Pieņemtie teksti - Konstitūcija Eiropai - Trešdiena, 2005. gada 12. janvāris

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2004/2129(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0070/2004
Iesniegtie teksti : A6-0070/2004		Debates : PV 11/01/2005 - 5 PV 11/01/2005 - 10		Balsojumi : PV 12/01/2005 - 4.2		Pieņemtie teksti : P6_TA(2005)0004

Pieņemtie teksti

297k

66k

Trešdiena, 2005. gada 12. janvāris - Strasbūra

Konstitūcija Eiropai

P6_TA(2005)0004

A6-0070/2004

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Līgumu par Konstitūciju Eiropai (2004/2129(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai (turpmāk tekstā ‐ "Konstitūcija"),

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kas grozīts ar Vienoto Eiropas aktu, kā arī Māstrihtas, Amsterdamas un Nicas Līgumiem,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (1),

– ņemot vērā Eiropadomes Lākenes sanāksmē pieņemto deklarāciju (2),

– ņemot vērā tā rezolūcijas (3), kas pavēra ceļu Konstitūcijai Eiropai,

– ņemot vērā tā rezolūcijas (4), gatavojoties iepriekšējām starpvaldību konferencēm un rezolūcijas (5), kurās novērtēts šo konferenču iznākums,

– ņemot vērā Līguma par Konstitūciju Eiropai, ko Eiropas Konvents 2003. gada 13. jūnijā un 10. jūlijā pieņēma vienbalsīgi, kā arī Parlamenta rezolūcijas (6), kas sagatavoja un pēc tam novērtēja Konventa darbu,

– ņemot vērā atzinumus par Konstitūciju, ko pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma (7) 2004. gada 17. novembrī(8) sniedza Reģionu komiteja un 2004. gada 28. oktobrī(9) ‐ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ,

– ņemot vērā viedokļus, ko reģionālo asociāciju pārstāvji, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības platformas izteica 2004. gada 25. novembra publiskajā uzklausīšanā,

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības komitejas, Zivsaimniecības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, Tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A6‐0070/2004),

tā kā

A. Eiropas Savienībai tās pastāvēšanas laikā ir bijusi būtiska loma, veidojot miera un labklājības, demokrātijas un brīvības, tiesiskuma un drošības telpu, kas nepārtraukti paplašinās;

B. Konstitūcija konsolidē šos sasniegumus un ievieš jauninājumus, kas ir būtiski, lai uzturētu un attīstītu divdesmit piecu un, iespējams, vairāk dalībvalstu Savienības spēju efektīvi darboties gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā;

C. Eiropas Parlamenta centieni panākt Konstitūcijas pieņemšanu, kurus tas izvērsis kopš tā pirmajām tiešajām vēlēšanām, ir vainagojušies ar Konventa panākumiem, kas izstrādāja projektu, izmantojot demokrātisku, pārstāvniecisku un pārredzamu metodi, kura pilnībā pierādīja savu efektivitāti, un kas ņēma vērā Eiropas Savienības pilsoņu devumu, rezultātā nonākot pie vienprātības, kuru Starpvaldību konference atstāja būtiski nemainītu;

D. Konstitūcijā kā kompromisā, kam vajadzēja būt pieņemamam visām dalībvalstīm, neizbēgami nav ņemti vērā daži priekšlikumi, proti Eiropas Parlamenta un Konventa priekšlikumi, kuri, pēc to autoru domām, būtu vēl vairāk uzlabojuši Savienību, taču pie daudziem no tiem iespējams atgriezties turpmāk;

E. visu Eiropas Savienības dalībvalstu valdību piekrišana Konstitūcijai apliecināja, ka visas ievēlētās dalībvalstu valdības uzskata šo kompromisu par pamatu, ko tās vēlas izmantot turpmākam kopīgam darbam, un katrai no tām būs jāparāda maksimāla politiska apņemšanās, lai līdz 2006. gada 1. novembrim nodrošinātu ratifikāciju;

F. sabiedriskās diskusijās par Konstitūciju ir izskanējušas atsevišķas kritiskas piezīmes, kas neatbilst tās noteikumu patiesajam saturam un juridiskajām sekām, jo ar Konstitūciju neveidos centralizētu lielvalsti, tā drīzāk stiprinās, nekā vājinās Eiropas Savienības sociālo aspektu, un tā nenoniecina Eiropas vēsturiskos un garīgos pirmsākumus, jo tā atsaucas uz Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojumu;

1. secina, ka kopumā Konstitūcija ir labs kompromiss un ievērojams spēkā esošo Līgumu uzlabojums, kas īstenota sniegs redzamus ieguvumus pilsoņiem (un Eiropas Parlamentam, kā arī dalībvalstu parlamentiem kā viņu demokrātiskās pārstāvniecības iestādēm), dalībvalstīm (tostarp to reģioniem un vietējām varas iestādēm), Eiropas Savienības iestāžu efektīvai darbībai un tādējādi visai Savienībai;

Lielāka skaidrība par Savienības būtību un mērķiem

2. atzinīgi vērtē to, ka Konstitūcija sniedz pilsoņiem lielāku skaidrību par Savienības būtību un mērķiem, kā arī par attiecībām starp Savienību un dalībvalstīm, proti, tāpēc, ka:

sarežģīto Eiropas līgumu kopumu aizstāj vienots, daudz vieglāk lasāms dokuments, kurā izskaidroti Savienības mērķi, pilnvaras un to ierobežojumi, politikas instrumenti un iestādes;

ir atkārtoti apstiprināta Savienības dubultā leģitimitāte un ir precizēts, ka tā ir valstu un pilsoņu savienība;

ir skaidri izteikts un ir paplašināts visu dalībvalstu kopīgo vērtību kodols, kas ir Savienības pamatā un kas cieši vieno Savienības pilsoņus;

ir precizēti un labāk definēti Savienības mērķi, kā arī principi, kas reglamentē tās darbību un attiecības ar dalībvalstīm;

ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija ir atkārtoti apstiprināta kā Savienības mērķis;

ir jauni, vispārēji piemērojami noteikumi par augstu nodarbinātības līmeni, sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu, visu veidu diskriminācijas novēršanu, cīņu pret sociālo atstumtību un sociālā taisnīguma veicināšanu, sociālo aizsardzību, augstu izglītības, apmācības un veselības līmeni, patērētāju aizsardzību, ilgtspējīgas attīstības veicināšanu un vispārējas nozīmes pakalpojumu ņemšanu vērā;

neskaidrība par jēdzieniem "Eiropas Kopiena" un "Eiropas Savienība" beigsies, jo Eiropas Savienība kļūs par vienu vienotu juridisku personu un struktūru;

Eiropas Savienības tiesību akti ir vienkāršoti un to terminoloģija ir precizēta, lietojot saprotamākus jēdzienus ‐ "eirolikumi" un "eiroietvarlikumi" aizstāj pašreizējos daudzos aktu veidus (regulas, direktīvas, lēmumus, pamatlēmumus u. c.);

tā sniedz garantijas, ka Savienība nekad nekļūs par centralizētu, visvarenu "lielvalsti":

	–	stingrs uzsvars uz decentralizāciju, kas raksturīga frāzei "vienota dažādībā",
	–	pienākums "respektēt dalībvalstu nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām",
	–	piešķirto pilnvaru princips (saskaņā ar kuru Savienībai ir tikai tās kompetences, ko tai piešķīrušas dalībvalstis), subsidiaritātes un proporcionalitātes princips,
	–	dalībvalstu līdzdalība Savienības lēmumu pieņemšanas sistēmā un piekrišana jebkādām izmaiņām tajā;

Savienības simbolu iekļaušana Konstitūcijā uzlabos pilsoņu informētību par Savienības iestādēm un to darbību;

dalībvalstu solidaritātes klauzula dod pilsoņiem izredzes saņemt palīdzību no visām Eiropas Savienības daļām teroristu uzbrukuma, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas gadījumā;

Lielāka efektivitāte un nozīmīgāka loma pasaulē

3. atzinīgi vērtē to, ka līdz ar Konstitūcijas stāšanos spēkā Savienības iestādes varēs efektīvāk veikt savus uzdevumus, proti, tādēļ, ka:

ievērojami pieaug to jomu skaits, kurās Padomi veidojošās valdības lēmumus pieņems ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienbalsīgi, kas ir neizbēgami, lai divdesmit piecu dalībvalstu Savienība spētu darboties, nebloķējot lēmumus ar veto;

Eiropadomes sešu mēnešu rotējošās prezidentūras vietā būs divarpus gadus ilga prezidentūra;

sākot no 2014. gada Komisijas locekļu skaits samazināsies, pamatojoties uz vienlīdzīgu rotāciju starp dalībvalstīm;

ievērojami palielināsies Savienības atpazīstamība un tās spēja darboties starptautiskā mērogā:

	–	Eiropas Savienības ārpolitikas Augstā pārstāvja un ārējo sakaru komisāra amatus, kuri rada dublēšanos un neskaidrības, apvienos vienā Eiropas ārlietu ministra amatā, kas būs Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, vadīs Ārlietu padomi un varēs pārstāvēt Savienību tajos jautājumos, kuros tai ir kopēja nostāja,
	–	būs vienots Ārējās darbības dienests, kurš pēc iespējas ciešāk jāsaista ar Komisiju un pateicoties kuram Eiropa nostiprināsies kā kopiena,
	–	piešķirot Savienībai juridiskas personas statusu, kas iepriekš bija Eiropas Kopienai, uzlabosies tās spēja darboties starptautiskajās attiecībās un būt par starptautisko nolīgumu līgumslēdzēju pusi,
	–	nostiprināsies Savienības spēja veidot kopīgas struktūras drošības un aizsardzības politikas jomā, nodrošinot nepieciešamo elastību, lai dalībvalstis varētu saglabāt dažādu pieeju šādiem jautājumiem;

būs mazāk Savienības normatīvo aktu veidu un procedūru to pieņemšanai; būs skaidrāk noteikta atšķirība starp normatīvajiem aktiem un īstenošanas aktiem;

darbība tieslietu un iekšlietu jomā būs pakļauta efektīvākām procedūrām, kas dod cerības uz jūtamāku progresu tiesiskuma, drošības un imigrācijas jautājumu risināšanā;

daudzās citās jomās būs vieglāk piemērot rezultatīvo Kopienas metodi, tiklīdz būs politiska griba to darīt;

būs vieglāk panākt elastīgas vienošanās gadījumos, kad visas dalībvalstis nevēlēsies vai nespēs vienlaikus risināt jautājumus atsevišķos politikas virzienos;

Lielāka demokrātiska atbildība

4. atzinīgi vērtē to, ka pilsoņiem līdz ar pastiprinātu demokrātisku atbildību būs lielākas iespējas kontrolēt Eiropas Savienības darbību, it īpaši šādu uzlabojumu dēļ:

	a)	pieņemot jebkuru Eiropas Savienības tiesību aktu, to vispirms rūpīgi izskatīs dalībvalstu parlamenti un, ar dažiem izņēmumiem, apstiprinās divkārši ‐ to darīs gan dalībvalstu valdības (Padomē), gan tieši ievēlētais Eiropas Parlaments, un tas būs tādas parlamentārās uzraudzības līmenis, kāda nav nevienā citā pārnacionālā vai starptautiskā struktūrā;
	b)	dalībvalstu parlamenti visus Eiropas Savienības priekšlikumus saņems laikus, lai tos varētu apspriest ar saviem ministriem pirms Padomes nostājas pieņemšanas, un, ja parlamenti uzskatīs, ka tiesību aktu projektos ir pārsniegtas Eiropas Savienības pilnvaras, tiem būs arī tiesības izteikt iebildumus;
	c)	parasti Eiropas Parlamentam un Padomei būs vienādas tiesības lemt par Savienības tiesību aktiem;
	d)	Komisijas priekšsēdētāju ievēlēs Eiropas Parlaments, tādējādi saistot to ar EP vēlēšanu rezultātiem;
	e)	Savienības ārlietu ministrs, ko iecels Eiropadome, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju, būs atbildīgs gan Eiropas Parlamentam, gan Eiropadomei;
	f)	atbilstīgi jaunajai budžeta procedūrai pilnīgi visi Eiropas Savienības izdevumi būs jāapstiprina gan Padomei, gan Eiropas Parlamentam, tādējādi pakļaujot visus izdevumus pilnīgai demokrātiskai kontrolei;
	g)	Komisija tai deleģētās likumdošanas pilnvaras īstenos atbilstīgi jaunai sistēmai, kura paredz Eiropas Parlamenta un Padomes uzraudzību, kas dos iespēju katrai no šīm iestādēm atsaukt tos Komisijas lēmumus, pret kuriem tām ir iebildumi;
	h)	aģentūras, it īpaši Eiropols, tiks pakļautas ciešākai parlamentārai uzraudzībai;
	i)	Padome sanāksmes, apspriežot un pieņemot Savienības tiesību aktus, būs atklātas;
	j)	ir pastiprināta Reģionu komitejas nozīme;
	k)	attiecībā uz Konstitūcijas turpmāko pārskatīšanu arī Eiropas Parlamentam būs tiesības iesniegt priekšlikumus, un jebkura ierosinātā izmaiņa ir jāizskata Konventam, ja vien Parlaments nav piekritis, ka tas nav nepieciešams;

Vairāk tiesību pilsoņiem

5. atzinīgi vērtē to, ka nostiprināsies pilsoņu tiesības šādu uzlabojumu dēļ:

	a)	Konstitūcijas II daļā ir iekļauta ES Pamattiesību harta, kas nozīmē, ka visiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem un visām darbībām, kuras veic Eiropas Savienības iestādes vai kuru pamats ir Eiropas Savienības tiesību akti, būs jāatbilst šiem standartiem;
	b)	Savienībai jāpievienojas Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, tādējādi pakļaujot Savienību tādai pašai ārējai pārbaudei, kas attiecas uz dalībvalstīm;
	c)	jauni noteikumi sekmēs pilsoņu, sociālo partneru, pārstāvju apvienību un pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos Savienības apspriedēs;
	d)	Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas ieviešana ļaus pilsoņiem iesniegt priekšlikumus par jautājumiem, kuros, viņuprāt, Konstitūcijas īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts;
	e)	privātpersonām būs lielākas iespējas vērsties tiesā saistībā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;

Secinājumi

6. apstiprina Konstitucionālo līgumu un pilnībā atbalsta tā ratificēšanu;

7. uzskata, ka šī Konstitūcija būs stabils un ilgtermiņa pamatdokuments Eiropas Savienības attīstībai nākotnē, kurš pavērs turpmākas paplašināšanās iespējas, vienlaicīgi vajadzības gadījumā nodrošinot mehānismus tā pārskatīšanai;

8. pauž vēlēšanos izmantot jaunās Konstitūcijas piešķirtās iniciatīvas tiesības, lai varētu iesniegt priekšlikumus tās uzlabošanai;

9. cer, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis panāks ratifikāciju līdz 2006. gada vidum;

10. atkārto savu prasību, ka jāpieliek visas iespējamās pūles, lai Eiropas Savienības pilsoņus skaidri un objektīvi informētu par Konstitūcijas saturu; tādēļ, lai izglītotu sabiedrību un veicinātu informētas debates, aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis, izplatot Konstitucionālā līguma tekstu pilsoņiem (pilnās un saīsinātās versijās), skaidri nošķirt jau spēkā esošo Līgumu elementus no jaunajiem noteikumiem, kurus ievieš ar Konstitūciju; aicina tās arī atzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi ratifikācijas debatēs un sniegt pietiekamu atbalstu šādām organizācijām, lai tās visās ES dalībvalstīs varētu iesaistīt savus atbalstītājus šajās debatēs ar mērķi veicināt pilsoņu aktīvu līdzdalību diskusijās par ratifikāciju;

o
o o

11. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu dalībvalstu parlamentiem, Padomei, Komisijai un Eiropas Konventa bijušajiem dalībniekiem, kā arī nodrošināt, ka Parlamenta dienesti, tostarp tā informācijas biroji, nodrošina plašu informāciju par Konstitūciju un Parlamenta nostāju tās sakarā.

(1)	OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(2)	Eiropadomes Lākenes sanāksme, Lākenes deklarācija par Eiropas Savienības nākotni, SN 273/01, 15.12.2001.
(3)	1984. gada 14. februāra rezolūcija par Eiropas Savienības Līguma projektu (OV C 77, 19.3.1984., 53. lpp., referents: Altiero Spinelli, 1-1200/1983). 1990. gada 11. jūlija rezolūcija par Eiropas Parlamenta pamatnostādnēm par Eiropas Savienības Konstitūcijas projektu (OV C 231, 17.9.1990., 91. lpp., referents: Emilio Colombo, A3-0165/1990). 1990. gada 12. decembra rezolūcija par Eiropas Savienības konstitucionālo pamatu (OV C 19, 28.1.1991., 65. lpp., referents: Emilio Colombo, A3-0301/1990). 1994. gada 10. februāra rezolūcija par Eiropas Savienības Konstitūciju (OV C 61, 28.2.1994., 155. lpp., referents: Emilio Colombo, A3-0064/1994). 2000. gada 25. oktobra rezolūcija par Līgumu konstitucionalizāciju (OV C 197, 12.7.2001., 186. lpp., referents: Olivier Duhamel, A5-0289/2000).
(4)	1990. gada 14. marta rezolūcija par Starpvaldību konferenci saistībā ar Parlamenta stratēģiju Eiropas Savienībai (OV C 96, 17.4.1990., 114. lpp., referents: David Martin, A3-0047/1990). 1990. gada 11. jūlija rezolūcija par Starpvaldību konferenci saistībā ar Parlamenta stratēģiju Eiropas Savienībai (OV C 231, 17.9.1990., 97. lpp., referents: David Martin, A3-0166/1990). 1990. gada 22. novembra rezolūcija par Starpvaldību konferenci saistībā ar Parlamenta stratēģiju Eiropas Savienībai (OV C 324, 24.12.1990., 219. lpp., referents: David Martin, A3-0270/1990). 1990. gada 22. novembra rezolūcija, kurā pausts Parlamenta viedoklis par Starpvaldību konferenču sasaukšanu par ekonomikas un monetāro savienību un par politisko savienību (OV C 324, 24.12.1990., 238. lpp., referents: David Martin, A3-0281/1990). 1995. gada 17. maija rezolūcija par Eiropas Savienības Līguma darbību, ņemot vērā 1996. gada Starpvaldību konferenci ‐ Savienības īstenošana un attīstība (OV C 151, 19.6.1995., 56. lpp., referenti: Jean-Louis Bourlanges un David Martin, A4-0102/1995). 1996. gada 13. marta rezolūcija, kurā pausts i) Parlamenta viedoklis par Starpvaldību konferences sasaukšanu un ii) Izvērtēšanas grupas darba novērtējums, kā arī Eiropas Parlamenta politiskās prioritātes, ņemot vērā Starpvaldību konferenci (OV C 96, 1.4.1996., 77. lpp., referenti : Raymonde Dury un Hanja Maij-Weggen, A4-0068/1996). 1999. gada 18. novembra rezolūcija par Līgumu reformas sagatavošanu un nākamo Starpvaldību konferenci (OV C 189, 7.7.2000., 222. lpp., referenti: Giorgos Dimitrakopoulos un Jo Leinen, A5-0058/1999). 2000. gada 3. februāra rezolūcija par Starpvaldību konferences sasaukšanu (OV C 309, 27.10.2000., 85. lpp., referenti: Giorgos Dimitrakopoulos un Jo Leinen, A5-0018/2000). 2000. gada 16. marta rezolūcija par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas sagatavošanu (OV C 377, 29.12.2000., 329. lpp., referenti: Andrew Duff un Johannes Voggenhuber, A5-0064/2000).2000. gada 13. aprīļa rezolūcija, kurā iekļauti Eiropas Parlamenta priekšlikumi par Starpvaldību konferenci (OV C 40, 7.2.2001., 409. lpp., referenti: Giorgos Dimitrakopoulos un Jo Leinen, A5-0086/2000).
(5)	1986. gada 16. janvāra rezolūcija par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz Vienoto aktu, ko Starpvaldību konference apstiprināja 1985. gada 16. un 17. decembrī (OV C 36, 17.2.1986., 144. lpp., referents: Altiero Spinelli, A2-0199/1985). 1986. gada 11. decembra rezolūcija par Eiropas Vienoto aktu (OV C 7, 12.1.1987, 105. lpp., referents: Luis Planas Puchades, A2-0169/1986). 1992. gada 7. aprīļa rezolūcija par Starpvaldību konferenču rezultātiem (OV C 125, 18.5.1992., 81. lpp., referenti: David Martin un Fernand Herman, A3-0123/1992). 1997. gada 19. novembra rezolūcija par Amsterdamas Līgumu (OV C 371, 8.12.1997., 99. lpp., referenti: Iñigo Méndez de Vigo un Dimitris Tsatsos, A4-0347/1997).2001. gada 31. maija rezolūcija par Nicas Līgumu un Eiropas Savienības nākotni (OV C 47 E, 21.2.2002, 108. lpp., referenti: Iñigo Méndez de Vigo un António José Seguro, A5-0168/2001).
(6)	2001. gada 29. novembra rezolūcija par konstitucionālo procesu un Savienības nākotni (OV C 153 E, 27.6.2002., 310. lpp., referenti: Jo Leinen un Iñigo Méndez de Vigo, A5-0368/2001). 2003. gada 24. septembra rezolūcija par Eiropas Konstitucionālā līguma projektu un Eiropas Parlamenta viedokli par Starpvaldību konferences sasaukšanu (OV C 77 E, 26.3.2004., 255. lpp., referenti: José María Gil-Robles Gil-Delgado un Dimitris Tsatsos, A5-0299/2003).
(7)	8.2. un 8.3.punkti, P6_PV(2004)09-14.
(8)	CdR 354/2003 gal., "Oficiālajā Vēstnesī" vēl nav publicēts.
(9)	EESK 1416/2004, "Oficiālajā Vēstnesī" vēl nav publicēts

Juridisks paziņojums - Privātuma politika