Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada 6. janvāra Džakartas konferenci, kas veltīta palīdzībai cunami katastrofas upuriem, un Starptautisko līdzekļu devēju konferenci, kas notika Ženēvā 2005. gada 11. janvārī;

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2005. gada 7. janvāra ārkārtas sanāksmes slēdzienus;

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Eiropa un Āzija: stratēģiski pamatprincipi ciešākām partnerattiecībām" (KOM(2001)0469) un atbilstīgo nozīmi, ko tā viscaur ziņojumā piešķir ES attiecībām ar Āziju ‐ kontinentu, kas pārstāv vairāk nekā pusi no pasaules iedzīvotājiem;

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2004. gada 26. decembrī Dienvidaustrumu Āziju skāra spēcīga zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 9 balles pēc Rihtera skalas, un tā izraisīja masīvus cunami Indonēzijā, Šrilankā, Indijā, Taizemē, Malaizijā, Maldīvu salās, Bangladešā, Birmā/Mjanmā, Maurīcijā, Somālijā, Kenijā, Seišela salās, Reinjonas salā un Tanzānijā;

B.   tā kā daudzās valstīs, ko skāra cunami, šī dabas katastrofa nogalināja vairāk nekā 160 000 cilvēku, tostarp ES pilsoņus, ievainoja daudz vairāk cilvēku, un līdz pat 5 miljoniem cilvēku tās rezultātā bija spiesti pārvietoties uz citu dzīvesvietu un palika bez dzīvībai svarīgiem resursiem, tādiem kā ēdiens, tīrs ūdens un medikamenti;

C.   tā kā šī dabas katastrofa tās piemeklētajās valstīs visvairāk ir skārusi visnabadzīgākās kopienas, tādas kā zvejnieku kopienas, un tūkstošiem bērnu tās rezultātā ir palikuši bez vecākiem;

D.   tā kā katastrofas piemeklētajos piekrastes reģionos ir izpostīta liela daļa sakaru, enerģētikas un izglītības infrastruktūras;

E.   tā kā piesārņotais ūdens un spēcīgās lietusgāzes, kas sekoja cunami, ir palielinājušas risku saslimt ar tādām slimībām kā holera, malārija un vēdertīfs;

F.   tā kā eksperti brīdina, ka jūras florai un faunai, tostarp mangrovju audzēm un koraļļu rifiem, nodarītie postījumi varētu būt plaši un ilgstoši, kas nopietni ietekmētu vietējās kopienas, kuras ir atkarīgas no zvejniecības, ar kā palīdzību tās sev nodrošina pārtiku un iztikas līdzekļus;

G.   tā kā vispārējā atsaucība saistībā ar šo dabas katastrofu ir bijusi ļoti liela; tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim kopīgi ir apņēmušās piešķirt gandrīz EUR 1,5 miljardus, un šī summa turpina palielināties; tā kā Komisija jau ir piešķīrusi EUR 23 miljonus un ir apsolījusi līdzekļus EUR 350 miljonu apmērā; tā kā EUR 150 miljoni no šīs summas tomēr nav jauna nauda, bet tā būtu jāņem no jau esošajiem ilgtermiņa attīstības projektiem; tā kā Eiropas Attīstības fondu nevar pārplānot, lai piešķirtu cunami palīdzību Āfrikas valstīm, un arī ir jāatrod jauna nauda, lai sniegtu tur palīdzību;

H.   tā kā iepriekšējo dabas katastrofu gadījumos apsolītā palīdzība bieži vien nav atspoguļojusi praksē sniegtās palīdzības patiesos apjomus;

I.   tā kā ANO veic vajadzību novērtējumu dabas katastrofas piemeklētajos apgabalos, bet daudzi cunami skartie apgabali vēl aizvien ir grūti sasniedzami, jo īpaši Sumatrā;

J.   tā kā vairumam cunami piemeklēto valstu jau iepriekš nācās saskarties ar lielu parādu atmaksāšanas slogu un tā kā nauda, kas piešķirta centieniem atvieglot šos parādus, kļūtu neefektīva, ja līdzekļu devējas valstis turpinātu saņemt procentu maksājumus par šiem parādiem;

Tūlītēja reaģēšana

1.   izsaka visdziļāko līdzjūtību dabas katastrofas skarto valstu iedzīvotājiem un valdībām, kā arī visu cietušo ģimenēm Dienvidaustrumu Āzijā, Austrumāfrikā, Eiropā un citur;

2.   izsaka pateicību dabas katastrofas skarto valstu iedzīvotājiem par to, kā viņi reaģēja uz cilvēku nelaimi, sniedzot tik lielu palīdzību katastrofas piemeklētajiem Eiropas pilsoņiem, neskatoties uz pašu ciešanām un zaudējumiem;

3.   atzinīgi novērtē visu palīdzības sniedzēju ‐ gan valsts, gan privāto ‐ atsaucību, reaģējot uz šo krīzi, tādējādi atspoguļojot pasaules mēroga solidaritāti, ko īpaši izrādīja sabiedrības locekļi;

4.   izsaka bažas par upuru nezināmo skaitu Birmā; kritizē Birmas militāro huntu par atsevišķu valsts piekrastes daļu slēgšanu un vispārējo atteikšanos sadarboties ar starptautisko sabiedrību, kas atstās kaitīgu ietekmi uz šīs valsts cunami upuriem;

5.   aicina tā deputātus brīvprātīgi ziedot cunami upuriem Indijas okeānā summu vienas vai vairāku dienu dienas naudas apmērā;

Reaģēšana ārkārtas situācijā

6.   uzsver, ka bērniem, kas dabas katastrofas rezultātā palikuši bez vecākiem, ir jābūt vienai no palīdzības sniegšanas iestāžu pamatprioritātēm, jo viņi ir pakļauti pieaugošam nolaupīšanas riskam, kā arī fiziskai un seksuālai izmantošanai;

7.   ir stingri pārliecināts, ka, lai efektīvi aizsargātu cunami skartos bāreņus, nepieciešams sniegt aizsardzību pret jebkāda veida ekspluatāciju un nelegālu starptautisko adopciju, kā arī ir jāgarantē šo bāreņu nākotne, nodrošinot viņiem drošu un veselīgu sociālo vidi; aicina veikt psihosociālus pasākumus, īpašu uzmanību veltot palīdzībai bērniem, lai izvairītos no pēctraumatiskā stresa;

8.   aicina starptautisko sabiedrību veltīt īpašu uzmanību to 1,5 miljonu bērnu stāvoklim, kurus saskaņā ar UNICEF veikto novērtējumu skārusi šī katastrofa; mudina, lai palīdzība tiktu novirzīta ģimeni pazaudējušo bērnu meklēšanai, identificēšanai un atkalapvienošanai, nodrošinot, ka bērni cik vien iespējams drīz atgrieztos skolās, un, ņemot vērā ziņas par bērnu tirgotāju parādīšanos, kuri izmanto dabas katastrofu, lai jauniešus pārdotu piespiedu darbam vai seksuālai verdzībai, palīdzības centienu novirzīšanai bērnu aizsardzībai pret ekspluatāciju;

9.   aicina dalībvalstis atvieglot to bāreņu uzņemšanu ES no cunami skartajiem reģioniem, kuru radinieki dzīvo kādā no dalībvalstīm;

10.   aicina dabas katastrofas skarto valstu valdības atvieglot palīdzību izplatošo humanitāro organizāciju darbu, veltot visus centienus, lai nodrošinātu drošu piekļuvi palīdzībai visiem tiem, kam tā ir vajadzīga, neatkarīgi no cietušo politiskajiem uzskatiem, tautības vai ticības, un samazinot birokrātiju iestādēm, kas sniedz palīdzību;

11.   uzstāj, lai visu pasaules palīdzības sniegšanas operācijas koordināciju vadītu ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs (OCHA), pilnībā iesaistot Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju (ECHO) un nodrošinot tā darbības atpazīstamību, un lai to atbalstītu visi palīdzības sniedzēji, un atzinīgi novērtē ES pilnīgo atbalstu ANO un tās uzņemšanos finansēt OCHA šajā reģionā;

12.   aicina ANO ģenerālsekretāru iecelt ANO humānās palīdzības koordinatorus katrai no cunami skartajām valstīm, nosakot viņiem skaidrus pienākumus vadīt visas citas ANO struktūras, reaģējot uz šo krīzi;

13.   aicina dalībvalstis un Komisiju saskaņā ar ANO Rezolūciju Nr. 3519 un EP 2000. gada 30. novembra rezolūciju(1) nodrošināt sieviešu pilnīgu iesaistīšanu vispārējo palīdzības sniegšanas operāciju koordinēšanā gan pašreizējos cunami skartajos reģionos, gan starptautiskā līmenī;

14.   uzsver, ka ir būtiski, ka ANO ir atļauts pildīt tās starptautiskās palīdzības centienu koordinatores lomu minētajā jomā, kā arī uzsver, ka nedrīkst būt starplaiks starp sākotnējo ārkārtas palīdzības sniegšanas posmu un tam sekojošo rehabilitācijas un atjaunošanas posmu; aicina ES dalībvalstis sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un citiem dalībniekiem nodrošināt rūpīgu iekšēju koordināciju attiecībā uz ES darbību ārkārtas palīdzības sniegšanā, kā arī uz vidēja termiņa un ilgtermiņa darbību, kas nepieciešama dabas katastrofas skarto reģionu atjaunošanai.

Finansiālās palīdzības piešķiršana

15.   atzinīgi novērtē to, ka ES ātri izmaksāja sākotnējos EUR 23 miljonus, kā arī Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroja (ECHO) ekspertu iesaistīšanos palīdzības sniegšanā; turklāt atzinīgi novērtē Eiropas Kopienas civilās aizsardzības mehānisma mobilizēšanu, kas bija aktīvs kopš cunami sākuma, kā arī atbalsta darbu, ko veica Komisijas Uzraudzības un informācijas centrs, kurš koordinēja šo palīdzību;

16.   atzinīgi novērtē EUR 100 miljonu no ārkārtas palīdzības rezerves mobilizēšanu; turklāt atzīmē Komisijas nodomu paredzēt papildu finansiālo palīdzību līdz EUR 350 miljoniem rehabilitācijas un atjaunošanas atbalstam, lai sniegtu palīdzību pēc Āzijas cunami katastrofas; tomēr aicina Komisiju apsvērt visas iespējas 2005. gada budžetā un paredzēt vajadzīgos priekšlikumus, tiklīdz novērtēšana ir pabeigta; atzinīgi vērtē Padomes 2005. gada 7. janvāra secinājumos iekļauto paziņojumu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai neseno notikumu sakarā mobilizētie resursi papildinātu attīstības jomā jau pieņemtās saistības; uzstāj, ka atjaunošanas procesam jābūt pārredzamam no visiem viedokļiem, īpaši politikas, ekonomikas un finanšu ziņā;

17.   piekrīt tam, ka nekādu būtisku ES palīdzību cunami skarto valstu atjaunošanai un attīstībai nevajadzētu sniegt, samazinot citiem reģioniem vai valstīm domātās palīdzības apjomu; ES palīdzību finansēs, ņemot vērā budžeta procedūras un, ja nepieciešams, pamatojoties uz visām iespējām, ko paredz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu(2);

18.   ņemot vērā iepriekšējo katastrofu pieredzi, kad sākumā tika doti daudzi dāsni solījumi, taču tikai niecīga daļa patiešām tika izpildīta, aicina Eiropas Savienību, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību steidzami un apstiprinātajā termiņā izpildīt solījumus;

19.   atzinīgi vērtē priekšlikumu par EUR 1 miljardu Indijas okeāna cunami kreditēšanas mehānismam, kas jāpārvalda Eiropas Investīciju bankai, taču pieprasa, lai jebkurš fonds ievērotu ilgtspējīgus sociālos un vides standartus;

20.   atbalsta aicinājumus cunami visvairāk skarto valstu parādus atlikt, dzēst un atvieglot, kā arī veikt parādu maiņas darījumus, šos pasākumus stingri nodalot atsevišķi, lai samazinātu nabadzību un atjaunotu skartās kopienas; aicina Padomi atbalstīt operatīvās grupas izveidi, tajā iekļaujot Pasaules Bankas, SVF, Āzijas Attīstības bankas un Parīzes kreditoru kluba pārstāvjus, lai līdz februārim izstrādātu parādu atvieglošanas plānu;

21.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par jaunu partnerību ar Dienvidaustrumu Āziju (KOM(2003)0399), ko apstiprināja Padome un Parlaments; aicina Komisijai izstrādāt priekšlikumu atbilstoši paziņojumam un ņemot vēra cunami katastrofas sekas;

Vidēja termiņa darbība

22.   prasa bez kavēšanās izstrādāt visaptverošas un efektīvas iepriekšējās brīdināšanas sistēmas tehnoloģiju un nodot to Indijas okeāna valstu, kā arī pārējo cunami un citu dabas katastrofu apdraudēto reģionu rīcībā;

23.   aicina arī Padomi un Komisiju izskatīt iespējas, vai Galileo sistēma var palīdzēt nekavējoties izveidot iepriekšējas brīdināšanas sistēmu cunami skartajām Dienvidaustrumu Āzijas un Austrumāfrikas valstīm Indijas okeāna piekrastē, bet, otrkārt, arī veicināt atbilstīgas brīdināšanas sistēmas ieviešanu ĀKK un Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī valstīs ES piekrastē; atzīmē, ka ĀKK valstis sen ir prasījušas brīdināšanas aprīkojumu katastrofu gadījumiem, un mudina Komisiju nodrošināt jaunu un papildu naudu, lai izveidotu šādu aprīkojumu un nodrošinātu visaptverošu iepriekšējas brīdināšanas mehānismu šiem reģioniem;

24.   apzinās, ka jūras vides un resursu postījumu ilgtermiņa sekas dramatiski ietekmēs vietējās zvejnieku kopienas; aicina Padomi un Komisiju izvērtēt, kā iespējams materiālo atbalstu kuģu, zvejas rīku, tehniskās ekspertīzes un izejvielu veidā tieši nosūtīt skartajām kopienām;

25.   uzsver, cik svarīga ir cunami skarto valstu valdību prasība vienkāršot palīdzības piemērošanas procedūras, it īpaši attiecībā uz ES palīdzību, lai padarītu to tieši pieejamu vietējiem iedzīvotājiem, kuriem tā vajadzīga, un aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ziņojumu par to, kas darīts, lai šo prasību apmierinātu;

Ilgtermiņa vajadzības

26.   uzsver, ka skarto teritoriju atjaunošanā liela uzmanība jāpievērš cunami pārdzīvojošo iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai, cenšoties samazināt nabadzību, kā arī turpmāko neaizsargātību pret cunami; uzstāj, ka pirms tiek izmaksāti visi atjaunošanai atvēlētie līdzekļi, uz tiem jāattiecina pilnīgas pārredzamības un pārskatatbildības principi; aicina attiecīgo valstu valdības izstrādāt valstu atjaunošanas plānus, kuros ir ietverti mehānismi plaša spektra pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai šo plānu veidošanā un īstenošanā;

27.   izsaka cerību, ka no pagātnē pieļautajām atjaunošanas kļūdām rehabilitācijas posmā var izvairīties, izmantojot labākas piekrastes zonas pārvaldības politikas, kas saglabās piekrastes vidi daudz dabiskāku un samazinās šo rajonu neaizsargātību nākotnē iespējamo katastrofu gadījumos;

28.   aicina starptautisko sabiedrību, ko vada ANO, izstrādāt efektīvu un koordinētu plānu nākotnē iespējamām katastrofām, lai šāda palīdzības piešķiršana neattiektos tikai uz šo gadījumu un lai nākotnē vieglāk būtu rīkoties koordinēti;

29.   atzinīgi novērtē to, ka pēc katastrofas dalībvalstis ātri lēma par savu rīcību, un dažas no tām pat mobilizēja militāro apgādi; stingri mudina ES darīt pieejamu kopīgu militāru aprīkojumu gaisa pārvadājumiem, infrastruktūras atjaunošanai un sakariem gadījumos, kad šādi aprīkojumi vēl aizvien būs vajadzīgi, lai palīdzētu kopienām, kuras ir visgrūtāk sasniedzamas cunami skartajās valstīs; tāpēc aicina Padomi attīstīt ES militārās spējas arī ar mērķi pienācīgi un efektīvi rīkoties citu humanitāru un dabas katastrofu gadījumā nākotnē;

30.   uzstāj, lai Padome atbalsta specializētu kopīgu civilās aizsardzības vienību radīšanu, kuras būtu atbilstīgi materiāli nodrošinātas, kurām jāveic kopīgas mācības un jābūt pieejamām dabas, humanitāro vai vides katastrofu gadījumos vai situācijās, kas saistītas ar rūpnieciskiem riskiem Savienībā vai citur pasaulē;

31.   uzsver, ka pasaulē 1,2  miljardi cilvēku dzīvo nabadzībā, gandrīz miljards cilvēku, tajā skaitā vairāk nekā 150 miljoni bērnu līdz pieciem gadiem, cieš nepietiekama uztura dēļ; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm un visām pasaules kopienas ziedotājām nācijām ir jāizpilda apstiprinātais uzdevums 0,7% no IKP atvēlēt palīdzībai aizjūras jaunattīstības valstīm, par ko panākta vienošanās Monterejā;

Šrilanka un Indonēzija

32.   aicina Eiropas Savienību un starptautisko sabiedrību veicināt miera procesus Indonēzijā un Šrilankā vienlaikus ar ilgtermiņa atjaunošanas un rehabilitācijas palīdzību šīm valstīm;

33.   aicina Šrilankas konfliktā iesaistītās puses atjaunot miera procesu cik iespējams drīz un mudina tās ņemt vērā skaidri izteikto labo gribu un atbalstu, ko cita citai izrādījušas visas Šrilankas kopienas, kā arī starptautiskās kopienas atbalstu Šrilankas rehabilitācijā un atjaunošanā pēc cunami katastrofas, kura skāra visus valsts pilsoņus; aicina abas puses apsvērt kopīgas operatīvās grupas izveidi, lai valstī garantētu taisnīgu palīdzības sadali;

34.   uzstāj, ka ES ar Norvēģijas atbalstu jāizstrādā labas gribas pasākums un jārīkojas, lai miera procesu, kā tas formulēts 2002. gada decembra Oslo sarunās, kas pastiprinātu ar atbilstīgu palīdzību attīstības jomā un atjaunošanā;

35.   atzinīgi vērtē faktu, ka pirmoreiz 18 mēnešu laikā Indonēzijas valdība Acehas provinci ātri ir padarījusi pieejamu starptautiskās palīdzības aģentūrām un žurnālistiem un ka nemiernieku kustība ir pasludinājusi vienpusēju uguns pārtraukšanu; tomēr ir nopietni norūpējusies par ziņojumiem, ka Acehas provincē ir atjaunoti militārie reidi pret nemierniekiem; aicina visas iesaistītās puses atturēties no jebkādas darbības, kas traucē vai aizkavē piekļuvi un palīdzību kopienām un pilsoņiem, kuriem šī palīdzība ir vajadzīga;

36.   aicina ES bankas un finanšu iestādes izveidot banku darbības komisiju rīcības kodeksu attiecībā uz privātpersonu ziedojumiem NVO un palīdzības organizācijām, jo īpaši tuvākajā periodā, kas seko dabas vai humanitārām katastrofām;

Noslēguma vārdi

37.   prasa, lai Padome sešu mēnešu laikā iesniedz ziņojumu Parlamentam par ES palīdzības panākumiem šajā reģionā;

o
o   o

38.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Indonēzijas, Šrilankas, Taizemes, Indijas, Maldivu Republikas, Malaizijas, Bangladešas, Tanzānijas, Birmas/Mjanmas, Maurīcijas, Kenijas, Somālijas un Šeišelu Salu Republikas valstu un parlamentu vadītājiem, ANO ģenerālsekretāram un OCHA vadītājam.

(1) OV C 228, 13.8.2001., 22. lpp. (2) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.