Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Zinātne un tehnoloģijas ‐ Eiropas nākotnes pamats ‐ nostādnes pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā"(KOM(2004)0353),

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus par Eiropas Savienības turpmāko pētniecības atbalsta politiku, kurus Padomes 2004. gada 25.–26. novembra sanāksmē par konkurētspēju (1) atbalstīja ievērojams delegāciju vairākums,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Lēmumu Nr. 1513/2002/EK par Eiropas Kopienas sesto pamatprogrammu attiecībā uz zinātniskās izpētes, tehnoloģijas attīstības un demonstrāciju darbībām, kas dod ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas izveidē un jauninājumu ieviešanā (no 2002. gada līdz 2006. gadam) (2),

–   ņemot vērā Komisijas rīcības plānu, kura mērķis ir palielināt ieguldījumus pētniecībā (KOM(2003)0226),

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 18. novembra rezolūciju par investīcijām pētniecībā ‐ rīcības plānu Eiropai (3),

–   ņemot vērā 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par starptautisku konferenci par atjaunīgo enerģiju (Bonna, 2004. gada jūnijs) (4), kurā tas uzsver nepieciešamību palielināt atbalstu pētniecībai un attīstībai, un novatorismam atjaunīgās enerģijas jomā, kā arī darīt zināmus un popularizēt rezultātus visos sabiedrības slāņos,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus par sieviešu lomu zinātnē, par universitāšu lomu zināšanu Eiropā, par mobilitātes stratēģiju Eiropas Pētniecības telpai un par Eiropas pētnieku karjeras iespējām, par fundamentālajiem pētījumiem, par nanotehnoloģiju, par pētniecību drošības jomā un par Eiropas Pētniecības telpas reģionālo aspektu (KOM(1999)0076, KOM(2003)0058, KOM(2001)0331, KOM(2003)0436, KOM(2004)0009, KOM(2004)0338, KOM(2004)0590), KOM(2001)0549),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus par ES finanšu plānu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam (KOM(2004)0101, KOM(2004)0487),

–   ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes Federico Mayor vadītās ekspertu grupas ziņojumu (5),

–   ņemot vērā "Sestās pamatprogrammas jauno instrumentu efektivitātes novērtējumu" ‐ profesora Ramon Marimon vadītās augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojumu (6),

–   ņemot vērā Wim Kok vadītās augsta līmeņa grupas ziņojumu par Lisabonas stratēģiju (7),

–   ņemot vērā piecu gadu novērtējuma ziņojumu par pētniecību un tehnoloģijas attīstību informācijas sabiedrības tehnoloģiju jomā, kuru sagatavojusi darba grupa J. M. Gago (8) vadībā,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par izaicinājumiem Eiropas informācijas sabiedrībai pēc 2005. gada (KOM(2004)0757),

–   ņemot vērā vides tehnoloģiju rīcības plānu, kurā atzīts, ka "ieguldījumi pētniecībā gan no valsts, gan privātiem avotiem ir būtiski ES ekonomikai, tostarp ekorūpniecībai" (KOM(2004)0038),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par atjaunīgās enerģijas apmēru ES, kurā tā piekrīt, ka ir "nepieciešams .. paātrināt valsts atbalstu pētniecībai, tehnoloģijas attīstībai un demonstrācijai atjaunīgās enerģijas jomā .. Eiropā" (KOM(2004)0366),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumus direktīvai un diviem ieteikumiem par atļaujām trešo valstu valstspiederīgajiem veikt zinātnisko izpēti Eiropas Kopienā (KOM(2004)0178),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu sadarbības grupas par tehnoloģiju platformām sastādīto ziņojumu (9),

–   ņemot vērā rīcības plāna par novatorismu jaunas versijas sagatavošanas darbu un notiekošo apspriešanos ar mērķi izstrādāt konkurētspējas un novatorisma pamatprogrammu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6–0046/2005), tā kā

A.   panākumi Eiropas Pētniecības telpas (ERA) izveidē ir pirmais solis Lisabonas stratēģijas īstenošanā, ietverot sesto pamatprogrammu (FP6) un citas iniciatīvas pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrācijas (RTD) politikas jomā, kas deva jaunu stimulu pētniecībai un formulēja jaunus instrumentus, lai izveidotu ERA;

B.  Komisija rīkojās konsekventi, galveno nozīmi savos priekšlikumos attiecībā uz jauno ES finanšu plānu piešķirot pētniecībai un novatorismam, kā arī sagatavojot priekšlikumu divkāršot septitajai pamatprogrammai atvēlēto finansējumu; un tā kā dažas dalībvalstis, kuras ir neto iemaksu veicējas, ir aicinājušas samazināt Kopienas budžetu līdz ne vairāk kā 1% no Savienības IKP, tajā pašā laikā 2007.–2013. gada finanšu plānam ir jāatbilst Komisijas priekšlikumam divkāršot septitās pamatprogrammas budžetu;

C.W.  Kok grupas ziņojumā ir konstatēts, ka "pētnieku un zinātnieku vidū pieaug vēlme strādāt Eiropā" un nekavējoties jāveic pasākumi, lai "pētniecību un attīstību padarītu par vienu no galvenajām prioritātēm", un ka tie ir būtiski priekšnoteikumi Lisabonas mērķu sasniegšanai, kā arī ir konstatēts, ka vajadzīga vienota pieeja, lai nodrošinātu attīstību un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (ICT) izmantošanu;

D.F.  Marimon grupas ziņojumā ir atbalstīti sestās pamatprogrammas instrumenti un uzsvērta nepieciešamība turpināt pētniecības programmu plānošanu, tomēr ir ierosināta virkne pasākumu trūkumu novēršanai;

E.  Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 1/2004 par netiešu pētniecības un attīstības pasākumu pārvaldību piektajā pamatprogrammā atzīmēts, ka noteikumi dalībai ES pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammās ir pārāk sarežģīti un ka tas ir radījis nopietnas problēmas, it īpaši mazām organizācijām ar mazāk attīstītu administratīvo struktūru;

F.   fundamentālajiem pētījumiem ir izšķiroša loma veiksmīgā novatorismā un Eiropas Savienības ilgtspējīgā konkurētspējā, un pēdējos divus gadus Eiropā turpinās diskusijas par struktūras (Eiropas Pētniecības padomes) nepieciešamību, lai Eiropas līmenī atbalstītu zinātniski neatkarīgus fundamentālus pētījumus visās zinātnēs;

G.   ir aprēķināts, ka ES līdz 2010. gadam ir nepieciešami 700 000 jauni atbilstīgi sagatavoti pētnieki, ja grib sasniegt nosprausto mērķi ‐ pētniecībā un attīstībā ieguldīt 3% no IK; un tā kā veiksmīgajai Marijas Kirī programmai ir īpaši svarīga loma zinātnieku atbalstīšanā;

H.   ātri un jaudīgi elektroniskās komunikācijas tīkli, kā arī citi ICT instrumenti un infrastruktūras maina pētnieku saziņas, sadarbības un jaunu ideju realizācijas veidu, un ir nepieciešams nodrošināt pastāvīgu un atbilstīgu Kopienas atbalstu pētniecības tīkla infrastruktūrai GEANT projektā;

I.   ir nepieciešams uzlabot privātās pētniecības pamatnoteikumus, jo divām trešdaļām no pētniecībā ieguldītiem līdzekļiem, kas nepieciešami 3% mērķa sasniegšanai, jānāk no uzņēmējdarbības jomas;

J.   jaunos cilvēkos jāvairo aizraušanās ar zinātni un jāveicina zinātnieku karjeras, īpašu uzmanību pievēršot plašākai sieviešu līdzdalībai;

K.   pētnieku mobilitāte Eiropas Savienībā, kā arī divvirzienu mobilitāte starp ES un trešām valstīm, valsts un privātajiem pētniecības centriem, universitātēm un rūpniecību, kā arī starp dažādām uzņēmējdarbības nozarēm ir nozīmīgs elements jaunu zināšanu, novatorisma un ilgtspējīgas attīstības radīšanā;

L.   maziem un ļoti maziem uzņēmumiem ar zemu vai vidēji attīstītām tehnoloģijām, tostarp tādiem, kas nodarbojas ar tradicionālu uzņēmējdarbību, ir ievērojama slēpta potenciāla rezerve attiecībā uz novatorismu, tehnoloģiju nodošanu, kā arī pētniecību un attīstību, kura līdz šim nav pienācīgi izmantota, bet kura būtu jāveicina Eiropas Mazo uzņēmumu hartas garā un saskaņā ar tajā noteiktajām pamatnostādnēm;

M.   jāveido labākas saiknes starp zinātni un rūpniecību, jo īpaši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, it īpaši atbalstot vietējos kontakttīklus, kuri saista uzņēmējdarbības jomu ar akadēmiskām iestādēm; tā kā ir gaidāma intensīva diskusija par Eiropas iniciatīvām tehnoloģijas jomā, un Kopienas patenta ieviešana ir veiksmīgas Eiropas Savienības pētniecības politikas priekšnoteikums;

N.   jāpieliek pūles, lai atbalstītu efektīvāku pētniecības un novatorisma politiku, apspriežot ar to saistītas politikas jomas, tādas kā iekšējā tirgus izveides pabeigšana, kā arī tādas intelektuālā īpašuma tiesību sistēmas izveide, kurā ir nodrošināts līdzsvars starp aizsardzību un konkurētspēju, kas ir pieejamāka MVU un veicina valsts un privātā sektora ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un saturā;

O.  Eiropas ekonomikas konkurētspējas problēmu daļēji izraisa "paradokss", kas pastāv starp zinātnisku zināšanu paaudzi (kura ir plaši pārstāvēta ES) un nepietiekamu spēju pārvērst šīs zināšanas jauninājumos un it īpaši ražošanā; rūpniecības pārstāvju iesaistīšana finansiāla atbalsta prioritāšu noteikšanā var uzlabot šo situāciju, un tādēļ ir jāpieliek pūles, lai septitajā pamatprogrammā iesaistītu rūpniecības pārstāvjus un uzlabotu MVU stāvokli;

P.   lai pārtrauktu pašreiz notiekošo MVU marginalizāciju, būtu ieteicams apzināt potenciālu, kāds piemīt jauniem, īpaši pielāgotiem veidiem, kā sniegt atbalstu to lomai novatorismā, tostarp:

Q.  Eiropas Savienībā jāpanāk labāka koordinācija starp izpētei atvēlēto finansējumu, struktūrfondiem, kā arī visiem pārējiem valsts un privātā finansējuma avotiem ES, dalībvalstu un reģionālajā līmenī,

Eiropa ir pelnījusi kaut ko labāku

1.   uzsver jaunās kompetences pētniecības jomā (III-248.–III-255. pants), kas Eiropas Savienībai piešķirtas saskaņā ar Konstitūciju Eiropai, it īpaši, lai īstenotu Eiropas Pētniecības telpu; aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar šo jauno tiesisko regulējumu;

2.   uzsver, ka pētniecībai un zināšanām ES ir augsts prestižs, bet ka Eiropas pētniecības organizācijas un uzņēmēji pietiekoši veiksmīgi neizmanto labas idejas un atziņas, pārvēršot tās peļņu nesošās iniciatīvās, kas veicina nodarbinātību; šo situāciju var uzlabot, pielāgojot pētniecības programmas, lai tajās ņemtu vērā sociālos jautājumus un tehnoloģijas jauninājumu nepieciešamību;

3.   atbalsta Komisijas paziņojumā norādītās ES turpmākās vispārējās pamatnostādnes pētniecības politikas jomā; uzsver, ka Eiropas Pētniecības telpa pastāvēs tikai tad, ja arvien lielāku pētniecībai atvēlēto finansējuma daļu piešķirs Eiropas Savienības līmenī, lai ciešāk koordinētu Eiropas, valsts un reģionālā līmeņa pētniecības politiku gan attiecībā uz tās saturu, gan finansējumu, un ja šis finansējums papildinās pētniecības politiku dalībvalstīs un to starpā; sagaida, ka Komisija un dalībvalstis ņems vērā W. Kok ziņojumā uzsvērto pētniecības nozīmi Lisabonas mērķu sasniegšanā, nodrošinot nepieciešamo politisko stimulu un finanšu līdzekļus septitajā pamatprogrammā;

4.   aicina visas dalībvalstis un ES iestādes veidot Eiropas Pētniecības telpu ar to pašu apņēmību, kas tika parādīta vienotā tirgus un monetārās savienības veidošanā; ES septītajai pētniecības pamatprogrammai jābūt vairāk nekā vienkārši "vēl vienai pamatprogrammai", tai jābūt būtiski bagātinātai un uzlabotai, lai tā palīdzētu sasniegt Lisabonas mērķus;

5.   ir cieši pārliecināts, ka, lai palielinātu Eiropas konkurētspēju, pētniecībai un novatorismam jāpiešķir lielāks finansējums; ņemot vērā ES jaunās kompetences pētniecības jomā un ES paplašināšanos līdz 25 dalībvalstīm, kam drīzumā pievienosies vēl citas; aicina vismaz divkāršot daļu, ko pamatprogrammu budžets veido ES dalībvalstu IKP un mudina dalībvalstis uzskatīt to par obligātu prasību, kuru nevar apstrīdēt finanšu plāna apspriešanas laikā; lūdz Komisiju plānot septito pamatprogrammu saskaņā ar tās priekšlikumu finanšu plānam 2007.–2013. gadam un aizstāvēt priekšlikumu noteikt ES budžetu nepārprotami virs 1% no IKP;

6.   aicina tās dalībvalstis, kurām ir tiesības uz struktūrfondiem, izmantot ievērojamu šo līdzekļu daļu, lai novērstu savus trūkumus pētniecības jomā;

7.   aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai tās sasniegtu valsts līmeņa mērķus attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, ko tās pašas izvirzīja Barselonas Eiropadomē; uzskata, ka ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā ES jāsasniedz 3% no IKP līdz 2010. gadam un it īpaši ka dalībvalstu publiskie pētniecības un attīstības budžeti jāpalielina līdz tam nepieciešamajam līmenim; aicina Komisiju pārraudzīt, kā dalībvalstis ievēro savas saistības, it īpaši tās dalībvalstis, kas nesasniedz ES vidējo līmeni;

8.   uzsver, ka nepieciešama reģionu un reģionālo varas iestāžu līdzdalība, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un novatorismā, it īpaši, īstenojot reģionālas pētniecības un novatorisma stratēģijas saistībā ar 3% mērķi (Barselonas Eiropadome 2002. gada martā), aicina apspriest pētniecības reģionālo aspektu, nosakot pasākumus septītajā pamatprogrammā un aicina dalībvalstis novērst joprojām esošos šķēršļus vienas vai vairāku valstu pierobežu reģionu sadarbībā pētniecības un novatorisma jomā, un tādējādi tuvināties patiesai Eiropas Pētniecības telpai;

9.   uzsver, cik svarīgi ir veidot vadošus pētniecības centrus Eiropas universitātēs dažādās zinātnes un pētniecības nozarēs; uzskata, ka to var panākt, palielinot publisko finansējumu no dalībvalstīm un ES, kā arī ar papildu finansējumu no ES, ko saņem studenti, kuri mācās universitātēs, kas piesaista pilsoņus no citām dalībvalstīm;

10.   uzsver, ka dalībvalstīm ļoti jārūpējas, lai nodrošinātu, ka ES pētniecības finansējums nekļūst par valsts līmeņa finansējuma aizvietotāju, bet ka abi finansējuma veidi kopā palielina kopējo finansējumu; atzīmē, ka pašlaik dalībvalstīs ir vairāki valsts līmenī svarīgi pētniecības projekti, kuri varbūt neatbilst prasībām, lai iegūtu finansējumu no ES līdzekļiem;

11.   uzskata, ka septito pamatprogrammu var izmantot kā līdzekli, lai risinātu "Eiropas paradoksu" ‐ to, ka Eiropas pētniecības kvalitāte un apjoms kopumā ir teicami, tomēr pētniecības rezultātu pārvēršanā komerciāli dzīvotspējīgos produktos un pakalpojumos tā atpaliek no ASV un Japānas;

12.   aicina pieskaņot pamatprogrammu darbības ilgumu finanšu plāna darbības ilgumam, ja par finanšu plānu vienojas reizi piecos gados, tādējādi daļēji sakrītot saskaņoti ar parlamenta pilnvaru laiku, lai labāk varētu koordinēt Komisijas plānošanas darbu; jāparedz programmu secības sistēma, tostarp termiņa vidusposma pārbaudes, kas nepieciešamības gadījumā ļautu koriģēt nospraustos mērķus, kā arī procedūru, kas ļautu Eiropas Parlamentam sniegt atzinumu par šādām korekcijām;

13.   ir pārliecināts, ka starp septito un sesto pamatprogrammu ir jābūt nepārtrauktībai un tajā pašā laikā atzinīgi vērtē R. Marimon grupas ziņojumā ierosinātos uzlabojumus, it īpaši to, ka ir nepieciešamas vienkāršākas un skaidrākas administratīvās procedūras, tostarp skaidrāki un mērķtiecīgāki uzaicinājumi piedalīties konkursos, samazinot dažādu līgumu veidu lielo skaitu un ieviešot vienkāršotu izmaksu sistēmu, un to, ka ir jāizvairās no jebkādas iepriekš noteiktas kritiskās masas; īpaši uzskata, ka ir plaši jāizplata divpakāpju vērtēšanas procedūra, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu dalībnieku, it īpaši MVU un vietējo varasiestāžu, izmaksas;

14.   uzskata, ka budžeta pārskatāmības nodrošināšanai ir vajadzīga informācija par to, kādu finansējuma daļu izmaksā dažāda veida dalībniekiem, turklāt viennozīmīgāk parādot atšķirību starp uzņēmumu dažādo lielumu;

15.   uzskata, ka pētniecības jomā jānostiprina starptautiskā sadarbība ar ES kaimiņvalstīm, piemēram, Vidusjūras reģiona un Balkānu valstīm, Krieviju un jaunajām neatkarīgajām valstīm, bet arī ar ĀKK valstīm, jo īpaši īstenojot ES kaimiņattiecību politiku, kā arī īstenojot iestāšanās sarunas;

16.   uzskata, ka septītajā pamatprogrammā jāparedz nepārtraukts zinātnisko rezultātu kvalitātes novērtējums un atbilstīgi jāspēj pielāgot tēmas un procedūras;

17.   atgādina, ka vairāki ES konkurenti ilgtermiņa pētniecības projektus atbalsta daudz dāsnāk nekā ES; ir noraizējies, ka ES noteikumi par valsts atbalstu var atturēt no šādas ilgtermiņa pētniecības veikšanas; izsaka bažas, ka ES ilgtermiņā var zaudēt tās konkurētspēju, ja netiks atbilstīgi finansēta ilgtermiņa pētniecība un fundamentālie pētījumi; aicina Komisiju gadījumos, kad potenciālo ekonomikas ieguvumu no pētniecības projektiem var sagaidīt tikai ilgtermiņā, nekavējoties pārskatīt pašreizējos valsts atbalstu reglamentējošos noteikumus;

18.   saglabā viedokli, ka, lai sasniegtu Barselonā 2002. gadā noteikto 3% mērķi, ieguldīšanā ir jāiesaista reģioni; atzinīgi vērtē to, ka šī mērķa sasniegšanai ir ieviesta reģionālā pētniecība un novatorisma stratēģijas, un cer, ka tās tiks veicinātas; aicina ņemt vērā pētniecības reģionālo dimensiju, nosakot saskaņā ar septito pamatprogrammu veicamās darbības;

Fundamentālie pētījumi un Eiropas Pētniecības padome

19.   aicina saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un F. Mayor un W. Kok grupu ziņojumos iekļautajiem ieteikumiem ātri izveidot Eiropas Pētniecības padomi (ERC), bet, lai novērstu pārklāšanos, lūdz Komisiju labāk izvērtēt šo struktūrvienību kopā ar jau esošām struktūrvienībām (Kopīgo pētniecības centru, Pētniecības ģenerāldirektorātu u.c.);

20.   ir cieši pārliecināts, ka Eiropas Pētniecības padomei, vadoties pēc zinātniskās izcilības, ir jāatbalsta fundamentālie pētījumi Eiropas līmenī visās zinātnēs, piešķirot Eiropas pievienoto vērtību ar Eiropas mēroga konkurences un jaunrades veicināšanas visaugstākajā līmenī palīdzību;

21.   uzskata par būtisku, lai Eiropas Pētniecības padomei tiktu piešķirts atbilstīgs finansējums, lai tā ir neatkarīga, veicot zinātnisko izvērtēšanu, un finansiāli atbildīga savu finansētāju priekšā, bet autonoma rīcībā un pētniecības projektu atlasē; aicina Komisiju nodrošināt to papildu finanšu pasākumu shēmu, kuri vajadzīgi Eiropas Pētniecības padomes finansēšanai no septitās pamatprogrammas budžeta, skaidri nodalot administrācijai paredzēto summu; uzskata, ka Eiropas atbalsta dēļ nedrīkst samazināt finansējumu no dalībvalstu programmām; stingri iesaka Eiropas Pētniecības padomei nepaplašināt birokrātiskās procedūras, kā arī nepalēnināt priekšlikumu izvērtēšanu;

22.   iesaka, lai Eiropas Pētniecības padomes darbu vada valde un zinātnieku komiteja, kuru veido augsta līmeņa zinātnieki, kā arī uzņēmējdarbības un nozaru pārstāvji; piemēram, iesaistot tehnoloģiju platformas, priekšlikumu izvērtēšanai ir pasaules mērogā jāizveido salīdzinošās pārskatīšanas speciālistu tīkls; pārvaldes struktūrvienībās un salīdzinošās pārskatīšanas speciālistu tīklā abu dzimumu pārstāvībai ir jābūt līdzsvarā; lai saglabātu pārskatāmību un nodrošinātu, ka Eiropas Pētniecības padomei tiek veltīta visplašākā iespējamā cieņa, atlases kritērijiem attiecībā gan uz valdi, gan zinātnieku komiteju ir jāpamatojas uz izcilību un kompetenci; uzskata, ka Eiropas Pētniecības padome pēc īsa pārejas posma ir jānodibina saskaņā ar EK līguma 171. pantu; uzskata, ka šī pamatnostādne ir jāņem vērā septitās pamatprogrammas līdzdalības noteikumos;

Cilvēkresursi

23.   aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis par prioritāti uzskatīt uzdevumu palielināt iespējas sievietēm iekļauties zinātnes pasaulē un veicināt viņu karjeras izaugsmi pētniecības jomā, tostarp ar apstiprinošu darbību palīdzību; iesaka uzsākt Eiropas mēroga iniciatīvas, kuru mērķis būtu likvidēt kultūras stereotipus un barjeras, kas traucē sievietēm pievērsties zinātniskās izglītības jomai;

24.   mudina dalībvalstis no jauna izvērtēt savas izglītības sistēmas, lai skolās un universitātēs veicinātu interesi par zinātni un atbalstītu tos studentus, kuri nodomājuši veidot karjeru šajā jomā;

25.   ir cieši pārliecināts, ka pretendentu atzinīgi novērtētā, veiksmīgā Marijas Kirī programma ir jāturpina ar esošo instrumentu palīdzību un ka tai būtu jānodrošina, ka augsta starptautiska līmeņa zinātnieki, tostarp jaunās paaudzes pārstāvji, izvēlas veikt pētniecības darbu Eiropā; atzīst ar Marijas Kirī programmu saistīto darbību panākumus un iesaka ievērojami palielināt tām paredzēto finansējumu;

26.   ir cieši pārliecināts, ka gan dalībvalstu, gan Eiropas Savienības līmenī jārada apstākļi visu līmeņu pētnieku mobilitātes uzlabošanai, padarot mobilitāti par "vispārēju parādību" gan attiecībā uz akadēmiskās karjeras zemākajiem līmeņiem saistībā ar negarantētām amata vietām, gan saistībā ar garantētām amata vietām, tostarp arī divvirzienu mobilitāti starp rūpniecību, universitātēm un pētniecības centriem, kā arī starp dažādām uzņēmējdarbības nozarēm; uzskata, ka pētnieku karjeru, atalgojuma un darba apstākļu saskaņošana ES līmenī ir noteicošais solis, lai pētnieku mobilitāti padarītu par Eiropas Pētniecības telpas stūrakmeni; šajā sakarā galvenais uzlabojums būtu skaidru kopēju Eiropas līmeņa standartu noteikšana attiecībā uz iespējām veidot akadēmisko karjeru un līdz ar to "Eiropas kvalifikācijas" piešķiršana, kas pētniekiem dotu iespēju strādāt dalībvalstu universitātēs un pētniecības centros;

27.   aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt doktora diplomus, lai novērstu šķēršļus pētnieku un zinātnieku mobilitātei un ES nostiprinātu vienotu Eiropas pētniecības telpu;

28.   uzsver, ka pasaules līmeņa pētniecības ēku, iekārtu un infrastruktūras nodrošināšana ir ļoti svarīgs priekšnoteikums, lai Eiropas zinātni padarītu pievilcīgu pasaules labākajiem pētniekiem un lai tajā sasniegtu pasaules līmeņa panākumus, un tāpēc atbalsta Komisijas ierosinājumu šim mērķim piešķirt līdzekļus; aicina palielināt Eiropas stratēģijas foruma pētniecības infrastruktūras attīstībai (ESFRI) nozīmi Eiropas infrastruktūras politikas noteikšanā;

29.   mudina Eiropas universitātes, pētniecības iestādes un uz pētniecību orientētus uzņēmumus padarīt elastīgākas karjeras struktūras un hierarhijas, lai jaunajiem un visnovatoriskākajiem zinātniekiem sniegtu stimulus, tostarp pieeju nozīmīgiem finansiāliem apbalvojumiem papildu atlīdzības veidā un citiem pastiprinātas atlīdzības veidiem;

Tehnoloģiju nodošana

30.   uzskata, ka septitajā pamatprogrammā īpaša uzmanība ir jāvelta tehnoloģiskajam novatorismam; uzskata par būtisku Eiropas pētniecības politikas saskaņošanu ar atbilstīgo uzņēmējdarbības un rūpniecības politiku;

31.   atzinīgi vērtē priekšlikumu par Eiropas "tehnoloģijas platformām" un kopīgām tehnoloģijas iniciatīvām kā stratēģiskās pētniecības un attīstības darba kārtību īstenošanas instrumentiem specifiskās tehnoloģijas jomās; uzsver nozīmi, kāda piemīt tehnoloģiju platformām kā būtiskam mehānismam, lai apvienotu rūpniecību, pētniecības organizācijas, vietējās iestādes un citas ieinteresētās puses, kā arī uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi, kas veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību;

32.   uzskata, ka, lai nodrošinātu saskaņotību, pētniecībai jābūt saistītai ar politikas prioritātēm;

33.   stingri iesaka palielināt līdzekļus un pieejamību tādiem instrumentiem kā STREP un kopējā pētnieciskā rīcība tehnoloģijai (agrāk CRAFT), kā arī kolektīvā zinātniskā pētniecība, kas ir domāta tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, projektu apstiprināšanas kritērijus padarīt elastīgākus un dot projektiem lielāku un taisnīgāku veiksmes iespēju; mudina dalībvalstis pieņemt fiskālās un citas iniciatīvas, lai veicinātu novatorismu rūpniecībā, kā arī saikni ar EUREKA iniciatīvu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; iesaka nodrošināt subsīdijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem patentu licenču iegūšanai; aicina Komisiju apsvērt iespēju piešķirt zināmu daļu no katra atbilstīgā budžeta fiksēta apjoma pabalstiem ļoti maziem un maziem uzņēmumiem kā ieguldījumu saistībā ar darbības uzsākšanas risku, kuri būtu pakļauti vienkāršotām, modernizētām atlases procedūrām un pēc tam ‐ minimālai administrēšanai;

34.   aicina Komisiju atbalstīt tehnoloģijas platformu un "sociāli pamatotu pētniecības platformu" izstrādi, lai attīstītu sociāli pamatotus pētniecības konsorcijus nolūkā risināt galvenos sociālās jomas jautājumus Eiropā, t.i., kopējās demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā un problēmas vides jomā;

35.   atbalsta birokrātijas racionalizēšanu šajā programmā, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

36.   novatorisma veicināšanas labā prasa, lai sadarbībai starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pētniecības iestādēm paredzētu noteiktu un ievērojamu līdzekļu apjomu sadarbības zinātniskajai pētniecībai, kas ir septitās pamatprogrammas vissvarīgākā daļa;

37.   aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstis, iesaistot arī vietējās un reģionālās pašvaldības un citas attiecīgās organizācijas, veicināt reģionālo tehnoloģijas inkubatoru izveidi un, izmantojot valsts finansējuma instrumentus (EIF, struktūrfondus, reģionālos fondus), veicināt privātā riska kapitāla izmantošanu ("sviras efekts") ar nolūku izveidot reģionālos riska kapitāla fondus, kuri kā apvienotie valsts un privātie riska fondi, kas darbojas ciešā sadarbībā ar tehnoloģiju centriem, ir būtisks priekšnosacījums jauno uzņēmumu izstrādātu jaunu augsto tehnoloģiju projektu efektīvai finansēšanai;

38.   aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst situācijai rūpnieciskajā pētniecībā, jo tā veido lielu daļu no kopējiem pētniecībā iztērētajiem līdzekļiem;

39.   aicina Komisiju ierosināt tādus noteikumus par ātrās pārbaudes sistēmas izveidošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļautu tiem ātri izvērtēt pētniecības projektu finansējuma saņemšanas iespējamību;

40.   stingri iesaka, ka pamatprogrammā jāveicina zinātnes grupu un reģionālo tīklu veidošana, iesaistot mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī jāatbalsta pašreizējās iniciatīvas dalībvalstīs;

41.   ir cieši pārliecināts, ka, lai atbalstītu pētniecību un attīstību, daudz racionālāk un saskaņotāk ir jāizmanto citi finansēšanas un atbalsta mehānismi (EIB, struktūrfondi, dalībvalstu un privātie fondi un EUREKA); tādēļ iesaka dalībvalstīm sadarbībā ar reģioniem izveidot saikni starp valsts līmeņa darbības programmām saistībā ar struktūrpolitikas 2. mērķi un projektiem, kuri pretendē uz pamatprogrammas finansējumu;

42.   aicina Komisiju, iesniedzot septīto pamatprogrammu, izskaidrot "Eiropas pievienotās vērtības" jēdzienu un it īpaši pievērsties pētniecības jomām, kuru mērķus var sasniegt (un tam ir jābūt skaidram visu dalībvalstu iedzīvotājiem), dodot priekšroku kopīgiem Eiropas projektiem;

43.   atbalsta ciešāku sadarbību starp valstu pētniecības programmām; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu saskaņā ar EK līguma 169. pantu;

44.   aicina Komisiju vienoties ar rūpniecības nozares pārstāvjiem, lai veicinātu pētniecību stratēģiskās jomās;

Tematiskās prioritātes

45.   uzskata, ka to tematisko prioritāšu noteikšanai, kuras jāiekļauj gaidāmajā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā par septito pamatprogrammu, jāatspoguļo Lisabonas programmas stratēģiskās prioritātes; turklāt tās jānosaka spraigās diskusijās starp Eiropas, dalībvalstu un reģionālām iestādēm, zinātnes aprindām un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, ieskaitot un uzņēmējdarbības sektoru;

46.   uzskata, ka septītajai pamatprogrammai jāpamatojas uz sestās pamatprogrammas pētniecības virzieniem, lai saglabātu nepārtrauktību; tomēr par prioritāti jāuzskata zinātnes un tehnoloģiju galvenās jomas, kam ir liela nozīme Eiropas Savienības konkurētspējas veicināšanā, jaunu darba vietu radīšanā un pilsoņu labklājības uzlabošanā. Šajā sakarā, piekrītot iekļaut arī kosmosa izpēti un salīdzinoši jauno pētniecību drošības jomā, uzskata, ka ar septīto pamatprogrammu vienlīdz ir jāatbalsta arī tādas pētniecības jomas kā:

47.   uzskata, ka, lai cīnītos ar visā pasaulē pieaugošajiem draudiem videi, ir būtiski, ka Eiropas pētniecības politika īpaši veicina pētniecību un attīstību attiecībā uz draudiem, ko rada daba;

48.   uzskata, ka ES jānodrošina to slimību pašreiz vēl nepietiekami apropriētās pētīšanas finansēšana, kas skar jaunattīstības valstu iedzīvotājus;

49.   uzskata, ka septitajai pamatprogrammai ir arī jāatbalsta pētniecība un attīstība lēnāk attīstāmu zinātnes disciplīnu un tautsaimniecības nozaru ļoti novatoriskās jomās;

50.   uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāveic īpaši pasākumi, lai zinātne būtu pieejamāka pilsoņiem, piemēram, organizējot ar zinātni un tehniku saistītu jautājumu publisku apspriešanu, un tie ir jāatspoguļo Eiropas Savienības pētniecības politikā un gaidāmajā pamatprogrammā;

51.   aicina Komisiju izrādīt nopietnas rūpes par dzīvnieku aizsardzību, pirmkārt, atbalstot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, un, otrkārt, finansētajos projektos pēc iespējas samazinot to izmēģinājumu skaitu, kuros izmanto dzīvniekus;

52.   uzskata, ka pamatprogrammā vairāk jāapsver starpdisciplinārā pētniecība, lai sekmētu jaunas idejas un domu gājienu;

o
o   o

53.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Eiropas Savienības Padome, 26.11.2004., (angļu) ‐ 1487/04 (prese: 323). (2) OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp. (3) OV C 87 E, 7.4.2004., 60. lpp. (4) OV C 103 E, 29.4.2004., 838. lpp. (5) http://www.ercexpertgroup.org/documents/ercexpertgroup_final_report.pdf (6) http://www.cordis.lu/fp6/instruments_review/ (7) http://europa.eu.int/comm/councils/bx20041105/kok_report_en.pdf (8) http://europa.eu.int/comm/dgs/information_society/evaluation/pdf/5_y_a/ist_5ya_final_140105.pdf (9) ftp://ftp.cordis.lu/pub/technology-platforms/docs/tp_report_defweb_en.pdf