Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/2628(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B6-0032/2005

Iesniegtie teksti :

B6-0032/2005

Debates :

PV 10/01/2005 - 12

Balsojumi :

PV 13/01/2005 - 6.1

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2005)0005

Pieņemtie teksti
PDF 212kWORD 49k
Ceturtdiena, 2005. gada 13. janvāris - Strasbūra
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vsipārējā konvencija par klimata pārmaiņām
P6_TA(2005)0005B6-0032/2005

Eiropas Parlamenta rezolūcija par klimata pārmaiņām veltītās Buenosairesas konferences rezultātiem

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 1997. gada 11. decembra Kioto Protokolu, piemērošanas procedūras tā īstenošanai, ko pieņēma konferencēs Bonnā (2001. gada jūlijā), Marakešā (2001. gada novembrī), Deli (2002. gada novembrī) un Milānā (2003. gada decembrī), kā arī Pušu 10. konferenci, kas notika 2004. gada 6.–17. decembrī Buenosairesā, Argentīnā,

–   ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par klimata pārmaiņām, it īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju Buenosairesas konferencei (1),

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā klimata pārmaiņas ir vienas no būtiskākajām problēmām, kas jārisina 21. gadsimtā, un tām ir būtiskas negatīvas globālas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas sekas un ir sagaidāms, ka tās negatīvi ietekmēs ilgtspējīgu attīstību un iztikas iespējas miljoniem cilvēku visā pasaulē; tā kā 2004. gadā viesuļvētras un citi ar laika apstākļiem saistīti postījumi atkal smagi skāra iedzīvotājus visā pasaulē un it īpaši nabadzīgākajās valstīs; tā kā lēš, ka papildus cilvēku ciešanām un daudziem nelaimes gadījumiem ekonomiskie zaudējumi 2004. gadā sasniedza 90 miljardus ASV dolāru;

B.   tā kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto Protokola pilnīga īstenošana ir ļoti svarīga, lai risinātu būtisko problēmu attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī ļoti svarīga pasaules vides nākotnei;

C.   tā kā ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām ir noteikta programma siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizācijai, lai novērstu bīstamu antropogēno iejaukšanos klimata sistēmā; tā kā ANO Vispārēja konvencija par klimata pārmaiņām stājās spēkā 1994. gada 21. martā, un to ir parakstījušas 189 puses,

D.   tā kā pašlaik Kioto Protokolu ir ratificējušas 132 valstis un reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, no kurām I pielikumu ir parakstījušas 37  puses, kas saskaņā ar 1990. gada I pielikumu rada 61,6 % no siltumnīcefekta gāzu daudzuma, un tādējādi ir izpildītas prasības, kas vajadzīgas, lai Protokols varētu stāties spēkā, kas notiks 2005. gada 16. februārī;

E.   tā kā attīstītās valstis ir visvairāk atbildīgas par siltumnīcefekta gāzu emisiju un tādēļ tām ir jābūt līderēm emisiju samazināšanas procesā; tā kā Eiropas Parlaments ir pastāvīgi aicinājis, lai ES saglabātu šādu vadošu nozīmi;

F.   tā kā Eiropas Kopiena, kā arī tās dalībvalstis 2002. gada 31. maijā ratificēja Kioto Protokolu un tā kā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma tiesību aktus (2) Kioto Protokola noteikumu īstenošanai Eiropas Kopienā; tā kā Eiropas Parlaments un Padome 2003. gada 13. oktobrī pieņēma Direktīvu  2003/87/EK ar kuru nosaka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (3); tā kā nesenais Komisijas progresa ziņojums (KOM(2004)0818) apstiprina, ka visa ES ir ceļā sasniegt Kioto Protokolā izvirzīto mērķi;

G.   tā kā Kioto Protokola mērķi ir būtisks nosacījums globālai stratēģijai klimata pārmaiņu jomā, tomēr ir jānosaka tālāki mērķi laika posmam pēc 2012. gada; tā kā globālo emisiju daudzums līdz 2050. gadam ir jāsamazina uz pusi, lai ierobežotu globālo sasilšanu tā, ka tās maksimālais līmenis būtu zemāks par 2°C virs temperatūras, kāda bija pirmsindustriālajā periodā,

H.   tā kā 2012. gads strauji tuvojas un laikposmam pēc 2012. gada ir vajadzīga stratēģija, kas risinātu ilgtermiņa uzdevumu saistībā ar zema oglekļa dioksīda līmeņa enerģijas avotu, tehnoloģiju ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un atjaunīgo enerģiju izmantošanas veicināšanu;

1.   atzinīgi vērtē starptautiskos lēmumus, par kuriem vienojās 2005. gada maijā ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 10. konferencē, ieskaitot Buenosairesas darba programmu attiecībā uz pielāgošanos un vajadzīgajiem pasākumiem, kā arī lēmumu sākt dialogu par turpmāko rīcību saistībā ar klimata pārmaiņām saskaņā ar ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām un Kioto Protokolu;

2.   ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir jāsaglabā tās vadošā nozīme starptautiskajā cīņā pret klimata pārmaiņām; sagaida, ka ES iesniegs priekšlikumu par Valdību ekspertu semināra turpmāko darbību, kuras pamatā ir ES mērķis saglabāt globālās vidējās temperatūras pieauguma līmeni zem 2°C virs pirmsindustriālā perioda līmeņa, nākamo divdesmit gadu laikā samazinoties siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumam pasaulē, ievērojot vienlīdzības, atbildības un rīcības iespēju vai jaudu principu;

3.   norāda, ka visām attīstītajām valstīm vidējā termiņā ir būtiski jāstrādā pie tā, lai spētu risināt ilgtermiņa uzdevumu saistībā ar emisijas samazināšanu; aicina ES 2005. gada Pavasara Eiropadomē pieņemt mērķus attiecībā uz emisijas samazināšanu saskaņā ar augstākminētajiem mērķiem; uzskata, ka industriālās valstīs mērķa sasniegšanai vidējā termiņā līdz 2020. gadam jāpanāk 30 % samazinājums un ilgtermiņā līdz 2050. gadam jāpanāk 60–80 % samazinājums;

4.   aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk iesaistīties dialogā ar atbildīgām valstīm visā pasaulē, lai izveidotu projektu ilgtspējīgam risinājumam bīstamu klimata pārmaiņu novēršanai; nosoda noteiktu valstu mēģinājumus bloķēt sarunu sākšanu par saistībām attiecībā uz klimata pārmaiņām laika posmam pēc 2012. gada; izsaka nožēlu par atkārtotiem Itālijas vides ministra izteikumiem, ka bez ASV, Ķīnas un Indijas piedalīšanās būtu nelietderīgi noteikt saistošus mērķus emisijas samazināšanai pēc 2012. gada; uzskata, ka šie izteikumi var vājināt ES nostāju;

5.   aicina valstis, kas nav ratificējušas Kioto Protokolu to izdarīt cik vien iespējams drīz; aicina ASV valdību pārskatīt tās lēmumu nepiedalīties un kā pirmo soli šajā virzienā ievērot savas saistības, ko tā ir uzņēmusies saistībā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, ‐ samazināt emisijas līmeni zem 1990. gada līmeņa; turklāt uzsver, ka Austrālijai, ratificējot Protokolu un izmantojot tā mehānismus, Kioto Protokola mērķu sasniegšana var kļūt ekonomiskāka;

6.   mudina ES veikt tālākus pasākumus, lai palielinātu energotaupību, veicinātu energoresursu efektivitāti un pārietu uz atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu;

7.   ir norūpējies, ka emisijas samazināšanā gūtos panākumus citās nozarēs var mazināt transporta emisijas palielināšanās; uzskata, ka ES transporta emisijas samazināšanu var mācīties no Kalifornijas; tādēļ aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumus, lai jaunajiem transportlīdzekļiem noteiktu saistošus CO2 robežlielumus;

8.   atkārtoti prasa, lai starptautisko lidojumu un kuģošanas radītā emisija tiktu iekļauta emisijas samazināšanas mērķos otrajā saistību periodā pēc 2012. gada;

9.   ir vīlies, ka Pušu 10. konference neizmantoja iespēju izstrādāt tālākus mērķus periodam pēc 2012. gada; it īpaši nožēlo, ka par spīti ES delegācijas centieniem Konference vienojās tikai par neformālu sanāksmi 2005. gadā jaunu turpmāko mērķu izstrādāšanai; uzsver, ka ES ir rūpīgi jāsagatavo sava dalība šajā sanāksmē ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm vietējā un reģionālā līmenī, saglabājot vadošo lomu attiecībā uz spēcīgas savienības veidošanos turpmākajām starptautiskajām saistībām pēc 2012. gada; uzsver, ka ekonomisko lēmumu pieņēmējiem jādod iespēja plānot, balstoties uz saprātīgi drošām zināšanām par apstākļiem pēc 2012. gada;

10.  uzsver, ka Valdību ekspertu semināram ANO Vispārējās konferences par klimata pārmaiņām kontekstā ir jāpievērš uzmanība uz nākotni vērstām diskusijām saistībā ar Kioto Protokolu, lai attīstītu iedarbīgu un atbilstīgu rīcību attiecībā uz klimata pārmaiņām un izdotu rakstisku pārskatu par rezultātiem, kam ir jāatspoguļojas sarunās;

11.  uzskata, ka turpmāk sistēma ir jābalsta uz kopējiem, bet atšķirīgiem pienākumiem, emisiju līmeņa nepārtrauktu un straujāku samazināšanu pēc 2012. gada un vairāk valstu iesaistīšanu emisijas samazināšanā, it īpaši ASV un attīstītākās jaunattīstības valstis; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis, rīkojot dialogus ar starptautiskajiem partneriem, it īpaši ASV, Ķīnu un Indiju, uzsvērt vajadzību aizsargāt klimatu;

12.  uzsver vajadzību pēc pastiprinātas finanšu palīdzības saistībā ar pielāgošanās pasākumiem jaunattīstības valstīs; turklāt uzsver, ka, neskatoties uz to, ka ir pareizi attīstīt ekonomiku visās jaunattīstības valstīs, ir jāveic pasākumi, lai veicinātu videi draudzīgākus attīstības modeļus;

13.  nožēlo, ka, neskatoties uz to, ka ASV, lielākā CO2 ražotāja, bija pārstāvēta Pušu 10. konferencē, tā nebija gatava apspriesties par tālāko attīstību saistībā ar klimata pārmaiņu palēnināšanu; ļoti optimistiski uztver daudzās iniciatīvas saistībā ar klimata pārmaiņām, kas ir uzsāktas ASV štatu līmenī, piemēram, Reģionālā iniciatīva saistībā ar siltumnīcefekta gāzēm, kurā ir iesaistīti deviņi ziemeļaustrumu štati un kurā Merilenda, Kolumbijas apgabals, Pensilvānija, Kanādas austrumu provinces un Ņūbrunsvika ir procesa novērotāji un kuras mērķis ir izskatīt reģionālas maksimālo līmeņu un tirdzniecības programmas projektu attiecībā uz CO2;

14.  aicina Komisiju savā nākamajā ziņojumā par izmaksām un ieguvumiem saistībā ar turpmākajiem politikas virzieniem klimata pārmaiņu jomā izskatīt jautājumu par robežu pielāgošanas pasākumiem, lai kompensētu jebkuras priekšrocības, kādas var būt ražotājiem tajās rūpnieciski attīstītajās valstīs, kurās nav ierobežojumu attiecībā uz CO2; uzsver, ka klimata pārmaiņu jautājuma risināšana rada iespējas un iniciatīvas attiecībā uz jauninājumiem, kas atbilst Lisabonas programmās noteiktajiem mērķiem;

15.  apsveic ES iniciatīvas saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju un it īpaši emisiju tirdzniecības sistēmu, kas uzsāk darboties 2005. gada 1. janvārī, ļoti optimistiski uztver iespēju, ka citas valstis, piemēram, Kanāda vai Japāna, iesaistīties ES emisiju tirdzniecības sistēmā; aicina Komisiju izskatīt arī iespēju piedāvāt emisiju tirdzniecības sistēmu saistīt ar reģionālām iniciatīvām, kurās ir pieņemti maksimālie emisiju līmeņi atbilstoši ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām noteiktajiem mērķiem; aicina Eiropadomi nodrošināt iespēju izmantot finanšu līdzekļus, kas piešķirti uz projektiem balstītiem mehānismiem saskaņā ar Direktīvu 2004/101/EK arī laikā pēc 2012. gada;

16.  aicina abas 2005. gadā prezidējošās valstis nodrošināt, lai šajās jomās dinamika tiktu saglabāta un pat paātrināta, vienlaikus paaugstinot saistību līmeni un procesa starptautisko partneru skaitu;

17.  uzsver, ka sadarbība ar Eiropas Parlamentu un Komisiju bija ļoti saturīga, un sagaida, ka Padome pirms nākamās Pušu konferences/Pušu sanāksmes radīs risinājumu, lai Eiropas Parlamenta pārstāvji varētu piekļūt ES koordinācijas sanāksmēm vismaz novērotāju statusā ar vai bez uzstāšanās tiesībām;

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām Līgumslēdzējām pusēm, kas nav ES dalībvalstis.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2004)0060.
(2) 2004. gada 11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.02.2004., 1. lpp.) un 2004. gada 27. oktobra Direktīva 2004/101/EK, kas groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā, attiecībā uz Kioto Protokola projekta mehānismiem (OV L 338, 13.11.2004., 18. lpp.).
(3) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika