Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2003. gada 20. novembra rezolūciju par "Plašāku Eiropu un kaimiņattiecībām: Jauns ietvars attiecībām ar kaimiņiem austrumos un dienvidos' (1),

–   ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējām prezidenta vēlēšanu kārtām Ukrainā, kuras tika pieņemtas 2004. gada 28. oktobrī (2) un 2004. gada 2. decembrī (3),

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām, to dalībvalstīm un Ukrainu (4), kurš stājās spēkā 1998. gada 1. martā,

–   ņemot vērā Eiropadomes Kopīgo stratēģiju 1999/877/KĀDP par Ukrainu (5), ko pieņēma Helsinku Eiropadomē 1999. gada 11. decembrī,

–   ņemot vērā ES un Ukrainas Parlamentu sadarbības komitejas 2004. gada 16. un 17. februāra nobeiguma paziņojumu un ieteikumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 12. maija paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politiku (KOM(2004)0373),

–   ņemot vērā Kopīgo paziņojumu, ko pieņēma Ukrainas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē 2004. gada 8. jūlijā Hāgā,

–   ņemot vērā paziņojumus, kā arī iepriekšējos novērojumus un secinājumus par visām prezidenta vēlēšanu kārtām, ko izteikusi starptautiskā vēlēšanu novērotāju delegācija Ukrainā,

–   ņemot vērā Ukrainas Augstākās tiesas lēmumu par prezidenta vēlēšanu otrās kārtas atkārtošanu 2004. gada 26. decembrī un Centrālās vēlēšanu komisijas ziņojumu par Ukrainas prezidenta vēlēšanu galīgajiem rezultātiem,

–   ņemot vērā Ukrainas Augstākās tiesas lēmumus par 2004. gada 26. decembrī notikušo atkārtoto prezidenta vēlēšanu likumību,

–   ņemot vērā 2004. gada 17. decembra Briseles Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Eiropas kaimiņattiecību politika atzīst Ukrainas eiropeisko tiekšanos un Ukrainas kā valsts, kam ir ciešas vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās saites ar ES dalībvalstīm, nozīmi un tā kā patiesas un līdzsvarotas partnerattiecības var attīstīt tikai tad, ja ir kopīgas vērtības, it īpaši attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību un pilsoņu tiesību ievērošanu;

B.   tā kā situācija saistībā ar šo vēlēšanu pirmajām divām kārtām ir izraisījusi Ukrainā nopietnu politisko krīzi un pat draud izjaukt valsts vienotību;

C.   tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojās nekavējoties, nosūtot vidutājus, un tā kā Eiropas Savienības, it īpaši Eiropas Parlamenta, vadošā loma ir palīdzējusi kliedēt spriedzi un novērst vēlēšanu un politiskās krīzes padziļināšanos;

D.   tā kā konstitucionālā reforma un 2004. gada 8. decembrī panāktais kompromiss starp Ukrainas prezidentu Leonīdu Kučmu un Viktora Juščenko vadīto opozīciju novērsa situācijas saasināšanās draudus Ukrainā, ļāva atrisināt politisko krīzi un sagatavoja priekšnoteikumus, lai 2004. gada 26. decembrī sarīkotu atkārtotu prezidenta vēlēšanu brīvu, godīgu un pārredzamu otro kārtu;

E.   tā kā vairāk nekā 300 000 ukraiņu kopā ar vairāk nekā 12 000 EDSO vadītās starptautiskās vēlēšanu novērošanas delegācijas ārvalstu novērotāju uzturējās vēlēšanu iecirkņos, lai kontrolētu vēlēšanu procesu;

F.   tā kā saskaņā ar vēlēšanu novērotāju un Ukrainas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja sniegto informāciju netika saņemti ziņojumi par vērā ņemamiem sarežģījumiem, bet tikai par sīkiem pārkāpumiem, kas neietekmēja vēlēšanu likumību un kopējo iznākumu;

G.   tā kā Ukrainas Augstākā tiesa noraidīju visus vēlēšanās zaudējušā bijušā premjerministra V. Janukoviča iesniegumus, kuros viņš apstrīdēja 2004. gada 26. decembrī notikušo vēlēšanu rezultātus;

H.   tā kā 2005. gada 10. janvārī Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja galīgos vēlēšanu rezultātus, saskaņā ar kuriem V. Juščenko bija ieguvis 52 % un V. Janukovičs ‐ 44 % balsu;

I.   tā kā Ukrainas sabiedrība ir skaidri paudusi uzticību demokrātijai, tiesiskumam un citām Eiropas Savienības pamatvērtībām;

J.   tā kā Ukraina ir skaidri apstiprinājusi vēlmi būt par Eiropas sastāvdaļu un gatavību integrēties Eiropas Savienībā, ievērojot ES pamatprincipus un kritērijus;

K.   tā kā starp politiskajiem spēkiem ir panākta vispārēja vienprātība, un iekšējā politiskā krīze ir atrisināta, pilnībā ievērojot demokrātijas principus,

1.   atzinīgi vērtē kopumā godīgās vēlēšanas, kas notika 2004. gada 26. decembrī, un izsaka gandarījumu par to, ka tika atzītas un īstenotas Ukrainas iedzīvotāju tiesības brīvi ievēlēt prezidentu, kas liecina par demokrātisko vērtību, iestāžu un procedūru uzvaru Ukrainā;

2.   vēlreiz uzsver vidutāju, tostarp ES Augstā pārstāvja KĀDP jautājumos, Polijas un Lietuvas prezidentu, kā arī Eiropas Parlamenta delegāciju, lomu Ukrainas krīzes sekmīgā atrisinājumā;

3.   atzinīgi vērtē EDSO/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) starptautiskās vēlēšanu novērošanas delegācijas atzinumus, kuros ir norādīts, ka atkārtoto prezidenta velēšanu otrā kārta ir "ievērojami tuvinājusi Ukrainu starptautiskajiem standartiem" un apsveic Ukrainas iedzīvotājus, kuri nevardarbīgi un nosvērti ar valsts iestāžu palīdzību likumīgā veidā atrisināja politisko krīzi un nešaubīgi nostādīja valsti uz demokrātijas ceļa, lai tiktu atzīta Ukrainas vieta starp Eiropas demokrātiskajām valstīm, uz ko tai ir tiesības;

4.   apsveic Viktoru Juščenko ar uzvaru atkārtotajās 2004. gada 26. decembra vēlēšanās un aicina visas puses pieņemt vēlēšanu rezultātus; tāpat apsveic Ukrainas tautu un iestādes ar izrādīto pilsonisko nostāju visas 2004. gada decembra krīzes laikā;

5.   aicina veikt nekavējošu un efektīvu varas nodošanu un aicina ievēlēto prezidentu ātri izveidot jaunu administrāciju, lai pārtrauktu politisko sastingumu;

6.   aicina jauno Ukrainas politisko vadību apvienot spēkus kopējai Eiropas vērtību un mērķu sasniegšanai Ukrainā, turpinot veicināt demokrātiju, pilsonisko sabiedrību un tiesiskumu, pabeidzot liberālās tirgus ekonomikas reformas un pārvarot politisko šķelšanos;

7.   aicina jaunievēlētās varasiestādes īpaši iesaistīties tālākā demokrātisko iestāžu attīstībā, stiprinot pilsoniskās brīvības, kā arī veidojot sistēmu, kurā būs un darbosies demokrātiska opozīcija;

8.   izsaka bažas par Ukrainas sabiedrības dziļo sašķeltību starp kultūrām un reģioniem, kas ietekmē valsts vienotību, kuru vēl pastiprināja kandidātu ļoti atšķirīgās politiskās platformas, un aicina visus politiskos līderus, tostarp agrākos oponentus, censties novērst sašķeltību un pārkārtot valsti; uzskata, ka Ukrainā nedrīkst turpināt pieļaut separātisma draudus, un pauž apņemšanos veicināt Ukrainas teritoriālo vienotību; aicina starptautisko kopienu atbalstīt šos centienus;

9.   apņemas turpināt sniegt atbalstu un palīdzību Ukrainas tautai izveidot brīvu un atklātu demokrātisku iekārtu, pārticīgu tirgus ekonomiku un panākt, lai tiktu atzīta Ukrainas pienācīgā vieta demokrātisko valstu kopienā;

10.   atgādina Ukrainas tautas demokrātiskumu, ko tā apliecināja 2004. gada decembra politiskās krīzes laikā; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis turpmākajās attiecībās ar Ukrainu ņemt vērā cerības, ko radīja Eiropas Savienības cieša iesaistīšanās minētās krīzes risināšanā;

11.   atzinīgi vērtē Padomes vēlmi vēl pirms paredzētā termiņa organizēt ES un Ukrainas sadarbības padomi, lai paātrinātu ES un Ukrainas rīcības plāna pieņemšanu; aicina Komisiju un Padomi iesaistīties ātrā šī plāna īstenošanā un iekļaut jaunus pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu;

12.   aicina Padomi un Komisiju vienlaikus apsvērt iespēju pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, kurā jāņem vērā jaunā situācija, tādējādi dodot Ukrainas valdībai iespēju vēlreiz apspriest šo plānu, ņemot vērā Ukrainas nopietno vēlmi integrēties Eiropā; aicina Padomi un Komisiju iekļaut papildu piedāvājumus, piemēram, donoru konferences organizēšanu Ukrainai, līdzīgu tai, kādu organizēja Gruzijai 2004. gada 16. un 17. jūnijā; aicina Padomi un Komisiju apsvērt arī iespēju noteikt Ukrainai atvieglojumus vīzu saņemšanai, ātri atzīt tirgus ekonomikas statusu un atbalstīt Ukrainas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijai, lai vēl vairāk uzlabotu savstarpējās attiecības un piepildītu gaidas un cerības, ko deva Eiropas Savienības ciešā iesaistīšanās miermīlīgajā "Oranžajā" revolūcijā;

13.   aicina Padomi un Komisiju atbalstīt neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, kā arī tiesību sistēmu, kurā neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi varētu attīstīties;

14.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis papildus rīcības plāna pasākumiem saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku apsvērt citas formas sadarbībai ar Ukrainu, sniedzot valstij skaidru Eiropas perspektīvu un atbildot uz lielākās daļas Ukrainas iedzīvotāju izrādīto vēlmi, kas beigās iespējams novestu pie valsts iestāšanās Eiropas Savienībā;

15.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ekonomiskās un administratīvās reformas Ukrainā, īstenojot attiecīgas programmas un projektus, tostarp ievērojami palielinot finansiālo palīdzību;

16.   šajā sakarā atgādina Eiropas Savienības līguma 49. panta noteikumus, kas nosaka, ka dalība ES ir visu Eiropas valstu iespēja, ja tās izpilda attiecīgos nosacījumus un prasības; sagaida, ka pārejas process Ukrainā būs noturīgs, un tas valsti tuvinās mērķim, un apņemas Ukrainai palīdzēt un to atbalstīt šajā procesā;

17.   uzskata, ka krīze, kas radās Ukrainā, ir pārbaude ES tās centienos veicināt demokrātiju, cilvēktiesības un cieņu pret tiesiskumu visās kaimiņvalstīs; uzsver labu kaimiņattiecību ar visām kaimiņvalstīm nozīmi;

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas parlamentam un valdībai, NATO un EDSO Parlamentārajām Asamblejām un Eiropas Padomei.

(1) OV C 87 E, 7.4.2004., 506. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P5_TA(2004)0046. (3) Pieņemtie teksti, P5_TA(2003)0074. (4) OV L 49, 19.2.1998., 3. lpp. (5) OV L 331, 23.12.1999., 1. lpp. Kopīgā strateģijā grozījumi izdarīti ar Kopīgo strateģiju 2003/897/KĀDP, ko pieņēma 2003. gada 12. decembra Eiropadomē (OV L 333, 20.12.2003., 96. lpp.).