2024. ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj. (11) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2020/1222/oj. (12) OV L, 2025/31, 27.2.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/budget/2025/31/oj.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par žurnālistu vajāšanu Kamerūnā, jo īpaši Amadou Vamoulké, Kingsley Fomunyuy Njoka, Mancho Bibixy, Thomas Awah Junior un Tsi Conrad lietām (2025/2627(RSP))

P10_TA(2025)0061 RC-B10-0230/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā Kamerūnā pasliktinās preses brīvība; tā kā Kamerūnas konstitūcijā ir atzīta vārda brīvība un pamattiesības; tā kā žurnālisti tiek regulāri aizturēti, aizskarti, cenzēti un ieslodzīti par pretvalstisku darbību, noziedzīgu neslavas celšanu, viltus ziņām un atriebību, kad viņi ziņo par krīzi Kamerūnas angliski runājošajos reģionos;

B.  tā kā Kamerūna izmanto ilgu pirmstiesas apcietinājumu un patvaļīgu aizturēšanu; tā kā žurnālisti ir turēti apcietinājumā bez iespējām sazināties un notiesājošus spriedumus paziņo militārās tiesas, turklāt tiek pieļauti arī citi tiesību uz taisnīgu tiesu un pienācīgu procesu pārkāpumi;

C.  tā kā ANO Komiteja pret spīdzināšanu, organizācija “Freedom House” un Žurnālistu aizsardzības komiteja nesen ziņoja, ka Kamerūnas policija, žandarmi un citi valdības aģenti ir arestējuši, aizturējuši un iebiedējuši žurnālistus un viņiem fiziski uzbrukuši un ka pēc aizturēšanas žurnālisti bieži vien tiek aizskarti, spīdzināti un nogalināti;

D.  tā kā Tsi Conrad, Mancho Bibixy, Kingsley Fomunyuy Njoka un Thomas Awah Junior ir žurnālisti, kuri ziņoja par situāciju Kamerūnas angliski runājošajos reģionos, tostarp par pārkāpumiem bruņotā konflikta laikā un notiekošajiem pilsoņu nemieriem; tā kā žurnālistam Amadou Vamoulké, kuram ir vāja veselība, tika piespriests 32 gadu cietumsods par valsts raidorganizācijas neatkarīgu vadību;

E.  tā kā žurnālisti Martinez Zogo, Jean-Jacques Ola Bebe, Samuel Wazizi un Anye Nde Nsoh tika nogalināti laikposmā no 2019. gada augusta līdz 2023. gada maijam un joprojām nav sniegtas atbildes uz būtiskiem jautājumiem par atbildību viņu nāvē;

F.  tā kā ES ir Kamerūnas vadošā tirdzniecības partnere,

1.  nosoda Kamerūnas iestāžu veiktos strukturālos žurnālistu cilvēktiesību pārkāpumus, aicina šīs iestādes nodrošināt preses brīvības ievērošanu, jo īpaši gatavojoties 2025. gada Kamerūnas prezidenta vēlēšanām, un mudina tās nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Amadou Vamoulké, Kingsley Fomunyuy Njoka, Mancho Bibixy, Thomas Awah Junior un Tsi Conrad un līdz tam nodrošināt, ka tiek ievērotas viņu pamattiesības un ka viņiem ir pieejama medicīniskā aprūpe;

2.  aicina ES un dalībvalstis vērsties pie Kamerūnas iestādēm par aizturēto žurnālistu lietām; aicina ES izmantot savu diplomātisko un ekonomisko ietekmi, lai Kamerūnā panāktu reālus uzlabojumus cilvēktiesību jomā;

3.  mudina Komisiju, EĀDD un dalībvalstu diplomātiskās misijas aktīvi reaģēt uz žurnālistiem piemērotajiem ierobežojumiem, tostarp nodrošinot tiesas procesu visaptverošu novērošanu, apmeklējot aizturētos žurnālistus un uzturot aktīvu kontaktu ar marginalizētiem vai riskam pakļautiem žurnālistiem, viņu ģimenēm un kolēģiem;

4.  mudina Kamerūnas iestādes izbeigt praksi tiesāt civiliedzīvotājus militārajās tiesās, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, un beigt ļaunprātīgi apsūdzēt žurnālistus terorismā, pretvalstiskās darbībās un viltus ziņu izplatīšanā;

5.  atkārtoti aicina dalībvalstis atbalstīt ANO Cilvēktiesību padomes faktu vākšanas misiju Kamerūnā, jo īpaši ņemot vērā konfliktu ziemeļrietumu un dienvidrietumu reģionos;

6.  aicina dalībvalstis atvieglot humanitāro vīzu pieteikumus vajāšanas riskam pakļautiem Kamerūnas žurnālistiem;

7.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Augstajai pārstāvei / Komisijas priekšsēdētājas vietniecei un Kamerūnas prezidentam, valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par sodīšanas drudzi Irānā un nāvessoda piespriešanu aktīvistiem Behrouz Ehsani un Mehdi Hassani (2025/2628(RSP))

P10_TA(2025)0062 RC-B10-0220/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā Irānā ir visaugstākais nāvessodu skaits uz vienu iedzīvotāju pasaulē; tā kā kopš “Sieviete, dzīvība, brīvība” sacelšanās 2022. gadā Irānas iestādes ir izvērsušas plašu nāvessoda izpildi, tostarp vēršoties pret disidentiem, sievietēm, žurnālistiem un minoritātēm;

B.  tā kā cilvēktiesību situācija Irānā pasliktinās, tostarp sistemātiski vēršoties pret sievietēm, bērniem un etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, piemēram, kristiešiem, bahajiešiem, kurdiem un beludžiem;

C.  tā kā pēc Jina Mahsa Amini nāves apcietinājumā Irānas iestādes ir pastiprinājušas centienus apspiest kustību “Sieviete, dzīvība, brīvība”;

D.  tā kā saskaņā ar organizācijas “Iran Human Rights” datiem 2024. gadā Irānā nāvessods tika izpildīts vismaz 975 cilvēkiem, kas ir lielākais skaits vairāk nekā divdesmit gadu laikā; tā kā tas ietver personas, kas aizturētas nepilngadīgas, kā arī Eiropas pilsoņus;

E.  tā kā Teherānas režīms vēršas pret publiskiem kritizētājiem, organizējot politiķu, žurnālistu un disidentu slepkavības ārvalstīs, tostarp Eiropas un Ziemeļamerikas teritorijā, piemēram, mēģinot nogalināt bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku Alejo Vidal-Quadras;

F.  tā kā politieslodzītie Behrouz Ehsani un Mehdi Hassani tika arestēti 2022. gada novembrī un pakļauti spīdzināšanai un ilgstošai ieslodzīšanai vieninieku kamerā, viņiem ieslodzījuma laikā tika liegtas pamattiesības un tika piespriests nāvessods, pamatojoties uz apsūdzībām par “bruņotiem nemieriem pret valsti”, “naidu pret Dievu” un “samaitātību uz zemes”;

G.  tā kā vairāki cilvēktiesību aizstāvji, tostarp Pakhshan Azizi, Wirishe Moradi, Mahvash Sabet un Sharifeh Mohammadi, Irānā saskaras ar smagu vajāšanu, turklāt dažiem no viņiem ir piespriests nāvessods, bet citi ir tikuši ieslodzīti,

1.  atkārtoti pauž stingru nostāju pret nāvessodu; mudina Irānas valdību nekavējoties ieviest moratoriju un pēc tam pilnībā atcelt nāvessodu;

2.  nosoda Irānas Augstākās tiesas lēmumu atstāt spēkā nāvessodu Behrouz Ehsani un Mehdi Hassani, kas ir ieslodzīti necilvēcīgos apstākļos un pakļauti netaisnīgiem tiesas procesiem;

3.  prasa viņus atbrīvot kopā ar visiem ieslodzītajiem, kuriem pašlaik piespriests nāvessods par politisko aktīvismu; jo īpaši atgādina par Pakhshan Azizi, Wirishe Moradi, Sharifeh Mohammadi un Mahvash Sabet steidzamajām lietām;

4.  nosoda nepieredzētu nāvessodu skaita pieaugumu un sistemātisko vēršanos pret cilvēktiesību aktīvistiem un minoritātēm, jo īpaši kristiešiem, bahajiešiem, kurdiem un beludžiem, izmantojot nāvessodu un vajāšanu; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot personas, kas aizturētas viņu reliģijas vai ticības dēļ;

5.  prasa nekavējoties atbrīvot un repatriēt notiesātos ES valstspiederīgos, tostarp Cécile Kohler, Jacques Paris un Ahmadreza Djalali, un atcelt visas apsūdzības pret viņiem; nosoda ķīlnieku diplomātiju, ko izmanto Irāna;

6.  aicina Padomi un dalībvalstis noteikt, ka nāvessoda atcelšana un politieslodzīto un ES valstspiederīgo atbrīvošana ir nosacījums attiecību uzlabošanai ar Irānu;

7.  atkārtoti aicina Irānu nodrošināt ANO īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Irānā un ANO faktu vākšanas misijai netraucētu piekļuvi šai valstij;

8.  atkārtoti aicina Padomi atzīt Islāma revolucionāro gvardu korpusu par teroristu organizāciju un turpināt identificēt Irānas amatpersonas, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, un piemērot tām sankcijas; aicina starptautisko sabiedrību asi reaģēt uz Teherānas organizētajiem slepkavības mēģinājumiem visā pasaulē, kas vērsti pret mullas režīma kritiķiem un oponentiem;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis paplašināt tehnisko un finansiālo palīdzību Irānas pilsoniskajai sabiedrībai;

10.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, PV/AP, Islāma konsultatīvajai asamblejai un Irānas Islāma Republikas augstākajam līderim.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par akūtu Lukašenko režīma represiju pieauguma risku Baltkrievijā: Izmeklēšanas komitejas draudi (2025/2629(RSP))

P10_TA(2025)0063 RC-B10-0219/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Baltkrieviju,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā Lukašenko režīms ir saasinājis iekšējās un starptautiskās represijas, lai likvidētu struktūras, kas pārstāv Baltkrievijas demokrātiskos spēkus;

B.  tā kā ANO eksperti nesen apstiprināja patvaļīgus arestus un aizturēšanas, kā arī spīdzināšanu vai sliktu izturēšanos un pat ziņoja par pierādījumiem par noziegumiem pret cilvēci; tā kā vairāk nekā 1200 politieslodzīto, tostarp Viktoryia Kulsha, Volha Mayorava, Alena Hnauk un Andrzej Poczobut, joprojām ir ieslodzīti;

C.  tā kā Baltkrievijas Izmeklēšanas komiteja ir uzsākusi “īpašo procedūru” pret simtiem Baltkrievijas iedzīvotāju, kuri pievienojās demonstrācijām dažādās Eiropas pilsētās vai piedalījās Koordinācijas padomes vēlēšanās; tā kā baltkrievu diasporas ģimenēm par piedalīšanos Brīvības dienas protestos tika draudēts ar ieslodzījumu un aktīvu konfiskāciju;

D.  tā kā Lukašenko režīms izmanto daudzu Baltkrievijas pasu derīguma termiņa beigas, lai piespiestu diasporu atgriezties Baltkrievijā;

E.  tā kā Baltkrievijas režīma pieaugošā sadarbība ar Krievijas drošības dienestiem palielina koordinētu represiju, novērošanas un hibrīddraudu risku ES teritorijā;

F.  tā kā Baltkrievijas informācijas telpā dominē valsts mediji;

1.  prasa, lai Lukašenko režīms nekavējoties pārtrauktu represijas, tostarp trimdā esošo personu un demonstrantu novērošanu, un atbrīvotu un reabilitētu visus politieslodzītos;

2.  stingri nosoda to, ka Lukašenko režīms turpina paplašināt represijas, kas tagad ir vērstas pret baltkrieviem ārvalstīs, veicot kriminālvajāšanu, aktīvu konfiskāciju un citus pasākumus, kuru mērķis ir apklusināt opozīciju;

3.  aicina sniegt ES mēroga juridisko atbalstu un aizsardzību trimdā esošajiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, vienkāršojot vīzu, uzturēšanās atļauju un pagaidu personu apliecinošu dokumentu saņemšanas procedūras personām, kas eksteritoriālas vajāšanas dēļ kļuvušas par bezvalstniekiem;

4.  atkārtoti norāda, ka neatzīst Lukašenko, un uzskata, ka Baltkrievijas pilsoņu vajāšana par miermīlīgām demokrātiskām darbībām ārvalstīs, izmantojot Izmeklēšanas komitejas “īpašās procedūras”, ir tiešs dalībvalstu teritoriālās suverenitātes pārkāpums; tādēļ mudina attiecīgās valstis neņemt vērā Interpola izdotos apcietināšanas orderus par Lukašenko politisko oponentu izdošanu;

5.  atzinīgi vērtē Prezidenta īpašuma pārvaldības direktorātam un Centrālajai vēlēšanu komisijai piemērotās sankcijas, jo tie izdeva politiski motivētus spriedumus; mudina nekavējoties piemērot individuālas sankcijas visiem Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas locekļiem un citu valsts iestāžu amatpersonām, kas ir līdzatbildīgas par Baltkrievijas pilsoņu starptautisku vajāšanu un iebiedēšanu;

6.  stingri atbalsta tāda juridiska mehānisma ātru izstrādi un izpildi, kura mērķis būtu identificēt, iesaldēt un konfiscēt visus aktīvus un īpašumus ārpus Baltkrievijas, kas pieder Lukašenko un viņa pietuvināto personu lokam, lai tos pārdalītu fondam, no kura sniedz atbalstu represiju upuriem;

7.  mudina dalībvalstis piemērot papildu sankcijas, kas būtu līdzvērtīgas Krievijai piemērotajām sankcijām, jo īpaši pret amatpersonām, kuras ir atbildīgas par transnacionālām represijām;

8.  mudina ES un tās dalībvalstis palielināt politisko, finansiālo un tehnisko atbalstu neatkarīgajiem medijiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvām, kas darbojas Baltkrievijā un ārpus tās, tostarp uzraudzīt tiesas procesus un palielināt politieslodzīto pamanāmību;

9.  aicina PV/AP izmantot INTCEN un EDMO, lai vērstos pret Baltkrievijas izlūkošanas operācijām un dezinformāciju;

10.  mudina Starptautisko Krimināltiesu paātrināt tiesvedību par Lukašenko režīma noziegumiem pret cilvēci un prasa dalībvalstīm saukt pie atbildības, izmantojot valstu procedūras, pamatojoties uz universālās jurisdikcijas principu;

11.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt PV/AP, Padomei, Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem un Baltkrievijas de facto varas iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 groza attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības (COM(2025)0080 – C10-0038/2025 – 2025/0044(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2025)0080),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C10-0038/2025),

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2025. gada 26. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 60. un 170. pantu,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2025. gada 3. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2025/..., ar ko groza Direktīvas (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2025/794.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par energoietilpīgām nozarēm (2025/2536(RSP))

P10_TA(2025)0065 B10-0209/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Mario Draghi 2024. gada septembra ziņojumu “The future of European competitiveness” (“Eiropas konkurētspējas nākotne”),

–  ņemot vērā Enrico Letta 2024. gada aprīļa ziņojumu “Much More Than A Market” (“Daudz vairāk nekā tirgus”),

–  ņemot vērā Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumu “Tīras rūpniecības kurss — kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (COM(2025)0085),

–  ņemot vērā Komisijas 2025. gada 26. februāra paziņojumu “Lētākas enerģijas rīcības plāns” (COM(2025)0079),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā energoietilpīgas nozares (EIN) veido būtisku daļu no Eiropas ekonomikas un tām ir svarīga nozīme darbvietu radīšanā, jo īpaši teritorijās un reģionos, kur tās ir koncentrētas; tā kā EIN ir izšķiroša nozīme ES stratēģiskās autonomijas un konkurētspējas nodrošināšanā un, ņemot vērā to enerģētisko pēdu, arī dekarbonizācijas veicināšanā;

B.  tā kā pārejai uz dekarbonizētu ekonomiku un tīras enerģijas sistēmu ir jāsekmē enerģijas cenu samazināšanās un tajā jāņem vērā visas pieejamās tehnoloģijas, kas veicina 2050. gadam ES noteiktā neto nulles emisiju mērķa sasniegšanu izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā, nepieļaujot atkarības veidošanos un ņemot vērā dažādo energoresursu struktūru dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem vai kodolenerģiju;

C.  tā kā tehnoloģiskā neitralitāte ir būtiska Eiropas rūpniecībai, jo tā nodrošina godīgu konkurenci, veicina inovāciju un atbalsta pāreju uz tīru enerģiju, nedodot priekšroku konkrētām tehnoloģijām; tā kā neitrāla tiesiskā regulējuma saglabāšana ļauj uzņēmumiem izvēlēties visefektīvākos un ilgtspējīgākos risinājumus, pamatojoties uz tirgus vajadzībām, nevis politikas veidotāju noteiktajām lejupējām preferencēm; tā kā šī pieeja veicina investīcijas, palielina konkurētspēju un ļauj rūpniecībai pielāgoties jaunajām tehnoloģijām;

D.  tā kā elektrifikācija ir EIN dekarbonizācijas procesa pamatā; tā kā EIN ietver nozares, kas temperatūras, spiediena vai reakcijas prasību nodrošināšanai izmanto fosilos resursus, piemēram, ķimikāliju, tērauda, papīra, plastmasas, resursu ieguves, pārstrādes, cementa, kaļķa, krāsaino metālu, stikla, keramikas un mēslošanas līdzekļu nozares, kurās ir grūti samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, tāpēc ka tās ir procesa neatņemama sastāvdaļa vai tāpēc ka minētajās nozarēs ir augstas kapitāla izmaksas, lieli darbības izdevumi vai zems tehnoloģiskais briedums;

E.  tā kā enerģijas cenu atšķirības starp ES un ASV un Ķīnu apdraud ES nozaru konkurētspēju; tā kā paaugstinātās un nestabilās fosilās degvielas cenas spēcīgi ietekmē elektroenerģijas cenas un pieņemamu atjaunojamo energoresursu izmaksu pārnese uz enerģijas rēķiniem netiek veikta;

F.  tā kā nepietiekami integrēta enerģētikas savienība rada papildu sarežģījumus EIN, jo īpaši saistībā ar pārrobežu starpsavienojumu neesamību un ierobežotu tīras enerģijas pieejamību, kam par iemeslu ir ilgas atļauju izsniegšanas procedūras, augstas kapitāla izmaksas vai lieli darbības izdevumi, kā arī tīkla pārslodze;

G.  tā kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) nodrošināja ilgtermiņa investīciju signālus un palīdzēja ETS aptvertajās nozarēs samazināt emisijas par 47 %; tā kā kopš ETS ieviešanas enerģijas tirgū ir notikušas krasas pārmaiņas, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pārejas no cauruļvadu gāzes uz sašķidrināto dabasgāzi (LNG); tā kā oglekļa tirgus pārredzamības trūkums rada EIN konkurētspējas kavēšanas riskus; tā kā ETS ieņēmumi dalībvalstīs tiek izmantoti nevienmērīgi un tās nespēj adekvāti atbalstīt EIN dekarbonizāciju;

H.  tā kā nevajadzīgs regulatīvais slogs un ilgas atļauju piešķiršanas procedūras ierobežo ekonomisko pamatojumu investīcijām dekarbonizācijā Eiropā; tā kā ES tiesību aktos ir paredzēts īpaši svarīgu sabiedrības interešu jēdziens; tā kā sarežģītais un fragmentētais ES finansējums liedz, galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), laikus veikt investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģijās un digitalizācijā;

I.  tā kā nepieciešamo privāto investīciju trūkums rada EIN dekarbonizācijas kavēšanas riskus; tā kā pārāk liela paļaušanās uz valsts atbalstu var izraisīt nevēlamas sekas, proti, padziļināt atšķirības un izkropļot konkurenci visā ES;

J.  tā kā ES atkarība no primārajām un sekundārajām izejvielām un ierobežotā piekļuve tām gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā rada būtiskus sarežģījumus EIN; tā kā apritīgums un efektivitāte var palīdzēt mazināt ikgadējās investīciju vajadzības rūpniecības nozarē un energoapgādē; tā kā pašlaik melno metālu eksports uz trešām valstīm veido vairāk nekā pusi no visa ES atkritumu eksporta apjoma, radot bažas par to drošu apstrādi;

K.  tā kā negodīga trešo valstu konkurence, tostarp subsidēts jaudas pārpalikums, rada lielas problēmas ES uzņēmumiem; tā kā pašlaik daudziem pasaules reģioniem nav vērienīgu dekarbonizācijas mērķu, kas tādējādi palielina oglekļa emisiju pārvirzes risku;

L.  tā kā pamatīga EIN pārveide nevar būt sekmīga bez vietējo un reģionālo kopienu, darba ņēmēju un sociālo partneru līdzdalības, kurus smagi ietekmē pārkārtošanās,

1.  atkārtoti apliecina savu apņemšanos sasniegt ES dekarbonizācijas mērķus un īstenot stabilu un paredzamu klimata un rūpniecības politiku;

2.  aicina dalībvalstis paātrināt atļauju piešķiršanas un licencēšanas procesus tīras enerģijas projektiem, nodrošinot administratīvās spējas, un veicināt tīkla pieslēgumus, lai varētu ražot tīru enerģiju uz vietas, jo īpaši attālos apgabalos; uzsver, ka atjaunīgo energoresursu un elektrifikācijas izaugsmei vajadzēs milzīgas investīcijas tīklos, elastības nodrošināšanā, kā arī uzglabāšanas un sadales tīklos; aicina Komisiju izstrādāt dekarbonizācijas projektu paātrināšanas risinājumus, kas būtu plašāki nekā sevišķi svarīgu sabiedrības interešu jēdziens;

3.  uzsver, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai īstenotu elektroenerģijas tirgus modeļa (EMD) noteikumus, jo īpaši veicinātu elektroenerģijas pirkuma līgumus (PPA) un divvirzienu starpības segšanas līgumus (CfD), lai mazinātu nestabilitāti un enerģijas izmaksas EIN; aicina Komisiju ierosināt steidzamus pasākumus, lai risinātu pašreizējos šķēršļus ilgtermiņa līgumu parakstīšanai, jo īpaši MVU, izmantojot riska mazināšanas instrumentus un garantijas, tostarp publisku garantiju, ko nodrošina Eiropas Investīciju banka (EIB); iesaka pētīt papildu veidus, kā EMD satvarā atsaistīt fosilā kurināmā cenas no elektroenerģijas cenām, tostarp ar mērķi veicināt ilgtermiņa līgumus saskaņā ar lētākas enerģijas rīcības plānu, un panākt progresu attiecībā uz īstermiņa tirgu analīzi līdz 2025. gadam, lai apsvērtu alternatīvas tirgus struktūras opcijas;

4.  aicina Komisiju izvērtēt iespēju izvērst paraugpraksi, kāda energoietilpīgās nozarēs ir dalībvalstīs, piemēram, enerģijas izlaide Itālijā; aicina Komisiju izstrādāt ieteikumus, kā mazināt pieaugošo enerģijas izmaksu ietekmi uz patērētājiem un jo īpaši EIN, piemēram, samazinot nodokļus un nodevas un saskaņojot tīkla maksas, vienlaikus arī nodrošinot publiskās investīcijas tīklos;

5.  prasa sekmēt energosistēmas integrāciju, jo īpaši saistībā ar pārrobežu starpsavienojumiem, lai nodrošinātu tīru un noturīgu energoapgādi; aicina veikt lielākas investīcijas elastībā, piemēram, attiecībā uz uzkrāšanu, tostarp, hidroakumulāciju hidroelektrostacijās un siltumenerģijas un atlikumsiltuma uzkrāšanu, kā arī pieprasījumreakcijā, lai optimizētu tīkla stabilitāti; atgādina, ka energoefektivitātei ir nozīme izmaksu samazināšanā;

6.  uzsver, ka iespējami drīz pakāpeniski ir jāatsakās no dabasgāzes; uzsver, ka dažas nozares nevar būtiski paļauties uz elektrifikāciju īstermiņā un vidējā termiņā; uzsver, ka oglekļa uztveršanai, izmantošanai un uzglabāšanai ir būtiska nozīme grūti dekarbonizējamu nozaru dekarbonizācijā un mazoglekļa produktu, tostarp mazoglekļa ūdeņraža, ražošanā; aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus, kuri attiektos uz tādu pašu laika posmu un šīm ierobežotajām nozarēm, lai pienācīgi pamatotos gadījumos risinātu gāzes cenu kāpuma jautājumus; aicina Komisiju izstrādāt rīkus, lai nodrošinātu gāzes piegādi ar samazinātām izmaksām, atļaujot pieprasījuma agregēšanu, pamatojoties uz AggregateEU, un gāzes kopīgu iepirkšanu, vienlaikus saglabājot dekarbonizācijas mērķus; akcentē, ka ir svarīgi atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem veicināt stabilus līgumus ar gāzes piegādātājiem, dažādojot piegādes ceļus un uzlabojot tirgus pārredzamību un stabilitāti; prasa veikt ietekmes novērtējumu gaidāmajā ETS pārskatā, lai analizētu saistību starp gāzes tirgu un CO2 cenām, kā arī tirgus stabilitātes rezerves un tās parametru nozīmi;

7.  aicina Komisiju atbalstīt EIN tīru un neto nulles emisiju tehnoloģiju, tostarp oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas un mazoglekļa ūdeņraža tehnoloģiju, un energoefektīvu ražošanas metožu pieņemšanā, stiprinot finansēšanas mehānismus un nodrošinot ETS ieņēmumu efektīvu izmantošanu dalībvalstīs; prasa ES mēroga atbalstu papildināt ar valsts atbalstu, ar ko var nodrošināt mērķtiecīgu, tehnoloģiski neitrālu atbalstu EIN, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

8.  prasa pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) papildināt programmu InvestEU un ar atlikušajiem noturības un atveseļošanas mehānisma aizdevumiem atbalstīt investīcijas EIN dekarbonizācijā; norāda, ka Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma jau atļauj elastību pašreizējās programmās, taču tas nav pietiekami; uzstāj, ka gaidāmajā DFS jāpalielina finansējums EIN atbalstam, pamatojoties uz Inovāciju fondu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrument sadaļu “Enerģētika” vai izmantojot Konkurētspējas fondu; uzsver, ka ir jāpastiprina Eiropas Ūdeņraža banka un oglekļa cenas starpības līgumu programma; aicina Komisiju, izstrādājot gaidāmo Dekarbonizācijas paātrināšanas aktu, pamatoties uz Neto nulles emisiju industrijas aktu(1), lai racionalizētu atļauju un stratēģiska projekta statusa piešķiršanas procesus;

9.  uzsver, ka ir jāvienkāršo birokrātiskās procedūras, lai nodrošinātu pievilcīgus apstākļus privātām investīcijām un atbalstītu EIN pāreju; uzsver, ka privātā finansējuma katalizēšanā izšķiroša loma ir gan InvestEU, gan EIB, jo īpaši veicot riska mazināšanas pasākumus;

10.  uzsver, ka ir jānodrošina piekļuve kritiski svarīgām izejvielām; uzsver, ka gaidāmajam Aprites ekonomikas aktam būtu jāuzlabo resursefektivitāte, tostarp labāk pārvaldot to ražojumu atkritumu apsaimniekošanu, kuri satur kritiski svarīgas izejvielas, kā arī veicinot pieprasījumu un otrreizējo izejmateriālu pieejamību; uzsver, ka ir jādefinē minētie otrreizējie izejmateriāli, kuri ir stratēģiski svarīgi un kuru eksports būtu jāuzrauga, piemēram, tērauds un metāllūžņi, un jārisina jebkāda nelīdzsvarotība to piedāvājumā un pieprasījumā, tostarp izpētot eksporta ierobežojumus; uzstāj uz Atkritumu sūtījumu regulas(2) efektīvu īstenošanu;

11.  aicina Komisiju pilnībā un efektīvi izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus; aicina Komisiju rast pastāvīgu risinājumu negodīgas konkurences un strukturālā jaudas pārpalikuma problēmai, pirms 2026. gadā beidzas pašreizējie tērauda aizsardzības pasākumi; aicina Komisiju sadarboties ar ASV saistībā ar paziņotajiem tarifiem importam no ES un nepieļaut nekādu kaitīgu eskalāciju;

12.  uzsver, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) efektīva īstenošana ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES ražošanas nozarēm un novērstu oglekļa emisiju pārvirzi, ņemot vērā ietekmi, ko rada paralēlā ETS bezmaksas kvotu pakāpeniskā izbeigšana, un paaugstinātu ražošanas izmaksu risku; aicina Komisiju risināt ar resursu pārnešanu un OIM apiešanu saistītus riskus; turklāt prasa ieviest efektīvu risinājumu ES eksportētājiem un analizēt tā iespējamo attiecināšanu uz citām nozarēm un lejupējiem ražojumiem, vispirms veicot ietekmes novērtējumu;

13.  prasa izveidot vadošos tirgus tīriem un apritīgiem Eiropas ražojumiem, nosakot ES publiskajā iepirkumā tādus ar cenu nesaistītus kritērijus kā ilgtspēja un noturība un to, kurām stratēģiskām nozarēm Eiropa dod priekšroku, kā arī izmaksu ziņā efektīvā veidā izveidojot brīvprātīgas marķēšanas sistēmas un minimālā ES satura prasības;

14.  uzsver taisnīgas pārkārtošanās nozīmi palīdzības sniegšanā no EIN ļoti atkarīgos apgabalos, saglabājot un radot kvalitatīvas darbvietas, izmantojot prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās programmas un efektīvi izmantojot reģionālos atbalsta mehānismus, piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Kohēzijas fondu; uzsver, ka publiskais atbalsts būs izšķiroši nozīmīgs EIN pārkārtošanās procesā un ka šis atbalsts būtu jāsaista ar šo nozaru apņemšanos aizsargāt nodarbinātību un darba apstākļus un nepieļaut pārcelšanu uz ārzonām; atzinīgi vērtē iniciatīvu “Prasmju savienība”, kas nodrošina labu atbilstību starp prasmēm un darba tirgus prasībām;

15.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (OV L, 2024/1735, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1735/oj). (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1157 (2024. gada 11. aprīlis) par atkritumu sūtījumiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1257/2013 un (ES) 2020/1056 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1013/2006 (OV L, 2024/1157, 30.4.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1157/oj).

Eiropas Parlamenta 2025. gada 3. aprīļa rezolūcija par mērķtiecīgiem uzbrukumiem kristiešiem Kongo Demokrātiskajā Republikā: reliģijas brīvības un drošības aizstāvēšana (2025/2612(RSP))

P10_TA(2025)0066 RC-B10-0211/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kongo Demokrātisko Republiku (KDR),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) konstitūciju, kas visiem pilsoņiem garantē tiesības uz apziņas brīvību un reliģiskās pārliecības praktizēšanas brīvību,

–  ņemot vērā ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un pārliecību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1981. gada 25. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā KDR austrumu daļā vardarbība un nestabilitāte ir bijusi plaši izplatīta gadu desmitiem; tā kā situācija turpina ievērojami pasliktināties, jo bruņoti grupējumi pastāvīgi izdara cilvēktiesību pārkāpumus, masveida pārvietošanu, uzbrukumus civiliedzīvotājiem, un satraucošos humanitāros apstākļus vēl vairāk saasina bruņoti konflikti, piemēram, konflikts starp KDR valdību, Ruandas atbalstīto bruņoto nemiernieku grupu “23. marta kustība” (M23) un citiem paramilitāriem grupējumiem, kā rezultātā KDR austrumos jau ir piespiedu kārtā pārvietoti 4,6 miljoni cilvēku; tā kā tiek lēsts, ka KDR austrumu daļā darbojas aptuveni 100 atsevišķu bruņotu grupējumu; tā kā virkne problēmu, kas pārklājas, izraisa destabilizāciju valstī;

B.  tā kā M23 ir pastiprinājis uzbrukumus Ziemeļkivu un 2025. gada 19. martā sagrāba ar izrakteņiem bagāto Valikales pilsētu, pārkāpjot pamieru;

C.  tā kā Apvienotie demokrātiskie spēki (ADF) ir viens no ievērojamākajiem ekstrēmistu grupējumiem ar nepārprotami reliģiskiem mērķiem, jo īpaši kopš tā vadītājs 2019. gadā solīja uzticību tā dēvētajai Irākas un Sīrijas Islāma valstij (ISIS), tādējādi kļūstot par tās Centrālāfrikas provinces (ISCAP) atzaru; tā kā ADF uzbrukumi ir jāskata plašākā Āfrikas kontekstā, ņemot vērā, ka Sāhelas reģionā, Āfrikas ragā, Mozambikā, Nigērijā un KDR pieaug islāmistu grupējumu, jo īpaši ar ISIS saistītu grupējumu, skaits; tā kā Uganda un Amerikas Savienotās Valstis ir atzinušas ADF par teroristu grupējumu;

D.  tā kā ANO ekspertu grupa KDR jautājumos 2024. gada maijā brīdināja, ka minētais bruņotais grupējums ir izveidojis spēcīgus tīklus cietumos, jo īpaši Kinšasā, kur ieslodzītie ADF dalībnieki aktīvi iesaistījās kaujinieku un līdzdalībnieku vervēšanā un piesaistīšanā, izmantojot ne tikai ideoloģiskus līdzekļus, bet arī piespiešanu, maldināšanu, nolaupīšanu un finansiālus stimulus;

E.  tā kā ADF jau sen ir veikuši teroristu uzbrukumus KDR austrumos, jo īpaši Ziemeļkivu un Ituri provincēs; tā kā Ziemeļkivu ir resursiem bagāts reģions ar lieliem kritisko izejvielu, to skaitā kobalta, zelta un alvas, krājumiem, kas nepieciešami globālās digitālās un enerģētikas pārkārtošanās īstenošanai; tā kā ir zināms, ka ADF un citi bruņoti grupējumi, tostarp M23, cita starpā ir iesaistīti šo resursu nelikumīgā izmantošanā, lai finansētu savas darbības; tā kā Kongo katoļu baznīca apgalvo, ka ADF ir atbildīga par aptuveni 6000 civiliedzīvotāju nāvi Beni laikposmā no 2013. līdz 2021. gadam un par vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju bojāeju Buniā 2020. gadā vien; tā kā 2024. gadā džihādisti KDR nogalināja lielu skaitu kristiešu; tā kā KDR austrumu provincēs kristieši arvien biežāk saskaras ar tieši pret viņiem vērstiem uzbrukumiem, slepkavībām un nolaupīšanu, kā arī baznīcu bombardēšanu un viņu (reliģiskā) īpašuma iznīcināšanu, ko izdara pie ekstrēmistiskām un džihādistu ideoloģijām piederīgi bruņoti grupējumi; tā kā lielākā daļa ADF uzbrukumu upuru ir kristieši; tā kā šie uzbrukumi apdraud reliģijas brīvību un saasina spriedzi starp kopienām; tā kā KDR katoļu bīskapi 2021. gada aprīļa paziņojumā izteicās par draudiem, ko rada “reģiona [Ziemeļkivu] islamizācija kā sava veida tālejošāka stratēģija, kuras mērķis ir ilgtermiņā negatīvi ietekmēt vispārējo politisko situāciju valstī”;

F.  tā kā 2021. gadā ievērojams vietējs musulmaņu līderis saņēma nāves draudus no ADF un vēlāk tika nošauts; tā kā 2023. gadā dievkalpojuma laikā ADF uzspridzināja spridzekli Vasarsvētku draudzes baznīcā Kasindi, nogalinot 14 cilvēkus; tā kā saskaņā ar vietējo iestāžu sniegto informāciju ADF ir saistīts ar uzbrukumu Mukondi ciematam 2023. gadā, kurā tika nogalināti vismaz 44 civiliedzīvotāji; tā kā minētais grupējums uzņēmās atbildību par 48 uzbrukumiem 2024. gada decembrī vien, kuros gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku; tā kā 2024. gada janvārī ADF nogalināja astoņus cilvēkus uzbrukumā Vasarsvētku draudzes baznīcai Beni un 2024. gada maijā ADF uzbrucēji Ziemeļkivu provincē nogalināja 14 katoļus par atteikšanos pāriet islāmā; tā kā tiek ziņots, ka ADF arī nogalināja 11 kristiešus Ndimo ciematā Ituri provincē un nolaupīja vairākus citus;

G.  tā kā vietējās un starptautiskās cilvēktiesību organizācijas KDR ir dokumentējušas daudzus reliģiskās vardarbības gadījumus, vienlaikus uzsverot steidzamo nepieciešamību valstij sniegt pienācīgu aizsardzību; tā kā par spīti tam, ka KDR valdība ir apliecinājusi stingru nodomu vērsties pret bruņoto grupējumu vardarbības ietekmi KDR austrumos, citi neseni notikumi liek apšaubīt valdības apņemšanos aizsargāt tieši reliģijas brīvību; tā kā sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti pret izvarošanu kā kara ieroci, cilvēku tirdzniecību un seksuālo verdzību;

H.  tā kā KDR bruņotie spēki kopš 2021. gada novembra kopīgi ar Ugandas Tautas aizsardzības spēkiem īsteno militāru ofensīvu – operāciju Shujaa –, kas vērsta pret ADF un citiem nemiernieku spēkiem KDR austrumu daļā; tā kā konflikts starp valdību un Ruandas atbalstītajiem M23 nemierniekiem ir novedis pie šai pretterorisma operācijai paredzēto līdzekļu, personāla un aprīkojuma samazinājumiem;

I.  tā kā tiesības uz reliģijas un ticības brīvību ir cilvēka pamattiesības un tās ir jāaizsargā, ņemot vērā augsto vardarbības un vajāšanas līmeni; tā kā KDR konstitūcijā ir paredzēta reliģijas brīvība un aizliegta diskriminācija reliģiskās pārliecības dēļ;

J.  tā kā vairāk nekā 7 miljoni cilvēku KDR pašlaik ir pārvietoti plašāku notiekošo konfliktu dēļ un viņiem ir ierobežota piekļuve pārtikai, ūdenim, veselības aprūpei un pamatpakalpojumiem; tā kā valsts iestādēm un nemiernieku grupējumiem saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām ir saistības pret civiliedzīvotājiem, tostarp pienākums aizsargāt un atvieglot piekļuvi humānajai palīdzībai un atļaut pārvietošanās brīvību;

K.  tā kā sievietes un bērni KDR saskaras ar paaugstinātu seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības līmeni, tostarp izvarošanu kā kara ieroci, kā rezultātā ik pēc četrām minūtēm tiek izvarota viena sieviete vai meitene;

L.  tā kā minerālresursu nelikumīga izmantošana joprojām veicina konfliktus reģionā, tāpēc ir vajadzīga stingrāka starptautiskā uzraudzība un atbildīgas sagādes politika;

M.  tā kā 2025. gada martā KDR prezidents Félix Tshisekedi un Ruandas prezidents Paul Kagame nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, pasludinot pamieru; tā kā, neraugoties uz to, turpinās Ruandas atbalstīto M23 nemiernieku vardarbība;

N.  tā kā KDR ir viens no augstākajiem iekšzemē pārvietoto personu rādītājiem pasaulē; tā kā daudzas sievietes un bērni dzīvo nedrošos apstākļos un ir pakļauti aizskaršanas, uzbrukuma, seksuālas izmantošanas un piespiedu militārās vervēšanas riskam; tā kā pārvietotie iedzīvotāji bieži vien nesaņem dzīvību glābjošus pamatpakalpojumus un ir pakļauti nepietiekama uztura un slimību riskam; tā kā pilsētas, kas uzņem iekšzemē pārvietotus cilvēkus nestabilos apstākļos, arī ir dažādu militāru grupējumu uzbrukumu mērķis, radot lielu spriedzi pārvietotajām kopienām un vietējiem iedzīvotājiem;

O.  tā kā ES ir apņēmusies atbalstīt stabilitāti KDR, izmantojot diplomātisko iesaisti, finansiālu palīdzību un mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par vardarbību un cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā 2025. gada 17. martā ES noteica sankcijas deviņām personām un vienai vienībai, kas ir atbildīgas par darbībām, kuras ir smagi cilvēktiesību pārkāpumi un aizskārumi vai kuras uztur konfliktu KDR, tostarp nelikumīgi izmantojot resursus, bet var būt nepieciešami turpmāki diplomātiski un ekonomiski pasākumi;

P.  tā kā Padome ir atjaunojusi ES finansiālo atbalstu Ruandas Aizsardzības spēku (RDF) karaspēka izvietošanai Mozambikā saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu (EMM); tā kā šo spēku vadītājs iepriekš tika izvietots KDR austrumos, lai atbalstītu Ruandas atbalstīto M23 nemiernieku izdarītos pārkāpumus, radot nopietnas šaubas par to, vai EMM atbalstam tiek piemēroti pietiekami aizsardzības pasākumi, tostarp efektīvas pārbaudes un citas prasības attiecībā uz cilvēktiesībām;

Q.  tā kā ES ir vairākkārt apstiprinājusi savu apņemšanos globāli veicināt un aizsargāt reliģijas brīvību un ir veikusi pasākumus, lai apkarotu reliģisko vajāšanu un neiecietību dažādās pasaules daļās; tā kā kristieši ir pasaulē lielākā vajātā reliģiskā grupa;

R.  tā kā Parlaments ir konsekventi aicinājis pastiprināt starptautiskos centienus apkarot reliģisko vajāšanu un saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par uzbrukumiem minoritāšu kopienām,

1.  stingri nosoda M23 un RDF īstenoto Gomas un citu KDR austrumu teritoriju okupāciju kā nepieņemamu KDR suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu; mudina Ruandas valdību izvest karaspēku no KDR teritorijas, jo tā klātbūtne ir nepārprotams starptautisko tiesību un ANO Statūtu pārkāpums, un pārtraukt sadarbību ar grupējuma M23 nemierniekiem; prasa Ruandai un visiem citiem iespējamajiem valstiskajiem dalībniekiem reģionā pārtraukt atbalsta sniegšanu M23;

2.  pauž dziļas bažas par satraucošo vardarbības turpināšanos; pauž nožēlu par zaudētajām dzīvībām un pret civiliedzīvotājiem vērstiem uzbrukumiem – kā neselektīviem, tā mērķtiecīgiem; pauž dziļas bažas par drošības un humanitārās krīzes padziļināšanos visā KDR austrumu daļā; prasa nekavējoties izbeigt visu veidu vardarbību un visām KDR austrumu daļā notiekošajā konfliktā iesaistītajām pusēm apņemties ievērot starptautiskās humanitārās tiesības;

3.  stingri nosoda KDR notiekošos pret kristiešu kopienām tieši vērstos uzbrukumus, tostarp slepkavības, nolaupīšanas un reliģisko vērtību iznīcināšanu, un prasa šādus vardarbības aktus nekavējoties izbeigt; apliecina solidaritāti upuru ģimenēm un kristiešu kopienām;

4.  stingri nosoda Ruandas atbalstītā M23 nemiernieku grupējuma un ADF, kā arī citu nemiernieku grupējumu darbību un to veiktos smagos cilvēktiesību pārkāpumus, kas saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtiem ir uzskatāmi par noziegumiem pret cilvēci; uzsver, ka vainīgie nedrīkst palikt nesodīti un ir jāsauc pie atbildības Starptautiskajā Krimināltiesā; mudina izveidot starptautisku izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu cilvēktiesību pārkāpumus KDR, turpināt izmeklēšanu, ko Ziemeļkivu veic Starptautiskās Krimināltiesas Prokuratūra, un izveidot īpašu tribunālu, kurā tiktu iztiesāti KDR veiktie nežēlīgie noziegumi, tostarp noziegumi pret kristiešu kopienām; atbalsta Kongo Nacionālās bīskapu konferences un Kristus baznīcas Kongo centienus, nākot klajā ar „Sociālo paktu par mieru un līdzāspastāvēšanu Kongo Demokrātiskajā Republikā un Lielo ezeru reģionā”, lai atjaunotu mieru valsts austrumu provincēs;

5.  atbalsta starptautiskos pret ADF vērstos centienus, tostarp pretterorisma operāciju Shujaa, ko kopīgi īsteno KDR un Ugandas bruņotie spēki; mudina ES dalībvalstis apsvērt veidus, kā atbalstīt šos centienus, tostarp pastiprināt pūliņus izsekot ISIS ārvalstīs slepeni turētos līdzekļus un noteikt aizliegumu attiecībā uz tiem, kā arī izsekot jebkādu ADF nelikumīgi iegūtu izejvielu izmantošanu; aicina ES atbalstīt nepieciešamo spēju veidošanu un sniegt speciālās zināšanas, lai vērstos pret ADF ideoloģiju un retoriku, jo īpaši gan Ugandas, gan KDR musulmaņu kopienās, nolūkā nepieļaut vervēšanu tajās; prasa piemērot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu tiem, kas ir atbildīgi par kristiešu nogalināšanas plānošanu un pasūtīšanu vai līdzdalību tajā KDR;

6.  prasa nekavējoties panākt efektīvu pamieru un pilnībā īstenot diplomātiskās vienošanās, tostarp Luandas un Nairobi miera procesus; uzsver, ka steidzami ir nepieciešams stabilizēt valsti, un atkārtoti aicina M23 pārtraukt teritoriju iekarošanu un pamest KDR;

7.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO Stabilizācijas misijai KDR (MONUSCO), lai aizsargātu civiliedzīvotājus un stabilizētu reģionu; mudina ES sadarboties ar visiem rīcībspēkiem uz vietas, jo īpaši ar MONUSCO, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību KDR austrumu daļā; aicina ANO strādāt pie MONUSCO pilnvaru paplašināšanas, lai veicinātu miera veidošanu; aicina ANO nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu;

8.  mudina starptautisko sabiedrību palielināt atbalstu dienestiem, kas darbojas KDR austrumu daļā, lai civiliedzīvotājiem, pret kuriem tiek vērsti uzbrukumi, būtu pieejami juridiskie pakalpojumi un psiholoģiskais atbalsts; aicina KDR valdību vērsties pret ekstrēmistu propagandu; aicina izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismus, lai efektīvāk novērstu ADF un citu bruņoto grupējumu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un reaģētu uz tiem;

9.  atkārtoti prasa visām pusēm, tostarp bruņotajiem grupējumiem, kas darbojas KDR austrumu daļā, atļaut un atvieglot piekļuvi humānajai palīdzībai, lai steidzami nodrošinātu vajadzīgos pamatpakalpojumus KDR austrumu daļā un kaimiņvalstīs, jo īpaši Burundi; uzsver, ka humānās palīdzības darbiniekiem ir jāspēj darboties drošā vidē, lai sniegtu dzīvības glābšanai paredzētu palīdzību Kongo civiliedzīvotājiem; uzsver, ka tas ir viens no svarīgākajiem pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ka tie, kas nepilda šos pienākumus, būtu jāsauc pie atbildības; aicina visas puses garantēt drošu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

10.  pauž sašutumu par šokējošo seksuālās vardarbības izmantošanu pret sievietēm un meitenēm kā represiju un kara ieroci KDR austrumu daļā, kā arī par bērnu kareivju nepieņemamo vervēšanu, ko veic dažādi nemiernieku grupējumi; prasa starptautiskajai sabiedrībai nekavējoties risināt šos jautājumus;

11.  prasa stingrāk īstenot ES Regulu par konflikta zonās iegūtiem derīgajiem izrakteņiem(1), lai novērstu to, ka nelegālā tirdzniecība veicina bruņotu grupu darbību KDR; atkārtoti aicina Komisiju apturēt ES saprašanās memoranda ar Ruandu darbību; prasa Komisijai sniegt Ruandas iestādēm detalizētu pārskatu par pašreizējiem projektiem un savu novērtējumu par to, vai tie var palīdzēt novērst vai nespēj novērst cilvēktiesību pārkāpumus Ruandā vai KDR;

12.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt KDR ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) 2010. gada pārskata ziņojuma ieteikumu īstenošanā, tostarp veicot drošības sektora reformu, pastiprinot centienus novērst turpmākus nežēlīgus noziegumus pret civiliedzīvotājiem un izbeidzot atbalstu vardarbīgiem bruņotiem grupējumiem vai sadarbību ar tiem; mudina KDR valdību nodrošināt, ka cilvēktiesību pārkāpumos un uzbrukumos vainojamās personas tiek sauktas pie atbildības; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt KDR korupcijas apkarošanā, pārvaldības un tiesiskuma stiprināšanā, drošības uzlabošanā un apdraudēto kopienu, tostarp reliģisko kopienu, ilgstošas aizsardzības nodrošināšanā, kā arī panākt uzbrukumos vainojamo personu saukšanu pie atbildības;

13.  uzsver kopienu, tostarp reliģisko kopienu un ticības organizāciju, lomu miera, sociālās kohēzijas un vietējo kopienu labbūtības veicināšanā KDR;

14.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu pastiprināt diplomātiskos centienus, cieši sadarbojoties ar reģionālajiem partneriem, tostarp Āfrikas Savienību, Austrumāfrikas valstu kopienu un Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai diplomātiskā ceļā panāktu ilgtspējīgu konflikta risinājumu un nepieļautu to, ka ekstrēmistu grupas izmanto reliģiju kā vardarbības un šķelšanas instrumentu;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt humānās palīdzības apjomu, lai apmierinātu KDR pārvietoto personu un neaizsargāto kopienu steidzamās vajadzības, garantējot drošu piekļuvi pārtikai, medicīniskajai aprūpei un pajumtei;

16.  atbalsta turpmāku mērķorientētu ES sankciju noteikšanu pret personām un struktūrām, kas ir atbildīgas par vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu un resursu nelikumīgas izmantošanas finansēšanu vai iesaistīšanos šādās darbībās; prasa īstenot OHCHR pārskata ziņojumā izklāstītās sankcijas;

17.  apstiprina apņemšanos atbalstīt domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību kā cilvēka pamattiesības, ko garantē starptautiskie juridiskie instrumenti, kuriem ir atzīta universāla vērtība, kurus ir apņēmušās īstenot lielākā daļa pasaules valstu un kuri ir nostiprināti KDR konstitūcijā;

18.  atbalsta aicinājumus uz starptautisku solidaritāti reliģijas brīvības aizstāvībā un reliģisko minoritāšu aizsardzībā konfliktu zonās, jo īpaši KDR, vienlaikus novēršot vardarbīga ekstrēmisma pamatcēloņus KDR un tās kaimiņvalstīs;

19.  mudina ES ievērot savu apņemšanos veicināt reliģijas brīvību un kopienu, tostarp reliģisko kopienu, aizsardzību, nodrošinot, ka šo grupu tiesības tiek noteiktas par prioritāti ES ārpolitikā;

20.  ar bažām norāda uz to, ka Āfrikā aizvien lielāka ietekme ir Krievijas pareizticīgo baznīcai, kas nelokāmi atbalsta V. Putina režīmu un tā uzsākto vardarbīgo un nelikumīgo karu Ukrainā; uzsver, ka šī tendence liek uzdot būtiskus jautājumus par plašākiem Krievijas Federācijas ģeopolitiskajiem un ideoloģiskajiem mērķiem Āfrikā;

21.  pauž nožēlu par to, ka Ruanda paziņoja par diplomātisko attiecību izbeigšanu ar Beļģiju, un solidarizējas ar Beļģiju;

22.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Kongo Demokrātiskās Republikas valdībai un parlamentam, Ruandas valdībai un parlamentam, Āfrikas Savienībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Stabilizācijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā sekretariātiem, Dienvidāfrikas attīstības kopienai, Austrumāfrikas kopienai un citām attiecīgām starptautiskām struktūrām.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/821/oj).