Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par ES pilsoņu Javier Marañón Montero un David Rodríguez Ballesta patvaļīgu aizturēšanu Ekvatoriālajā Gvinejā (2025/2904(RSP))

P10_TA(2025)0223 RC-B10-0439/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā Spānijas pilsoņi Javier Marañón Montero un David Rodríguez Ballesta tika arestēti Malabo 2025. gada janvāra vidū saistībā ar neveiksmīgu digitālās televīzijas projektu un 2025. gada 7. aprīlī tika pārvesti uz Black Beach cietumu, par kuru ir zināms, ka tajā ir necilvēcīgi apstākļi un tiek sistemātiski pārkāptas cilvēktiesības;

B.  tā kā Spānijas konsulāro pieprasījumu izskatīšana ir tikusi kavēta vai apgrūtināta un ir izsaukts vēstnieks; tā kā šo ES pilsoņu aizturēšana ir radījusi saspīlējumu Spānijas un Ekvatoriālās Gvinejas attiecībās un rada bažas par ES pilsoņu aizsardzību ārvalstīs;

C.  tā kā pēc tam, kad tika nelikumīgi pārtvertas viņu privātās sarunas ar Spānijas diplomātiem, abi vīrieši tika ievietoti soda izolatorā un viņiem tika liegts sazināties ar saviem juristiem un ģimenes locekļiem;

D.  tā kā tiek ziņots, ka badastreika dēļ viņu veselība, jo īpaši J. M. Montero veselība, būtiski pasliktinās;

E.  tā kā kopš 1979. gada Ekvatoriālajā Gvinejā valda Teodoro Obiang Nguema režīms, kas tiek plaši uzskatīts par autoritāru diktatūru, kurai raksturīgi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi;

F.  tā kā starptautiskās un nevalstiskās organizācijas ir pastāvīgi ziņojušas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par ārvalstnieku patvaļīgu aizturēšanu un ieslodzīšanu, dzīvībai bīstamiem apstākļiem cietumos un aizturēšanas vietās, kā arī par vardarbību pret aizturētajiem un viņu spīdzināšanu;

G.  tā kā sistēmiskās korupcijas dēļ labumu no valsts milzīgajām naftas bagātībām gūst tikai neliela elite, atstājot lielāko daļu iedzīvotāju galējā nabadzībā,

1.  stingri nosoda atkārtotos gadījumus, kad ieslodzītie Ekvatoriālā Gvinejā turēti nepieņemamos apstākļos un cietuši no sliktas izturēšanās; uzskata, ka tas ir nepārprotams starptautisko cilvēktiesību pārkāpums; aicina iestādes veikt tūlītējus un beznosacījumu pasākumus, tostarp atcelt pirmstiesas apcietinājumu, lai nodrošinātu J. M. Montero un D. R. Ballesta labbūtību un viņu tiesību, tostarp tiesību uz taisnīgu tiesu, piekļuvi medicīniskajai aprūpei un juridiskām konsultācijām, ievērošanu;

2.  aicina Ekvatoriālās Gvinejas iestādes nodrošināt, ka J. M. Montero saņem neatliekamu ārstēšanu, un prasa steidzami veikt viņa medicīnisko evakuāciju;

3.  uzsver, ka patvaļīgi aresti un aizturēšana kaitē valsts reputācijai, kavē starptautiskos ieguldījumus un sadarbību un var negatīvi ietekmēt tās attiecības ar ES;

4.  aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieci / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Eiropas Ārējās darbības dienestu ciešā koordinācijā ar Spānijas iestādēm pastiprināt diplomātiskos centienos šajās lietās;

5.  pauž nopietnas bažas par Ekvatoriālās Gvinejas tiesu varas pakļautību režīmam un tiesu iestāžu pārskatatbildības trūkumu, pastāvīgo spīdzināšanu un necilvēcīgajiem apstākļiem cietumos, politiskās opozīcijas nepārtraukto vajāšanu, stingriem vārda brīvības ierobežojumiem un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā valstī;

6.  mudina Ekvatoriālo Gvineju parakstīt Samoa nolīgumu(1);

7.  uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, PV/AP, Spānijas Karalistes un Ekvatoriālās Gvinejas Republikas iestādēm, Āfrikas Savienībai un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) OV L, 2023/2862, 28.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2023/2862/oj.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par humanitāro un drošības stāvokli Haiti, jo īpaši noziedzīgo grupējumu pieaugošo ietekmi un neseno slaktiņu Cabaret pašvaldības teritorijā (2025/2905(RSP))

P10_TA(2025)0224 RC-B10-0411/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2025. gada 11. septembrī brutālā slaktiņā Labodrī (Kabarē komūnā) noziedzīgu bandu apvienība Viv Ansanm nogalināja vairāk nekā 40 cilvēku, tostarp bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un pat veselas ģimenes;

B.  tā kā šīs bandas nogalina, nolaupa, veic seksuālu vardarbību un piespiedu kārtā vervē bērnus, rīkojoties nesodīti tiesu sistēmas sabrukuma dēļ; tā kā korupcijas saēstās valsts iestādes ir lielā mērā zaudējušas varu; tā kā kopš 2022. gada bandu vardarbības rezultātā ir nogalināti vairāk nekā 16 000 cilvēku;

C.  tā kā šīs bandas ir paplašinājušas savu kontroli, izraisot vairāk nekā 1,3 miljonu cilvēku pārvietošanu; tā kā puse no Haiti iedzīvotājiem saskaras ar nopietnu pārtikas trūkumu; tā kā izglītības un veselības aprūpes sistēmas sabrukums bandu kontrolētajās zonās apgrūtina piekļuvi humānajai palīdzībai;

D.  tā kā ANO humānās palīdzības reaģēšanas plānam joprojām lielā mērā trūkst finansējuma; tā kā USAID finansējuma samazinājuma dēļ ir apturēta svarīgāko humānās palīdzības pakalpojumu sniegšana un ir apdraudēta atbalsta sniegšana ANO misijām;

E.  tā kā daudznacionālā drošības atbalsta misija saskaras ar nopietnu trūkumu; tā kā 2025. gada 30. septembrī ANO Drošības padome apstiprināja šīs misijas pārveidi par Bandu apspiešanas spēkiem;

F.  tā kā Haiti drošības spēku ierobežotā spēja un nepietiekamais starptautiskais atbalsts neļauj pienācīgi aizsargāt civiliedzīvotājus;

G.  tā kā 2024. gadā uz Haiti tika deportēti gandrīz 200 000 cilvēku,

1.  stingri nosoda Kabarē slaktiņu un bandu vardarbības satraucošo eskalāciju Haiti;

2.  prasa veikt tiesu sistēmas reformu, lai izbeigtu nesodāmību un nodrošinātu, ka visi noziedznieki tiek saukti pie atbildības; prasa sniegt starptautisku atbalstu tiesu iestāžu spējas atjaunošanai;

3.  aicina visas Haiti ieinteresētās personas iesaistīties dialogā, lai rastu izeju no politiskā strupceļa, vienotos par pārejas ceļvedi un novērstu bruņotu grupu finansēšanu un ieroču nelikumīgu tirdzniecību; atbalsta Karību jūras reģiona kopienas un kopējā tirgus starpniecības centienus;

4.  mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt drošību, attīstību un politisko pāreju Haiti un būtiski un steidzami palielināt humāno palīdzību, tostarp pārtikas, veselības aprūpes un aizsardzības pakalpojumu veidā, vienlaikus ieviešot stingrus uzraudzības mehānismus un nodrošinot drošu piekļuvi palīdzības sniegšanas operācijām;

5.  prasa ES un tās dalībvalstīm atbalstīt Haiti drošības spēku spējas palielināšanu un nodrošināt, ka jaunajiem Bandu apspiešanas spēkiem ir pienācīgs personāls, finansējums un aprīkojums, kas nepieciešams to pilnvaru īstenošanai un ka ir paredzēti stingri cilvēktiesību un pārskatatbildības aizsardzības pasākumi;

6.  prasa ES un tās dalībvalstīm turpināt piemērot mērķvirzītas sankcijas bandu vadoņiem un sponsoriem un pārtraukt nelikumīgas ieroču plūsmas uz Haiti; aicina Haiti kaimiņvalstis un starptautisko sabiedrību pastiprināt robežkontroli un efektīvi nodrošināt ieroču embargo ievērošanu;

7.  pauž nopietnas bažas par Haiti patvēruma meklētāju stāvokli; aicina reģionālos dalībniekus uzņemties konstruktīvu lomu stabilitātes, starpniecības un palīdzības sniegšanas Haiti iedzīvotājiem veicināšanā;

8.  stingri nosoda seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm; prasa rīkoties, lai atceltu restavek sistēmu (bērnu nosūtīšanu pie citas ģimenes); prasa sniegt atbalstu no seksuālas vardarbības cietušajiem;

9.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, PV/AP, dalībvalstīm, ANO ģenerālsekretāram un Haiti iestādēm.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par desmito gadadienu kopš ieslodzītā Zviedrijas izdevēja Gui Minhai aizturēšanas Ķīnā (2025/2906(RSP))

P10_TA(2025)0225 RC-B10-0412/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību situāciju Ķīnā,

–  ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.  tā kā Zviedrijas pilsonis Gui Minhai, izdevējs un līdzīpašnieks Honkongas izdevniecībā “Mighty Current”, kas pazīstama ar Ķīnas vadību kritizējošu darbu izdošanu, 2015. gada oktobrī tika nolaupīts Taizemē un pēc tam aizturēts Ķīnā; tā kā viņa nolaupīšana bija daļa no Ķīnas īstenotas plašākas vēršanās pret Honkongā bāzētiem izdevējiem;

B.  tā kā 2020. gada februārī Ķīnas tiesa pēc slepenas un netaisnīgas tiesas prāvas piesprieda Gui Minhai 10 gadu cietumsodu, apsūdzot viņu par it kā notikušu izlūkdatu nelikumīgu nodošanu ārvalstīm; tā kā viņam ir liegta pienācīga juridiskā pārstāvība un piekļuve Zviedrijas konsulārajiem dienestiem; tā kā viņa pašreizējā atrašanās vieta joprojām nav zināma;

C.  tā kā Gui Minhai joprojām tiek liegta saziņa ar ģimeni, kas rada nopietnas bažas par viņa veselības stāvokli pēc desmit gadu ilga apcietinājuma,

1.  atkārtoti aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Gui Minhai; ar dziļām bažām piemin gaidāmo desmito gadadienu kopš viņa nolaupīšanas un aizturēšanas un atkārtoti stingri nosoda viņa nolaupīšanu, patvaļīgo arestu, aizturēšanu un notiesāšanu;

2.  pauž solidaritāti ar Gui Minhai ģimeni, jo īpaši ar viņa meitu Angela Gui, kura turpina nenogurstoši iestāties par tēva atbrīvošanu;

3.  uzsver, ka konsulārās piekļuves liegšana Gui Minhai ir Vīnes konvencijā noteikto Ķīnas saistību pārkāpums; pauž nopietnas bažas par Gui Minhai veselību un attieksmi pret viņu apcietinājumā; aicina Ķīnas iestādes nekavējoties ļaut viņam saņemt neatkarīgu medicīnisko aprūpi pēc paša izvēles, kā arī nodrošināt netraucētu ģimenes, viņa izvēlēta juridiskā pārstāvja un konsulāro darbinieku piekļuvi;

4.  uzsver, ka šī lieta ir piemērs sistēmiskām un pārvalstu represijām, cenzūrai un pamatbrīvību pārkāpumiem, kas novēroti Ķīnā, tostarp pret juristiem, žurnālistiem, māksliniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un ārvalstu pilsoņiem;

5.  uzsver, ka ES un Ķīnas attiecību pamatā vajadzētu būt savstarpējai uzticībai un cilvēktiesību, tostarp vārda brīvības, preses brīvības un publicēšanas tiesību, ievērošanai;

6.  aicina Ķīnu izbeigt cenzūru, vajāšanu un iebiedēšanu pret izdevējiem, rakstniekiem, žurnālistiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem;

7.  mudina Ķīnas iestādes izbeigt patvaļīgas aizturēšanas un piespiedu atzīšanās praksi un nekavējoties atbrīvot visus, kas aizturēti par pamattiesību izmantošanu, tostarp juristus, žurnālistus, māksliniekus, mazākumtautību pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus;

8.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis turpināt aktualizēt šo lietu visos ES un Ķīnas attiecību līmeņos, nodrošināt ES pilsoņu aizsardzību ārvalstīs un mudināt Ķīnu atbrīvot Gui Minhai un sniegt informāciju par viņa stāvokli un atrašanās vietu;

9.  stingri mudina Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

10.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, priekšsēdētājas vietniecei / Augstajai pārstāvei, ES dalībvalstīm, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un Nacionālajam Tautas kongresam.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz Eiropas Uzņēmumu padomju izveidi un darbību un pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas tiesību efektīvu īstenošanu groza Direktīvu 2009/38/EK (COM(2024)0014 – C9-0012/2024 – 2024/0006(COD))

P10_TA(2025)0226 A10-0029/2024

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2024)0014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 1. punkta e) apakšpunktu saistībā ar 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0012/2024),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2024. gada 30. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 75. panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2025. gada 28. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 60. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A10‑0029/2024),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2025. gada 9. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2025/..., ar ko groza Direktīvu 2009/38/EK attiecībā uz Eiropas Uzņēmumu padomju izveidi un darbību un pārnacionālas informēšanas un uzklausīšanas tiesību efektīvu īstenošanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2025/2450.)

(1) OV C, C/2024/4664, 9.8.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4664/oj.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par vienkārša nodokļu regulējuma lomu un nodokļu regulējuma sadrumstalotību Eiropas konkurētspējas kontekstā (2024/2118(INI))

P10_TA(2025)0227 A10-0155/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, it īpaši tā 4. pantu un 63.–66. pantu par iekšējā tirgus, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites un personu brīvas pārvietošanās principu, kā arī tā 113., 114 un 115. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs(1) (Procentu un honorāru maksājumu direktīva),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 30. novembra Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs(2) (Mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīva),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa [15 %] nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā(3), kas ir ES atbildes reakcija uz starptautisku nodokļu koordinēšanu,

–  ņemot vērā pašreizējās norises attiecībā uz ES divu pīlāru risinājumu, lai stātos pretī izaicinājumiem nodokļu jomā, kurus rada ekonomikas digitalizācija,

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2015. gada oktobrī publicētos noslēguma ziņojumus par ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projektu,

–  ņemot vērā ESAO/G20 Iekļaujošā satvara 2020. gada 14. oktobrī pieņemtos ziņojumus par pirmā un otrā pīlāra konceptuālajiem plāniem un ESAO 2020. gada 12. oktobra ekonomiskās analīzes un ietekmes izvērtējuma “Tax Challenges Arising from Digitalisation – Economic Impact Assessment” [Digitalizācijas radītie izaicinājumi nodokļu jomā: ekonomiskās ietekmes izvērtējums] rezultātus,

–  ņemot vērā ESAO/G20 Iekļaujošā satvara BEPS jautājumos 2021. gada 8. oktobra paziņojumu par divu pīlāru risinājumu, lai stātos pretī ekonomikas digitalizācijas radītajiem izaicinājumiem nodokļu jomā,

–  ņemot vērā ESAO/G20 Iekļaujošā satvara BEPS jautājumos 2021. gada 20. decembrī pieņemtos otrā pīlāra paraugnoteikumus par vispārējas minimālās 15 % nodokļa likmes ieviešanu valsts līmenī,

–  ņemot vērā ASV 2022. gada 16. augusta Publisko tiesību likumu Nr. 117-169, kas pazīstams kā Inflācijas pazemināšanas akts,

–  ņemot vērā Riodežaneiro G20 samitā kopā sanākušo valstu vadītāju 2024. gada 19. novembra deklarāciju un šo valstu ministru 2024. gada 25. jūlija deklarāciju par starptautisku sadarbību nodokļu jomā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2024. gada 24. decembra Rezolūciju 79/235 par iekļaujošas un efektīvas starptautiskās sadarbības nodokļu jomā veicināšanu ANO,

–  ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020)0312),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” (COM(2021)0251),

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. decembra priekšlikumu Padomes direktīvai par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā (COM(2021)0823), kā arī Parlamenta 2022. gada 19. maija nostāju attiecībā uz šo priekšlikumu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada janvārī veikto pētījumu “Tax compliance costs for SMEs – An update and a complement: final report”(5) [Nodokļu saistību izpildes izmaksas MVU: atjauninājums un papildinājums — noslēguma ziņojums],

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 11. maija priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos, un par procentu atskaitāmības ierobežošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām (COM(2022)0216),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 8. decembra priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (COM(2022)0701),

–  ņemot vērā Komisijas 2022. gada 8. decembra priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam (COM(2022)0703),

–  ņemot vērā Komisijas 2024. gada 8. jūlija priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz elektronisko pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikātu (COM(2024)0278),

–  ņemot vērā Padomes 2024. gada 5. novembrī panākto vienošanos par tiesību aktu paketi “PVN digitālajā laikmetā” (PDL pakete),

–  ņemot vērā Padomes 2024. gada 10. decembra Direktīvu (ES) 2025/50 par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem(6) (FASTER),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 12. septembra priekšlikumu Padomes direktīvai par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākuma nodokļu sistēma (BEFIT) (COM(2023)0532),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 12. septembra priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un groza Direktīvu 2011/16/ES (COM(2023)0528),

–  ņemot vērā Komisijas 2023. gada 12. septembra priekšlikumu Padomes direktīvai par transfertcenu noteikšanu (COM(2023)0529),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 17. un 18. aprīļa secinājumus par jaunu Eiropas konkurētspējas kursu,

–  ņemot vērā Padomes 2024. gada 24. maija secinājumus par vienoto tirgu visu labā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2024. gada 8. novembrī pieņemto Budapeštas deklarāciju par jauno Eiropas konkurētspējas kursu,

–  ņemot vērā Padomes 2025. gada 11. marta secinājumus par ES konkurētspēju veicinošu programmu liekā atmešanai un vienkāršošanai nodokļu jomā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2025. gada 20. marta secinājumus par konkurētspēju, kuros īpaša uzmanība pievērsta vienkāršošanai un regulatīvā un administratīvā sloga mazināšanai,

–  ņemot vērā savu 2022. gada 16. februāra rezolūciju par Sestās PVN direktīvas īstenošanu: ko vēl nepieciešams paveikt, lai samazinātu PVN atšķirības ES(7),

–  ņemot vērā savu 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par ES politikas par kaitējošu nodokļu praksi reformēšanu (tostarp Rīcības kodeksa jautājumu grupas reformu)(8),

–  ņemot vērā savu 2022. gada 15. februāra rezolūciju par valstu nodokļu reformu ietekmi uz ES ekonomiku(9),

–  ņemot vērā savu 2022. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas satvaru nodokļa ieturēšanai ienākumu izcelsmes vietā(10), kurā tas prasa ieviest standartizētu satvaru nodokļa ieturēšanai ienākumu izcelsmes vietā,

–  ņemot vērā savu 2022. gada 4. oktobra rezolūciju par jauno tehnoloģiju ietekmi uz nodokļiem: kriptovalūtas un blokķēdes(11),

–  ņemot vērā savu 2022. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par taisnīgāku un vienkāršāku nodokļu sistēmu atveseļošanas stratēģijas atbalstam (EP turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas jūlijā pieņemto rīcības plānu un 25 iniciatīvām PVN, uzņēmējdarbības nodokļu un individuālu nodokļu uzlikšanas jomā)(12),

–  ņemot vērā savu 2022. gada 4. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar konferences par Eiropas nākotni secinājumiem(13),

–  ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2022. gada 19. aprīļa pētījumu “Local taxes on economic activity in municipalities in EU Member States” [Vietējie nodokļi, ar ko apliek saimniecisko darbību ES dalībvalstu municipalitātēs],

–  ņemot vērā savu 2023. gada 15. jūnija rezolūciju par pieredzi, kas gūta saistībā ar Pandoras dokumentiem un citu publiskotu informāciju(14), kurā prasīts arī uzlabot ziņošanu un informācijas kopīgošanu,

–  ņemot vērā savu 2023. gada 12. decembra rezolūciju par turpmāku uzņēmumu nodokļu jomas noteikumu reformu(15),

–  ņemot vērā Konferences par Eiropas nākotni 2022. gada 9. maija ziņojumu par galīgo iznākumu(16),

–  ņemot vērā Enrico Letta 2024. gada aprīļa ziņojumu “Much More Than A Market”(17) [Daudz vairāk nekā tirgus],

–  ņemot vērā Mario Draghi 2024. gada 9. septembra ziņojumu “The future of European competitiveness”(18) [Eiropas konkurētspējas nākotne],

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A10-0155/2025),

A.  tā kā efektīvai, taisnīgai un izvirzīto mērķu sasniegšanai atbilstošai nodokļu politikai ir ļoti svarīga loma ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes un iekļaujošas sabiedrības izveides veicināšanā;

B.  tā kā ES dalībvalstis 2023. gadā nodokļos iekasēja 6712 miljardus EUR (ieskaitot obligātās faktiskās sociālās iemaksas), t. i., par 4,7 % vairāk nekā 2022. gadā(19);

C.  tā kā ES saskaras ar ievērojamu investīciju trūkumu; tā kā šī trūkuma novēršana ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, uzlabotu konkurētspēju un sasniegtu ES mērķi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos;

D.  tā kā 2023. gadā nodokļu slogs (t. i., kopējie nodokļu ieņēmumi procentos no IKP) ES bija 39,0 %, proti, nedaudz mazāks nekā 2022. gadā(20), tomēr joprojām ļoti augsts;

E.  tā kā saskaņā ar aplēsēm globālie neiekasētie nodokļu ieņēmumi ir aptuveni 500 miljardi EUR, no kuriem aptuveni 100 miljardi EUR netiek iekasēti no ES teritorijas; tā kā papildu ieņēmumus ietekmē nodokļu saistību neizpildes gadījumi un agresīvas nodokļu plānošanas stratēģijas; tā kā šis ieņēmumu zudums atņem dalībvalstīm būtisku publisko finansējumu;

F.  tā kā 2023. gadā ES PVN ieņēmumi bija 7,1 % no tās IKP un 18,3 % no kopējiem valstu ieņēmumiem(21);

G.  tā kā saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju(22) neiekasētie PVN ieņēmumi vien ES 2022. gadā bija 89,3 miljardi EUR jeb aptuveni 7 % no kopējiem plānotajiem PVN ieņēmumiem; tā kā saskaņā ar aplēsēm ceturtā daļa no neiekasētajiem PVN ieņēmumiem ir tieši saistīta ar krimināla rakstura krāpšanu PVN jomā(23);

H.  tā kā pakāpe, kādā dalībvalstis budžeta ieņēmumu gūšanā paļaujas uz nodokļu uzlikšanu, ir atšķirīga un tā kā atšķiras arī nodokļi, ko tās uzliek, lai gūtu šos ieņēmumus, un veids, kādā tās pēdējos desmit gados ir veikušas izmaiņas sava nodokļu kopuma struktūrā(24);

I.  tā kā nodokļu saistību izpildes izmaksas papildus pašām nodokļu maksāšanas saistībām rada finansiālu slogu uzņēmumiem, tādējādi atņemot laiku un resursus, ko tie varētu veltīt citām investēšanas iespējām;

J.  tā kā saskaņā ar aplēsēm kopējās nodokļu saistību izpildes izmaksas 27 ES dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē ir 204 miljardi EUR jeb 1,3 % no to kopējā IKP; tā kā lielāko daļu šo izmaksu (87 %) nākas segt mikrouzņēmumiem, kam šajā ziņā seko mazie uzņēmumi (10 %), un tā kā tas rada nesamērīgu administratīvo slogu mazākiem uzņēmumiem(25);

K.  tā kā dalībvalstis saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem — tādiem kā būtiskas demogrāfiskās un klimata pārmaiņas, digitalizācija un automatizācija —, kas var ietekmēt to nodokļu ieņēmumus un nodokļu kopumu;

L.  tā kā saskaņā ar Līgumiem nodokļu uzlikšana galvenokārt ir dalībvalstu kompetence;

M.  tā kā pieaugošā kapitāla mobilitāte līdz ar plašākām globalizācijas un digitalizācijas tendencēm pēdējās desmitgadēs neparedzētā veidā ir pakāpeniski mazinājušas valstu spēju individuāli nodrošināt savas nodokļu politikas efektivitāti;

N.  tā kā Komisijas 2022. gada pētījumā tiek lēsts, ka 2019. gadā toreiz 28 ES dalībvalstīs ikgadējās nodokļu saistību izpildes izmaksas uzņēmumiem bija vidēji 1,9 % no to apgrozījuma; tā kā uzņēmumi uzskatīja, ka visaugstākais nodokļu saistību izpildes slogs ir PVN un uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā;

O.  tā kā Draghi visaptverošajā ziņojumā par ES ekonomisko stāvokli ir izteikts brīdinājums par ES ražīguma un konkurētspējas pazemināšanos un tā kā tajā ir arī apgalvots, ka bez apņēmīgas rīcības ES saskarsies ar “lēnu un mokošu lejupslīdi”, kā arī uzsvērta nepieciešamība pēc koordinētas politikas, kas, ietvertu, piemēram, nevajadzīgu šķēršļu likvidēšanu un ar nodokļu uzlikšanu saistītu birokrātisko šķēršļu samazināšanu;

P.  tā kā nodokļu politikas sadrumstalotība un pārāk sarežģītais nodokļu politikas izstrādes process uzņēmumiem un iedzīvotājiem rada dažādus šķēršļus vienotajā tirgū, piemēram, juridisko nenoteiktību, birokrātiju, nodokļu dubultas uzlikšanas risku un grūtības pieprasīt nodokļu atmaksu; tā kā šādi šķēršļi attur no pārrobežu saimnieciskās darbības vienotajā tirgū un rada risku nodokļu iestādēm, piemēram, nodokļu dubultas neuzlikšanas risku un nodokļu arbitrāžas iespējas; tā kā Draghi visaptverošajā ziņojumā arī vērsta uzmanība uz nepieciešamību “likvidēt jebkādus ar nodokļu uzlikšanu saistītus šķēršļus pārrobežu investēšanai ES”, lai mazinātu kapitāla tirgus sadrumstalotību, un uzsvērts, ka “ES iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai ieguldīt citās dalībvalstīs bez sarežģītām nodokļu uzlikšanas procedūrām, kas galu galā izraisa nodokļu dubultu uzlikšanu”;

Q.  tā kā Letta ziņojumā vērsta uzmanība uz to, ka nodokļu sadrumstalotība joprojām ir būtisks šķērslis ES uzņēmumiem un it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un ka labāka saskaņošana, sadarbojoties ES nodokļu satvara izstrādē, ir ļoti svarīga, lai atvieglotu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti un lai atbalstītu izaugsmi un privāto investēšanu(26); tā kā rūpīgi izstrādāta un taisnīga nodokļu uzlikšanas sistēma ir ļoti svarīgs instruments, lai radītu ieņēmumus, kas nepieciešami investēšanai vispārējas nozīmes pakalpojumos visos ES reģionos,

Nodokļu uzlikšana un uzņēmējdarbības vide

1.  uzsver, ka vienkāršiem un paredzamiem nodokļu jomas noteikumiem būtu jāatvieglo nodokļu maksātājiem nodokļu maksāšana un valdībām — ieņēmumu administrēšana un iekasēšana; vērš uzmanību uz nepieciešamību izveidot tādu noteikumu ievērošanai draudzīgu un uzņēmējdarbību atbalstošu ES, kurā ražīgas nozares var konkurēt un plaukt un strādājošie — nopelnīt taisnīgu darba samaksu un kurā vienlaikus tiek atbalstīta divējādā pārkārtošanās; uzsver, ka pārāk sarežģīti nodokļu uzlikšanas noteikumi var atturēt no investēšanas, un vienlaikus atzīmē, ka nodokļu politikas izstrādē būtu jāizvairās no ekonomikas dalībnieku lēmumu pieņemšanas izkropļošanas;

2.  pauž nopietnas bažas par draudiem ES nodokļu uzlikšanas un iekasēšanas suverenitātei, kuri izskanēja ASV prezidenta 2025. gada 2. aprīlī paustajos apgalvojumos par PVN ES dalībvalstīs, izmantojot tos kā pamatojumu tarifu piemērošanai ES importam uz ASV; uzsver, ka tirdzniecības kari kaitē uzņēmumiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis mazināt ar tiem saistīto neskaidrību tirdzniecības jomā un apspriesties ar ieinteresētajām personām Eiropā, kad tiks pieņemti lēmumi, reaģējot uz šādu tarifu uzlikšanu;

3.  uzsver Draghi ziņojumā pausto apgalvojumu, ka atšķirīgie nodokļu noteikumi ES būtiski apgrūtina patiesa vienotā tirgus izveidi; atzīst, ka ES nodokļu satvara izveidē ir stingri jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes princips, kā arī sadarbības princips, lai uzņēmumiem samazinātu nodokļu saistību izpildes izmaksas; uzsver, ka dalībvalstīm ir tiesības pielāgot savu nodokļu sistēmu savām specifiskajām vajadzībām, vienlaikus ievērojot kopīgus standartus un koordinējot centienus cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī nodrošinot savlaicīgu informācijas apmaiņu un veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka to var panākt, it īpaši, nodrošinot līdzsvaru starp valsts kompetences ievērošanu un konsekventas interpretācijas nodrošināšanu;

4.  uzsver, ka, nemaz nerunājot par saskaņošanu, būtisku progresu iespējams sasniegt nodokļu saistību izpildes vienkāršošanā un administratīvo šķēršļu likvidēšanā iekšējā tirgū, izmantojot kopīgus īstenošanas rīkus, piemēram, standartizētas veidnes datu vākšanai un ziņošanai, Komisijas norādījumus un dialogu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

5.  atzīmē, ka ES uzņēmumi, it īpaši MVU, ir ļoti svarīgs ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks visā kontinentā; atgādina, ka MVU saskaras ar būtiskiem fiskāliem izaicinājumiem sarežģīto nodokļu jomas noteikumu un sadrumstaloto nodokļu sistēmu dēļ, kas rada lielu administratīvo slogu un nodokļu saistību izpildes izmaksas — MVU šīs izmaksas ir aptuveni 30 % no samaksātajiem nodokļiem salīdzinājumā ar 2 % lielu uzņēmumu gadījumā —, kas, savukārt, kavē šo uzņēmumu izaugsmi un inovāciju; mudina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm izvērtēt pašreizējā priekšlikuma un turpmāko priekšlikumu ietekmi uz MVU un izpētīt risinājumus, kas vienkāršotu nodokļu procedūras un samazinātu nodokļu saistību izpildes izmaksas; turklāt aicina Komisiju izpētīt, kāpēc ierosinātā direktīva, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu MVU, neguva atsaucību Padomē, un prasa panākt konkrētu progresu un rast īstenojamus risinājumus tam, kā šajā jomā virzīties uz priekšu; prasa izstrādāt MVU un jaunuzņēmumiem paredzētu visaptverošu lietotājdraudzīgu instrumentu kopumu, tostarp pamatnostādnes, veidnes un automatizētas nodokļu deklarācijas aizpildīšanas iespējas attiecībā uz PVN, uzņēmumu ienākuma nodokli, algu sarakstu un citiem pienākumiem, kas būtu brīvi pieejamas un tiktu regulāri atjauninātas;

6.  pieņem zināšanai Draghi ziņojumu par priekšlikumiem attiecībā uz nodokļu uzlikšanu konkrētās nozarēs, it īpaši ieteikumus par elektroenerģijas patēriņa izmaksu pazemināšanu, nemazinot ES konkurētspēju, neatturot no investēšanas, nekaitējot darbvietu radīšanai un nevājinot uzņēmumu uzticēšanos; šajā sakarā pieņem zināšanai 2025. gada janvārī notikušo ES finanšu ministru neformālo domu apmaiņu par augstajām enerģijas cenām un šī jautājuma noteikšanu par prioritāti; pieņem zināšanai pašlaik notiekošo darbu pie Enerģijas nodokļu direktīvas(27) pārskatīšanas, vēršot uzmanību uz to, ka liela nozīme ir vērienīgiem mērķiem klimata jomā, pašreizējai ekonomiskajai realitātei, augstajām enerģijas cenām un nepieciešamībai pēc savienotības;

Konkurētspēja un ekonomikas izaugsme

7.  uzsver, ka konkurētspēja ir plašs jēdziens, kas nozīmē tādu ražīguma līmeni, kurš spēj virzīt uz priekšu ilgtspējīgu izaugsmi un līdz ar to nodrošināt ienākumus un labklājību visiem; vērš uzmanību uz to, ka konkurētspējīga ekonomika ir tāda ekonomika, kas ne tikai ir draudzīga uzņēmumiem, bet arī nodrošina augstu nodarbinātības un sociālās labklājības līmeni, inovācijas spēju, atbilstošas izglītības iespējas, infrastruktūru, kā arī spēcīgas institūcijas un augstus tiesiskuma standartus; atzīst, ka efektīva un plānoto mērķu sasniegšanai atbilstoša nodokļu uzlikšana — tostarp pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot kaitējošu nodokļu konkurenci un sacensību par zemākajām nodokļu likmēm — ir izšķiroši svarīga, lai radītu publiskos līdzekļus, kas nepieciešami ilgstošai publiskai un privātai investēšanai, kura uzlabos ES konkurētspēju un veicinās sociālo un ekonomisko kohēziju un izaugsmi;

8.  atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumus par jauno Eiropas konkurētspējas kursu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka nodokļu uzlikšana nav ņemta vērā Eiropas konkurētspējas uzlabošanā; prasa pastiprināt sadarbību nodokļu jomā ES, mazinot sadrumstalotību un sarežģītību un vienlaikus veicinot ciešāku sadarbību un uzticēšanos starp dalībvalstīm, jo tas ir ļoti svarīgi Eiropas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienoties par saskaņotu pieeju valsts nodokļu izdevumu pārredzamības uzlabošanai, lai nodrošinātu, ka tā rada vēlamos politikas mērķus izmaksu ziņā efektīvā veidā atbilstoši ES kopējiem mērķiem un prioritātēm, ka tā neparedzēti vai nelabvēlīgi neietekmē iekšējo tirgu un ka tā nerada iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas un īstenot agresīvu nodokļu plānošanu;

10.  atzinīgi vērtē Eiropadomes secinājumus par liekā atmešanu un vienkāršošanu nodokļu jomā; uzsver, ka ES nākotnes iniciatīvās par nodokļu uzlikšanu pirmkārt īpaša uzmanība būtu jāpievērš administratīvajai vienkāršošanai, nodokļu noteikumu pārklāšanās novēršanai (attiecīgā gadījumā), skaidrības palielināšanai, nodokļu noteikumu piemērošanas racionalizēšanai un konstatētās diverģences vai neefektivitātes novēršanai, jo tās var negatīvi ietekmēt vienotā tirgus darbību; uzsver arī to, ka Komisijai būtu jāatvieglo ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm un valsts nodokļu administrācijām un jāmudina uz šādu sadarbību, lai būtu iespējams konsekventāk interpretēt tiesību aktus tiešo un netiešo nodokļu jomā;

11.  pieņem zināšanai Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2022. gadā veikto pētījumu, kurā konstatēts, ka pašvaldību budžeta ieņēmumi no nodokļiem, ar ko apliek vietējo saimniecisko darbību, municipalitātēm var kalpot par stimulu rīkoties vietējā līmenī un veicināt vietējo saimniecisko darbību; šajā sakarā aicina Komisiju pastiprināt šādu pētniecību un kopā ar dalībvalstīm iesaistīties savstarpējas mācīšanās procesā, lai mudinātu municipalitātes rūpēties par saviem uzņēmumiem, tādējādi atraisot neizmantoto potenciālu nolūkā veicināt ekonomikas izaugsmi visā ES;

12.  uzsver, ka labi izstrādāti un pamatoti nodokļu stimuli, kam ir ekonomiskā būtība un kas sniedz sociālekonomisku labumu, var atbalstīt saimnieciskās darbības, kuras veicina publisku mērķu sasniegšanu, tostarp perifēros un citos ģeogrāfiskā stāvokļa ziņā nelabvēlīgos ES apgabalos; atzīmē, ka nodokļu stimuliem būtu ne tikai jāatbilst Līgumiem un ierobežojumiem, kas attiecas uz fiskālo telpu, bet tie arī nedrīkstētu izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību, un prasa izstrādāt instrumentu kopumu, lai nodrošinātu dialogu, pārredzamību un koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz nodokļu stimuliem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izdot nesaistošas pamatnostādnes par nodokļu stimuliem un prasa veikt turpmāku pētījumu par ESAO otrā pīlāra noteikumu par nodokļu stimuliem īstenošanas ietekmi un izdot ieteikumus, lai nodrošinātu to efektivitāti otrā pīlāra ietvaros; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nodokļu stimuli arī turpmāk atbilstu ES valsts atbalsta satvaram; atgādina par ES saistībām klimata pārmaiņu jomā un Parlamenta pastāvīgo atbalstu šiem mērķiem un mudina Komisiju un dalībvalstis koordinēt centienus un apsvērt iespējamos ieguvumus no zaļajām investīcijām paredzētajiem nodokļu stimuliem;

13.  atgādina, ka vairākas likumdošanas iniciatīvas nodokļu uzlikšanas jomā nevirzās uz priekšu; šajā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt juridisko noteiktību un paredzamību ES uzņēmumiem; pieņem zināšanai Komisijas skaidrojumu par to, kuras iniciatīvas nodokļu uzlikšanas jomā ir jāatsauc;

Nodokļu vienkāršošana un digitalizācija

14.  atgādina par Komisijas prioritāti nodrošināt uzņēmējdarbības vides vienkāršošanu visās politikās, tostarp nodokļu uzlikšanā tās kompetences jomās, lai ziņošanas prasības samazinātu vismaz par 25 % (un MVU — vismaz par 35 %); šajā sakarā aicina Komisiju ciešā sadarbībā un uzturot pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm, sistemātiski veikt visu jauno ar nodokļiem saistīto tiesību aktu priekšlikumu ex ante ietekmes izvērtēšanu, kā arī pašreizējo pasākumu konkurētspējas pārbaudi, lai izmērītu cerēto administratīvā sloga samazinājumu un nodrošinātu, ka jaunie noteikumi atbilst ES mērķiem — panākt ekonomikas izaugsmi un īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos;

15.  mudina Komisiju konstatēt un novērst visus dubultas ziņošanas gadījumus un izveidot sistēmu efektīvai nodokļu administrāciju datu kopīgošanai, tādējādi atbrīvojot nodokļu maksātājus no divkārša ziņošanas pienākuma; atzīmē, ka šajā sakarā ir iespējams panākt vienkāršus ieguvumus, piemēram, grozot Direktīvu (ES) 2021/2101(28) par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti, lai nodrošinātu ES noteikumu līdzvērtību Globālās ziņošanas iniciatīvas 207. ziņošanas standartam, kas attiecas uz nodokļu maksāšanu; aicina Komisiju izvērtēt šādas līdzvērtības sniegtās priekšrocības;

16.  aicina Komisiju un dalībvalstis racionalizēt aizsardzības rūpniecībai noteiktās nodokļu saistības, paplašinot un vienkāršojot atbrīvojumus no PVN, kurus piemēro iepirkumam kopīgo ES aizsardzības iniciatīvu kontekstā;

17.  prasa izveidot ES nodokļu datu centru, lai uzlabotu informācijas par nodokļiem automātisko apmaiņu un mazinātu administratīvo slogu; mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot esošos instrumentus, tādus kā PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) un akcīzes preču aprites un kontroles sistēma (EMCS), un izpētīt iespēju paplašināt to piemērošanas jomu, iekļaujot tajā arī, piemēram, tiešo nodokļu uzlikšanu; uzsver, ka šādam centram būtu jānodrošina iespēja veikt ar tādas nodokļu uzlikšanas kontroles procesu saistītas informācijas kopīgu analīzi, kurai ir pārrobežu komponents, jānovērš dublēšanās un jākalpo par vienotu piekļuves punktu nodokļu administrācijām visā ES;

18.  uzsver, ka e-rēķinu sagatavošanai var būt ļoti svarīga loma pārredzamības uzlabošanā, administratīvā sloga mazināšanā un iespējas reāli un efektīvi izmantot paziņotos datus nodrošināšanā;

19.  atgādina, ka, nepastāvot pamatīgai ziņošanas sistēmai, nodokļu administrācijām nebūs pamatinformācijas, kas nepieciešama, lai atklātu, izmeklētu un novērstu ļaunprātīgu rīcību nodokļu jomā; uzsver, ka piekļuve savlaicīgi iesniegtiem un visaptverošiem nodokļu datiem ir ļoti svarīga, lai aizsargātu nodokļu sistēmu taisnīgumu un publiskos ieņēmumus;

20.  atzīst — lai pamatotu ziņošanas prasību izpildes izmaksas, ir nepieciešamas efektīvas un ar pietiekamiem resursiem nodrošinātas nodokļu administrācijas, kurām ir atbilstoši apmācīts personāls un moderna digitālā infrastruktūra; uzsver nepieciešamību investēt nodokļu iestāžu veiktspējā, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izmantots pašreizējo ziņošanas pienākumu potenciāls;

21.  atgādina, ka vienkārši, stabili un paredzami noteikumi nodokļu jomā ir ļoti svarīgi konkurētspējīgai ekonomikai un ka tie veicinās darbvietu radīšanu un ekonomiskā izaugsmi; aicina Komisiju izdot ieteikumus par to, kā izveidot vienkāršotu un konkurētspējīgu nodokļu sistēmu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem gadījumos, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, šajā nolūkā, piemēram, racionalizējot nodokļu maksātāja identifikācijas numura izmantošanu dalībvalstīs, un nodokļu stimulu jomā; atzīst, ka noteiktība nodokļu jomā un atmaksas procedūru un atskaitījumu vienkāršošana ir svarīgi risinājumi administratīvā sloga mazināšanai, it īpaši MVU;

22.  atzīmē vispārējas nodokļu vienkāršošanas nozīmi; uzsver nepieciešamību palielināt privātpersonu līdzdalību kapitāla tirgos, vienkāršojot nodokļu deklarēšanas procedūras attiecībā uz krājkontiem un ieguldījumu kontiem, it īpaši gadījumos, kad šie konti ir papildināti ar nodokļu stimuliem; turklāt atzīmē uzņēmumiem paredzētos Komisijas izmēģinājuma projektus uz sadarbību balstītas atbilstības nodrošināšanas jomā, kuru mērķis ir samazināt revīziju skaitu un uzlabot strīdu izšķiršanu uzņēmumiem, kas saskaras ar augstiem atbilstības nodrošināšanas standartiem;

23.  uzsver digitalizācijas, it īpaši mākslīgā intelekta (MI), potenciālu administratīvā sloga un atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšanā uzņēmumiem, sevišķi MVU, un PVN jomā veiktās krāpšanas atklāšanas veicināšanā, vienlaikus saglabājot cilvēka elementu kvalitātes pārbaudē un lai nodrošinātu aizsardzības pasākumus pret diskriminācijas risku; atzīmē, ka digitalizācija arī var uzlabot publisko nodokļu administrēšanu ar nosacījumu, ka tiek garantēta ar nodokļiem saistītu lēmumu automatizētas pieņemšanas pārredzamība un pietiekama pārraudzība; mudina Komisiju un dalībvalstis panākt progresu nodokļu administrēšanas digitalizācijā un vienkāršošanā, vienlaikus pastiprinot sadarbību, koordināciju un paraugprakses un zinātības apmaiņu starp valstu iestādēm, Komisijai darbojoties kā procesa atvieglotājai;

24.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāpiešķir atbilstoši cilvēkresursi un finanšu līdzekļi jebkādu jaunu nodokļu jomas tiesību aktu īstenošanai un nodokļu administrācijas modernizēšanai, it īpaši, investējot personāla komplektēšanā, apmācībā, integrētās un sadarbspējīgās IT sistēmās un konsultācijās ar privāto sektoru; aicina Komisiju palielināt atbalstu dalībvalstīm, izmantojot programmu FISCALIS, un izpētīt iespēju izstrādāt un pieņemt īpašu ES finansēšanas programmu, lai turpinātu atbalstīt šādu investēšanu;

25.  aicina Komisiju savas kompetences ietvaros un ciešā sadarbībā un uzturot pastāvīgu dialogu ar dalībvalstīm, izvērtēt un vienkāršot pašreizējo PVN satvaru, lai mazinātu administratīvo slogu, tostarp uzņēmumiem un kopienas organizācijām, uzlabotu konkurētspēju un samazinātu starpību starp plānotajiem un faktiski iekasētajiem nodokļu ieņēmumiem (neiekasētie PVN ieņēmumi); atkārtoti prasa vienkāršotu un modernizētu PVN sistēmu ar ierobežojumiem attiecībā uz atbrīvojumiem un nestandarta likmēm, lai veicinātu godīgu konkurenci, samazinātu nodokļu saistību izpildes izmaksas un uzlabotu nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi; pieņem zināšanai tiesību aktu paketi “PVN digitālajā laikmetā” (PDL) un aicina Komisiju izdot skaidras un konsekventas pamatnostādnes, lai atbalstītu Direktīvas (ES) 2025/516(29) raitu īstenošanu, it īpaši attiecībā uz ES digitālās ziņošanas prasību; uzsver, ka PVN saistību neizpildes pakāpe dalībvalstīs būtiski atšķiras, un atzinīgi vērtē PDL paketi kā instrumentu pārredzamības uzlabošanai un krāpšanas mazināšanai; mudina koordinēt īstenošanu valsts līmenī, lai nodrošinātu saskaņotību un to, ka PVN vienas pieturas aģentūras modelis ir efektīvs un lietotājdraudzīgs, it īpaši MVU; prasa turpināt reformas, lai maziem uzņēmumiem atvieglotu elektronisku PVN reģistrēšanu un palielinātu PVN iekasēšanas digitalizāciju; aicina Komisiju aizvien plašāk izmantot PVN vienas pieturas aģentūru uzņēmumu pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem, lai samazinātu administratīvo slogu un nodokļu saistību izpildes izmaksas;

26.  atzīmē, ka pēdējos desmit gados ir būtiski mainījušies iepirkšanās paradumi, Covid-19 pandēmijas laikā strauji palielinoties e-komercijai, un ka šie paradumi ir saglabājušies; atzīst, ka tiešsaistes pirkumiem būtu jāveicina PVN saistību izpilde, pateicoties elektroniskajai revīzijas izsekojamībai, tomēr Komisijas ziņojumā par 2024. gadā neiekasēto PVN ir uzsvērts, ka, ņemot vērā sarežģītību, ko rada pārdošana tiešsaistē, šī savstarpējā sakarība nav tik skaidri izteikta; ņemot vērā e-komercijas pieaugošo popularitāti, mudina Komisiju izvērtēt PVN jomas acquis mērķderīgumu;

27.  prasa uzlabot Padomes Direktīvu 2008/9/EK(30); uzsver, ka ir svarīgi izpētīt iespēju integrēt pārrobežu PVN atmaksu vienas pieturas aģentūras modelī, lai vēl vairāk vienkāršotu PVN saistību izpildi pārrobežu tirdzniecībā iesaistītiem uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot saskaņošanu ar esošajām PVN saistībām dalībvalstīs;

28.  prasa konsekventi piemērot pamatjēdzienus un racionalizēt definīcijas, lai uzlabotu PVN sistēmas efektivitāti, tostarp, piemēram, nosakot vienotu interpretāciju attiecībā uz PVN direktīvas(31) 36. pantā minētajām uzstādītajām un samontētajām precēm un konsekventi izmantojot saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas vai citas iestādes definīciju;

29.  uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgākas un taisnīgākas PVN sistēmas, turpinot apsvērt to, kā PVN likmes varētu izmantot ilgtspējas mērķu sasniegšanai; ierosina, lai Komisija izvērtētu to, vai ir iespējams atcelt PVN maksājumus par precēm, kuras piegādā bez maksas sociāla vai ar vidi saistīta labuma sniegšanas nolūkā;

30.  atzīmē — lai gan samazinātu PVN likmju piemērošanai ir leģitīms nolūks dalībvalstu plašāku sociālu un ekonomisku mērķu atbalstīšanā, tostarp atbalsta sniegšanā mazaizsargātiem sabiedrības locekļiem un bērniem, to plašāka piemērošana palielina juridisko nenoteiktību un nodokļu sistēmas sarežģītību; uzsver, ka samazinātas PVN likmes var izraisīt patēriņa cenu pazemināšanos, taču tas ir atkarīgs arī no citiem faktoriem; tādēļ uzskata, ka, veicot vienkāršošanu, būs lietderīga periodiska pārskatīšana un izvērtēšana, lai noteiktu, kuras samazinātās PVN likmes joprojām ir nepieciešamas un efektīvas dalībvalstu izvirzīto politikas mērķu sasniegšanai;

31.  atkārto Parlamenta nostāju attiecībā uz ierosināto galvenā biroja nodokļu sistēmu MVU, “Unshell” direktīvu un atvieglojumu tādu stimulu samazināšanai, kas sekmē parādsaistību uzņemšanos (DEBRA);

32.  uzsver, ka sarežģītā dažādo valsts nodokļu sistēmu mijiedarbība un to atšķirības var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus darbību; uzsver, ka tas var atturēt no pārrobežu investēšanas, tādējādi potenciāli nostādot īpaši nelabvēlīgā stāvoklī MVU un uzņēmumus, kuri darbojas tikai iekšzemē, jo tiem trūkst līdzekļu, lai iesaistītos sarežģītās nodokļu plānošanas shēmās, un līdz ar to tie saskaras ar negodīgiem konkurences apstākļiem, kas neveicina darbības paplašināšanu;

33.  pieņem zināšanai darbu pie priekšlikuma Padomes direktīvai par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākuma nodokļu sistēma (BEFIT); atgādina, ka, ierosinot BEFIT, Komisijas mērķis bija samazināt nodokļu jomas noteikumu sarežģītību un nodokļu saistību izpildes izmaksas ES uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām; pieņem zināšanai tās potenciālu sadrumstalotības mazināšanā un vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanā uzņēmumiem iekšējā tirgū; uzsver, ka visām ES iniciatīvām ir jāsniedz pievienotā vērtība gan juridiskā, gan ekonomiskā ziņā, un prasa izmantot efektīvu un līdzsvarotu pieeju, kas sniegtu labumu visām dalībvalstīm, ievērotu subsidiaritātes principu un būtu saskaņota ar ESAO otrā pīlāra noteikumu īstenošanu;

ESAO pirmais un otrais pīlārs un starptautiska nodokļu uzlikšana

34.  atkārto ES stingro apņemšanos īstenot ESAO/G20 Iekļaujošā satvara divu pīlāru pieeju, vienlaikus ņemot vērā pašreizējo situāciju otrā pīlāra noteikumu jomā, tostarp ASV prezidenta neseno 2025. gada 20. janvārī izdoto izpildrīkojumu, ar ko tiek paziņots, ka ESAO globālā vienošanās par nodokļiem ASV nav spēkā; mudina Komisiju par prioritāru noteikt darbu, kas saglabā un aizsargā minēto vienošanos, lai novērstu atgriešanos pie kaitējošas nodokļu konkurences uz publisko ieņēmumu un ES interešu rēķina; mudina Komisiju informēt Parlamentu par ārkārtas situācijas plāniem un nekavējoties veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu Otrā pīlāra direktīvas(32) integritāti un efektivitāti un ES intereses un novērstu pretpasākumus; norāda uz administratīvas vienkāršošanas iespēju Otrā pīlāra direktīvas īstenošanā;

35.  uzsver, ka otrajam pīlāram būtu jānodrošina globālas minimālās nodokļu likmes uzlikšana starptautiskām un lielām vietējām grupām ES; atzinīgi vērtē tā transponēšanu valsts tiesību aktos; lai izvairītos no savstarpēji pretrunīgu nodokļu uzlikšanas režīmu ieviešanas, kas var radīt jucekli, prasa nodrošināt juridisko skaidrību, ņemot vērā neatbilstību starp ESAO otrā pīlāra noteikumiem un to, kā dalībvalstis tos īsteno, it īpaši attiecībā uz kuģniecības darbībām; cer, ka drīz tiks pabeigts administratīvo norādījumu apspriešanas un publicēšanas process un ka tie uzņēmumiem, kas ietilpst otrā pīlāra darbības jomā, sniegs nepieciešamo noteiktību; gaida turpmākās norises attiecībā uz esošajiem aizsardzības noteikumiem, kuru mērķis ir atvieglot atbilstības nodrošināšanu, piemēram, pastāvīga aizsardzības noteikuma izstrādi;

36.  uzsver, ka Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir bijusi būtiska loma krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas gadījumu konstatēšanā un izmeklēšanā un ka šīm iestādēm ir efektīvi jāsadarbojas savā starpā un ar valstu nodokļu iestādēm;

37.  pieņem zināšanai ESAO 2023. gada oktobrī publicēto Daudzpusējo konvenciju, kurā izklāstīti tehniskie noteikumi pirmā pīlāra A summas piemērošanai, un notiekošās sarunas; aicina Komisiju izvērtēt digitālo pakalpojumu nodokļa iespējamo ietekmi;

Nodokļu šķēršļi vienotajā tirgū

38.  pieņem zināšanai Letta ziņojumu un atsauci uz brīvprātīgu 28. režīmu, kura mērķis ir piesaistīt un noturēt ES inovatīvus jaunuzņēmumus; atzīmē, ka sadrumstalotā ES nodokļu vide rada sarežģītību, nenoteiktību un augstas nodokļu saistību izpildes izmaksas ES uzņēmumiem, it īpaši MVU, un aicina Komisiju izpētīt un izvērtēt 28. režīma iespējamas piemērošanas priekšrocības un trūkumus; uzsver nepieciešamību likvidēt nodokļu radītos šķēršļus pārrobežu investēšanai, lai mazinātu pārmērīgo paļaušanos uz parādu un palielinātu pašu kapitāla izmantošanu uzņēmumu finansēšanā; šajā sakarā atgādina Draghi ziņojumu, kurā uzsvērts, ka ES iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējai ieguldīt citās dalībvalstīs bez sarežģītām nodokļu uzlikšanas procedūrām, kas faktiski rada nodokļu dubultu uzlikšanu; uzsver, ka šo principu ievērošana ir ļoti svarīga, lai ES padarītu par konkurētspējīgu un uz inovāciju orientētu investīciju centru; uzsver arī to, ka ir svarīgi izpētīt iespējas, kā visā ES vienkāršot un standartizēt transfertcenu noteikšanas dokumentēšanas noteikumus, tostarp rūpīgi un pārdomāti izvērtēt esošās robežvērtības un būtiskuma kritērijus, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu īpatnības, lai samazinātu darījumu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, nemazinot pārredzamības standartu nozīmi un neatvieglojot agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

39.  pauž nožēlu, ka Komisijas Konkurētspējas kompasā trūkst konkrētu norādījumu par to, kā likvidēt nodokļu uzlikšanas radītos šķēršļus pārrobežu investēšanai; aicina Komisiju veikt specifiskus pētījumus, lai izvērtētu šīs sadrumstalotības ietekmi uz ekonomiku un konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot visvairāk skarto nozaru noteikšanai un ierosinot konkrētus pasākumus, kā vienkāršot nodokļu sistēmas un paaugstināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, it īpaši, lai atbalstītu MVU;

40.  atzinīgi vērtē to, ka nesen stājās spēkā Direktīva par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem(33) (FASTER direktīva), kas ir pirmais solis ceļā uz pārrobežu nodokļu procedūru modernizēšanu un racionalizēšanu ES; atzīmē Draghi ziņojuma ieteikumus un atgādina ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta rezolūcijā par Eiropas satvaru nodokļa ieturēšanai ienākumu izcelsmes vietā(34), jo šī satvara izveide ir svarīga, lai mazinātu sarežģītību, palielinātu juridisko noteiktību ieguldītājiem un izbeigtu praksi meklēt jurisdikciju ar vislabvēlīgāko nodokļu režīmu; turklāt norāda, ka nodokļu politikas reforma varētu arī atvieglot ES kapitāla tirgu turpmāku integrāciju uzkrājumu un investīciju savienības kontekstā;

41.  aicina Komisiju apzināt esošos uz nodokļu uzlikšanu balstītos šķēršļus vienotā tirgus integrācijai un izstrādāt rīcības plānu to novēršanai;

42.  prasa noteikt vadošus principus attiecībā uz nodokļu maksātāju tiesībām, lai precīzi noteiktu ilgstošus nodokļu šķēršļus vienotajā tirgū, un ieteikt paraugpraksi, kas gūta visā ES, lai uzlabotu nodokļu maksātāju pieredzi, vienlaikus nodrošinot, ka šādi vadoši principi neierobežo dalībvalstu iespēju ieviest ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumus, lai nodrošinātu savu nodokļu jomas tiesību aktu pienācīgu izpildi; pieņem zināšanai Komisijas nevēlēšanos iesniegt plānoto paziņojumu par iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju tiesībām, par ko tā bija paziņojusi savā rīcības plānā 2021. gadam;

43.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par uzkrājumu un investīciju savienību un it īpaši tās vēlmi likvidēt atšķirības valstu nodokļu uzlikšanas procedūrās, kas rada administratīvo slogu un šķēršļus pārrobežu investēšanai, kā arī tās vēlmi atbalstīt dalībvalstu rīcību šajā nolūkā;

44.  atzīmē, ka būtiskās atšķirības ienākumiem no kapitāla piemērotajā nodokļu režīmā var radīt sarežģītību un juridisko nenoteiktību pārrobežu investoriem; vērš uzmanību uz to, ka Draghi visaptverošajā ziņojumā ir atzīta nepieciešamība “likvidēt jebkādus ar nodokļu uzlikšanu saistītus šķēršļus pārrobežu investēšanai ES”, lai mazinātu kapitāla tirgus sadrumstalotību; uzsver līdzsvarotākas nodokļu kopuma struktūras nozīmi ekonomikas noturībai un aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt turpmākas koordinācijas un vienkāršošanas priekšrocības šajā jomā, lai veicinātu pārrobežu investēšanu;

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu

45.  atgādina, ka, īstenojot otrā pīlāra noteikumus, ir svarīgi uzraudzīt iespējamu jaunu kaitējošas nodokļu konkurences veidu parādīšanos;

46.  apņemas cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanu — ko piekopj gan uzņēmumi, gan fiziskas personas —, lai panāktu taisnīgu Eiropas ekonomiku, ņemot vērā MVU un mājsaimniecību ar zemiem un vidējiem ienākumiem īpašo stāvokli un intereses; atzīst agresīvas nodokļu plānošanas būtisko ietekmi uz ieņēmumiem, jo tā rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem, var pasliktināt attieksmi pret nodokļu maksāšanu un samazina dalībvalstu nodokļu bāzi; mudina Komisiju un dalībvalstis uzlabot dalībvalstu savstarpējo sadarbību cīņā pret agresīvu nodokļu plānošanu, it īpaši, pastiprinot informācijas apmaiņu, koordinējot revīziju un uzlabojot izpildes nodrošināšanu; atgādina Parlamenta rezolūcijas par ES prasību īstenošanu attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju(35), par ES nodokļu oāžu saraksta pārskatīšanu(36) un par ES politikas par kaitējošu nodokļu praksi reformēšanu; uzsver, ka pieaugoša nodokļu režīmu sarežģītība var radīt nepareizus stimulus agresīvai nodokļu plānošanai un tam, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, un ka šie stimuli var būt nepārredzami; prasa dalībvalstīm un Komisijai cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un agresīvu nodokļu plānošanu izmantot atbilstošu un uz risku balstītu pieeju;

47.  uzsver pašreizējo Direktīvā par administratīvu sadarbību(37) (DAC), Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā(38) (ATAD) un Daudzpusējā kompetento iestāžu nolīgumā (MCAA) paredzēto mehānismu nozīmi, jo tie būtiski uzlabo pārredzamību un pārrobežu sadarbību starp nodokļu iestādēm, ļaujot efektīvāk reaģēt uz agresīvu nodokļu plānošanu; uzsver arī DAC un ATAD izraisīto pieaugošo administratīvo slogu un nodokļu saistību izpildes izmaksas nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem un atzinīgi vērtē šo direktīvu pārskatīšanu un vienkāršošanu, vienlaikus saglabājot pašreizējos standartus;

48.  vērš uzmanību uz nepieciešamību novērst neatbilstību starp ATAD un ESAO otrā pīlāra pieeju, lai nodrošinātu saskaņotību un juridisko noteiktību visā ES, tostarp apsvērt iespēju racionalizēt dalībvalstīm piešķirtās izvēles iespējas un izņēmumus; pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, ka tā saskaņā ar otrā pīlāra vienošanos izvērtēs ATAD, ņemot vērā otro pīlāru, un iepazīstinās ar visaptverošu ziņojumu par pasākumiem 2025. gada 3. ceturksnī; aicina Komisiju sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā interpretējams ATAD iekļautais vispārējais noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, un prasa pārskatīt šo direktīvu, lai vienkāršotu tās īstenošanu un palielinātu tās efektivitāti;

49.  atzīmē DAC lomu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas un agresīvas nodokļu plānošanas mazināšanā un pārredzamības palielināšanā, vienlaikus vēršot uzmanību uz sarežģītību un administratīvo slogu, it īpaši attiecībā uz DAC 6(39); uzsver nepieciešamību pārskatīt DAC 6 un aicina Komisiju veikt šīs direktīvas radīto atbilstības nodrošināšanas izmaksu izvērtēšanu, kā arī pastiprināt norādījumus, uzlabot riska analīzi un maksimāli izmantot tehnoloģijas labākai datu vākšanai, lai nodrošinātu efektivitāti nodokļu pārredzamības veicināšanā un novērstu nesamērīgas izmaksas un administratīvo slogu; norāda, ka, veicot šo atkārtoto izvērtēšanu, būtu jāapsver iespēja pasargāt MVU no nevajadzīgiem ziņošanas pienākumiem un sniegt lielāku skaidrību par standartiem attiecībā uz ziņojamām pārrobežu shēmām; ierosina apsvērt iespēju pārskatīt DAC 7(40), lai izvērtētu, vai, ieviešot PDL paketē paredzēto reāllaika ziņošanu, būtu iespējams samazināt informācijas apmaiņu;

50.  īpaši atzīmē nepieciešamību izmantot pārskatīšanas procesu, lai novērstu pašreizējo noteikumu pārklāšanos un racionalizētu un vienkāršotu vispārējo noteikumu un jēdzienu piemērošanu; norāda, ka terminu un jēdzienu standartizācija ir ļoti svarīga, lai vienkāršotu atbilstības nodrošināšanu, jo tas, ka valstis tos interpretē atšķirīgi, var izraisīt sadrumstalotību un sarežģītību;

51.  prasa pastiprināt sadarbību starp EPPO un Eurofisc, lai uzlabotu izlūkdatu apmaiņu, koordinētu izpildes nodrošināšanas centienus un veiktu pārrobežu izmeklēšanu cīņā pret krāpšanu PVN jomā un citiem izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas veidiem; uzsver nepieciešamību racionalizēt sadarbību starp šīm institūcijām, lai, maksimāli izmantojot to attiecīgās pilnvaras un speciālās zināšanas, nodrošinātu efektīvāku un vienotu ES reaģēšanu uz pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis atvieglot šo sadarbību, uzlabojot datu apmaiņas mehānismus, nodrošinot atbilstošus resursus un veicinot kopīgus izmeklēšanas centienus; uzsver — lai atvieglotu pārrobežu saimniecisko darbību, ir nepieciešams pastiprināt koordināciju nodokļu jautājumos starp dalībvalstīm cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; atzīmē, ka ES ir jānodrošina, lai visi importētie produkti tiktu pienācīgi aplikti ar atbilstošu muitas nodokli;

Pārrobežu nodokļu uzlikšana un darbaspēka mobilitāte

52.  aicina Komisiju iepazīstināt ar pētījumu par to, kā vienkāršot nodokļu noteikumus un novērst nodokļu sadrumstalotību pārrobežu darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, lai veicinātu konkurētspēju, padziļinot iekšējo tirgu, un aizsargātu nodokļu ieņēmumus, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un nepieciešamības gadījumā nākt klajā ar šajā jomā veicamo pasākumu kopumu; atzīmē, ka atšķirīgas valstu nodokļu sistēmas rada būtiskus šķēršļus, administratīvo slogu, juridisko nenoteiktību un nodokļu dubultu uzlikšanu, kas kavē darbaspēka mobilitāti un pārrobežu uzņēmējdarbību;

53.  atzīmē, ka indivīdu mobilitāte pāri robežām pieaug vēl nepieredzētā tempā un ka tik augsts globālās mobilitātes līmenis būtiski ietekmē nodokļu sistēmas; uzsver, ka šāda mobilitāte un tās ietekme uz nodokļu sistēmām ir rūpīgi jāņem vērā politikas veidošanā, vienlaikus nemazinot mobilitātes un nodarbinātības iespējas ES; šajā sakarā norāda, ka dalībvalstis izmanto nodokļu stimulus, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti un pārrobežu uzņēmējdarbības garu; tomēr uzsver, ka dalībvalstīm arī ir jānovērš kaitējoša nodokļu prakse, kas piesaista individuālus nodokļu maksātājus, un konkurences izkropļošana, šajā nolūkā nosakot skaidrus ierobežojumus un aizsardzības pasākumus;

54.  atzīst to, ka pieaug augsti kvalificētu darba ņēmēju un citu indivīdu mobilitāte, ko veicina personu pārvietošanās brīvība un preferenciāli nodokļu režīmi dažās dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nodokļu politika iekšējā tirgū arī turpmāk būtu taisnīga, pārredzama un savienojama ar publisko finanšu ilgtspēju visā ES; atkārtoti prasa Padomei pārskatīt Rīcības kodeksa jautājumu grupas uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos pilnvaras;

55.  atgādina, ka gadījumos, kad pārrobežu darba ņēmēji iesaistās tādās darbībās kā komandējumi vai tāldarbs, rodas ar nodokli apliekamas klātbūtnes vai pastāvīgas saimnieciskās darbības vietas risks, kas ietekmē nodokļu saistības; atzīmē, ka starp dalībvalstīm koordinēts tāldarbam piemērojams aizsardzības noteikums varētu sniegt nodokļu noteiktību darba devējiem un mazināt administratīvo slogu, vienkāršojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanu;

Nodokļu uzlikšana un inovācija

56.  uzsver, ka inovācija ir ekonomikas izaugsmes, globālās konkurētspējas un labklājības virzītājspēks un ka saskaņā ar ESAO sniegto informāciju nodokļu stimuli ir plaši izmantots un ekonomiski nozīmīgs inovācijas atbalsta politikas instruments; uzskata — valdībām, regulāri izvērtējot un pieņemot mērķvirzītus stimulus, kas veicina investēšanu un izaugsmi, būtu jānodrošina, ka pētniecībai un izstrādei paredzētās nodokļu stimulu shēmas ir finansiāli izdevīgas un uzlabo ES konkurētspēju pasaules līmenī atbilstoši Draghi ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem;

57.  aicina Komisiju veikt turpmākus pētījumus par pētniecībai un izstrādei un inovācijai paredzēto dažāda veida nodokļu stimulu izmaksu lietderību ES globālās konkurētspējas uzlabošanā saskaņā ar Draghi ziņojumā iekļautajiem priekšlikumiem, nodrošinot, ka šie stimuli ir rūpīgi izstrādāti, lai sasniegtu izvirzītos politikas mērķus, nesamazinot nodokļu ieņēmumus un nepaaugstinot nodokļu apiešanas risku; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un balstoties uz kopīgiem kritērijiem, izpētīt dažādus jaunuzņēmumiem paredzētus risinājumus un mehānismus pētniecības un izstrādes atbalstīšanai, tostarp pārvedamu nodokļa ieskaitu, lai uzlabotu šādu pasākumu pieejamību un efektivitāti; aicina Komisiju arī turpināt izvērtēt šādu stimulu pārrobežu ietekmi citās dalībvalstīs, tostarp nodokļu apiešanas risku; uzsver nepieciešamību pēc nodokļu stimulu, tostarp nodokļu atvieglojumu, nodokļa ieskaita, paātrinātas amortizācijas un liela apjoma atskaitījumu, plašākas pieejamības; šajā sakarā prasa Komisijai izdot ieteikumus un pienācīgi integrēt nodokļu stimulus — attiecīgā gadījumā īpaši tos, kas saistīti ar pētniecību un izstrādi —, nepastiprinot ekonomisko asimetriju ES; uzsver, ka būtu apdomīgi saskaņot inovācijai un pētniecībai un izstrādei paredzētos stimulus ar īpaši investēšanai paredzētajiem stimuliem; prasa pastiprināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību un uzticēšanos, veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus e‑komercijai, digitālajiem pakalpojumiem un citām strauji augošām nozarēm;

58.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai nodokļu stimuli arī turpmāk pilnībā atbilstu pašreizējam ES valsts atbalsta satvaram; vērš uzmanību uz ES valsts atbalsta satvara nozīmi godīgas konkurences saglabāšanā iekšējā tirgū un juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā visām dalībvalstīm;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/49/oj. (2) OV L 345, 29.12.2011., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/96/oj. (3) OV L 328, 22.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2523/oj. (4) OV C 479, 16.12.2022., 89. lpp. (5) Eiropas Komisija: Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts, KPMG, VVA, Di Legge, A. un citi, Tax compliance costs for SMEs – An update and a complement – Final report, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022. gads, https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/70a486a9-b61d-11ec-b6f4-01aa75ed71a1. (6) OV L, 2025/50, 10.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/50/oj. (7) OV C 342, 6.9.2022., 88. lpp. (8) OV C 132, 24.3.2022., 167. lpp. (9) OV C 342, 6.9.2022., 14. lpp. (10) OV C 347, 9.9.2022., 172. lpp. (11) OV C 132, 14.4.2023., 15. lpp. (12) OV C 347, 9.9.2022., 211. lpp. (13) OV C 465, 6.12.2022., 109. lpp. (14) OV C, C/2024/492, 23.1.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/492/oj. (15) OV C, C/2024/4165, 2.8.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4165/oj. (16) Eiropas Savienības Padome: Padomes Ģenerālsekretariāts, Konference par Eiropas nākotni: ziņojums par galīgo iznākumu, 2022. gada maijs, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022. g., https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e1b81f66-d7e7-11ec-a95f-01aa75ed71a1. (17) Letta, E., Much more than a market: Speed, Security, Solidarity – Empowering the Single Market to deliver a sustainable future and prosperity for all EU Citizens, 2024. gada aprīlis. (18) Draghi, M., The future of European competitiveness, 2024. gada 9. septembris. (19) Eiropas Komisijas datubāze Data on Taxation Trends, pēdējo reizi atjaunināta 2025. gada 10. martā. (20) Turpat. (21) Turpat. (22) Eiropas Komisija: Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, Sociālo un ekonomisko pētījumu centrs (CASE), Oxford Economics, Syntesia, Bonch-Osmolovskiy, M. un citi, “VAT gap in the EU – 2024 report”, Poniatowski, G. (redaktors), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024. g., (23) Eiropas Komisija, “Questions and Answers: VAT Gap 2022 report”, Eiropas Komisijas tīmekļa vietne, 2022. gada 8. decembris, https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/qanda_22_7519. (24) Eiropas Komisija: Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, “Annual report on taxation 2024 – Review of taxation policies in the European Union”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024. g., https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/154705e0-38ef-11ef-b441-01aa75ed71a1. (25) Eiropas Komisija: Eiropas Inovācijas padomes un MVU izpildaģentūra, Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts, KPMG, VVA, Di Legge, A. un citi, “Tax compliance costs for SMEs – An update and a complement – Final report”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2022. gads, https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/70a486a9-b61d-11ec-b6f4-01aa75ed71a1. (26) Letta, E., “Much more than a market – Speed, security, solidarity – Empowering the Single Market to deliver a sustainable future and prosperity for all EU Citizens”, 2024. gada aprīlis, 91. un 111. lpp. (27) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/96/oj). (28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2101 (2021. gada 24. novembris), ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (OV L 429, 1.12.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2021/2101/oj). (29) Padomes Direktīva (ES) 2025/516 (2025. gada 11. marts), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (OV L, 2025/516, 25.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/516/oj). (30) Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/9/oj). (31) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/112/oj). (32) Padomes Direktīva (ES) 2022/2523 (2022. gada 14. decembris) par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (OV L 328, 22.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2523/oj). (33) Padomes Direktīva (ES) 2025/50 (2024. gada 10. decembris) par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (OV L, 2025/50, 10.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2025/50/oj). (34) Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija par Eiropas satvaru nodokļa ieturēšanai ienākumu izcelsmes vietā (OV C 347, 9.9.2022., 172. lpp.). (35) Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūcija par ES prasību īstenošanu attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju: progress, gūtā pieredze un risināmās problēmas (OV C 117, 11.3.2022., 120. lpp.). (36) Eiropas Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūcija par ES nodokļu oāžu saraksta pārskatīšanu (OV C 456, 10.11.2021., 177. lpp.). (37) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/16/oj). (38) Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/1164/oj). (39) Padomes Direktīva (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2018/822/oj). (40) Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (OV L 104, 25.3.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2021/514/oj).

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas 2024. gada apspriedēm (2025/2114(INI))

P10_TA(2025)0228 A10-0170/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 24. un 227. pantu par ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu par Eiropas Ombuda pienākumiem un darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 233. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A10-0170/2025),

A.  tā kā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notika 2024. gada 6.–9. jūnijā, un jaunievēlētā Parlamenta konstitutīvās sesijas 2024. gada 16. jūlijā Lūgumrakstu komiteja 2024. gada 23. jūlijā rīkoja savu konstitutīvo sanāksmi;

B.  tā kā gada ziņojuma par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm mērķis ir analizēt 2024. gadā saņemtos lūgumrakstus un attiecības ar citām iestādēm, kā arī sniegt precīzu redzējumu par 2024. gadā sasniegtajiem mērķiem;

C.  tā kā 2024. gadā Parlaments saņēma 1518 lūgumrakstus, kas ir par 4,3 % vairāk nekā 2023. gadā saņemtie 1452 lūgumraksti un par 19,8 % vairāk nekā 2022. gadā saņemtie 1217 lūgumraksti; tā kā kopējais saņemto lūgumrakstu skaits joprojām ir ievērojami mazāks nekā 2013. un 2014. gadā, kad Parlaments saņēma attiecīgi 2891 un 2715 lūgumrakstus;

D.  tā kā 2024. gadā Parlamenta Lūgumrakstu portālā lūgumrakstus atbalstīja 15 661 lietotājs, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 26 331 lietotāju 2023. gadā un 22 441 lietotāju 2022. gadā; tā kā arī atbalsta klikšķu skaits 2024. gadā samazinājās līdz 17 745 salīdzinājumā ar 29 287 klikšķiem 2023. gadā un 27 927 klikšķiem 2022. gadā;

E.  tā kā kopējais lūgumrakstu skaits attiecībā pret visiem ES iedzīvotājiem joprojām ir neliels, atklājot, ka vēl ir jāpastiprina centieni, ar kuriem palielina iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus un par lūgumrakstu potenciālo lietderību, jo tie ir uzskatāmi par iestāžu un dalībvalstu uzmanības piesaistīšanas līdzekli jautājumiem, kas iedzīvotājus ietekmē tieši; tā kā Lūgumrakstu komiteja, kas ir ļoti populāra jauniešu vidū tādos pasākumos kā Eiropas Jaunatnes dienas (EYE) Strasbūrā, ir efektīvs līdzeklis šo tiesību veicināšanai un sabiedrības, jo īpaši jauniešu, informētības palielināšanai par to nozīmi; tāpēc ir būtiski nodrošināt Lūgumrakstu komitejas aktīvu un sistemātisku klātbūtni katrā EYE rīkošanas reizē, lai palielinātu komitejas redzamību un pieejamību; tā kā iedzīvotāji, izmantojot tiesības iesniegt lūgumrakstu, sagaida, ka ES iestādes nodrošinās pievienoto vērtību viņu problēmu risināšanai; tā kā ar šīm tiesībām iesniegt lūgumrakstu ir arī jāveicina tādi pamatprincipi kā Eiropas iestāžu laba pārvaldība, vārda brīvība un tiesības demokrātiski paust savu viedokli;

F.  tā kā lūgumrakstu pieņemamības kritēriji ir noteikti LESD 227. pantā un Parlamenta Reglamenta 232. panta 1. pantā, kas paredz, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kā arī ikvienai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem vai citām personām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un kas tieši skar šo pilsoni vai personu, turklāt šis pēdējais nosacījums tiek interpretēts ļoti plaši;

G.  tā kā no 2024. gadā iesniegtajiem 1518 lūgumrakstiem 611 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, bet 31 tika atsaukts; tā kā lielais un aizvien pieaugošais nepieņemamo lūgumrakstu īpatsvars (40,25 %) 2024. gadā apliecina, ka joprojām lielā mērā trūkst izpratnes par ES kompetences jomām; tā kā, lai samazinātu nepieņemamo lūgumrakstu skaitu, vēl ir jāpieliek pūles, lai sīkāk precizētu ES darbības jomu;

H.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam ir ES iedzīvotāju pamattiesības, kas gan pilsoņiem, gan iedzīvotājiem piedāvā atklātu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu, kā tieši uzrunāt viņu ievēlētos pārstāvjus; tā kā daudzām personām ar invaliditāti nav līdzvērtīgas piekļuves informācijai un komunikācijai, jo piekļūstamu formātu klāsts ir ierobežots un nacionālās zīmju valodas netiek uzskatītas par daļu no ES daudzvalodības politikas; tā kā šis būtiskais instruments dod cilvēkiem iespēju aktīvi un efektīvi piedalīties ES dzīvē; tā kā, iesniedzot lūgumrakstus, ES iedzīvotāji var sūdzēties par ES tiesību aktu neievērošanu un palīdzēt atklāt ES tiesību aktu pārkāpumus saistībā ar dalībvalstu suverenitāti un ES līgumu piemērošanu;

I.  tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju pilnīgu līdzdalību Parlamenta darbībās; tā kā lūgumrakstu iesniegšanas tiešsaistes platforma varētu būt intuitīvāk lietojama, lai lietotājiem būtu vieglāk tajā orientēties; tā kā mākslīgā intelekta (MI) integrēšana varētu vienkāršot meklēšanu un uzlabot lūgumrakstu pieejamību, piedāvājot uzlabotas funkcijas salīdzinājumā ar pašreizējo formātu;

J.  tā kā Lūgumrakstu komiteja uzsver, ka ir svarīgi palielināt lūgumrakstu izskatīšanas pārredzamību, tostarp sistemātiski sniedzot atgriezenisko saiti lūgumrakstu iesniedzējiem procedūras galvenajos posmos un nosakot skaidru termiņu ES iestāžu turpmākajai rīcībai;

K.  tā kā Lūgumrakstu komitejas darbību pamatā ir lūgumrakstu iesniedzēju iesniegumi un no viņiem saņemtā informācija; tā kā šai informācijai un Komisijas, dalībvalstu un citu struktūru nodrošinātajām speciālajām zināšanām ir ļoti svarīga nozīme Lūgumrakstu komitejas darbā; tā kā pieņemami lūgumraksti bieži sniedz vērtīgu ieguldījumu citu Parlamenta komiteju darbā; tā kā šā iemesla dēļ lūgumrakstiem var būt nozīme arī likumdošanas procesā, jo tie sniedz konkrētu atgriezenisko saiti par ES politikas ietekmi un ļauj ar politiku risināt jaunās vajadzības;

L.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu palielina Parlamenta spēju reaģēt uz sūdzībām un bažām, kas attiecas uz ES pamattiesību ievērošanu un atbilstību Savienības tiesību aktiem dalībvalstīs; tā kā lūgumraksti var būt noderīgs informācijas avots par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un tādējādi dod iespēju Parlamentam un citām iestādēm izvērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu un to ietekmi uz ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām;

M.  tā kā ikviens lūgumraksts tiek rūpīgi, efektīvi un pārredzami izskatīts un pārbaudīts; tā kā ikvienam lūgumrakstu iesniedzējam ir tiesības saprātīgā termiņā viņa valodā vai lūgumrakstā lietotajā valodā saņemt atbildi, kas informē viņu par komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību un veiktajiem turpmākajiem pasākumiem; tā kā 2024. gada 19. martā tika apspriests lūgumraksts Nr. 1056/2016, kurā Eiropas Parlamentam lūgts ļaut iesniegt lūgumrakstus Eiropas Savienībā lietotajās valsts zīmju valodās.

N.  tā kā Lūgumrakstu komiteja piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi lūgumrakstu izskatīšanai un publiskai apspriešanai savās sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības prezentēt savu lūgumrakstu un viņi bieži vien piedalās apspriešanā, tādējādi aktīvi sniedzot ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2024. gadā Lūgumrakstu komiteja līdztekus konstitutīvajai sanāksmei rīkoja astoņas komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesti 106 lūgumraksti, piedaloties 106 lūgumrakstu iesniedzējiem, no kuriem lielākā daļa aktīvi piedalījās uzstājoties;

O.  tā kā 2024. gadā iesniegtajos lūgumrakstos galvenie jautājumi bija saistīti ar vidi, pamattiesībām, tiesiskumu (tostarp tiesībām uz labu pārvaldību, tiesībām piekļūt dokumentiem un vārda un informācijas brīvību), iekšējo tirgu, tiesiskumu, patērētāju tiesībām un veselību;

P.  tā kā Lūgumrakstu komiteja, pieņemot sanāksmju darba kārtību, cenšas apspriešanai iekļaut tādus lūgumrakstus un jautājumus, kas ir ļoti svarīgi diskusijai ES līmenī, un nepieciešamību saglabāt izvirzīto tēmu līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību atbilstoši saņemtajiem lūgumrakstiem;

Q.  tā kā 82 % no 2024. gadā Parlamentā saņemtajiem lūgumrakstiem tika iesniegti, izmantojot Parlamenta Lūgumrakstu portālu, un šis skaitlis ir gandrīz identisks 82,4 % 2023. gadā, atkārtoti apstiprinot, ka portāls joprojām ir visplašāk izmantotais kanāls lūgumrakstu iesniegšanai Parlamentam;

R.  tā kā atjaunotajā Lūgumrakstu portālā informācija par lūgumrakstu pieņemšanu un statusa izmaiņām, kā arī papildu informācija (piemēram, pa valstīm, tēmām) un kopsavilkumi tiek automātiski publicēti visās 24 ES oficiālajās valodās; tā kā 2024. gadā visi lūgumraksti atkal tika sagatavoti un publicēti savlaicīgi, dažu dienu laikā pēc to pieņemšanas, un uz visiem iekšējiem un ārējiem lūgumiem par atbalstu saistībā ar Lūgumrakstu portāla izmantošanu un saturu tika savlaicīgi atbildēts, turklāt jebkurā no ES oficiālajām valodām;

S.  tā kā sakarā ar Eiropas vēlēšanu pārtraukumu 2024. gadā netika veikti faktu vākšanas braucieni saistībā ar lūgumrakstiem, par kuriem vēl notiek izmeklēšana; tā kā komiteja veica turpmāko novērtējumu un pieņēma divus ziņojumus par iepriekšējiem faktu vākšanas braucieniem, kas notika 2023. gadā; tā kā 2025. gada pirmajā pusē bija paredzēti divi faktu vākšanas braucieni;

T.  tā kā Lūgumrakstu komiteja 2024. gada 4. novembrī kā uzaicināta komiteja piedalījās tirdzniecības un ekonomiskās drošības, starpiestāžu attiecību un pārredzamības komisāra amata kandidāta Maroš Šefčovič apstiprināšanas uzklausīšanā; tā kā, atbildot uz Lūgumrakstu komitejas viņam uzdotajiem rakstiskajiem un mutiskajiem jautājumiem apstiprināšanas uzklausīšanas kontekstā, M. Šefčovič uzņēmās vairākas saistības attiecībā uz lūgumrakstu procesu un Komisijas izpildes pasākumu pārredzamību;

U.  tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir arī atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kas izmeklē sūdzības par ES iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā 2024. gadā Lūgumrakstu komiteja uzņēmās būtisku lomu Eiropas ombuda vēlēšanu organizēšanā, rīkojot kandidātu atklātu uzklausīšanu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 237. pantu; tā kā 2024. gada 17. decembrī Teresa Anjinho tika atkārtoti ievēlēta par Eiropas ombudi uz Parlamenta 2024.–2029. gada sasaukuma periodu;

V.  tā kā 2024. gadā attiecības starp Lūgumrakstu komiteju un Eiropas Ombudu joprojām bija lietišķas, par ko liecina iepriekšējās ombudes Emily O’Reilly aktīvā piedalīšanās komitejas sanāksmēs; tā kā 2024. gada 4. septembra sanāksmē viņa iesniedza Lūgumrakstu komitejai 2023. gada ziņojumu un 2024. gada 2. decembrī piedalījās komitejas ikgadējā seminārā par personu ar invaliditāti tiesībām;

W.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir iesaistījusies Eiropas ombudu tīklā, pie kura pieder arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kurš tiecas sekmēt informācijas apmaiņu par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar paraugpraksi,

1.  atgādina Lūgumrakstu komitejas svarīgo lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, un uzsver, ka tai jānodrošina, lai lūgumrakstu iesniedzēju bažas un sūdzības tiktu izskatītas savlaicīgi, efektīvi, pieejami un atbilstīgi un ka visi lūgumrakstu iesniedzēji tiktu atbilstoši informēti par veiktajām darbībām un progresu, kas panākts saistībā ar viņu lūgumrakstiem; tomēr pauž nožēlu, ka praksē tas ne vienmēr tā notiek; atgādina, ka visi lūgumraksti jāizskata atklātā, demokrātiskā un pārredzamā lūgumrakstu izskatīšanas procesā, ko komitejai konsekventi jānodrošina; iesaka pārskatīt iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka līdzīgi vai atkārtoti lūgumraksti tiek apvienoti un izskatīti efektīvāk, vienlaikus garantējot katra lūgumraksta iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam individuāli;

2.  atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgas pastāvīga sabiedrības diskusija par ES darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji ir pienācīgi informēti par Savienības kompetences jomu un dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem un tādējādi samazinātu nepieņemamu lūgumrakstu skaitu; atkārtoti aicina rīkot plašākas informētības veicināšanas kampaņas, jo īpaši attālākajos reģionos, kā arī nepietiekami pārstāvēto iedzīvotāju grupu vidū, tostarp jauniešu, sieviešu, lauku un salu kopienu vidū, aktīvi iesaistot esošos ES komunikācijas dienestus visā Savienībā, lai palīdzētu palielināt iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kā arī par ES atbildības jomām un Lūgumrakstu komitejas kompetences jomām; aicina nodrošināt skaidrāku, bez žargona izmantošanas veiktu saziņu ar lūgumrakstu iesniedzējiem un labāku sabiedrības informēšanu par Lūgumrakstu komitejas lomu un pilnvaru robežām, jo īpaši saziņā ar neaizsargātām personām vai personām, kas izmanto šo iespēju pirmo reizi;

3.  atgādina par Lūgumrakstu komitejas Eiropas dimensiju, proti, visu 27 dalībvalstu iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pie tās jautājumos, kas ietilpst ES līgumu un ES tiesību aktu darbības jomā; uzskata, ka komitejai, ievērojot suverenitāti un valstu īpatnības, ir īpaša atbildība uzturēt šo Eiropas dimensiju un pierādīt iedzīvotājiem Eiropas vienotības un integrācijas pievienoto vērtību;

4.  norāda, ka lūgumraksti ir unikāla iespēja Parlamentam un citām ES iestādēm tieši sazināties ar ES iedzīvotājiem un uzturēt ar tiem regulāru dialogu, it īpaši gadījumos, kad tos ietekmē ES tiesību aktu nepareiza piemērošana vai pārkāpumi; uzsver vajadzību veicināt ES iestāžu sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jautājumos, kas ir saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu; uzskata, ka šādai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, kad tiek risinātas un kliedētas iedzīvotāju bažas par ES tiesību aktu piemērošanu, un tā veicina ES demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības stiprināšanu; tādēļ aicina dalībvalstu pārstāvjus pēc būtības piedalīties komitejas sanāksmēs un savlaicīgi un izsmeļoši reaģēt uz Lūgumrakstu komitejas lūgumiem sniegt paskaidrojumus vai atbildēt uz informāciju, ko tā ir nosūtījusi valstu iestādēm, lai tā tiktu nodrošināta pienācīga lūgumrakstu izskatīšana;

5.  atgādina, ka 2024. gada sākumā Lūgumrakstu komiteja saņēma ievērojamu skaitu lūgumrakstu, kuros paustas bažas par iespējamajiem draudiem tiesiskumam Spānijā; norāda uz 2024. gada janvārī notikušajām kopīgajām debatēm par vairākiem lūgumrakstiem, kas veltīti notikumiem Spānijā, jo īpaši saistībā ar valdības priekšlikumu par amnestijas likumu un tā iespējamajām sekām Spānijas un ES tiesiskajam regulējumam;

6.  atgādina, ka lūgumraksti ievērojami veicina Komisijas kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājiestādes lomu, nodrošinot iedzīvotājiem papildu instrumentu ziņošanai par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas un Komisijas konstruktīva sadarbība, izmantojot savlaicīgas un detalizētas Komisijas atbildes, kuru pamatā būtu lūgumrakstos izvirzīto jautājumu rūpīga pārbaude, ir būtiska, lai nodrošinātu lūgumrakstu sekmīgu izskatīšanu; atkārtoti uzsver, ka šīm atbildēm, ko nosūta lūgumrakstu iesniedzējiem, jābūt skaidrām, vienkāršām un empātiskām, lai nodrošinātu labāku izpratni;

7.  atzinīgi vērtē jaunas Komisijas tīmekļa lapas izveidi par pārkāpumu lietām, direktīvu transponēšanu un EU Pilot dialogu; tomēr atkārtoti aicina Komisiju regulāri informēt Lūgumrakstu komiteju par pārkāpuma procedūru gaitu un nodrošināt, ka Lūgumrakstu komiteja var piekļūt attiecīgajai informācijai par pārkāpuma procedūrām un EU Pilot procedūrām, kas saistītas ar atvērtajiem lūgumrakstiem; atkārtoti uzsver, ka ir jāuzlabo pārkāpuma procedūru pārredzamība, kā arī saziņa ar lūgumrakstu iesniedzējiem par šādu procedūru pašreizējo stāvokli, un uzsver, ka tas uzlabos lūgumrakstu izskatīšanas procesu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iekļaut lūgumrakstus Komisijas publiskajā pārkāpumu lēmumu reģistrā, kā arī lūgumrakstu portālā iekļaut saiti uz Komisijas publisko reģistru; atzinīgi vērtē komisāra M. Šefčovič apņemšanos vēl vairāk sasaistīt Komisijas publisko reģistru un Parlamenta lūgumrakstu portālu; atkārtoti aicina Komisiju iekļaut visas šīs prasības Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(1);

8.  aicina veikt neatkarīgu un periodisku novērtējumu par Komisijas atbilžu uz lūgumrakstiem kvalitāti un skaidrību, īpaši pievēršot uzmanību lasāmībai, atbilstībai un izpratnei par lūgumrakstu iesniedzēju situāciju, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji pieredz jēgpilnu un cieņpilnu iesaistīšanos;

9.  uzskata, ka aktīvāka sadarbība starp dalībvalstīm un Lūgumrakstu komiteju varētu būt noderīga, lai virzītu to lūgumrakstu izskatīšanu, kuru gadījumā ir vajadzīgas ātras atbildes un valsts iestāžu rīcība;

10.  atgādina, ka e-lūgumrakstu datubāze ir būtisks iekšējais instruments, kas Lūgumrakstu komitejas locekļiem ļauj piekļūt visai nepieciešamajai informācijai, lai sekotu līdzi katra lūgumraksta izskatīšanas gaitai un varētu pieņemt pamatotus lēmumus par lūgumrakstu izskatīšanu; atzīmē, ka e-lūgumrakstu datubāzei ir arī svarīga loma saziņā ar lūgumrakstu iesniedzējiem; uzsver nepieciešamību turpināt modernizēt Lūgumrakstu komitejas digitālos rīkus un ierosina izpētīt iespējas atbildīgi un cilvēka vadīti izmantot mākslīgo intelektu, lai turpinātu uzlabot lūgumrakstu izskatīšanu;

11.  atgādina par Komisijas apņemšanos kopā ar Parlamentu izveidot starpiestāžu IT rīku, lai apmainītos ar informāciju un dokumentiem par visām turpmākajām darbībām, kas veiktas saistībā ar lūgumrakstiem, tādām kā pārkāpuma procedūras, tiesību aktu priekšlikumi vai atbildes, ko sniegušas valstu iestādes, tādējādi uzlabojot lūgumrakstu izskatīšanas pārredzamību un efektivitāti, kas plašākā kontekstā veicinātu cilvēku uzticēšanos ES iestādēm un Eiropas projektam; aicina ātri ieviest šādu starpiestāžu IT rīku;

12.  atgādina, ka sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām ir būtiska nozīme vispusīgā lūgumrakstu izskatīšanā; norāda, ka 2024. gadā citām komitejām tika nosūtīti 30 atzinuma pieprasījumi un 450 informācijas pieprasījumi; norāda, ka līdz 2024. gada beigām tika saņemti 26 atzinumi; atgādina, ka lūgumrakstu iesniedzēji tiek informēti par lēmumiem pieprasīt citu komiteju atzinumus saistībā ar lūgumrakstu izskatīšanu; uzsver, ka parlamentārajām komitejām būtu jāpastiprina centieni aktīvi piedalīties lūgumrakstu izskatīšanā, daloties ar savām zināšanām, lai Parlaments varētu ātrāk un vispusīgāk reaģēt uz iedzīvotāju bažām;

13.  uzskata, ka lūgumrakstu tīkls ir noderīgs instruments, kas veicina ar lūgumrakstiem saistītos turpmākos pasākumus parlamentārajā un likumdošanas darbā; pauž pārliecību, ka regulāras lūgumrakstu tīkla sanāksmes ir ļoti svarīgas, lai palielinātu Lūgumrakstu komitejas darbības pamanāmību un panāktu labāku izpratni par tās darbu un uzdevumiem, kā arī stiprinātu sadarbību ar citām Parlamenta komitejām;

14.  konstatē, ka 2024. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem joprojām nopietnas bažas radīja vides jautājumi, jo vairāk nekā 20 % lūgumrakstu bija veltīti vides jautājumiem; atzīmē, ka ir saņemts ievērojams skaits lūgumrakstu, kuros ziņots par ES vides tiesību aktu pārkāpumiem vairākās dalībvalstīs; norāda, ka lūgumrakstu iesniedzēju ziņotie un komitejā apspriestie jautājumi ietver vilku aizsardzību ES, pesticīdu ilgtermiņa toksisko ietekmi un Rūpniecisko emisiju direktīvas(2) pārkāpumu, ko izraisījusi tērauda rūpnīcas pārvaldība; uzsver, ka ir ļoti svarīgi attaisnot ES iedzīvotāju gaidas vides aizsardzības jomā, un mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES vides tiesību aktu pareizu īstenošanu;

15.  pieņem zināšanai, ka Lūgumrakstu komiteja izskatīja arī citus jautājumus, piemēram, bērnu tiesību aizsardzību, tostarp drošību tiešsaistē, un dzīvnieku labturības uzlabošanu; vērš uzmanību uz lūgumrakstiem, kuros uzsvērti pasažieru tiesību pārkāpumi; norāda arī to, ka daudzos lūgumrakstos ir paustas bažas par datu aizsardzību un jo īpaši par Vispārīgās datu aizsardzības regulas(3) īstenošanu; uzsver arī to lūgumrakstu skaitu, kas skar mājokļu krīzi dažādās dalībvalstīs; norāda, ka Lūgumrakstu komiteja izskatīja jautājumu par fosilā kurināmā uzņēmumu atbildību dzīves dārdzības krīzes situācijā, jautājumus par dzelzceļa drošību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību; atzīmē, ka ir izskatīti lūgumraksti par kultūru un nacionālo mantojumu; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja apsprieda vairākus lūgumrakstus par Krievijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulēšanu; uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi ievērojamu skaitu lūgumrakstu par tiesiskumu dalībvalstīs, kuri tika apspriesti komitejā; norāda uz iesniegtajiem lūgumrakstiem par imigrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļiem dalībvalstīs un uz lūgumrakstiem, kuros ziņots par diskriminācijas gadījumiem; gaida no Komisijas pienācīgu turpmāko rīcību un atjauninātu informāciju par visiem šiem lūgumrakstiem;

16.  uzsver Lūgumrakstu komitejas nozīmīgo ieguldījumu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, ko apliecina vairāki izskatīti lūgumraksti par šo tēmu, tostarp lūgumraksts Nr. 1056/2016 par lūgumrakstu iesniegšanu valsts zīmju valodās; šajā sakarā uzteic Parlamenta dienestu centienus un norāda, ka ir jārod ne tikai labākais tehniskais, bet arī vispieejamākais risinājums nedzirdīgajiem iedzīvotājiem, lai ar viņiem sazinātos viņu dzimtajā valodā – valsts zīmju valodā; ciešā sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju (AFCO) aicina grozīt Reglamentu, lai atceltu obligāto prasību tikai rakstiski sazināties ar cilvēkiem, kuri lieto zīmju valodu, ir nedzirdīgi vai vājdzirdīgi, un lai pēc viņu lūguma viņi procedūras laikā varētu lietot zīmju valodu; norāda, ka 2024. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem bažas radīja skolēnu ar invaliditāti izglītība, veselības aprūpes pakalpojumu liegšana personām ar invaliditāti un sabiedrisko vietu un pakalpojumu piekļūstamība; atgādina par Lūgumrakstu komitejas 2024. gada 2. decembrī rīkoto ikgadējo semināru par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta stāvoklim saistībā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, un mudina ātri iekļaut lūgumrakstu konstatējumus Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam vidusposma pārskatīšanā, nosakot izmērāmus mērķus un paredzot attiecīgas budžeta saistības;

17.  uzsver īpašo aizsardzības funkciju, kāda Lūgumrakstu komitejai Eiropas Savienībā ir attiecībā uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu; norāda uz komitejas pašreizējo svarīgo darbu saistībā ar lūgumrakstiem par jautājumiem, kas saistīti ar invaliditāti; atgādina, ka Direktīvā (ES) 2024/2841,ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti(4), ir iekļauta atsauce uz lūgumrakstiem par nepieciešamību pēc ES mēroga invaliditātes kartes; uzsver, ka lūgumraksti var būtiski veicināt likumdošanas procesu;

18.  atgādina, ka attiecības ar Eiropas Ombudu ir viens no pienākumiem, kas Lūgumrakstu komitejai uzticēts ar Parlamenta Reglamentu; uzsver Lūgumrakstu komitejas lomu Eiropas Ombuda vēlēšanu procesā, jo īpaši 2024. gada 3. decembrī rīkoto atklāto uzklausīšanu ar visiem atbilstīgajiem kandidātiem, kurā varēja piedalīties visi Eiropas Parlamenta deputāti, tādējādi dodot viņiem demokrātisku un pārredzamu iespēju apmainīties viedokļiem ar kandidātiem un novērtēt viņu neatkarību, kvalifikāciju un profesionalitāti, kā arī viņu redzējumu par Eiropas Ombuda amatu ES institucionālajā struktūrā; atzinīgi vērtē Parlamenta konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Ombudu, ar kuru Lūgumrakstu komitejai ir kopīgi mērķi – nodrošināt ES iestāžu pārredzamību, profesionalitāti un integritāti attiecībā pret Eiropas iedzīvotājiem, kā arī Parlamenta iesaistīšanos Eiropas ombudu tīklā;

19.  mudina Eiropas ombudu turpināt regulāri piedalīties Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā; pauž stingru pārliecību, ka ES iestāžu, struktūru un aģentūru pienākums ir, ievērojot Ombuda ieteikumus, nodrošināt konsekventus un efektīvus turpmākos pasākumus; uzsver Eiropas Ombuda būtisko lomu pārredzamības, labas pārvaldības un pilsoņu tiesību aizsardzības veicināšanā; aicina veidot ciešāku sadarbību starp Lūgumrakstu komiteju un Ombuda biroju;

20.  norāda, ka, neraugoties uz Eiropas vēlēšanu dēļ notikušo Parlamenta darba pārtraukumu, Lūgumrakstu komiteja pauda savu viedokli un sniedza ieteikumus par svarīgiem lūgumrakstos izvirzītiem jautājumiem, tostarp pieņēma divus darba braucienu ziņojumus pēc faktu vākšanas braucieniem, kas notika 2023. gada otrajā pusē, proti, darba braucienu uz Īriju par nepiemērotiem būvmateriāliem ēkās un darba braucienu uz Spāniju par valodas jautājumiem Katalonijā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Katalonijas iestādes īstenotu Lūgumrakstu komitejas 2024. gada 19. marta ziņojumā sniegtos ieteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt studentu un viņu ģimeņu valodu tiesības;

21.  norāda, ka pieaug tādu lūgumrakstu skaits, kas saistīti ar izglītības politiku, jo īpaši mācīšanas kvalifikāciju atzīšanu dalībvalstīs; šajā sakarībā uzsver Lūgumrakstu komitejas mutisko jautājumu Komisijai par skolotāju darba apstākļiem ES; pauž satraukumu par Komisijas mutisko atbildi, kurā apstiprināts, ka skolotāju trūkums ir nopietna problēma, kas atspoguļojas arī nesenajos PISA rezultātos, jo nevienai dalībvalstij nav izdevies uzlabot savus rādītājus pamatprasmju jomā; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis ievērojami pastiprināt centienus uzlabot skolu izglītības sistēmas, vienlaikus palielinot skolotāja profesijas pievilcību, tostarp ar finansējuma un attiecīgu programmu palīdzību;

22.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīlī pieņemto rezolūciju par smago kravas transportlīdzekļu apkalpošanu robežšķērsošanas punktos, pamatojoties uz lūgumrakstu Nr. 0146/2023(5);

23.  uzsver, ka lūgumrakstu tīmekļa portāls ir svarīgs rīks, ar ko nodrošināt raitu, efektīvu un pārredzamu lūgumrakstu procesu; atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas portālā veikti lūgumrakstu iesniedzēju labā, un uzsver, ka ir jāturpina centieni padarīt portālu piekļūstamāku, tostarp padarot to pieejamāku zīmju valodas lietotājiem, kā aicināts lūgumrakstā Nr. 1056/2016, un personām ar invaliditāti; norāda, ka lūgumrakstu tīmekļa portāls ir viena no apmeklētākajām Parlamenta tīmekļa vietnēm, tādējādi daudziem ES iedzīvotājiem tas ir pirmais kontakts ar Parlamentu;

24.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām un valstu ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2010/1120/oj. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1785 (2024. gada 24. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L, 2024/1785, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1785/oj). (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2841 (2024. gada 23. oktobris), ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti (OV L, 2024/2841, 14.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/2841/oj). (5) OV C, C/2025/1278, 13.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/1278/oj.

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par stāvokli Afganistānā: atbalsts sievietēm un kopienām, kas cietušas nesenajās zemestrīcēs (2025/2872(RSP))

P10_TA(2025)0229 RC-B10-0415/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā 1979. gada 18. decembra ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un 1989. gada 20. novembra ANO Konvenciju par bērna tiesībām, kuras Afganistāna ir ratificējusi,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2025. gada 7. jūlija Rezolūciju par stāvokli Afganistānā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2025. gada 11. jūnija ziņojumu ANO Drošības padomei par stāvokli Afganistānā un tā ietekmi uz starptautisko mieru un drošību,

–  ņemot vērā 1951. gada 28. jūlija ANO Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada Protokolu,

–  ņemot vērā starptautiskajās tiesībās noteikto neizraidīšanas principu,

–  ņemot vērā secinājumus, kas tika pieņemti ANO īpašo sūtņu trešajā sanāksmē par Afganistānu, kura 2024. gada 30. jūnijā un 1. jūlijā notika Dohā (Katara),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Afganistānā, jo īpaši 2024. gada 19. septembra rezolūciju par sieviešu stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā, ņemot vērā nesen pieņemto likumu “Par tikumu veicināšanu un netikumu novēršanu”(1),

–  ņemot vērā Padomes 2022. gada 14. novembra secinājumus par sievietēm, mieru un drošību un Padomes 2021. gada 15. septembra secinājumus par Afganistānu, kuros izklāstīti pieci kritēriji ES sarunām ar Taliban vadītajām de facto varas iestādēm,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2024. gada 4. oktobra spriedumu(2), kurā noteikts, ka sistēmiska diskriminācija, piemēram, tā, ar ko saskaras Afganistānas sievietes Taliban režīma noteikumu dēļ, saskaņā ar ES patvēruma tiesību aktiem ir vajāšana,

–  ņemot vērā 2017. gada 18. februārī parakstīto Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses(3),

–  ņemot vērā ES tematiskās pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību, par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2021. gada 10. marta paziņojumu par ES humanitāro rīcību: jaunas problēmas, tie paši principi (COM(2021)0110), kurā par prioritāti noteikta aizsardzība, gatavība katastrofām un sieviešu un mazāk aizsargāto grupu vajadzības,

–  ņemot vērā Pasaules Pārtikas programmas 2024. gada ziņojumu par Afganistānu, kas publicēts 2025. gada 27. martā;

–  ņemot vērā tautas attīstības indeksu par 2022. gadu,

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas 2017. gada 30. jūnija kopīgo paziņojumu “Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krīzes grupas analīzi “Afghanistan: The Taliban Restrict Women’s Rights, Worsening the Humanitarian Crisis” (Afganistāna: Taliban ierobežo sieviešu tiesības, pasliktinot humanitāro krīzi), kas publicēta 2023. gada 31. janvārī,

–  ņemot vērā UNICEF 2024. gada 5. decembrī izsludināto aicinājumu par humānās palīdzības finansējumu 2025. gadam,

–  ņemot vērā ANO Bēgļu aģentūras 2025. gada septembrī izsludināto aicinājumu par ārkārtas finansējumu Afganistānai,

–  ņemot vērā UNICEF 2025. gada 9. septembrī izsludināto aicinājumu par finansējumu reakcijai uz 2025. gada zemestrīci Afganistānā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Migrācijas organizācijas 2025. gada plānu reaģēšanai uz krīzi Afganistānā, kas publicēts 2024. gada 16. decembrī,

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2025. gada 16. janvārī publicēto aicinājumu par finansējumu veselības ārkārtas situācijām 2025. gadā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) 2025. gada 8. jūlijā izdotos Taliban augstākā līdera Haibatullah Akhundzada un Taliban galvenā tiesneša Abdul Hakim Haqqani apcietināšanas orderus,

–  ņemot vērā EST 2024. gada 16. janvāra spriedumu lietā C-621/21 par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu sievietēm, kuras saskaras ar dzimumbalstītu vardarbību(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2025. gada 31. augustā Konaras provinci Afganistānas austrumos skāra nāvējoša 6,0 magnitūdas stipra zemestrīce, kurā gan Konaras provincē, gan kaimiņos esošajā Nangarhāras provincē gāja bojā vairāk nekā 2200 cilvēku un vairāki tūkstoši tika ievainoti; tā kā ir iznīcināti vairāk nekā 6700 mājokļi un pilnībā sagruvuši vairāki ciemati, kā rezultātā vairāk nekā 11 000 cilvēku ir spiesti dzīvot teltīs un, tuvojoties ziemai, viņiem draud hipotermija; tā kā globālajiem humānās palīdzības samazinājumiem ir bijusi būtiska ietekme uz reaģēšanu krīzes situācijās;

B.  tā kā Taliban režīms ir izraisījis Afganistānas starptautisku izolāciju, kuras rezultātā aizkavējās starptautiskās palīdzības sniegšana; tā kā zemestrīce ir nesamērīgi ietekmējusi sievietes, jo Taliban noteiktais stingrais sociālais kodekss liedz vīriešiem, kuri sniedz palīdzību, pieskarties sievietēm un tādējādi kavē glābšanu un medicīniskās palīdzības sniegšanu; tā kā kopš 2025. gada 5. septembra Taliban režīms ir liedzis ANO nožogotajā teritorijā Kabulā ienākt tajā strādājošajām Afganistānas sievietēm un darbuzņēmējiem, tādējādi nopietni ierobežojot humānās palīdzības piegādi sievietēm un meitenēm; tā kā dzimuma aparteīds, ko Taliban režīms ir uzspiedis Afganistānai, ietekmē veselības aprūpi un tam ir negatīva ietekme uz palīdzības sniegšanu cietušajām sievietēm un meitenēm; tā kā nepietiekamais ārstu sieviešu skaits un stingrie ceļošanas ierobežojumi sievietēm un meitenēm ir palielinājuši zemestrīcēs lielo bojā gājušo skaitu; tā kā humānās palīdzības darbiniecēm ir bijusi izšķiroša nozīme skarto ciematu sasniegšanā, medicīniskās aprūpes un psihosociālā atbalsta sniegšanā un palīdzības sadalē;

C.  tā kā kopš atgriešanās pie varas 2021. gada augustā Taliban režīms ir uzspiedis radikālu šariata likuma interpretāciju un izpildi un līdz ar to sievietes un meitenes Afganistānā gandrīz pilnībā ir izslēgtas no sabiedriskās dzīves; tā kā šā likuma izpilde tiek nodrošināta, nosakot plašus ierobežojumus sievietēm un meitenēm, tostarp aizliegumus iegūt vidējo un augstāko izglītību, veikt lielāko daļu darbu, piekļūt sabiedriskajām telpām un nodarboties ar sportu, ieviešot stingrus ģērbšanās noteikumus, likvidējot no vardarbības cietušajām personām paredzētas atbalsta sistēmas un nosakot prasības, ka sievietēm jāceļo tikai vīrieša pavadībā; tā kā papildu dekrēti, piemēram, 2024. gada decembra aizliegums sievietēm iegūt medicīnisko izglītību vai kārtot ārsta profesijas noslēguma eksāmenus, Afganistānā ir krasi samazinājuši medicīnas speciālistu sieviešu skaitu;

D.  tā kā 2024. gadā EST pieņēma trīs nozīmīgus spriedumus(5) par dzimumbalstītu vardarbību un vajāšanu un norādīja, ka dalībvalstīm ir tiesības ņemt vērā tikai dzimuma un valstspiederības apsvērumus, kad individuāli tiek izskatīts patvēruma pieprasījums, ko iesniegusi sieviete ar Afganistānas valstspiederību;

E.  tā kā laikā no 2025. gada 30. septembra līdz 2. oktobrim Taliban režīms valsts mērogā bija bloķējis internetu un tādējādi traucēja saziņu, lidojumus, banku pakalpojumu un pamatpakalpojumu sniegšanu un liedza miljoniem Afganistānas iedzīvotāju piekļuvi informācijai un izglītībai, jo īpaši atņēma sievietēm un meitenēm vienu no pēdējām atlikušajām iespējām mācīties, ņemot vērā viņām noteikto Taliban režīma aizliegumu turpināt mācīties pēc sestās klases pabeigšanas,

F.  tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem Afganistānā līdzekļu trūkuma dēļ ir slēgtas 422 veselības aprūpes iestādes un tas ir ietekmējis 3,08 miljonus cilvēku; tā kā Afganistānā ir sākušās vairākas ārkārtas situācijas veselības jomā un tās ir pasliktinājušas jau tā vienu no augstākajiem māšu mirstības rādītājiem pasaulē;

G.  tā kā humanitārā situācija Afganistānā ir smaga — no humānās palīdzības ir atkarīgi gandrīz 24 miljoni cilvēku, un gandrīz 15 miljoni cilvēku cieš no akūta pārtikas trūkuma; tā kā laikā no 2024. gada janvāra līdz oktobrim Afganistānā atgriezās vairāk nekā 1,1 miljons afgāņu, no kuriem daudzi atgriezās piespiedu kārtā, palielinot spiedienu kopienās, kurās jau valdīja spriedze; tā kā Afganistānā ir vairāk nekā 3,2 miljoni iekšzemē pārvietoto personu un kaimiņvalstīs ir 5,3 miljoni afgāņu bēgļu un patvēruma meklētāju;

H.  tā kā ASV ārvalstu palīdzības finansējuma samazināšana ir smagi skārusi Afganistānas veselības aprūpes sistēmu un pārtikas palīdzības programmas; tā kā ES un tās dalībvalstis joprojām ir viens no lielākajiem humānās palīdzības sniedzējiem Afganistānai un ir apstiprināts ārkārtas finansējums 1 miljona EUR apmērā, kas tiks sniegts papildus 161 miljonam EUR, kuri 2025. gadā jau atvēlēti humānajai palīdzībai un paredzēti organizācijām visā Afganistānā; tā kā ES humāno palīdzību Afganistānā sniedz tikai ar humānās palīdzības partneru starpniecību;

I.  tā kā Afganistānā joprojām saglabājies augsts teroristisko darbību līmenis, ko ietekmē tādi islāmistu ekstrēmistu grupējumi kā Taliban, Al-Qaeda un ISIS-K, kuri apzināti uzbrūk civiliedzīvotājiem, minoritātēm un humānās palīdzības sniedzējiem; tā kā ES pamatoti nav attiecību ar Afganistānas de facto varas iestādēm,

1.  pauž dziļas bažas par zemestrīču izraisīto humanitāro situāciju Konaras, Nangarhāras un kaimiņos esošajās provincēs, izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un mudina starptautiskos dalībniekus palīdzēt pēc iespējas ātrāk sniegt atbalstu izdzīvojušajiem; uzstāj, ka ir jāpalielina ārkārtas palīdzība iedzīvotājiem, kas nav saņēmuši pietiekamu atbalstu, ka robežšķērsošanas vietās ir jāsniedz palīdzība migrantiem, kas ir atgriezušies, un ka jo īpaši ir jāuzlabo sieviešu un bērnu veselības aprūpes pakalpojumi; mudina Afganistānas de facto varas iestādes atcelt visus ierobežojumus, kas ierobežo piekļuvi humānajai palīdzībai vai tās sadali; nosoda apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kurai Afganistānas režīms ir pakļāvis šajā traģēdijā cietušās sievietes un meitenes, atzīstot to par noziegumu pret cilvēci;

2.  stingri nosoda tādus represīvos pasākumus kā nesen Taliban režīma īstenoto interneta bloķēšanu visā valstī; atkārtoti norāda, ka šāda prakse palielina Afganistānas iedzīvotāju izolētību, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, kuras vēlas izmantot mācību iespējas tiešsaistē, un negatīvi ietekmē humānās palīdzības operācijas un valsts trauslo ekonomiku; aicina de facto varas iestādes atturēties no šādas prakses nākotnē;

3.  mudina starptautisko sabiedrību koordinēt centienus, lai sniegtu humāno palīdzību un palielinātu to, atjaunotu infrastruktūru un sniegtu cietušajiem medicīnisko un psiholoģisko atbalstu, tostarp traumu gadījumā; aicina veikt lielākus ieguldījumus noturībā, kuras pamatā ir kopienas, tostarp mājokļos, kas ir izturīgi pret zemestrīcēm, vietējās veselības aprūpes sistēmās, nodrošinātībā ar pārtiku un iztikas līdzekļos sievietēm; aicina Komisiju steidzami palielināt atbalstu Afganistānai, lai nodrošinātu atbalstu pamatvajadzībām un iztikai, un palielināt finansējuma sadali pa valstīm; aicina Komisiju turpināt darbu, ievērojot humānās palīdzības, attīstības un miera saikni; atgādina, ka arvien sliktāka humanitārā situācija un vispārējais labākas nākotnes perspektīvu trūkums var izraisīt arvien lielāku destabilizāciju un radikalizāciju, kā arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu Afganistānā un ārpus tās robežām; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, kas pausts priekšlikumā “Eiropa pasaulē”(6), proti, palielināt ES atbalstu noturības darbībām un integrētai reaģēšanai uz nestabilitāti, un šajā sakarā mudina Komisiju un dalībvalstis elastīgi un uz vairākiem gadiem palielināt finansējumu; mudina ES palielināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem un uzticamām nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu, ka palīdzības sniegšana, ja vien iespējams, notiek, apejot Taliban iejaukšanos;

4.  ar dziļām bažām norāda, ka zemestrīces skartajā reģionā sagrautajās mājās un iznīkušajās lauksaimniecības zemēs pēc piespiedu izraidīšanas no Irānas un Pakistānas masveidā atgriežas afgāņu ģimenes; nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek šo deportāciju laikā; pauž lielas bažas par šajās provincēs humānās palīdzības infrastruktūrai radīto papildu slodzi; aicina Irānu un Pakistānu nekavējoties pārtraukt deportācijas uz Afganistānu; šajā sakarā uzsver, ka ir būtiski ievērot neizraidīšanas principu, it īpaši ņemot vērā notiekošo konfliktu un nestabilitāti Afganistānā, kā arī etnisko grupu, sieviešu un politisko oponentu vajāšanu;

5.  ar bažām norāda par to afgāņu cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un citu publisku personu stāvokli, kuri pēdējo desmit gadu laikā ir atbalstījuši demokrātijas attīstību Afganistānā un kuriem ir piešķirti dokumenti, kas paredz viņu pagaidu uzturēšanos Pakistānā; mudina ES un tās dalībvalstis, ja iespējams, attiecīgā gadījumā palīdzēt šo personu pieteikumu izskatīšanas procesā;

6.  stingri nosoda daudzos Taliban režīma noteiktos ar dzimumu saistītos ierobežojumus un diskriminējošu politiku, kas liedz Afganistānas sievietēm piekļūt izglītībai, medicīniskajai apmācībai un veselības aprūpei, kā arī sniegt humāno palīdzību un kuras rezultātā ir izveidojies dzimuma aparteīds; aicina ES atbalstīt dzimuma aparteīda atzīšanu par noziegumu pret cilvēci; aicina Afganistānas de facto varas iestādes atcelt visus ierobežojumus sievietēm un mudina nekavējoties atjaunot sieviešu un meiteņu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē; atkārtoti aicina ES un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Afganistānas sievietes varētu jēgpilni piedalīties starptautiskos forumos un sarunās; īpaši mudina de facto varas iestādes no jauna atvērt medicīniskās izglītības centrus, ņemot vērā, ka valstī ļoti trūkst medicīnas darbinieču;

7.  mudina de facto varas iestādes nekavējoties atcelt ierobežojumus humānās palīdzības darbiniecēm un studentēm, ļaut sievietēm pilnībā piedalīties katastrofu novēršanas pasākumos un atļaut sieviešu tiesību organizācijām turpināt darbību Afganistānā; īpaši aicina iestādes nekavējoties atcelt visus ierobežojumus sievietēm, kas strādā pilsoniskās sabiedrības organizācijās gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, lai viņas varētu turpināt savu darbu;

8.  nosoda pastāvīgo vardarbību pret sievietēm Afganistānā, tostarp izvarošanu un seksuālo vardarbību, piespiedu (bērnu) laulības, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

9.  uzstāj, ka Taliban režīmam ir jānovērš tas, ka tādi teroristu grupējumi kā Al Qaeda, Da'esh, ISIS-K un citi teroristu grupējumi un personas izmanto Afganistānas teritoriju, lai apdraudētu kādas citas valsts drošību, un jāliedz uzturēšanās iespējas šādu grupējumu dalībniekiem, neļaujot viņiem veikt vervēšanu, apmācīšanu vai līdzekļu vākšanu; pauž bažas par to, ka šīs saistības netiek pildītas; mudina visus attiecīgos partnerus pastiprināt centienus, lai iznīcinātu visus teroristu finansēšanas tīklus;

10.  aicina ES un dalībvalstis palielināt spiedienu uz Taliban, tostarp noteikt mērķorientētas sankcijas, iesaldēt aktīvus un piemērot ceļošanas aizliegumus Taliban līderiem, kuri ir atbildīgi par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un atturēties no diplomātisko attiecību atjaunošanas ar Taliban režīmu, ievērojot piecus kritērijus, kas izklāstīti Padomes 2021. gada septembra secinājumos par Afganistānu;

11.  aicina starptautisko sabiedrību saukt Taliban režīmu pie atbildības, tostarp izveidojot neatkarīgu ANO izmeklēšanas mehānismu attiecībā uz Afganistānu, un izpildīt SKT 2025. gada jūlija Taliban augstākā līdera Haibatullah Akhundzada un Taliban galvenā tiesneša Abdul Hakim Haqqani apcietināšanas orderus, kas izdoti, pamatojoties uz noziegumiem pret cilvēci saistībā ar sieviešu un meiteņu vajāšanu; pauž atbalstu notiekošajām izmeklēšanām par dzimumbalstītu vajāšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz Afganistānu ir izveidots neatkarīgs izmeklēšanas mehānisms kā atbilde uz Afganistānas cietušo iedzīvotāju lūgumiem, atzīst to par būtisku soli ceļā uz patiesības, taisnības un pārskatatbildības sniegšanu Afganistānas tautai, kas savā valstī cieš no starptautiskiem noziegumiem un starptautisko tiesību pārkāpumiem; atzinīgi vērtē arī ANO īpašā referenta pilnvaru atjaunošanu un atkārto viņa aicinājumu nodrošināt pārskatatbildību;

13.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam sūtnim Afganistānā un Afganistānas de facto varas iestādēm.

(1) OV C, C/2024/7211, 10.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/7211/oj. (2) Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedums lietā AH, FN v Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl, C‑608/22, C‑609/22, ECLI:EU:C:2024:828. (3) OV L 67, 14.3.2017., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2017/434/oj. (4) Tiesas 2024. gada 16. janvāra spriedums lietā C-621/21 WS v Intervyuirasht organ na Darzhavna agentsia za bezhantsite pri Ministerskia savet, ECLI:EU:C:2024:47. (5) Tiesas 2024. gada 16. janvāra spriedums lietā C-621/21 WS v Intervyuirasht organ na Darzhavna agentsia za bezhantsite pri Ministerskia savet, ECLI:EU:C:2024:47; Tiesas 2024. gada 11. jūnija spriedums lietā C‑646/21 K, L v Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid, ECLI:EU:C:2024:487; Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedums apvienotajās lietās C-608/22 un C-609/22 AH, FN v Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl, ECLI:EU:C:2024:82. (6) Komisijas 2025. gada 16. jūlija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu “Eiropa pasaulē” (COM(2025)0551).

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par vienotu atbildes reakciju uz nesenajiem Krievijas pārkāpumiem attiecībā uz ES dalībvalstu gaisa telpu un kritisko infrastruktūru (2025/2901(RSP))

P10_TA(2025)0230 RC-B10-0419/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un starptautisko tiesību pamatprincipus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 7. punktu un 24. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju,

–  ņemot vērā balto grāmatu “Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības gatavību 2030” un Parlamenta 2025. gada 12. marta rezolūciju par to(1),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2025/1106 (2025. gada 27. maijs), ar ko izveido instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju” (SAFE)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2024. gada 5. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības industrijas programmu un pasākumu satvaru aizsardzības ražojumu savlaicīgas pieejamības un piegādes nodrošināšanai (“EDIP”) (COM(2024)0150),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un Krimas pussalas aneksijas 2014. gada 19. februārī,

–  ņemot vērā starptautisko tiesisko regulējumu terorisma novēršanai un apkarošanai, tostarp 2017. gada 13. februārī pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju 2341 par kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret terora aktiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2025. gada 10. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes 2025. gada 10. septembra paziņojumu par to, ka Krievijas droni ir pārkāpuši Polijas gaisa telpu,

–  ņemot vērā Polijas premjerministra vietnieka Radoslava Sikorska runu ANO Drošības padomes 2025. gada 22. septembra ārkārtas sesijā,

–  ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajas Kallasas 2025. gada 22. septembra paziņojumu par Igaunijas gaisa telpas pārkāpšanu, kas tika sniegts ANO Drošības padomes ārkārtas sesijā,

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2025. gada 23. septembra paziņojumu par nesenajiem Krievijas veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem,

–  ņemot vērā komisāra Andrjus Kubiļus 2025. gada 26. septembra paziņojumu pēc augsta līmeņa videokonferences par sadarbību austrumu flanga aizsardzības jomā,

–  ņemot vērā Padomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas 2025. gada 1. oktobra piezīmes preses konferencē pēc valstu vai to valdību vadītāju neformālās sanāksmes,

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā pēdējos gados Krievija ir vairākkārt iesaistījusies tīšās hibrīdkara darbībās Savienības teritorijā, tostarp kiberuzbrukumos, dezinformācijas kampaņās un vēlēšanu ietekmēšanā, enerģijas izmantošanā par ieroci, ļaunprātīgā dedzināšanā, kritiskās infrastruktūras sabotāžā, globālās navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) (tostarp GPS) signālu slāpēšanā un falsificēšanā, kā arī militārās provokācijās, tostarp gaisa telpas pārkāpumos, kas veikti ar iznīcinātājiem un tāldarbības trieciendroniem, vienlaikus cenšoties vairot bailes ES iedzīvotāju vidū, destabilizēt politisko situāciju dalībvalstīs un mazināt ES atbalstu Ukrainai;

B.  tā kā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma Krievija ir vairākkārt pārkāpusi NATO un ES gaisa telpu, kas ir klajš dalībvalstu suverenitātes un starptautisko tiesību pārkāpums, un nesen tas ir sasniedzis vēl nepieredzētu mērogu, radot jautājumus par to, vai Krievija mēģina pārbaudīt NATO apņēmību vai arī novirzīt tās uzmanību un resursus no kara Ukrainā;

C.  tā kā 2025. gada 28. jūlijā Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja ar sprāgstvielām aprīkots Krievijas drons un nogāzās militārajā poligonā Lietuvā; tā kā 2025. gada 4. oktobrī Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja kontrabandai izmantoti meteoroloģiskie gaisa baloni, nopietni traucējot Viļņas starptautiskās lidostas darbību;

D.  tā kā 2025. gada 10. septembrī septiņu stundu laikā aptuveni 20 Krievijas droni ielidoja dziļi Polijas teritorijā, pirms NATO lidmašīnas tos notrieca vai tie paši nogāzās, kas iezīmē pirmo NATO un Krievijas tiešo militāro sadursmi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma;

E.  tā kā 2025. gada 19. septembrī trīs bruņotas Krievijas MiG-31 lidmašīnas 12 minūtes pavadīja Igaunijas gaisa telpā, to pārkāpjot, pārkāpa drošības zonu virs Polijas naftas ieguves platformas Baltijas jūrā, ignorēja NATO F-35 lidmašīnu pilotu paziņojumus un galu galā tika pavadītas atpakaļ starptautiskajā gaisa telpā;

F.  tā kā 2025. gada 25. septembrī no Lietuvas tika paceltas gaisā Ungārijas lidmašīnas “Gripen”, lai pārtvertu piecu Krievijas iznīcinātāju kopumu, kas lidoja netālu no NATO gaisa telpas, neievērojot starptautiskos lidojumu drošības noteikumus; tā kā gaisa kuģis tika vizuāli identificēts uz rietumiem no Latvijas piekrastes, pirms tas tika pavadīts ārpus NATO gaisa telpas;

G.  tā kā kopš 2022. gada februāra Krievijas droni Rumānijas gaisa telpā ir ielidojuši 11 reizes, bet dronu atlūzas Rumānijas teritorijā atrastas vēl 39 gadījumos; tā kā pavisam nesen – 2025. gada 13. septembrī – Krievijas Geraņ tipa drons kārtējo reizi ielidoja Rumānijas gaisa telpā, kur to pārtvēra divi F-16 iznīcinātāji; tā kā līdzīgi incidenti ir notikuši arī Moldovas Republikā;

H.  tā kā Dānija, Zviedrija, Norvēģija, Lietuva, Francija, Vācija un Beļģija ir saskārušās ar koordinētiem dronu ielidojumiem virs civilajām un militārajām lidostām vai militārajiem objektiem vai to tuvumā, kā rezultātā lidostas tika uz laiku slēgtas;

I.  tā kā nesenie dronu ielidojumi Baltijas jūras reģionā liecina par būtisku hibrīddraudu drošai un efektīvai Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas īstenošanai; tā kā šie pārkāpumi ir nodarījuši kaitējumu infrastruktūrai un radījuši ekonomiskus zaudējumus;

J.  tā kā droni, iespējams, ir tikuši palaisti no kuģiem, tostarp tiem, kas pieder Krievijas ēnu flotei, kura darbojas Baltijas jūrā, lai apietu sankcijas;

K.  tā kā Eiropas līderi šos incidentus uzskatīja par Krievijas organizētu apzinātu provokāciju, kas ir daļa no neapdomīgas un bezatbildīgas Krievijas rīcības modeļa, savukārt Krievija ir konsekventi atteikusies atzīt atbildību par šādiem incidentiem, tā vietā noliedzot visus pierādījumus, apsūdzot dalībvalstis ziņojumu safabricēšanā un izplatot dezinformāciju, lai diskreditētu ES un tās sabiedrotos, kā arī nepatiesi vainojot Ukrainu;

L.  tā kā NATO sabiedrotie, tostarp Polija un Igaunija, pēc šiem ielidojumiem iedarbināja Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu; tā kā ES dalībvalstis apsprieda šos ielidojumus savu pastāvīgo pārstāvju sanāksmēs;

M.  tā kā pēc Polijā notikušā incidenta NATO uzsāka militāro operāciju “Austrumu sardze”, lai aizsargātu kritisko zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā, uzlabotu jūras situācijas apzināšanos, atbildot uz Krievijas sabotāžu, stiprinātu savu pretgaisa aizsardzības pozīciju visā austrumu flangā, un Somija, Zviedrija un Dānija piedalījās mācībās “Protective Fence 25”, lai stiprinātu aizsardzības spējas, atturēšanu un gatavību no izkliedētiem formējumiem;

N.  tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, klaji pārkāpjot ANO Statūtus un starptautisko tiesību un starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipus; tā kā Krievijas spēki turpina sistemātiskus dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām, vēršoties pret civiliedzīvotājiem, tostarp ar triecieniem pret neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un glābšanas dienestu darbiniekiem; tā kā dronu izmantošana pret skaidri identificējamiem civiliem mērķiem, šo nogalināšanu videoierakstu izplatīšana un skaidru draudu izvietošana sociālajos medijos liecina par koordinētu valsts rīcībpolitiku, kuras mērķis ir iedzīvotāju terorizēšana un piespiedu pārvietošana; tā kā nesenos uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēkas, kā arī ES misija un Polijas vēstniecība un tas liecina par tīšu Kremļa rīcību mērķu izvēlē; tā kā Krievija katru mēnesi izgatavo tūkstošiem dronu un turpina palielināt ražošanas jaudu;

O.  tā kā Ukrainas drošība ir saistīta ar Eiropas, transatlantisko un globālo drošību un Krievijas mērķis ir novirzīt NATO uzmanību un resursus no atbalsta Ukrainai uz savas teritorijas aizsardzību;

P.  tā kā dažas NATO valstis, tostarp Polija, ir brīdinājušas, ka ir gatavas notriekt Krievijas gaisa kuģus, kas ielido to teritorijā, savukārt NATO uzsver, ka lēmumi par to, vai atklāt uguni uz gaisa telpu pārkāpušajiem gaisa kuģiem, ir balstīti uz pieejamajiem izlūkdatiem par radīto apdraudējumu, tostarp nodomu un bruņojumu;

Q.  tā kā Amerikas Savienoto Valstu nostāja attiecībā uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu ir neparedzama, kas tādējādi padara ES un tās dalībvalstis par Ukrainas primārajiem stratēģiskajiem sabiedrotajiem un prasa spēcīgāku un vienotu Eiropas reakciju, lai aizsargātu ES iedzīvotājus, reģionālo stabilitāti un starptautisko mieru; tā kā ES un ASV sadarbībai drošības un aizsardzības jomā joprojām ir izšķiroša nozīme un tā būtu jāstiprina; tā kā, lai efektīvi atturētu Krievijas agresiju, ir vajadzīgas stingras drošības garantijas, ko kopīgi koordinētu ES un Amerikas Savienotās Valstis;

R.  tā kā pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas nodrošina aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem (UAV), ir balstītas uz kinētisku darbību vai elektroniskiem pretpasākumiem, jo īpaši traucētājierīcēm, lai pārtrauktu dronu kontroli un/vai izraisītu lidaparāta nosēšanos;

S.  tā kā, lai aizsargātu 2025. gada 1. un 2. oktobrī Kopenhāgenā plānoto ES valstu vai valdību vadītāju neformālo sanāksmi, Dānijas varasiestādes aizliedza visus civilos bezpilota lidaparātu lidojumus Dānijas gaisa telpā no 2025. gada 29. septembra līdz 3. oktobrim; tā kā vairākas dalībvalstis atbalstīja Dāniju šo drošības pasākumu nodrošināšanā neformālajai sanāksmei;

T.  tā kā Padomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas 2025. gada 1. oktobra paziņojumā pēc valstu vai to valdību vadītāju neformālās sanāksmes ir skaidri pausta vēlme uzlabot spēju sadarbspēju, kā arī stingra apņemšanās īstenot pamatiniciatīvu “Austrumu flanga sardze”, tostarp izmantojot spēju koalīcijas, ko koordinētu attiecīgās vadošās valstis, un ES “dronu sienas” iniciatīvu, tādējādi uzsverot ES un NATO apņemšanos nodrošināt kolektīvu aizsardzību pret tradicionāliem draudiem un hibrīddraudiem un uzlabot reģiona drošību un stabilitāti;

U.  tā kā nesenie gaisa telpas pārkāpumi prasa drosmīgu reakciju un visaptverošu pieeju gaidāmajā aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam;

V.  tā kā pilnvērtīgas daudzslāņainas gaisa telpas aizsardzības veidošanas process būtu bijis jāsāk pēc nelikumīgās Krimas aneksijas; tā kā lēmumi, finansēšana, iepirkums un iegāde, kā arī darbspēja prasa laiku;

W.  tā kā būtu ārkārtīgi svarīgi, lai Bulgārijai, Dānijai, Igaunijai Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai, Somijai, Ungārijai, Vācijai un Zviedrijai būtu pilnvērtīgas ES bezpilota lidaparātu spējas visā NATO austrumu flangā, kā arī Baltijas jūras un Melnās jūras reģionā; tā kā šāda spēja no Eiropas prasītu ievērojamas ar aizsardzību saistītas investīcijas saskaņā ar pašreizējo un nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS);

X.  tā kā ir steidzami vajadzīgi pasākumi Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) stiprināšanai, lai uzlabotu ES aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudu, stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un nodrošinātu aizsardzības ražojumu piegādi;

Y.  tā kā ir vajadzīgi pastāvīgi centieni un investīcijas, lai atbalstītu tehnoloģisko inovāciju un pētniecību aizsardzības jomā nolūkā atbalstīt EDTIB un Eiropas stratēģisko autonomiju,

1.  pauž pilnīgu solidaritāti ar Moldovu, kā arī ar Dāniju, Zviedriju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Somiju, Rumāniju, Igauniju un visām pārējām dalībvalstīm, kuras ir pakļautas Krievijas tiešajiem draudiem, militārajām provokācijām un hibrīdkara darbībām; uzskata, ka Krievijas aģentu apzinātie ES gaisa satiksmes traucējumi, kas vērsti pret Eiropas militārajiem kritiskajiem pakalpojumiem un kritisko infrastruktūru, kā arī ES un dalībvalstu politisko iestāžu darbības traucējumi, izmantojot bezpilota lidaparātus, rada eskalāciju, riskē izraisīt nepareizu riska novērtējumu, apdraud dzīvības, ir nopietns piemērojamo starptautisko normu pārkāpums un nopietni apdraud ES iedzīvotājus un mieru un drošību Eiropā;

2.  atbalsta visas iniciatīvas, kas ļautu ES un tās dalībvalstīm veikt koordinētus, vienotus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret visiem savas gaisa telpas pārkāpšanas gadījumiem, tostarp lidojošu apdraudējumu notriekšanu; stingri nosoda Krievijas neapdomīgās un eskalatīvās darbības, pārkāpjot ES dalībvalstu un NATO sabiedroto Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas gaisa telpu, kā arī apzinātos dronu ielidojumus, kuri vērsti pret kritisko infrastruktūru Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kas ir daļa no Krievijas sistemātiskajām militārajām un hibrīdkara darbībām un provokācijām pret ES un tās dalībvalstīm; paziņo, ka Krievija ir pilnībā un nepārprotami atbildīga par darbībām, kas veiktas Polijas, Igaunijas un Rumānijas gaisa telpā;

3.  atzinīgi vērtē NATO spēku izlēmīgo un samērīgo reakciju, tostarp Krievijas iznīcinātāju pārtveršanu un pavadīšanu ārpus Igaunijas gaisa telpas, kā arī Krievijas dronu notriekšanu virs Polijas; atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu bruņoto spēku un NATO partneru ātro un koordinēto reakciju Eiropas gaisa telpas aizsardzības nodrošināšanai; pilnībā atbalsta NATO centienus pastiprināt savas spējas un stiprināt savu atturēšanas, pretgaisa aizsardzības un kolektīvās aizsardzības pozīciju austrumu flangā, tostarp uzsākot operāciju “Austrumu sardze” un izstrādājot pilnu pasākumu klāstu saistībā ar šo operāciju;

4.  aicina Padomi un Komisiju palielināt pret Krieviju vērsto sankciju efektivitāti un ietekmi, lai galīgi mazinātu Krievijas spēju turpināt brutālo agresijas karu pret Ukrainu un apdraudēt citu kaimiņvalstu drošību; aicina nekavējoties pieņemt stingru 19. sankciju paketi, kas vērsta pret primārajiem Krievijas ieņēmumu avotiem; aicina Padomi kopā ar saviem Amerikas partneriem saglabāt un paplašināt sankciju politiku pret Krieviju un piemērot līdzīgu sankciju politiku visām palīdzošām valstīm, tostarp Baltkrievijai, Irānai un Ziemeļkorejai, kā arī piemērot sankcijas Ķīnas vienībām, kas piegādā divējāda lietojuma preces un militāras preces, kuras ir būtiskas dronu un raķešu ražošanai; aicina noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret Krievijas ēnu floti un veikt turpmākus pasākumus pret to, izmantojot visas juridiskās iespējas, lai apturētu, kavētu vai ierobežotu tās darbības, ņemot vērā tās iespējamo iesaisti tādu dronu palaišanā, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru; aicina Padomi sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ļaunprātīgas trešo valstu struktūras, kuras atrodas ES, veicot rūpīgu izmeklēšanu un nosakot stingrākus sodus vienībām, kas pārkāpj sankcijas vai neveic pienācīgu pārbaudi eksporta kontrolē un tiešo lietotāju verifikācijā; atkārto, ka jebkāda veida atbalstam, ko agresoram sniedz tādas valstis kā Irāna, Ziemeļkoreja vai Ķīna, ir tieši jāskar visas pārējās attiecības ar šīm valstīm, tostarp tirdzniecība;

5.  uzsver, ka ES un tās dalībvalstis joprojām ir stingri apņēmušās ievērot noteikumos balstītu starptautisko kārtību un veikt visus diplomātiskos centienus, kuru mērķis ir panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, pilnībā ievērojot tās suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; šajā sakarā aicina dalībvalstis un ES cieši un efektīvi koordinēt diplomātiskās iniciatīvas daudzpusējās organizācijās, tostarp ANO, lai vērstos pret Krievijas sistemātiskajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem;

6.  aicina Komisiju un Padomi izstrādāt rīcības plānu pasākumiem, ar kuriem novērš un apkaro Krievijas hibrīdkara darbības pret ES sauszemes, gaisa, jūras un digitālajā jomā; norāda, ka šāda veida regulējums nodrošinās iespējas veikt ES pretpasākumus, kas atbilst pret ES vērsto naidīgo darbību smagumam un intensitātei; aicina dalībvalstis sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem pārskatīt iesaistes noteikumus attiecībā uz visu veidu apdraudējumiem, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti, lai reaģētu uz visinovatīvākajiem apdraudējumiem; uzsver, ka ES ir jāizrāda apņēmība un jāsignalizē, ka jebkurš trešās valsts mēģinājums pārkāpt dalībvalstu suverenitāti nekavējoties izsauks stingru pretreakciju;

7.  uzsver, ka virkne sabotāžas un hibrīddarbību, ko Krievija ir veikusi pret ES, ir valsts atbalstīts terorisms, pat ja tās nesasniedz bruņota uzbrukuma slieksni; tādēļ uzsver, ka pieejamais tiesiskais regulējums terorisma apkarošanai ir jāpiemēro Krievijas naidīgajām darbībām, kas pārkāpj ES dalībvalstu teritoriālo suverenitāti, apdraud to iestāžu integritāti un tieši apdraud civiliedzīvotāju drošību; aicina Komisiju sākt procedūru, kuras mērķis būtu klasificēt Krieviju kā augsta riska trešo valsti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas jomā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1675(3), kas būtu viens no pasākumiem, kā ierobežot Krievijas spēju īstenot valsts terorismu;

8.  nosoda Krieviju par GNSS (arī GPS) signālu slāpēšanu un falsificēšanu Baltijas jūras reģionā un citās teritorijās, jo tā rada nopietnus drošības riskus civilajai aviācijai un jūras transportam; atgādina, ka Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padome pieprasīja Krievijai pildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju un nodrošināt, ka traucējumi nekavējoties tiek izbeigti; aicina Padomi un Komisiju veikt pienācīgus pasākumus nolūkā izdarīt pietiekamu spiedienu uz Krieviju, lai tā šīs ļaunprātīgās darbības izbeigtu, un stiprināt satelītnavigācijas sistēmas un to noturību pret traucējumiem;

9.  aicina pārskatīt ES spēju plānošanas procesu; pauž pārliecību, ka pamatmērķa procesam būtu jāaptver ne tikai krīzes pārvarēšana, bet arī kolektīvā aizsardzība, tostarp viss spēju spektrs saskaņā ar valstu un starptautiskajiem spēju mērķiem; uzskata, ka ES būtu jāapsver spēju sadalījuma prasības attiecībā uz tās dalībvalstīm, atspoguļojot NATO modeli; uzskata, ka šādu procesu varētu turpināt Eiropas aizsardzības pusgada ietvaros; uzstāj, ka ir steidzami jāstrādā pie patiesas Eiropas aizsardzības savienības izveides, kas papildinātu NATO, un jāpilnveido un jāpaplašina jau pastāvoši satvari, piemēram, tas, kas izklāstīts Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030; uzsver, ka iedarbīgi reaģēt uz pieaugošajiem Krievijas draudiem ES var, vienīgi padziļinot integrāciju, koordināciju un resursu apvienošanu; atkārto, ka visu dalībvalstu suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzība ir viens no ES pamatprincipiem, un uzsver, ka ir vajadzīga tūlītēja, stingra, vienota un samērīga reakcija, lai aizsargātu iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru;

10.  aicina virzīties uz Eiropas vadības un kontroles struktūru, kas ne tikai pārvalda krīzes saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), bet arī darbojas kā NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā (SHAPE) ekvivalents; norāda, ka, lai izvairītos no dublēšanās, šādai struktūrai būtu jāpapildina SHAPE un jānodrošina pienācīgi resursi ES Militārajam štābam (ESMŠ); uzsver, ka ir svarīgi uzlabot koordināciju, tostarp, iespējams, izveidot pastāvīgu starpinstitucionālu Krievijas krīzes vienību, kuras uzdevums būtu reāllaika uzraudzība, ātra dalīšanās informācijā un ātri operacionāli lēmumi; uzskata, ka nesenais ES gaisa telpas pārkāpums ir katalizators ātrai un pamatīgai attīstībai tādās jomās kā izlūkdatu apmaiņa, kopīga loģistika, sadarbspēja drošības jomā un koordinēts iepirkums; aicina NATO un ES ciešāk sadarboties, lai stiprinātu Eiropas aizsardzību un atturēšanu; uzsver, ka NATO ietvaros ir vajadzīgs spēcīgs, skaidri noteikts Eiropas pīlārs, kas spēj aizstāvēt savu suverenitāti, novērst Krievijas draudus un rīkoties neatkarīgi no NATO un papildinot to;

11.  aicina uzlabot koordināciju, vienotību un solidaritāti starp dalībvalstīm, ES iestādēm un NATO struktūrām, lai uzraudzītu, pārtvertu un neitralizētu naidīgus dronus, cita starpā izmantojot kopīgu apmācību un mācības un operatīvo izlūkdatu apmaiņu; uzsver nepieciešamību izveidot kopīgus vadības un kontroles centrus visām turpmākajām bezpilota lidaparātu vai to apkarošanas iniciatīvām; uzsver, ka visas bezpilota lidaparātu spējas ir pilnībā jāintegrē konvencionālajos gaisa aizsardzības spēkos un jānodrošina to sistēmu sadarbspēja ar NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības arhitektūru; iesaka izveidot strukturētus mehānismus pastāvīgai zināšanu apmaiņai, arī ES un NATO kontekstā, jo īpaši strauji mainīgajās digitālās aizsardzības un kiberspēju jomās, lai racionalizētu kopīgas mācības un sadarbspēju starp dalībvalstīm;

12.  aicina ES un tās dalībvalstis iestādes kritiskās infrastruktūras objektos, piemēram, lidostās un spēkstacijās, ekipēt ar pretdronu līdzekļiem; atzīmē, ka šādiem līdzekļiem ir jābūt piemērotiem civilajam kontekstam un jāatbilst daudzslāņu aizsardzības modelim ar vairākām sistēmām, kas var dronus notriekt kinētiski un tos piezemēt elektroniski;

13.  uzsver, ka ir jāpalīdz dalībvalstīm NATO austrumu flangā un Melnās jūras reģionā attīstīt savas spējas vākt izlūkdatus un atklāt un izsekot apdraudējumus, kas rodas ārpus ES ārējām robežām, piemēram, hibrīdoperācijas, uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai, instrumentalizētu migrāciju vai dronu ielidojumus, lai uzlabotu ES situācijas apzināšanos un spēju patiešām prognozēt apdraudējumus; norāda, ka šādās spējās būtu jāiekļauj dronu novērošanas sistēmas un citas tehnoloģijas, kas dod iespēju veikt novērošanu no gaisa ES pierobežas reģionos, kā arī pārtvert ielidojošus apdraudošus objektus; uzsver, ka rezultatīva daudzpakāpju izlūkošanas un aizsardzības sistēma ir būtiska iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un sekmīgai atturēšanai;

14.  aicina dalībvalstis un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) steidzami konsolidēt pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektu “Integrēta daudzslāņu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēma” (IMLAMD), jo īpaši pret apdraudējumu, ko rada zemu izmaksu bezpilota lidaparāti, un saskaņā ar NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības arhitektūru, lai atklātu un pārtvertu visus no valstīm ārpus ES ielidojošos apdraudošos objektus, jo īpaši austrumu flangā; uzstāj, ka Eiropas investīcijas tāla darbības rādiusa precīzo ieroču sistēmās un uzlabotā pretgaisa aizsardzībā ir izšķirošas nolūkā nodrošināt atturēšanu, samazināt risku, ka Krievija varētu izmantot vājās vietas, un aizsargāt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru; uzsver, ka projektiem, kas saistīti ar šīm spējām, būtu jāpiemēro palielinātās EAF finansējuma likmes, kā jau notiek PESCO projektu gadījumā;

15.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar Eiropas Investīciju bankas grupu un EAA, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, kurā apvienota spēju attīstība un finansējums, un pielāgot savus aizsardzības un aizsardzības rūpniecības politikas instrumentus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst paredzētajam mērķim; aicina dalībvalstis ievērojami palielināt EAA personālu un budžetu, lai veicinātu pienācīgu un savlaicīgu spēju attīstību un kopīgu iepirkumu, un aicina EAA izveidot īpašu, elastīgu budžetu bezpilota lidaparātu vajadzībām, kas aptvertu visu spēju dzīves ciklu; uzsver, ka ir steidzami vajadzīgas lielas investīcijas dronos un pretdronu aprīkojumā; atzinīgi vērtē instrumenta SAFE un Aizsardzības kapitāla mehānisma izmantošanu nolūkā kāpināt ražošanu, nodrošināt piegādes ķēdes un atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu dalību bezpilota sistēmu nozarē;

16.  atzinīgi vērtē ES dronu sienas iniciatīvu, ko izsludināja Komisijas priekšsēdētāja fon der Leiena, komisārs Andrjus Kubiļus un Komisijas priekšsēdētājas vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Kaja Kallasa, un iniciatīvu “Austrumu flanga sardze”, atzīmējot, ka komisāra Kubiļus minētais vērienīgais tā pabeigšanas termiņš prasa to ātri īstenot kā daļu no plašāka aizsardzības vairoga ES un NATO austrumu flangā, kura mērķis ir reaģēt uz atkārtotiem Krievijas izdarītiem gaisa telpas pārkāpumiem, un arī uzsverot, ka ir jānodrošina, ka pilnīgi tiek aptvertas visas dalībvalstis, kas saskaras ar tiešiem drošības izaicinājumiem dienvidu flangā; aicina Komisiju, PV/AP un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar NATO paātrināt konkrēta un operacionāla ātras izvietošanas plāna izstrādi; aicina Komisiju ar saskanīgu plānu nākt klajā Eiropadomes 2025. gada 23. un 24. oktobra sanāksmē; atzīst sarežģījumu, ko rada augstās dronu pārtveršanas izmaksas, un aicina izstrādāt kopīgas programmas, lai veicinātu izmaksefektīvu bezpilota lidaparātu apkarošanas spēju attīstību;

17.  aicina Komisiju steidzami izskatīt visus dalībvalstu pieprasījumus par nacionālo atveseļošanas un noturības plānu brīvprātīgu pielāgošanu nolūkā izpildīt bezpilota lidaparātu spēju attīstības finansēšanas prasības;

18.  uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo novērošana jūrā, un uzskata, ka hibrīdkara jaunā operacionālā dimensija prasa integrēt jūras drošības un bezpilota lidaparātu apkarošanas stratēģijas, cita starpā uzlabojot zemūdens novērošanas spējas; atzinīgi vērtē to, ka nolūkā aizsargāt kritisko zemūdens infrastruktūru un uzlabot jūras situācijas apzināšanos, ir sāktas NATO vadītas operācijas, piemēram, operācija “Baltijas sardze”; uzsver, cik svarīga ir ES Melnās jūras stratēģija un jūras drošības centrs, kuru mērķis ir uzlabot drošību jūrā;

19.  aicina Komisiju pilnībā sadarboties ar bezpilota lidaparātu ražotāju pārstāvjiem dalībvalstīs, tostarp ar divējāda lietojuma bezpilota lidaparātu un satelītu ražotājiem;

20.  aicina stiprināt un vēl vairāk dažādot izejvielu piegādi, ņemot vērā bezpilota lidaparātu ražošanas paplašināšanos, un šajā sakarā uzsver, cik svarīgs ir ES Kritiski svarīgo izejvielu akts(4), kas kalpo par sākumpunktu visaptverošai, saliedētai un stratēģiskai rīcībai; uzsver, ka stratēģiski svarīga ir ES partnerība ar Ukrainu, Kanādu un Latīņameriku;

21.  uzsver, ka bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstībai ir vajadzīga elastība un ātra modernizācija, kas ir jāveicina ar turpmākām ES iniciatīvām; norāda, ka ES, visticamāk, atbalstīs sarežģītus, dārgus un progresīvus risinājumus, kas bieži vien ievērojami kavējas; aicina pastāvīgi investēt aizsardzības inovācijā un tehnoloģijās, lai atbalstītu EDTIB un novērstu investīciju un pētniecības nepilnības aizsardzības tehnoloģiju jomā, un atzīmē, ka spēju plānošana, pētniecība, izstrāde, iepirkums un pārvaldība būtu jāveic kopīgi un Eiropas perspektīvā; uzsver ar aizsardzību saistītās ražošanas stratēģisko nozīmi un nepieciešamību nodrošināt, ka ražošanas izlaidi krīzes laikā var strauji palielināt; aicina dalībvalstis tiekties uz tādu regulatīvo vidi un iepirkuma procesiem, kas pašreizējo Eiropas ekosistēmu koordinē ar stratēģisko partneru ekosistēmu un to tajā integrē;

22.  norāda, ka bezpilota lidaparātu spējas prasa ievērojami paātrināt militārās mobilitātes spējas, kā arī ātri pārvietot aprīkojumu un personālu pāri robežām, jo īpaši koncentrējoties uz robežpārbaudēm, muitas procedūrām un drošības pielaides procesiem; uzsver, ka iedarbīgai atturēšanai ir vajadzīga uzlabota un rezultatīva militārā mobilitāte visos ES koridoros un robežu aizsardzība; aicina ES iestādes apstiprināt ierosināto desmitkārtīgo finansējuma palielinājumu militārajai mobilitātei nākamajā DFS un investēt divējāda lietojuma infrastruktūrā, jo īpaši priekšposteņa reģionos; šajā sakarā atzīmē, ka joprojām ir vajadzīga militāra Šengenas zona, kas veicinātu efektīvu aizsardzības resursu kustību visā ES; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par militārās mobilitātes paketi, kas ir solis ceļā uz šo prasību izpildi;

23.  uzsver, ka ir jānosaka mērķi gan bezpilota lidaparātu, gan to apkarošanas attīstībai, lai nodrošinātu visaptverošas bezpilota lidaparātu spējas; aicina Komisiju attiecībā uz bezpilota lidaparātu ražošanas iekārtām ierosināt atbrīvojumus no ES vides tiesību aktiem;

24.  aicina dalībvalstis un Komisiju pilnībā iesaistīties attiecīgā ES un valstu tiesiskā regulējuma grozīšanā, lai veicinātu bezpilota lidaparātu un to apkarošanas spējas nākotnē, jo īpaši ņemot vērā bruņoto spēku iesaisti; atzinīgi vērtē visus konkrētos projektus, kuru mērķis ir novērst spēju nepilnības dronu un pretdronu karadarbības jomā un izveidot dziļu daudzslāņu zonu ar tehnoloģiski progresīvām sistēmām; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju šādu projektu izveidei izmantot Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektu satvaru;

25.  uzsver, ka Krievijas nepārprotamās provokācijas ir aktīva hibrīdkara stratēģija, kuras mērķis ir viest bailes un neuzticēšanos, kā arī pārbaudīt un destabilizēt sabiedrību ES dalībvalstīs un NATO valstīs; tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir sabiedrības noturībai un sagatavotībai, kā norādīts Nīnistes ziņojuma ieteikumos par Eiropas civilo un militāro sagatavotību un gatavību; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt Eiropas iekšējās drošības stratēģijas (ProtectEU) un sagatavotības stratēģijas ātru īstenošanu, lai nodrošinātu visaptverošu gatavību un aizsardzību pret draudiem, ko rada Krievijas izdarītie Eiropas gaisa telpas pārkāpumi un citi apdraudējumi; uzsver, ka šajā sakarā ir vajadzīgs pietiekams ES finansējums pašreizējā un nākamajā DFS; iesaka izstrādāt visaptverošas valsts civilās aizsardzības stratēģijas pret gaisa un raķešu uzbrukumu draudiem, tostarp bezpilota lidaparātiem, nodrošinot sagatavotību valsts, reģionālā, pašvaldību, kopienu un mājsaimniecību līmenī, šajās stratēģijās īpašu uzmanību veltot vietējo iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas sistēmām, skaidriem norādījumiem par reaģēšanas uzvedību un aizsargātām telpām (patversmēm);

26.  atgādina, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 833/2014(5) gaisa kuģiem, kas reģistrēti Krievijā vai ko ekspluatē Krievijas ekspluatanti, nav atļauts lidot uz Eiropas Savienību ar ierobežotiem izņēmumiem; atgādina, ka, lai gan pēc Malaysia Airlines reisa Nr. 17 lidmašīnas notriekšanas neviena ES aviosabiedrība pašlaik nelido uz Krievijas Federācijas gaisa telpu, no tās vai pāri tai, vairāki trešo valstu pārvadātāji turpina to darīt, neraugoties uz riskiem, kas saistīti ar karu, un neraugoties uz to, ka Krievijai par to ir jāmaksā pārlidošanas maksa; uzsver, ka rezultātā Krievijai ik gadu kā šāda pārlidošanas maksa tiek maksāti aptuveni 18 miljoni EUR par Ķīnas veiktajiem lidojumiem no Schiphol lidostas vien; atgādina, ka gaisa transportu starp ES un Ķīnu pašlaik reglamentē divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un Ķīnu; aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā pilna mēroga agresijas karu Ukrainā, pārskatīt divpusējos nolīgumus un ierosināt pasākumus, lai neļautu Krievijai gūt labumu no maksas par pārlidojumiem;

27.  uzsver, ka ir vajadzīga pamatīgāka civilmilitārā gaisa telpas koordinācija; šajā sakarā uzsver, ka ir vajadzīga holistiska pieeja, kas vērsta arī uz to, lai policijas spēkus un civilās iestādes labāk ekipētu ar līdzekļiem dronu atklāšanai un aizsardzībai pret tiem; atbalsta tādu kopīgu simulāciju un pārtveršanas mācību paplašināšanu, kurās iesaistītas civilās, tiesībaizsardzības un militārās organizācijas, lai uzlabotu sagatavotību daudznozaru apdraudējumiem; uzsver, ka šādas mācības būtu jāveic regulāri, lai nodrošinātu noturīgu gatavību un sadarbspēju;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis kopīgi izstrādāt drošas, uzticamas un noturīgas saziņas un informācijas apmaiņas sistēmas, ko tiesībaizsardzības, drošības aģentūras un civilās iestādes varētu izmantot drošības jautājumiem, jo īpaši krīzes laikā; atkārto, ka kolektīvās noturības stiprināšanai ir svarīgi uzlabot kiberdrošību un stratēģisko komunikāciju par riskiem un aizsardzības pasākumiem;

29.  aicina dalībvalstis aktivizēt LES 42. panta 7. punktu, ja šādas rupjas agresīvas darbības ir bruņots uzbrukums vai palīdz sagatavot nenovēršamu uzbrukumu; mudina ES un tās dalībvalstis noteikt operacionālās procedūras un mehānismus gadījumam, kad kāda dalībvalsts aktivizē LES 42. panta 7. punktu;

30.  ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas pastāvīgo spiedienu uz ES ārējām robežām, ko tās izdara, instrumentalizējot migrāciju, aicina stiprināt ES austrumu robežu, lai sniegtu ātru un elastīgu atbalstu dalībvalstīm, novēršot jebkādas tehnoloģiskas un operatīvas nepilnības, ja tās rodas gaisā, uz sauszemes vai ūdenī;

31.  aicina būtiski pastiprināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz dronu tehnoloģijām un pretdronu līdzekļiem, arī uzlabojot rūpniecisko sadarbību starp dalībvalstīm un Ukrainu; aicina Komisiju un dalībvalstis un to aizsardzības nozares apsvērt iespēju pēc Dānijas parauga atbalstīt Ukrainas aizsardzības rūpniecību, investēt tajā un sadarboties ar to, lai pilnībā izmantotu Ukrainas ražošanas jaudu potenciālu; mudina dalībvalstis un to aizsardzības nozares izveidot kopuzņēmumus un attīstīt partnerības ar Ukrainu aizsardzības ražojumu kopīgai izstrādei ES, jo īpaši dronu, pretdronu tehnoloģiju un tāla darbības rādiusa triecienspēju jomā;

32.  atzinīgi vērtē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojumu, ka Ukraina uzsāks patentētu aizsardzības tehnoloģiju ārvalstu ražošanu un eksportu uz izvēlētām Eiropas un NATO partnervalstīm; atzīst ievērojamās zināšanas un pieredzi, ko Ukraina ir ieguvusi dronu un pretdronu tehnoloģiju ražošanā, un sagaida, ka ES un tās dalībvalstis mācīsies no šīs lietpratības un zināšanām, ņemot vērā Krievijas iebrukuma laikā uzkrātās Ukrainas militārās un rūpnieciskās zinātības potenciālo devumu; aicina Komisiju kopā ar EAA koordinēt bezpilota lidaparātu licenču iegādi no Ukrainas, lai dalībvalstis, kuras to vēlas, varētu ražot bezpilota lidaparātus; aicina dalībvalstis formalizēt sadarbību un izveidot struktūras, kas veicinātu apmaiņu ar gūto pieredzi, tehniskajām zināšanām un paraugpraksēm, arī ES un NATO ietvaros; aicina ES un NATO sadarboties Ukrainas kaujas laukā gūtās pieredzes institucionalizēšanā, darbā, kura mērķis ir sagatavoties mūsdienu kaujas apstākļiem, integrējot doktrīnas un tehnoloģiskās inovācijas;

33.  prasa ātri pabeigt EAIP tiesību aktu izstrādi un tos izmantot kopā ar SAFE instrumentu, lai piešķirtu finanšu resursus nolūkā mācīties no Ukrainas un atbalstīt Ukrainu bezpilota lidaparātu karadarbībā; atzīst Dronu koalīcijas pastāvīgo lomu bezpilota lidaparātu standartizācijā, tās izšķiroši svarīgo palīdzību Ukrainai un lomu, ko tā pilda, nodrošinot, ka dalībvalstis turas līdzi strauji mainīgajām kaujas lauka prasībām;

34.  atkārto, ka nesenās Krievijas agresīvās darbības nedrīkst atturēt un neatturēs ES un tās dalībvalstis no noturīgas apņemšanās atbalstīt Ukrainu tās neatņemamo tiesību uz pašaizsardzību īstenošanā, atgādinot, ka Ukrainas drošība veicina visas Eiropas drošību; uzsver, ka ir ļoti svarīgi palīdzēt Ukrainai stiprināt tās pretgaisa aizsardzības spējas, jo šāds atbalsts samazina risku, ka droni varētu nonākt ES teritorijā; uzskata, ka kara iznākumam un starptautiskās sabiedrības nostājai būs izšķiroša loma ietekmē uz turpmāku Krievijas agresiju Eiropā un ārpus tās; mudina visas dalībvalstis nekavējoties sniegt papildu militāro palīdzību Ukrainai un kopīgi iepirkt tai papildu spējas, jo īpaši pretgaisa aizsardzības munīciju; aicina atcelt ierobežojumus Ukrainai piegādāto Rietumu ieroču sistēmu izmantošanai pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, jo tie tiek izmantoti, lai uzbruktu Ukrainas iedzīvotājiem un kritiskajai civilajai infrastruktūrai;

35.  vēlreiz aicina dalībvalstis kopā ar G7 partneriem nekavējoties atbalstīt Komisijas priekšlikumu visus iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot kā pamatu būtiskām dotācijām un aizdevumam Ukrainai ar nosacījumu, ka atmaksa ir atkarīga no turpmākiem Krievijas veiktiem kara reparāciju maksājumiem, kas ir juridiski pamatots un finansiāli nozīmīgs veids, kā saglabāt un palielināt ES atbalstu Ukrainas militārajām vajadzībām, tostarp aizsardzībai pret droniem;

36.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram, kā arī Ukrainas prezidentam un parlamentam.

(1) OV C, C/2025/3151, 20.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/3151/oj. (2) OV L, 2025/1106, 28.5.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1106/oj. (3) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1675 (2016. gada 14. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (OV L 254, 20.9.2016., 1. lpp. ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/1675/oj). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (OV L, 2024/1252, 3.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj). (5) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs), par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 229, 31.7.2014., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/833/oj).

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par otro pasaules samitu par sociālo attīstību (2025/2654(RSP))

P10_TA(2025)0231 B10-0408/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 3. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9., 10., 19., 45.–48. un 145.–161. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ko 2017. gada 17. novembrī izsludināja un parakstīja Padome, Parlaments un Komisija,

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu un tā pamatmērķus 2030. gadam,

–  ņemot vērā Lailpas deklarāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāra nākotni, kuru 2024. gada 16. aprīlī parakstīja Parlaments, Komisija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Padome,

–  ņemot vērā Eiropas Garantiju bērniem,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģiju un ES sieviešu tiesību ceļvedi,

–  ņemot vērā Eiropas Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), it īpaši 1., 2., 8. un 10. mērķi,

–  ņemot vērā 1995. gada 14. marta Kopenhāgenas deklarāciju par sociālo attīstību,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2024. gada 16. jūlija rezolūciju 78/318 “Otrais pasaules samits par sociālo attīstību” par pasaules sociālā samita kārtību,

–  ņemot vērā Nākotnes paktu, par ko vienojās 2024. gada septembra ANO samitā,

–  ņemot vērā politisko deklarāciju, ko ANO Ģenerālās asamblejas aizgādībā 2023. gada septembrī pieņēma Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos,

–  ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ilgtspējīga attīstība ir LES pamatprincips; tā kā 17. IAM ir pamatā Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, ko visas ANO dalībvalstis pieņēma 2015. gadā; tā kā ES apņemšanās īstenot Programmu 2030. gadam tika pārvērsta pārveidojošas ES rīcībpolitikas kopumā;

B.  tā kā visā ES joprojām pastāv ievērojama nevienlīdzība starp cilvēkiem un reģioniem, jo īpaši ienākumu un dzimumu nevienlīdzība, savukārt inflācija un pieaugošā dzīves dārdzība nesamērīgi ietekmē mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un neaizsargātas mājsaimniecības; tā kā mājokļu krīze joprojām ir būtiska problēma visā ES, kas izraisa atstumtību mājokļu jomā, mājokļu nedrošību, mājokļu izmaksu pieaugumu un mājokļu nepietiekamību; tā kā šīs problēmas ilgtermiņā negatīvi ietekmē sociālo kohēziju un ES iedzīvotāju labklājību; tā kā daži pētījumi liecina, ka Eiropā 10 % turīgākajiem kontinenta bagātajiem pieder 67 % bagātību, savukārt trūcīgākajai daļai pieaugušo pieder tikai 1,2 % no tās(1); tā kā 2023. gadā Džini koeficients attiecībā uz ES 27 bija 29,6 %, kas kopš 2014. gada ir nedaudz samazinājies, un 13 dalībvalstis pārsniedz šo vidējo rādītāju(2);

C.  tā kā ES ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 15 miljoniem, tostarp samazinot šim riskam pakļauto bērnu skaitu vismaz par pieciem miljoniem; tā kā gandrīz pusē dalībvalstu dati liecina par nožēlojamu nabadzības mazināšanas progresa apvērsi; tā kā katrs piektais bērns ES joprojām ir pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam; tā kā, ja pašreizējā tendence turpināsies, ES nesasniegs savu 2030. gada mērķrādītāju; tā kā turklāt enerģētiskā nabadzība skar vairāk nekā vienu no desmit eiropiešiem, saasinot nevienlīdzību; tā kā situācija pasaulē ir vēl sliktāka, proti, gandrīz 700 miljoni cilvēku dzīvo galējā nabadzībā un vēl 2,8 miljardi cilvēku dzīvo uz galējas nabadzības sliekšņa vai spiesti iztikt ar ne vairāk kā USD 6,85 dienā(3), un līdz pat 35 % cilvēku, kuri iepriekšējo trīs desmitgadu laikā bija izkļuvuši no nabadzības, pēc tam tajā atkal ir nonākuši;

D.  tā kā ir panākts progress ES nodarbinātības mērķa sasniegšanā, proti, ka līdz 2030. gadam vismaz 78 % cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem; tā kā saskaņā ar Komisijas 2024. gada rudens ekonomikas prognozi nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā ir sasniedzis 75,8 %; tā kā divās trešdaļās dalībvalstu nodarbinātības pieaugums 2023. gadā deva cerības sasniegt valsts 2030. gada mērķrādītāju; tā kā tomēr joprojām pastāv būtiskas problēmas, piemēram, dzimumu nodarbinātības atšķirība un augsts bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs, pastāvīga darba tirgus segmentācija, sociālās aizsardzības atšķirības, augsta nestabila un nestandarta darba izplatība(4) un pastāvīgas atšķirības piekļuvē kvalitatīvai nodarbinātībai starp nozarēm un reģioniem; tā kā 2024. gadā 66,6 % bezdarbnieku un 10,9 % nodarbināto bija pakļauti nabadzības riskam(5);

E.  tā kā ES pavājinās sasniegumi tādās pamatprasmēs kā lasīšana, matemātika un zinātne, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo vidū; tā kā šī nevienlīdzība izglītības jomā apdraud vienlīdzīgu piekļuvi tālākizglītībai, apmācības iespējām un kvalitatīvai nodarbinātībai un veicina pastāvīgu sociālo atstumtību un atstumtību darba tirgū;

F.  tā kā ES ir pieņēmusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo katru gadu piedalās apmācībā; tā kā, lai sasniegtu šo pamatmērķi, dalībvalstis ir izvirzījušas valsts līmeņa mērķus un tā kā pašreizējais iesaistīšanās līmenis dalībvalstīs ir tikai 39,5 %;

G.  tā kā demogrāfiskās problēmas, tostarp sabiedrības novecošana, zemi dzimstības rādītāji un lauku iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo īpaši jauniešu pārcelšanās uz pilsētu teritorijām, var pasliktināt ekonomisko nevienlīdzību un kaitēt sociālajai attīstībai un ES reģionu ekonomiskajai, darba tirgus, publiskās infrastruktūras pievilcībai, un līdz ar to arī labklājības sistēmu ilgtspējai, kā arī vēl vairāk saasināt reģionālās atšķirības ES; tā kā šīs problēmas tādējādi ir strukturāla problēma ES ekonomikai; tā kā migrantu integrācija darba tirgū var mazināt darbaspēka trūkumu darba tirgū; tā kā faktoriem, kas būtiski veicina zemu dzimstības līmeni, ir vispārējas sabiedrības piekļuves trūkums bērnu aprūpei (vecumā no 0 līdz 3 gadiem) un augstākajai izglītībai, cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkums, bērnu pabalstu neesamība vai nepietiekamība un nepietiekams apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums;

H.  tā kā darbaspēka un prasmju trūkums visā ES pieaug un to veicina demogrāfiskās pārmaiņas, zaļā un digitālā pārkārtošanās un pieprasījums pēc jaunām prasmēm; tā kā slikti darba apstākļi un prasmju neatbilstība dažās nozarēs tieši ierobežo ES spēju piesaistīt un noturēt talantus gan no trešām valstīm, gan ES; tā kā kvalitatīva nodarbinātība ar augstākām algām un nodarbinātības stabilitāti, kā arī trešo valstu valstspiederīgo integrācija darba tirgos var palīdzēt risināt šīs problēmas;

I.  tā kā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2024. gada pētījums liecina, ka pašnāvību rādītāji, kas gadu desmitiem ir samazinājušies, kopš 2021. gada palielinās; tā kā ir jādara vairāk, lai novērstu garīgās veselības traucējumu cēloņus darba un dzīves apstākļos(6);

J.  tā kā sociālā ekonomika, tostarp sociālie uzņēmumi, ietver dažāda veida privātas struktūras, kas ir neatkarīgas no valsts iestādēm, piemēram, kooperatīvus, savstarpējā labuma sabiedrības, apvienības (tostarp labdarības organizācijas), fondus (tostarp darba integrācijas sociālos uzņēmumus un citas juridiskās formas atkarībā no katras ES dalībvalsts); norāda, ka šai uzņēmumu un organizāciju daudzveidībai, kas ir aktīvas visās darbības jomās, ir kopīga spēcīga identitāte, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un iezīmes, piemēram, dzimumu līdztiesība, vietējā un reģionālā atbildība, jutīgums pret klimata un vides problēmām, iekļaušana un demokrātiska pārvaldība, kā arī indivīdu un sociālā mērķa izvirzīšana augstāk par kapitālu, tā, ka lielākā daļa peļņas tiek ieguldīta no jauna, ierobežojot sadali dalībniekiem vai akcionāriem, lai sasniegtu organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus vai kalpotu kolektīvajām un sabiedrības interesēm;

K.  tā kā, ņemot vērā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības lēno samazināšanos, Eurofound pētījums liecina, ka daudzas dalībvalstis līdz šim nav īstenojušas nekādus darba samaksas pārredzamības pasākumus un lielākā daļa pašlaik spēkā esošo valsts instrumentu vēl neprasa, lai viss darbs tiktu novērtēts vienādi(7);

L.  tā kā ES līgumos nostiprinātā taisnīga darbaspēka mobilitāte paver iespējas uzņēmumiem un darbiniekiem un būtu jāveicina strādājošo vidū gan ES iekšienē, gan starp darbiniekiem no trešām valstīm, lai vienlaikus nodrošinātu darba un sociālo tiesību pilnīgu ievērošanu un izpildi, tostarp attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ieceļojuši, izmantojot likumīgas migrācijas ceļus, kā arī vienlīdzīgu attieksmi un diskriminācijas aizliegumu, un nedeklarēta darba apkarošanu;

M.  tā kā SDO trīspusējā struktūra un plašais dalībnieku loks norāda, ka tā ir pasaules līdere attiecībā uz darba standartiem; tā kā, ņemot vērā ILO uzdevumu veicināt sociālo taisnīgumu, tā pamatprincipi un pamattiesības darbā balstās uz taisnīgas un pienācīgas darba vides nodrošināšanu visiem, tostarp biedrošanās brīvību un tiesībām uz kolektīvām sarunām, visa veida piespiedu vai obligātā darba izskaušanu, bērnu darba faktisku izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu nodarbinātībā un profesijā un tiesībām uz drošu un veselīgu darba vidi; tā kā ES kontekstā šīs tiesības aizsargā ES Līgumi, Pamattiesību harta un ES darba tiesību acquis; tā kā dažas dalībvalstis saskaras ar problēmām šo pienākumu īstenošanā un izpildē;

N.  tā kā sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izšķiroša nozīme pienācīgu darba apstākļu nodrošināšanā un sociālā taisnīguma un līdztiesības veicināšanā; tā kā saskaņā ar pētījumiem industriālā demokrātija ir cieši saistīta ar darba kvalitāti, nodarbinātību un rūpniecības konkurētspēju(8),

1.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni īstenot ESTP saskaņā ar Lailpas deklarāciju un vērienīgi atjauninot rīcības plānu, lai sasniegtu 2030. gada pamatmērķus; aicina Komisiju atjauninātajā rīcības plānā vajadzības gadījumā papildināt pašreizējos pamatmērķus, kā arī ierosināt likumdošanas iniciatīvas ESTP pilnīgai īstenošanai;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar Parlamentu, lai izstrādātu jaunu Eiropas sociālo kursu nākotnei ar skaidrām saistībām un ieguldījumiem šādās jomās: nabadzības un sociālās atstumtības riska ES samazināšana un neto nulles emisiju līmeņa ES panākšana līdz 2050. gadam;

3.  atzīst, ka Kopenhāgenas 1995. gada pasaules samita par sociālo attīstību trīs galvenie temati, ko uzskata par trim sociālās attīstības pīlāriem, proti, nabadzības izskaušana, pilnīga un produktīva nodarbinātība un cienīgs darbs visiem, kā arī sociālā iekļaušana, joprojām ir nozīmīgi un svarīgi un savstarpēji saistīti;

4.  uzsver, ka ir svarīgi izmantot sociālo rezultātu pārskatu un sociālās konverģences sistēmu, lai apzinātu riskus un sekotu līdzi panāktajam attiecībā uz augšupēju sociālo konverģenci, nevienlīdzības mazināšanu, sociālās aizsardzības sistēmu stiprināšanu un pienācīgu darba apstākļu un atbalsta pasākumu veicināšanu, lai pārejas posmos nodrošinātu taisnīgumu; uzsver, ka šajā sakarībā ir jānodrošina ilgtspējīga, sociāli taisnīga un iekļaujoša Eiropa, kurā sociālās tiesības tiek pilnībā aizsargātas un garantētas; atgādina, ka ES iedzīvotāji sociālu Eiropu atzīst par vienu no savām prioritātēm; tādēļ uzsver, ka Komisijai steidzami ir jāiesniedz tiesību aktu kopums kvalitatīvu darbvietu reglamentēšanai, tostarp nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kā arī jāgādā par ieguldījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas darbvietas;

5.  mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt demokrātiju darba vietā, sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas, kā arī darbinieku tiesību aizsardzību, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā; uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir jāturpina piešķirt pietiekamus resursus, lai atbalstītu sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas un stiprinātu sociālo partneru spēju veidošanu; aicina turpināt centienus nodrošināt vienādu darba samaksu par vienādu darbu, ko veic vīrieši un sievietes, uzlabot darba samaksas pārredzamību un risināt ar dzimumu saistītu nevienlīdzību, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas, pensiju un nodarbinātības atšķirības ES; aicina Komisiju un dalībvalstis piemērot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās politikas jomās un tiesību aktos;

6.  aicina pastiprināt centienus apkarot diskrimināciju un uzmākšanos darba vidē; uzsver, cik svarīgi ir profilaktiski un aizsargājoši pasākumi darba vietā, lai aizsargātu darbinieku labbūtību un fizisko un garīgo veselību; norāda, ka pieaug ar darbu saistītas psiholoģiskas ciešanas, kas saistītas ar jauniem darba organizācijas veidiem, pastāvīgu atrašanos savienotības režīmā un digitālo uzraudzību(9);

7.  atgādina, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ar to saistītajos mērķos ir atzīts, ka nabadzības izskaušana visos tās veidos un dimensijās, tostarp galējas nabadzības, ir lielākais globālais uzdevums un obligāta prasība ilgtspējīgai attīstībai un ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā, un vispirms būtu jāpievēršas visvairāk atpalikušajiem; tālab aicina izstrādāt visaptverošu skatījumu par nabadzības izskaušanu, sociālo aizsardzību un iekļaušanu un ierosināt vērienīgu stratēģiju, ko papildinātu pietiekams atbalsts nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), pamatojoties uz gaidāmo Parlamenta patstāvīgo ziņojumu par ES nabadzības novēršanas stratēģiju un vērienīgu un cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu, kurš palīdzētu risināt mājokļu krīzi un cīnīties pret bezpajumtniecību; uzsver, ka šīm jaunajām iniciatīvām ir jāpapildina citas saistītās ES stratēģijas, lai nodrošinātu daudzdimensionālu pieeju nabadzības novēršanai; atgādina, ka jau 2020. gadā Komisija lēsa, ka sociālie ieguldījumi ir par 192 miljardiem EUR gadā mazāki, nekā nepieciešams iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai; šajā sakarībā uzsver attiecīgo Eiropas fondu nozīmi cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību un uzsver, ka nākamajā DFS ir jāsaglabā pārliecinoši patstāvīgi instrumenti nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai;

8.  turklāt atgādina par ES lomu trešo valstu sociālajā attīstībā, tostarp izmantojot tādus fondus kā “Eiropa pasaulē”; pauž dziļu nožēlu par to, ka vairākas valstis ir atsaukušas finansējumu attīstībai, tostarp sociālajai attīstībai, kas postoši ietekmē cilvēku dzīvi un mazina iztikas līdzekļus; mudina ES pašreizējā un nākamajā DFS turpināt stingru apņemšanos atbalstīt sociālo attīstību ārvalstīs, lai nodrošinātu stabilitāti un stabilu finansējumu, un sadarboties ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem, lai nodrošinātu pastāvīgu apņemšanos sasniegt sociālās attīstības mērķus visā pasaulē;

9.  mudina visas dalībvalstis turpināt strādāt pie bērnu nabadzības novēršanas, īstenojot savus valsts rīcības plānus par Eiropas Garantiju bērniem, un aicina Komisiju nodrošināt, ka nākamajā DFS tiek piešķirti nozīmīgi budžeta resursi;

10.  atzinīgi vērtē to, ka nesen tika pieņemta Tiešsaistes platformu darba direktīva(10), kas ir nozīmīgs solis ceļā uz darbinieku aizsardzību digitālajā ekonomikā; uzsver, ka vienāda aizsardzība ir jāattiecina arī uz darbiniekiem visās nozarēs, kuras skar MI, nodrošinot, ka princips “cilvēks kontrolē” kļūst par saistošu standartu, un atkārtoti aicina izstrādāt jaunas juridiskas iniciatīvas par MI un algoritmisko pārvaldību darba vietā, kā arī par tiesībām atslēgties no tīkla; atgādina, ka MI sistēmu ieviešanai būtu jāatbilst zaļās pārkārtošanās un klimata mērķrādītājiem; uzsver, ka ir jārada ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas nozarēs, kas attīstās vai kuras tika pārveidotas divējādās zaļās un digitālās pārkārtošanās rezultātā, un tajā pašā laikā jāstiprina tiesiskais regulējums pārkārtošanās pārvaldībai un sagatavošanai, vienlaikus veicinot sociālo partneru lomu un līdzdalību un sekmējot iekļaujoša darba tirgus politiku;

11.  uzsver, ka ir jāturpina nodrošināt kvalitatīvas bezmaksas valsts izglītības, kvalitatīvas apmācības politikas un mūžizglītības sniegšana un vispārēja piekļuve tai, tādējādi radot kvalitatīvas darbvietas, kas garantē pienācīgas algas; norāda, ka stratēģiskas prasmju pilnveides, pārkvalifikācijas un apmācības programmām jābūt pieejamām visiem darbiniekiem, arī personām ar invaliditāti, apvienojot tās ar apmācībai paredzētiem pabalstiem, un turklāt tās būtu jāpielāgo darbinieku vajadzībām un spējām; tādēļ aicina ES līmenī ieviest darbinieku individuālās tiesības uz apmācību un kvalifikācijas celšanu;

12.  uzsver, ka saistībā ar klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, kā arī ekonomiskajām un demogrāfiskajām problēmām ir jādomā par ikvienu — gan tagadējo, gan nākotnes — paaudzi un ikvienu ES reģionu, un būtu jānodrošina vispārēja piekļuve taisnīgam pārkārtošanās procesam visiem; aicina nākt klajā ar iniciatīvām, kas atbalsta gan jauniešus, gan gados vecākus cilvēkus, gan cilvēkus ar invaliditāti, kā arī ieviest pasākumus reģioniem, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, piemēram, uzlabot infrastruktūras, tostarp sabiedriskā transporta, piekļūstamību bez barjerām, digitālo savienojamību un nodrošināt cenas ziņā pieejamus mājokļus, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, veselības aprūpi, ilgtermiņa bērnu aprūpi pirmsskolas posmā un izglītību, kā arī ieguldīt labākās darba iespējās, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos; aicina dalībvalstis garantēt uz vispārējām tiesībām balstītu piekļuvi kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un veikt ieguldījumus tajos; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot Eiropas Aprūpes stratēģiju, nodrošinot kvalitatīvus, pieejamus, tostarp arī cenas ziņā, aprūpes pakalpojumus visā ES;

13.  mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās ir sociāli taisnīga, sniedzot īpašu atbalstu darbiniekiem, mājsaimniecībām, reģioniem un uzņēmumiem, kurus ietekmē strukturālas pārmaiņas un jaunas darba tirgus prasības; norāda, ka klimatadaptācijas un klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas, ja tās rūpīgi izstrādā, izmantojot stabilu sociālo dialogu, var radīt noturīgas ekonomikas ekosistēmas, kvalitatīvas darbvietas, ilgtspējīgus uzņēmumus un iekļaujošāku sabiedrību, nevienu neatstājot novārtā;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar ES atbalstu stiprināt Sociālo klimata fondu un likt pamatus zaļo sociālās aizsardzības sistēmu pielāgošanai un stiprināšanai valstu līmenī, lai nodrošinātu sociālo noturību pret klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmi, pievēršoties zaļās rīcībpolitikas ietekmei uz nodarbinātību un dzīves apstākļiem, un lai gādātu par to, ka skartās kopienas ir pilnībā gatavas jaunajam darba tirgum;

15.  aicina vairāk atbalstīt trešo valstu valstspiederīgos viņu integrācijai ES darba tirgū un viņu talanta pilna potenciāla izmantošanai, nodrošinot augstas kvalitātes darbvietas un labus darba apstākļus, ko pastiprinātu, īstenojot efektīvu integrācijas politiku, tam ideāli papildinot pašas ES talantu izmantošanu;

16.  aicina cieši uzraudzīt aktīvos darba tirgus pasākumus, kā arī pienācīgu ienākumu atbalstu, piekļuvi pienācīgam un cenas ziņā pieejamam mājoklim un vispārējas sociālā nodrošinājuma garantijas, lai panāktu no darba tirgus visvairāk atstumto personu, jo īpaši sieviešu, personu ar invaliditāti, migrantu, LGBTIK+ kopienas iedzīvotāju, jauniešu, kas ienāk darba tirgū, vecāka gadagājuma cilvēku, lauku un attālos apvidos dzīvojošu cilvēku, ilgtermiņa bezdarbnieku un romu un citu minoritāšu vienlīdzīgu līdzdalību; uzsver, kā arī pašnodarbinātām personām ir nepieciešama pienācīga sociālā aizsardzība un atbalsts; šajā sakarībā atgādina, ka minimālo ienākumu pabalstu līmenis ES lielākoties ir krietni zem valsts nabadzības sliekšņa; mudina dalībvalstis pilnībā īstenot Padomes ieteikumu par adekvātiem minimālajiem ienākumiem(11); atgādina, ka minimālo ienākumu shēmām visā pasaulē ir svarīga nozīme, lai palīdzētu cilvēkiem izkļūt no nabadzības;

17.  uzskata, ka sociālā ekonomika, kas bieži vien neaizsargātām un atstumtām grupām nodrošina nodarbinātību un prasmju pilnveidi, ir ESTP un tā mērķu īstenošanas būtisks virzītājspēks; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt atbalstu visiem sociālajiem uzņēmumiem, jo īpaši bezpeļņas uzņēmumiem, lai veicinātu kvalitatīvu, cienīgu un iekļaujošu darbu; uzsver, ka sociālās ekonomikas projektiem parasti ir vajadzīga cieša partnerība ar publiskām struktūrām, un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt satvaru sadarbībai starp valsts iestādēm un sociālās ekonomikas organizācijām;

18.  uzsver — lai sasniegtu 2030. gada mērķus, ir arī jāpiemēro labas pārvaldības principi, kas balstās uz tiesiskumu, atbildīgām iestādēm, efektīvu īstenošanu, uzraudzību un izpildi, kā arī uz izvairīšanos no juridiskās nenoteiktības, tostarp attiecībā uz valstīm, kas iesniegušas pieteikumu dalībai ES; aicina Otrā pasaules samita rezultātā pieņemtajā politiskajā deklarācijā iekļaut jēgpilnas saistības attiecībā uz IAM sasniegšanu un pastāvīgo trūkumu novēršanu sociālajā attīstībā, kā arī stingrus uzraudzības un pārskatīšanas mehānismus; uzsver, ka ir regulāri jāturpina rūpīgas pārskatīšanas process, tostarp sagatavojot ministru divgadu deklarācijas; atbalsta ANO Sociālās attīstības komisijas darbības atjaunošanu un darba ministriju un sociālo partneru lielāku iesaisti un aicina SDO darboties kā galvenajai pārraudzības struktūrai;

19.  atgādina, ka miers un globālā sadarbība ir pamatnosacījumi ilgtspējīgas attīstības panākšanai Eiropā un pasaulē; uzsver, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma starptautisko cilvēktiesību jomā, pilnībā un efektīvi īstenojot starptautiskos cilvēktiesību instrumentus; norāda, ka, izmantojot diplomātiskās un ekonomiskās iespējas, ir jāstiprina arī globālā apņemšanās ievērot cilvēktiesību instrumentus, kā arī ļaujot citiem, piemēram, nevalstiskajām organizācijām un arodbiedrībām, brīvi strādāt pie cilvēktiesību standartu veicināšanas visā pasaulē; mudina ANO dalībvalstis atbalstīt un veicināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu to teritorijā un nodrošināt to jēgpilnu iekļaušanu gan samita sagatavošanā, gan no tā izrietošajos turpmākajos pasākumos; uzsver, ka daudzu ieinteresēto personu pārliecinoša iesaistīšanās politikas veidošanā un efektīvās darba koplīguma slēgšanas sarunās var būtiski veicināt progresu sociālās attīstības mērķu sasniegšanā; atgādina, ka ticami veicināt cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu var tikai tās valstis, kuras pašas pilda savas saistības;

20.  aicina ANO un visas iesaistītās valstis, jo īpaši Sociālā samita uzņēmējvalstis, pilnībā ievērot darba un sociālās tiesības, tostarp ratificējot SDO pamatkonvencijas un apņemoties ievērot Sociālās deklarācijas vērtības; uzsver ESTP, kā arī Lailpas deklarācijas nozīmi spēcīgas sociālas Eiropas veidošanā; uzsver, ka ir jāatjauno apņemšanās līdz 2030. gadam sasniegt gan ES sociālos mērķus, gan IAM Eiropā un visā pasaulē;

21.  ar bažām norāda uz lēno progresu IAM sasniegšanā visā ES, jo progresa temps laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam bija mazāks nekā puse no panāktā 2016.–2019. gada periodā; pauž bažas par to, ka pašreizējās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas politiskajās pamatnostādnēs IAM nav skaidri minēti; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES apņemšanos attiecībā uz sociālo progresu un IAM sasniegšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot savas saistības attiecībā uz ES kopējiem mērķiem un jo īpaši LES 3. pantu; šajā sakarībā aicina ES konstruktīvi iesaistīties ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību nolīguma pieņemšanā, lai reglamentētu transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību, saglabātu taisnīgu atalgojuma praksi ārpus ES un ļautu no negodīgas algu prakses cietušajiem vērsties pēc tiesiskās aizsardzības;

22.  aicina ES atbalstīt globālo pāreju no neoficiālas uz oficiālu nodarbinātību saskaņā ar SDO Ieteikumu Nr. 204, veicinot taisnīgus darba standartus, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un piekļuvi sociālajai aizsardzībai; mudina šo mērķi integrēt ES attīstības, tirdzniecības un ārējās darbības politikā;

23.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Global Wealth Report 2023, Credit Suisse AG. (2) “Dzīves apstākļi Eiropā — ienākumu sadale un ienākumu nevienlīdzība”, Eurostat, 2024. gada novembris. (3) Poverty, Prosperity, and Planet Report 2024, Pasaules Banka. (4) Living and working in Europe 2024, Eurofound, 2025. gada aprīlis. (5) Living conditions in Europe - poverty and social exclusion, Eurostat, 2025. gada aprīlis. (6) Mental health in the European Union and Norway: risk groups, trends, services and policies, Eurofound, gaidāms 2025. gadā. (7) Further experiences with pay transparency, Eurofound, gaidāms 2025. gadā. (8) Measuring key dimensions of industrial relations and industrial democracy, Eurofound, 2023. gada decembris. (9) Living and Working in the EU e-survey 2024, Eurofound, 2024. gads. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2831 (2024. gada 23. oktobris) par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (OV L, 2024/2831, 11.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/2831/oj). (11) Padomes Ieteikums (2023. gada 30. janvāris) par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu (OV C 41, 3.2.2023., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra normatīvā rezolūcija par deklarāciju par dzimumlīdztiesīgas sabiedrības principiem (2025/2780(RSP))

P10_TA(2025)0232 B10-0406/2025

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2025. gada 7. marta paziņojumu “Sieviešu tiesību ceļvedis” (COM(2025)0097) un tam pievienoto “Deklarāciju par dzimumlīdztiesīgas sabiedrības principiem”,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par deklarāciju par dzimumlīdztiesīgas sabiedrības principiem (O-000024/2025 – B10-0009/2025),

–  ņemot vērā Reglamenta 142. panta 5. punktu un 136. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām un tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ir pamattiesības, kas atzītas Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ir īpaši būtiskas ES turpmākai attīstībai;

B.  tā kā Eiropas Parlaments ir pilnībā apņēmies aizliegt diskrimināciju un veicināt līdztiesību ES tiesību aktos un politikas virzienos;

C.  tā kā Komisija aicina visas ieinteresētās personas, jo īpaši Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības un citas attiecīgās organizācijas, līdz gada beigām atbalstīt deklarāciju par sieviešu tiesībām, kas pievienota tās 2025. gada 7. marta paziņojumam,

1.  atkārtoti pauž un apstiprina apņemšanos ievērot sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas 2025. gada 7. marta paziņojumu un uzskata to par labu pamatu gaidāmās dzimumu līdztiesības stratēģijas sagatavošanai;

3.  aicina Komisiju, izstrādājot jauno dzimumu līdztiesības stratēģiju laikposmam pēc 2025. gada, pienācīgi ņemt vērā Parlamenta nostāju, kas tiks pausta gaidāmajā rezolūcijā par dzimumu līdztiesības stratēģiju laikposmam pēc 2025. gada;

4.  atbalsta principus, kas iekļauti Komisijas 2025. gada 7. marta paziņojumam pievienotajā deklarācijā;

5.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.